Eiropas Savienībai nepieciešams steidzami vienoties par ES fondu apguves noteikumu izmaiņām, jo tikai tā būs iespējama ekonomikas stimulēšana Austrumeiropā, uzskata Latvijas ekspremjers, ekonomists Guntars Krasts.

Eiropas Parlamenta plenārsēdē norisinājās plašas debates par to, kā iespējama Eiropas ekonomikas atveseļošana.

"Pašreizējos krīzes apstākļos labāk ir darīt vairāk nekā nogaidīt," sacīja G. Krasts, piebilstot, ka noteikti ir atbalstāmi ES piedāvātie finanšu un fiskālie instrumenti ekonomikas stimulēšanai. "Tomēr jaunajām ES dalībvalstīm Austrumeiropā - ar nedaudziem izņēmumiem - starptautiskie kredītu tirgi ir aizvērušies un notiek kapitāla aizplūšana, bet Rietumeiropas bankas, kas šajā reģionā ieņem lielāko tirgus daļu, savu neseno ekspansīvo kreditēšanas politiku nomainījušas pret nogaidošu pozīciju."

G. Krasts uzsvēra, ka ES Austrumeiropas dalībvalstu iespējas izmantot finanšu un fiskālos instrumentus ir ierobežotas vai tādas vispār nepastāv. "Arī vidējā termiņā vairumam no tām valstīm, kas gatavojas pievienoties eirozonai, ekonomikas stimulēšanas pasākumus ierobežos pievienošanās kritēriji," tā G. Krasts.

Šādā situācijā kā vienīgo reālo instrumentu ekonomikas stimulēšanai un Lisabonas stratēģijas - uz zināšanām un augstajām tehnoloģijām balstītas ekonomikas - ieviešanai šīm valstīm ir ES fondu finansējums, uzskata politiķis, iezīmējot to situāciju, ar kuru Latvija jau saskārās: fondu apguvei var pietrūkt līdzekļu līdzfinansējuma nodrošināšanai un tādā veidā var tik kavēti fondu apguves termiņi.

Šajā sakarā Krasts aicina Eiropas Savienību nepieciešams steidzami vienoties par ES fondu apguves noteikumu izmaiņām, jo tikai tā būs iespējama ekonomikas stimulēšana Austrumeiropā. Viņš uzskaitīja vairākus konkrētus punktus, kas jāveic ES līmenī: "Pirmkārt, būtiski jāatvieglo procedūras fondu finansējuma saņemšanai, otrkārt, jāsamazina valsts un privātā sektora līdzfinansējuma apjomi, treškārt, jāpagarina līdzekļu apguves termiņi, un, ceturtkārt, jāatrod reālas iespējas fondu apguvei izmantot EIB un ERAB finansējumu."

G. Krasts uzsvēra, ka šādi lēmumi būtu nozīmīgs signāls tirgus atdzīvināšanai un stabilizēšanai Austrumeiropā.