Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku var apturēt tikai rietumvalstu sankcijas, tomēr Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas un ir iespējami dažādi pavērsieni, šādu viedokli Neatkarīgajā paudis Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.

Komiksu sērijas Action Comics pirmais numurs, kurā arī debitēja Supermens, ticis pārdots par 2,16 miljoniem ASV dolāru, tādējādi kļūstot par pasaules dārgāko komiksu.

Netiek atklāts ne pircēja, ne arī pārdevēja vārds, taču izskanējušas baumas, ka iepriekšējais īpašnieks bijis Holivudas aktieris Nikolass Keidžs, vēsta BBC.

Tā ir pirmā reize, kad kāds komikss ir ticis pārdots par cenu, kas ir lielāka nekā divi miljoni ASV dolāru. Jāpiezīmē, ka komikss tika izdots 1938. gadā un maksāja 10 ASV centus.

Tiek uzskatīts, ka saglabājušās aptuveni simts eksemplāri, no kurām labā stāvoklī ir tikai daži. Pērn par 1,5 miljoniem ASV dolāru tika pārdots cits šī paša komiksa eksemplārs.

Komiksu pasaules pārzinātāji atzīst, ka, sarežģoties ekonomikas situācijai, komiksu pirkšana un pārdošana ir kļuvusi ļoti populāra – reti kolekciju priekšmeti ir drošāki nekā nekustamais īpašums vai vērtspapīri.

Pirmais komikss par Supermenu ceturtdien izsolīts par 956 000 ASV dolāru (858 500 eiro).

Komikss iznāca 1938.gadā, un tolaik maksāja desmit dolāra centus. Līdz mūsdienām saglabājušies apmēram simt komiksa eksemplāru, taču ne visi ir labā stāvoklī.

Ceturtdien Heritage Auctions izsolē pārdotā komiksa stāvoklis novērtēts ar 5,5 no 10.

Izsoļu nams sacīja, ka komiksu pārdevis amerikāņu kolekcionārs, kurš 90.gados to nopircis par 26 000 dolāru (23 350 eiro).

2014.gadā tā paša komiksa eksemplārs, kura stāvoklis bija novērtēts ar 9, tika pārdots par 3,2 miljoniem dolāru (2,9 miljoniem eiro).

Pēc pirmās komiksu grāmatas iznākšanas Supermens kļuva par fanu iemīļotu varoni.

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Villa netālu no Florences, kas iedvesmoja populārā gardeguņa Pinokio autoru, patlaban izlikta tirgū par cenu 10,5 miljoni eiro. Tā gan nepavisam neatgādina necilo darbnīcu, kurā saskaņā ar grāmatā rakstīto dzima šī marionete, vēsta thelocal.se.

3000 kvadrātmetru savrupmājai pieguļ arī trīs hektārus liels dārzs ar stāstā esošo Brīnumu lauku.

Pinokio autors Karlo Kolodi (Carlo Collodi) dzīvoja netālu no villas. Viņa brālis strādāja vietējā porcelāna rūpnīcā. Stāstā par gardeguni atrodamas atsauces uz vēl vairākām apkārtnes vietām.

«Mēs atrodamies Kolodi tūres centrā, centrā, kur radās iecere par Pinokio,» stāstījis Džuzepe Garbarino, vēsturnieks, kurš palīdz

Noslēdzies metu konkurss Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcija – restaurācija, informē valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Interjera risinājumu priekšlikumi tika dalīti atsevišķās piecās daļās, taču uzvarētājs faktiski ir noteikts tikai vienā, bet vairākām citām rosināts rīkot atkārtotu konkursu.

Par konkursa rezultātiem VNĪ ziņos Rīgas pils atjaunošanas padomei, kas lems, vai atkārtoti rīkojot konkursu, patiešām tiks iesniegti vairāk un labāki piedāvājumi.

Joprojām ir iespējams, ka nākamgad varētu sākties Rīgas pils atjaunošana, bet pilnībā pabeigta 2018. gadā.

VNĪ informē, ka pirmajā daļā, kas paredz Valsts prezidenta kabineta sienu un griestu virsapdares un dienvidu sienas noformējuma ideju, kā arī vienotu Valsts prezidenta uzrunas vietas dizainu, pirmo vietu un 3000 latu naudas balvu ieguvuši SIA 1 Plus 1 Studija – arhitekti Niklāvs Paegle, Mārtiņš Pīlēns, Kārlis Melzobs, Raimonds Galuza. Žūrijas komisija autoriem novēl piedāvājumu projekta gaitā izstrādāt detaļās, vienoto koncepciju attiecinot uz visu telpu – mēbelēm, aizkariem, mākslas darbiem, apgaismojumu.

Liepājā sākta bijušās Eļļas ekstrakcijas rūpnīcas (LEER) kompleksa ēku nojaukšana. Savulaik greznais sarkano ķieģeļu ēku komplekss atzīts par vienu no izcilākajiem industriālās apbūves paraugiem Baltijas jūras reģionā.

Liepājas pilsētas būvvalde izsniegusi akciju sabiedrībai Liepājas osta LM atļauju nojaukt hidrācijas iecirkni un noliktavu. Abas būves ietilpst sarkano ķieģeļu ēku kompleksā, ko savulaik projektējis arhitekts Makss Pauls Berči. 19.gadsimta beigās Dānijas pavalstnieks Alfrēds Kīlers tagadējā rūpnīcas teritorijā uzbūvēja eļļas spiestuvi, bet pēc astoņiem gadiem, kad koka celtnes nopostīja uguns, Liepājā pēc M.P.Berči projekta tika uzcelti grezni sarkano ķieģeļu korpusi. Pavisam Liepājā ir 59 M.P.Berči projektētas ēkas, izveidots arī tūrisma maršruts Pa Berči pēdām.

Pirms vairākiem gadiem LEER ēkas apsekojis arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas industriālā mantojuma speciālists Andris Biedriņš, kurš iekļāvis bijušās Kīlera eļļas fabrikas kantora ēku, ražošanas ēku un ūdenstorni to īpašumu sarakstā, kam lūdza noteikt industriālā mantojuma vai arhitektūras pieminekļa statusu. Taču priekšlikums nav ticis atbalstīts.

Trešdien par godu karalienes Elizabetes II kļūšanai par visilgāk valdījušo britu monarhu tiks zvanīti Vestminsteras abatijas zvani, pa Temzu brauks flotile un dārdēs lielgabalu salūts.

Plānots, ka pati karaliene Skotijā atklās dzelzceļa līniju un ieturēs privātas vakariņas Balmoralas pilī, lai nosvinētu savas vecvecvecmāmiņas karalienes Viktorijas rekorda pārspēšanu.

Nav zināms, kur tieši karaliene atradīsies plkst.16.30 pēc Griničas laika (plkst.19.30 pēc Latvijas laika) - brīdī, kad rekords tiks sasniegts. Tajā mirklī viņa būs valdījusi 23 226 dienas 16 stundas un apmēram 30 minūtes - vairāk nekā 63 gadus.

Karaliene starptautiski visvairāk pazīstama ar savu stoicismu karalisko skandālu gūzmas ēnā, kā arī ar saviem krāsainajiem tērpiem.

Apsveikumus parlamentā vadīs premjerministrs Deivids Kemerons.

«Viņas majestāte ir bijusi stabilitātes klints pasaulē, kurā nepārtraukti notiek pārmaiņas,» savā paziņojumā atzina Kemerons. «Tas ir tikai pareizi, ka mums šodien ir jāsvin viņas neparastais rekords, kā arī žēlastība un cienīgums, ar kādu viņa kalpo mūsu valstij.»

Cilvēkiem patīk lasīt par slavenībām, kuras tērē milzīgas naudas summas luksusa precēm, pat šajos grūtajos laikos. Galu galā kurš gan nebūtu pārsteigts, uzzinot ka Parisai Hiltonei pieder 325 tūkstošus ASV dolāru vērta suņu būda, kas ir precīza viņas savrupmājas kopija.

CNBC izveidojis sarakstu, kurā aplūko, par kādām precēm daži bagātie un slavenie bijuši gatavi iztērēt pat miljonu ASV dolāru un vairāk. Medijs piebilst, ka bieži vien šo pirkumu praktiskums ir labākajā gadījumā apšaubāms, bet sliktākajā - tādā vispār nav.

Rašs Limbo (Rush Limbaugh)

Politikas komentētājs Rašs Limbo par dzīvi nevar sūdzēties. Viņa radio šovs The Rush Limbaugh Show ir visaugstāk novērtētais radio sarunu šovs Amerikā, un viņam ir astoņu gadu līgums ar Clear Channel Communications 400 miljonu ASV dolāru vērtībā. Diemžēl Limbo mazāk veicas personīgajā dzīvē. Viņš trīsreiz gājis pie altāra un visas trīs reizes arī izšķīries.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukcijas darbu laikā radušies nopietni sarežģījumi - pazemes apjoma būvdarbus apgrūtina iepriekš neparedzēts gruntsūdeņu daudzums un spiediens, savukārt rakšanas darbu laikā muzeja vēsturiskās ēkas sienās parādījušās plaisas, stāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

«Ir negaidītas problēmas, bet nevar teikt, ka ēka ir apdraudēta vai ka būvniecības process ir apturēts,» apgalvoja O. Burovs.

Problēmas saistītas ar gruntsūdeņu spiedienu, kas iepriekš nebija paredzēts. O. Burovs skaidro, ka tā ir tehniska kļūda, kas pieļauta projektēšanas gaitā, tāpēc būvniekiem jāmeklē jauni risinājumi apakšzemes apjoma būvniecībā.

SIA Re&Re biznesa attīstības un komunikācijas vadītāja Mārīte Straume vēl septembra nogalē apgalvoja, ka problēmu ar gruntsūdeņiem neesot: «Gruntsūdeņu līmenis objektā ir pazemināts par 6,5 metriem, un atraktā būvbedre ir sešus metrus dziļa. Būvbedrē [interneta tiešraidē] redzamais ūdens ir no pēdējo dienu intensīvā lietus sakrājies virsūdens, kas arī tiks atsūknēts. Un, protams, pamatiem ir paredzētas speciālas hidroizolācijas.»

Converse ir pabijis gan slavas zenītā, gan bankrota ellē, bet kur to vedīs jaunais ceļš?

Šis ir stāsts par daudzām cūcenēm, kas izkrīt viena pēc otras, kā tās mācēt izmantot un ko darīt, kad cūcenes vairs rokā nedodas. Converse, šī utilitārā dizaina meistardarba, kas visu citu slaveno apavu vidū izceļas ar demokrātismu gan cenas, gan pielietojuma ziņā, vēsture ir krietni raiba: kas gan vēl atceras, ka pirms gandrīz 15 gadiem šī kompānija bankrotēja?

Vai bez Converse nebūtu basketbola, nav zināms, bet ir skaidrs, ka bez basketbola nebūtu Converse. Otrais radās cieši pa pēdām pirmajam un lielāko savas dzīves daļu bija nesaraujami ar to saistīts (to skaitām kā pirmo cūceni). Masačūsetsā ASV dibinātā Converse Rubber Shoe Company gan sākumā iemēģināja roku arī citu sporta apavu ražošanā, bet tieši basketbols atnesa kompānijai sākumā Amerikas un vēlāk jau pasaules mēroga slavu. Komentārus neprasošajai Converse All Star šogad aprit tieši 100 gadi. Kaut nu tā bauda stila ikonas slavu, tas tika radīts kā funkcionāls apavs basketbolam. Gumijas purngals aizsargāja kāju pirkstus, slavenais «ielāps» pasargāja potītes no sasitumiem, metāla actiņas neļāva kurpju šņorēm sabeigt audumu un gumijas zole nodrošināja pareizu saskari ar zemi, turklāt tā bija biezāka vietās, kas ātrāk nodila. «Pērnā gadsimta 20. gadu sākumā tie bija visnovatoriskākie un labākie materiāli, ko izmantot,» žurnālam Fast Company stāsta Converse vēsturnieks Sāmuels Smalidžs. Taču lai šī inovatīvā kurpe tiktu līdz slavas Olimpam, nepietika tikai ar labākajiem materiāliem, bija vajadzīgs vēl viens elements, un te izkrita otrā cūcene Čaka Teilora izskatā. Harizmātiskais Teilors, kas bija arī aktīvs basketbola treneris, kļuva vienlaikus par Converse pārdošanas aģentu un zīmola vēstnieku. «Viņš patika visiem,» laikrakstam Philadelphia Inquirer stāsta bijušais Converse pārdošanas vadītājs Džo Dīns. «Viņam bija iespaidīgas basketbola industrijas zināšanas, viņš zināja vajadzīgos cilvēkus, un ja tu biji basketbola treneris un tev vajadzēja darbu, zvanīji Čakam Teiloram.»

Jebkura biznesa izveide ir liels izaicinājums, taču uzņēmējiem nevajadzētu baidīties mēģināt, jo rezultātu var sasniegt tikai darot, norāda Fēlikss Lūkins, Dr.Lūkina acu klīnikas dibinātājs un vadītājs.

Esot biznesā jau 20 gadus, varu teikt, ka tas nav vienkārši, jo arī administratīvais un birokrātiskais slogs Latvijā kļūst arvien sarežģītāks, teic F.Lūkins. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka neviens izaicinājums nav nepārvarams, un mani priecē, ka šīs tirgū pastāvošās grūtības nebaida savu roku biznesā iemēģināt arī jauno paaudzi, norāda uzņēmējs.

Zina, ko vēlas

Jau bērnībā es sapņoju kļūt par ārstu, stāsta F.Lūkins. “Atceros, ka skolotāja bija pārsteigta un brīnījās, ka es tik agri, jau pirmajās klasēs, biju nodefinējis, ka būšu ārsts. Protams, savu lomu šajā gadījumā spēlēja arī fakts, ka es nāku no ārstu ģimenes. Mans tēvs, māte, vectēvs un vecmāmiņa darbojušies medicīnā - vesela ārstu dinastija! Arī savu pirmo naudu nopelnīju slimnīcā - es pat vēl negāju skolā, kad vienu vasaru palīdzēju tētim slimnīcā. Tētis bija neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neiroķirurgs bērnu slimnīcā. Tad es vasarā pie viņa operāciju zālē strādāju par sanitāru, kaut ko mazgāju, vācu, locīju salvetītes un darīju citus mazus darbiņus. Četrpadsmit gadu vecumā kā sanitārs guvu arī savu pirmo oficiālo darba pieredzi. Tas tolaik daļēji vēl bija Padomju laiks, tāpēc strādāt šajā vecumā bija atļauts. Toreiz pat bija noteikums - ja, stājoties Medicīnas akadēmijā, jaunietis jau bija strādājis par sanitāru vai veicis līdzīgus pienākumus, par to iestājeksāmenos pienācās papildus punkti. Šī iemesla dēļ, paralēli mācībām vidusskolā, divus gadus strādāju - pēc skolas vakaros ar tramvaju braucu uz bērnu slmnīcu, kur naktīs dežūrēju, bet no rītiem devos uz skolu,” stāsta F.Lūkins, kuru pusaudžu gados aizrāva arī vēsture.

Atjaunojot fasādes Rīgas vēsturiskajā centrā, iespējams iegūt 20 000 eiro atbalstu no pašvaldības un 5 gadus maksāt tikai pusi no nekustamā īpašuma nodokļa.

Šobrīd Rīgas dome piedāvā atbalsta programmas gan ēku siltināšanai, gan kultūrvēsturisko ēku atjaunošanai, kā arī nodokļu atvieglojumus ēku īpašniekiem, kuri izmanto šīs programmas. Rīgā šobrīd ir 551 ēka ar vidi degradējošu būvju statusu un 144 uzraugāmi objekti, kuriem šis statuss iespējams drīz tiks piešķirts. Ko sevī ietver vidi degradējošas būves statuss? Tās ir būves, kuras ir vidi degradējošas, sabrukušas vai apdraud cilvēku drošību. Un tas nebūt nenozīmē, kas šīs ēkas ir grausti un ir neapdzīvotas. Ja ēkas fasādei ir noskalojies krāsojums vai ir novērotas apmetuma daļu lobīšanās, kas var apdraudēt gājējus, tad šāda tipa ēkām pašvaldība piemēro 3% nekustamā īpašuma nodokli no īpašuma kadastrālās vērtības.

Saeimas deputāti šodien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Satversmes grozījumu projektu, kas paredz mainīt valsts pamatlikuma ievaddaļu, iekļaujot tajā preambulu.

Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam noteikts 28.aprīlis. Saeimai nākotnē būs jālemj par Satversmes preambulas projektu otrajā un trešajā lasījumā.

Iepriekš skatot šo jautājumu Juridiskajā komisijā, Saeimas priekšsēdētāja partijas Vienotība līdere Solvita Āboltiņa (V) uzsvēra Satversmes preambulas pieņemšanas nepieciešamību. To pierādot notikumi, kas ir sākušies pirms kāda laika, piemēram, referenduma rosināšana par krievu valodu kā otru valsts valodu. Kā akcentēja Āboltiņa, ir ļoti labi, ka preambulas projekts ir tapis pašlaik, lai atspoguļotu konkrētu vēsturisko situāciju un iezīmētu, ka Latvija ir Eiropas valsts vērtību izpratnē.

Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē Latviju pārstāvēs kuratoru komanda ar paviljonu «Together and Apart» («Kopā un atsevišķi»). Ekspozīcija pievērsīsies daudzdzīvokļu namu arhitektūrai un lomai sabiedrības organizēšanā. Izstāde aicinās vērtēt, kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras.

Šogad Latvijas ekspozīcija atradīsies Venēcijas Arsenālā, Artilērijas zālē, un tās oficiālā atklāšana notiks 25. maijā. Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados. Latvijas paviljonu «Together and Apart» veido kuratoru komanda, kuras sastāvā ir arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.

«Divas trešdaļas jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, kas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu nami lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir vistuvākā saskarsme ar arhitektūru. Tai pašā laikā gan eksperimenti dzīvojamo namu arhitektūrā, gan plašākas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot modernai Latvijas sabiedrībai, ir lielā mērā pazudušas no arhitektūras diskursa,» stāsta komandas pārstāvis Matīss Groskaufmanis.

«Latvijai ir liels potenciāls uzlabot savu energoapgādes sistēmu un kļūt mazāk atkarīgai no gāzes un fosilā kurināmā importa. Mēs gribam dalīties savā pieredzē svarīga stratēģiska lēmuma īstenošanā,» teikts vēstulē, kuru parakstījuši Jānis Grīns, SIA Latsin un SIA Freja dibinātājs un bijušais valdes priekšsēdētājs, Kārlis Plensners, būvuzņēmējs, Andris Nolendorfs, Latvijas goda konsuls Smolandē, Zviedrijā, Gunnars Ljungdāls (Gunnar Ljungdahl), Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā vecākais viceprezidents , Pēteris Ininbergs, vēsturnieks Andris Zveijnieks, uzņēmējs, namīpašnieks, Ralejs Tepfers, prof.emeritus būvniecībā, Čalmeras tehniskajā augstskolā Gēteborgā.

«Stokholmas energoapgādē fosilo kurināmo aizstāja ar atjaunojamo. Atjaunojamās enerģijas daļa Stokholmā sastāda 67% un turpina strauji pieaugt. Mēs uzskatām, ka šāds attīstības scenārijs ir reāls un nepieciešams Rīgā,» pausts vēstulē.

Kā piemērs tiek minēts tas, ka uzņēmums Fortum patlaban «Stokholmas vidū būvē pasaulē lielāko koģenerācijas staciju, kas ražos siltumu un elektroenerģiju».

«Koģenerācijas stacija izmantos biokurināmo, galvenokārt enerģētisko koksni. Stacija atrodas Vertanā (Värtan), netālu no ostas, no kuras kursē pasažieru prāmji uz Latviju,» skaidrots vēstulē.

Tajā norādīts, ka investīciju apjoms minētajā projektā veido 4,4 miljardu Zviedrijas kronu jeb 500 miljonus eiro.

Nevienu no šodienas pašnāvnieciskajiem lēmumiem Latvijas banku jomā nevarētu pieņemt tik viegli, ja nepastāvētu mīts par «tīro» un «netīro» naudu. «Tīro» naudu mums vajag, bet no «netīrās» ir jāatbrī­vojas. «Tīrā» nauda ir rietumos, bet «netīrā» – austru­mos. «Tīrā» nauda ir «finanšu tirgos», bet «netīrā» – «ofšoros». «Tīrā» nauda ir «ārvalstu investoriem», bet «netīrā» – vietējiem «oligarhiem».

Jautājums tiek pasniegts kā morāla un ētiska izvēle. Vienlaikus te ir skaidri redzams kas cits. Tas ir jau­tājums par tā saucamo «veco» un «jauno» naudu, kas rietumu medijos ir pietiekami daudz apspriests, bet pie mums par to ir runāts maz.

Ja aplūkojam jautājumu tuvāk, cēlums «tīrajai» naudai pazūd. «Tīrā» bieži izrādās vienkārši agrāk ne visai tī­ros darījumos iegūta nauda. Nereti tā ir agrāk salaupīta, pat nošaujamiem cilvēkiem atņemta nauda, kas tagad pasludināta par «tīru», jo ir pagājis laiks.

Ļoti daudz runāts par Lembergu un vietējiem oligar­hiem. Tomēr vairums Latvijas iedzīvotāju, iespējams, nav pat dzirdējuši Valenbergu vārdu. Mediji visur pa­rasti meklē vietējos oligarhus un maz runā par to, kas Latvijā pieder ārvalstu oligarhiem. It kā to nebūtu. It kā bankas, firmas un īpašnieki piederētu kaut kam anonī­mam un amorfam. Tā var šķist, ja runā tikai par «ār­valstu investoriem» vai «finanšu tirgiem», kuru «uzti­cība mums ir jāiegūst». Taču «patiesā labuma» guvēji nav tikai ārzonu firmas, bet arī lielās bankas. Par to ir pienācis laiks parunāt. Valenbergi ir miljardieri, ku­riem ir liela ietekme Zviedrijas un visas Skandināvi­jas ekonomikā vismaz kopš Andrē Oskars Valenbergs pirms vairāk nekā 160 gadiem nodibināja Stockholms Enskilda Bank. Banku, kas šodien saucas tikai nedaudz savādāk - Skandinaviska Enskilda Banken (SEB). Va­lenbergi kontrolē tiem piederošus fondus un holdinga kompānijas, kam savukārt pieder tādu kompāniju kā ABB, AstraZeneca, Atlas Copco, Electrolux, Ericsson, EQT, Höganäs, Mölnlycke, Nasdaq, Saab AB, SAS, SEB, SKF, Stora Enso un Wärtsilä daļas. Savulaik tika lēsts, ka Valenbergiem piederošajos un ar tiem saistīta­jos uzņēmumos tiek radīta trešdaļa no Zviedrijas IKP. Lūk, šādi oligarhi kontrolē arī aktīvu ziņā trešo lielāko Latvijas banku un vēl daudzas firmas, kuru nosauku­mus jūs atpazināt, tikai par to «patiesā labuma» guvē­jiem nekad nebijāt dzirdējuši.

Eirozonas krīzei turpinot dominēt Eiropas politikā, Gunars Veterbergs, analītiķis no savienības Saco Zviedrijā, norādījis uz Skandināvu savienību un valūtu, lai cīnītos pret draudiem, ko radītu eiro sabrukums, ziņo thelocal.se.

Viedokļa rakstā, kas publicēts laikrakstā Dagens Nyheter (DN), Veterbergs pauž, ka federāla Ziemeļu valsts ļautu Skandināvijas valstīm būt noturīgākām pret «globālām finanšu vētrām».

«Vienota Ziemeļu valsts būtu daudz spēcīgāka, saskaroties ar ārpasauli, nekā piecas valstis individuāli, bet arvien kopīgākais iekšzemes tirgus nodrošinātu ievērojami labāku izaugsmi nekā šobrīd,» skaidrojis eksperts.

Viņš turpinājis aicināt līderus «uzlabot sagatavotību ārkārtas situācijām, izpētot apvienošanās apstākļus».

Veterbergs, kurš ir prominents komentētājs un vēsturnieks, pirmo reizi par šādu savienību sāka runāt jau pirms diviem gadiem. Viņš uzskata, ka pagaidām šī alternatīva nav pietiekami apsvērta, pat neraugoties uz pašreizējo parādu krīzi, no kuras cieš vairākas Eiropas Savienības valstis un kura apdraud pat paša eiro eksistenci.

Stūra māja, kuru plašākai sabiedrībai atklās 1.maijā, būs muzejs 20.gadsimtam, preses konferencē par Stūra mājas ekspozīciju pauda Rīga 2014 tematiskās līnijas Brīvības iela kurators Gints Grūbe.

Šis, pēc viņa teiktā, būs īpašs notikums Latvijas vēsturē, jo pirmo reizi sabiedrībai tiks atvērta Valsts drošības dienesta ēka un noņemta tās anonimitāte.

Grūbe norādīja, ka projekts Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014 būs tikai sākums, jo līdz ekspozīcijas nobeigumam 19.oktobrī būs jātiek skaidrībā par to, kas tālāk notiks ar šo ēku. Tas būšot jautājums ne tikai par kalendāriem plāniem vai nekustamā īpašuma funkcionalitāti.

Pasākumu programma Stūra mājā, pēc Grūbes teiktā, būs provokatīva. Tā provocēs akadēmisko vēstures skatījumu, kā arī būs politiska provokācija saistībā ar diskusijām par čekas maisu atvēršanu. «Stūra māju izdevās atvērt ātrāk nekā čekas maisus,» secināja Grūbe.

Liepājas SEZ pārvalde un SIA «FALKORS Building Industry» parakstījusi līgumu par Liepājas bākas atjaunošanas pirmās kārtas īstenošanu.

SIA «FALKORS Building Industry» iesniegtais piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko un Liepājas bākas ārējās daļas atjaunošanas darbus veiks par 72 tūkstošiem eiro.

Liepājas bāka sāka darboties 1868.gadā un strādā arī šodien, lai arī tās nozīme kuģošanas navigācijā ir ievērojami mainījusies. Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš atzīst, ka Liepājas bāka joprojām ir Liepājas vizītkarte un tieši tāpēc ir svarīgi to sakārtot un atjaunot, lai tā kļūtu vizuāli pievilcīgāka un varētu kalpot nākotnē arī kā interesants tūrisma objekts.

Liepājas bākas atjaunošanas 1. kārtā atjaunos bākas ārējo daļu. Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks infrastruktūras jautājumos Arnis Mazalis norāda, ka sākotnēji tiks ar smilšu strūklu notīrīts bākas ārējais korpuss, nostiprinātas metāla plākšņu salaiduma vietas un atjaunots sarkani baltais krāsojums. Bākas atjaunošanas darbus veiks SIA «FALKORS Building Industry».

Latvijai birokrātija traucē slēgt līgumu par kopīgiem Baltijas zāļu iepirkumiem, tādējādi ātrākais iepirkums varētu būt 2013.gadā.

Lai gan Latvijas, Igaunijas un Lietuvas veselības ministri vasarā bija plānojuši noslēgt partneru līgumu par kopīgiem, vienotiem medikamentu un medicīnas ierīču iepirkumiem, taču līdz šim līgums nav parakstīts. Līdz ar to pirmais iepirkums, kurš sākotnēji tika paredzēts kopā ar Lietuvu jau 2012.gadam, tik drīz nenotiks.

ES nauda

Konstatē krāpšanos

LAD konstatējis 9 gadījumus, kad jaunas lauksaimniecības tehnikas vietā ir iepirkta lietota tehnika. Aptaujājot tehnikas tirgotājus, nākas secināt, ka problēma pastāv, turklāt neviens par šādiem pārkāpumiem vēl neesot sodīts.

Pateicoties Latvijas Jūras spēkiem, Bolderājas apkaimē no jūras izskalotais senā kuģa vraka fragments nogādāts Daugavgrīvas cietoksnī, kur ir caurmērā atbilstoši apstākļi tā glabāšanai, biznesa portālam db.lv pastāstīja Andris Cekuls, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas Kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs.

«Vēlāk turpināsim sīkāku vraka daļas apskati kopā ar muzeja restauratoriem,» viņš sacīja.

«Izskalotā kuģa vraka daļa ir 9, 5 metrus gara un 1,3 metrus plata. Tā sastāv no rupji tēstām ozolkoka brangām (šķērsijām), kuras kopā tur kuģa korpusa malas dēļus. Nekur netika atrastas metāla naglu vai citu metāla stiprinājumu daļas. Ir tikai koka tapas, kuras tur šos dēļus pie šķērsijām.

Tas, ka kuģa brangas ir rupji apdarinātas, nav metāla naglu un citu stiprinājumu, liecina par to, ka kuģis varētu būt diezgan vecs, aptuveni pāris simtus gadu. To precīzi var noteikt koka parauga ekspertīze, kura tiks veikta,» skaidroja vēsturnieks.

Kuģa fragments nedodot skaidru atbildi, vai tas ir bijis burinieks, vai arī plakandibena liellaiva.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a, būvdarbus plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.novembrim, bet līdz 1.decembrim ēku varētu nodot ekspluatācijā, šodien žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Tādējādi muzeja būvdarbi būs ieilguši aptuveni pusgadu ilgāk, nekā sākotnēji plānots. Noslēdzot līgumu, tika prognozēts, ka ēkas remontdarbi un pazemes apjoma būvniecība pilnībā tiks pabeigti līdz 2015.gada vidum.

Burovs arī piebilda, ka 2015.gada novembris ir kompromisa variants starp pasūtītāja un būvnieku vēlmēm. SIA "Re&Re" sākotnēji norādījuši, ka būvdarbus varētu pabeigt tikai 2016.gada februārī vai martā, taču panākta vienošanās par īsāku termiņu, veicot izmaiņas darba organizācijā un piesaistot vairāk strādnieku.

Jau ziņots, ka LNMM rekonstrukcijas darbu laikā radušies nopietni sarežģījumi - pazemes apjoma būvdarbus apgrūtina iepriekš neparedzēts gruntsūdeņu daudzums un spiediens, savukārt rakšanas darbu laikā muzejavēsturiskās ēkas sienās parādījušās plaisas.

Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā atklātajā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu noteiktajā termiņā – līdz šā gada 14. septembrim – pieteikumus iesnieguši 16 pretendenti.

Pretendentu iesniegtos pieteikumus izvērtēs speciāli izveidota komisija, kuras sastāvā darbosies pārstāvji no KM, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Muzeju padomes, Latvijas Mākslas akadēmijas, kā arī no Rundāles pils muzeja.

Jau ziņots, ka Rundāles pils muzeja direktora amata pretendentam tika izvirzītas sekojošas prasības: augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība humanitārajās vai sociālajās zinātnēs, pēdējo septiņu gadu laikā iegūta vismaz divu gadu darba pieredze vadošā amatā, teicamas latviešu valodas un labas vismaz divu svešvalodu, t.sk. angļu valodas, zināšanas. Amata kandidātam /-tei jābūt labām zināšanām un izpratnei par muzeju darbību un funkcijām, labām sadarbības un komunikācijas prasmēm, kā arī labām darba organizācijas un vadības prasmēm.

Anglis Džims Viliamsons no Dērbijšīras vēl joprojām savā vasarnīcā izmanto vairāk nekā 70 gadus vecu ledusskapi, kas izgatavots īsi pirms Otrā pasaules kara vai tā laikā.

Senlaicīgā iekārta bijusi pastāvīgā lietošanā kopš tās iegādes brīža un vēl joprojām darbojas, uzglabājot pārtikas produktus svaigus. Kā novērtējuši eksperti, šis ledusskapis ir vecākais funkcionējošais ledusskapis Anglijā.

Salīdzinot seno ledusskapi ar mūsdienu iekārtām, tas patērē ievērojami vairāk elektroenerģijas un tā ietilpība ir tikai 109 litri.

Stāsts, kā antīkais ledusskapis nonācis pie Viliamsona, vijas cauri vairākiem gadu desmitiem. «Mana tante pirms vairākiem gadiem pierakstījās garā gaidīšanas sarakstā, lai saņemtu divus ledusskapjus: vienu sev pašai, otru savai māsai - manai mammai. Pēc ledusskapja iegādes līdz 60-to gadu sākumam tas atradās manu vecāku mājās, pēc tam viņi pārvācās uz vasarnīcu Dērbijšīrā, paņemot līdzi arī ledusskapi. Savukārt, es šo vasarnīcu ieguvu mantojumā, tomēr tagad ar sievu esam iecerējuši to pārdot,» stāsta vecākā ledusskapja īpašnieks.