Saeimas deputāti pirmajā lasījumā atbalstījuši grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas varētu kavēt Parex bankas restrukturizāciju un garantēt bijušo bankas akcionāru noguldījumu drošību.
Iepriekš šos priekšlikumus noraidīja Saeimas Budžeta komisija. Bet to iesniedzēji – Saskaņas centra frakcijas deputāti – izmantoja savas tiesības iekļaut likumprojektu Saeimas plenārsēdes darba kārtībā.
Vents Armands Krauklis (TP) sacīja, ka viņa pārstāvētā partija ir gatava uzņemties likumprojekta uzlabošanas gaitu. Viņaprāt, banku restrukturizācijā vajadzīga parlamentārā kontrole, kā arī jāmaina Saskaņas centra iesniegtajā likumprojektā jāmaina norma, ka sadalīt kredītiestādi var arī bankā un citā komercdarbības formā, piemēram, fondā.
Kārlis Šadurskis (PS) savukārt sacīja, ka «šis ir stāsts par naudas ietekmi uz politiku un politikas ietekmi uz naudu». Viņš norādīja uz šī likumprojekta saistību ar bijušajiem Parex bankas akcionāriem. K.Šadurskis skaidroja, ka grozījumi likumā radīti, lai aizsargātu bijušo akcionāru noguldījumus «vairāku desmitu miljonu latu» apmērā.
«Ko jūs darīsiet tad, kad bez šiem 13 miljoniem, kas izsaimniekoti Minskā, tiks izsaimniekoti vēl neskaitāmi miljoni?» vaicāja Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Viņš ļāva noprast, ka koalīcijas partiju pozīcija «pret» likumprojektu saistīta ar «nopirkšanu».
Uz to K.Šadurskis atbildēja ar jautājumu, par ko bijušā Parex akcionāra Valērija Kargina dēls Rems Kargins Saskaņas centram ziedojis 9 tūkst. Ls.
Iepriekš Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons norādīja, ka valstij ir pietiekami daudz instrumentu, kā pašai sevi kontrolēt. Iesaistīt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) ir neadekvāti, jo ar šo instrumentu varēšot «dot pa galvu» arī privātajām bankām. Viņš aicināja likumdevējus atrast citus viedus, kā palielināt caurskatāmību Parex bankas restrukturizācijā.
Kā ziņots, grozījumi paredz, ka kredītiestāžu restrukturizācijas un īpašnieku maiņas gadījumā, bankai jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) atļauja.
Izmaiņu rosinātāji neslēpj, ka šie grozījumi radīti saistībā ar Parex sadalīšanas plānu. Likumprojekts paredz, ka pēc šīs bankas sadalīšanas abām tās daļām jābūt kredītiestādēm un jāspēj izpildīt visas prasības, kas attiecas uz kredītiestādēm, piemēram, kapitāla pietiekamība.
Lai šādas prasības nodrošinātu attiecībā uz «slikto banku», kas radīsies nodalot un iznesot jaunā bankā «labos» Parex aktīvus un pasīvus, valstij tajā būs jāinvestē vēl vismaz 150, iespējams, pat 200 milj. Ls, iepriekš skaidroja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.
Saistībā ar šiem grozījumiem tika sasaukta Saeimas Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde, kurā tika uzklausīts drošības iestāžu ziņojums. Tajā deputāti noskaidrojuši, ka šis likumprojekts varētu būt virzīts Parex bankas bijušo akcionāru labā, liecina DB rīcībā esošā informācija.