Labāk vēlu, nekā nekad — tā varētu raksturot finanšu ministra Einara Repšes virzītos grozījumus Kredītiestāžu likumā. Šo dokumentu varētu iztirzāt gari un plaši, taču, šķiet, ka aktuālākās izrietošās sekas tā apstiprināšanas gadījumā būtu fakts, ka kādreizējie Parex bankas līdzīpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis vairs nevarētu saņemt procentus no saviem noguldījumiem šajā kompānijā, ko nu jau gadu ir pārņēmusi valsts.
Pirmkārt, šādu normu būtu vajadzējis izstrādāt un ļoti operatīvi pieņemt, pirms valdībā tika pieņemts lēmums par Parex bankas nacionalizāciju. Jāatzīst taču, ka šobrīd situācija ir visai dīvaina — divi kungi ir nolaiduši banku līdz «kliņķim», bet jo-projām turpina saņemt no tās procentmaksājumos ļoti lielas naudas summas, kamēr valsts to vien dara, kā «pumpē» tajā naudu, turklāt daudzu miljonu latu apmērā..
Bet, otrkārt… Gadījumā, ja šāda norma tiks īstenota, iespējams, ka kārtējo reizi varētu būt jārēķinās ar tiesvedību pret Latvijas valsti. Nav izslēgts, ka Kargins un Krasovickis nebūs mierā ar apstākli, ka norma, kas paredzētu ierobežojumus no pakārtotajām saistībām, tas ir, subordinētajām saistībām izrietošu maksājumu izmaksai gadījumā, ja izmaksas veic banka, kas saņēmusi valsts atbalstu, viņu gadījumā faktiski stātos spēkā ar atpakaļejošu datumu. Proti, varētu tikt apelēts pie tā, ka attiecīgā norma, protams, tiek pieņemta tagad, bet daudzu miljonu latu lieli noguldījumi veikti jau agrāk. Vienīgais mierinājums šajā situācijā Latvijai gan varētu būt tas, ka līdzīga problēma varētu pastāvēt ne vienā vien valstī, un tādējādi nav izslēgts, ka Eiropas Kopienu tiesa varētu nevēlēties radīt šāda veida precedentu, lai minētajiem kungiem nākotnē nesekotu citi eksbaņķieri.