Citas ziņas

Kogans: Degvielas cenas varētu vēl samazināties

, 05.11.2008

«No tirgus ir aizgājuši spekulanti, tāpēc šodien mēs redzam, cik nafta maksā īstenībā,» tā Db brokastu īpašais viesis SIA Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans.

Foto: Elīna Kursīte, DB

Jaunākais izdevums

Degvielas mazumtirdzniecības cenas tuvākajā nākotnē, domājams, varētu tikai kristies vēl uz leju. Tā Dienas biznesa rīkotajās brokastīs prognozēja SIA Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans.

«Es domāju, ka līdz pavasarim cenu ziņā nekas nemainīsies - tās varētu vienīgais kristies vēl uz leju,» tā H. Kogans.

H. Kogans diskutēja par to, kā veidojas degvielas cenas tirgū, kā arī par šī brīža situāciju un nākotnes prognozēm. Viņš atgādināja jau bieži dzirdēto, ka degvielas cenas ir atkarīgas no naftas cenām pasaulē, kas veidojas trīs pasaules lielākajās biržās - Ņujorkā, Londonā un Singapūrā. «Tomēr degvielas mazumtirdzniecības cenas vairāk ietekmē tieši naftas produktu cenas, kuras publicē starptautiskā aģentūra Platts,» stāstīja H. Kogans. Šīs cenas tiekot izsūtītas degvielas mazumtirgotājiem divas reizes dienā - pēcpusdienā un vakarā. Līdz ar to pēc H. Kogana teiktā nepamatoti esot Konkurences padomes pārmetumi par to, ka lielākie degvielas tirgotāji Latvijā kaut ko sarunājot par cenu izmaiņām. «Platts cenas nāk viesiem un tad nu katrs pamaina savas cenas vairāk vai mazāk. Statoil, teiksim, šīs cenas ir augstākas, jo viņi uzskata, ka viņi piedāvā augstākās klases apkalpošanu, bet, piemēram, Neste benzīntankos šīs cenas ir zemākas, jo tās ir automātiskās un nav lielu administratīvo izmaksu,» skaidro H. Kogans.

Runājot par nākotnes tendencēm, H. Kogans norādīja, ka arī naftas cenas varētu krist zemāk nekā ir šobrīd. «No tirgus aizgājuši spekulanti, tāpēc šodien redzam, cik nafta maksā īstenībā,» tā viņš. Esot arī jāatceras, ka nafta ir jutīga prece, kas ir atkarīga no dažādiem faktoriem. Redzot naftas cenu kritumu, OPEC vēl nesen paziņoja par ieguvju samazināšanu, kas gan īpašu iespaidu uz naftas cenām neatstāja. «OPEC var paziņot, ka aptur naftas ieguvi, bet, piemēram, Krievijas naftas ieguves atrodas Sibīrijā, kur aukstuma dēļ tā nevar aiztaisīt ieguves un pēc tam atkal vērt vaļā. Tāpēc Krievija OPEC var atbalstīt tikai morāli,» stāstīja H. Kogans. «Jau gadiem runā par to, ka nafta izbeigsies, bet izbeigusies tā vēl nav. Kas attiecas uz biodegvielu, ko ražo no rapša, manuprāt, laikā, kad visā pasaulē tik daudzi cieš badu, taisīt degvielu no pārtikas produktiem ir noziegums,» tā H. Kogans.

Jau ceturto sezonu, turpinot iesākto tradīciju - reizi mēnesī kopīgus brokastu rītus, SIA Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar Fontes viesnīcā Valdemārs pulcē augstākā līmeņa vadītājus kopīgās brokastīs. Šīs sezonas noslēguma brokastis notiks 2. decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas satiksme degvielu nodrošina naftas kontrabandā iesaistīta firma, kuras piesegšanā varētu būt bijis iesaistīts bijušais valsts galvenais muitnieks Vladimirs Vaškevičs.

Ar Rīgas satiksmei nepieciešamās degvielas piegādi un uzglabāšanu nodarbojas pašvaldības uzņēmumam pilnībā piederoša SIA Degvielas apgāds (51 % Degvielas apgāda kapitāldaļas Rīgas satiksme iegādājās 2005. gada martā, bet 2006. gada septembrī kļuva par vienīgo uzņēmuma īpašnieci). Tā kā Degvielas apgādam «nebija pieredzes naftas produktu ieviešanai muitas noliktavā, uzglabāšanā un tirdzniecībā, kā arī nav nepieciešamās klientūras, tika nolemts noslēgt pilnvarojuma līgumu ar nozarē pazīstamu un pieredzējušu komersantu,» teikts Degvielas apgāda 2007. gada pārskatā. Šis komersants ir SIA OVI, kura valdes priekšsēdētājs un bijušais īpašnieks ir Vladimirs Oderovs, kuram šovasar tika piespriests piecu gadu cietumsods par apjomīgu naftas kontrabandu (prokuratūra uzskata, ka, pārdodot nelegālo degvielu, legalizēti vairāk nekā 1 milj. Ls). Šobrīd tiesas spriedums gan ir pārsūdzēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirgotāja Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans skeptiski vērtē naftas rūpnīcas celtniecības iespējas, un neplāno tādu būvēt Latvijā.

Lukoil šajā ģeogrāfiskajā zonā ir septiņas rūpnīcas, kā arī Bulgārijā un Rumānijā. Tāpat uzņēmums iegādājies rūpnīcu Sicīlijā, Itālijā, raksta Diena. Kogans norāda, ka Sicīlijas rūpnīcā gadā iespējams pārstrādāt 16 miljonus tonnu naftas, bet - Mažeiķu rūpnīcā tikai 4 miljonus tonnu gadā. Tāpēc rūpnīcas būvniecība Latvijā nav izdevīga.

"Tās ir tukšas fantāzijas. Pirmkārt, lai būtu rūpnīca, jābūt naftas vadam. Latvijā it kā būtu naftas vads, kas iet uz Ventspili. Es reiz savai vadībai piedāvāju Ventspils tuvumā būvēt naftas pārstrādes rūpnīcu, jo tur ir arī osta un apmācīti cilvēki, kuri varētu strādāt šajā rūpnīcā. Taču netālu atrodas Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca. Tādējādi Ventspilī nav jēgas būvēt rūpnīcu. Šāda iecere tika izskatīta ar Krievijā, Kaļiņingradā, taču arī tur rūpnīca netiek būvēta," tā Kogans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Polijas degvielas ērglis Orlen medīs Latvijā

Madara Laicāne, Miks Lūsis, Db, 08.10.2008

Latvijā ir jāsāk ar Rīgu, lai attīstītu brendu un domātu par tālāku attīstību. Tirgus iekarošanu nevar sākt ar perifēriju — rajonu apgūšana varētu būt otrais posms, uzsver Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PKN Orlen tuvāko nedēļu laikā sola atklāt konkrētus plānus par ienākšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā.

Veicot Latvijas tirgus izpēti, PKN Orlen veikusi pārrunas ar vairākiem Latvijas degvielas tirgotājiem, visticamāk, apspriežot to iespējamo iegādi, uzzināja Db. "Mēs arvien vēl esam ieinteresēti Latvijas tirgū, taču detalizētāka informācija tiks publiskota dažu nedēļu laikā," Db paskaidroja PKN Orlen preses pārstāvis Davids Pekažs (Dawid Piekarz). Savukārt vairāki Latvijas degvielas tirgus dalībnieki pieļauj, ka Orlen uz Latviju nenāks.

Atklās kārtis

Baltijas valstīs vienīgā naftas pārstrādes kompleksa Mažeiķu nafta īpašnieks PKN Orlen savus plānus par ienākšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā līdz šim nav slēpis, bet nav arī konkretizējis. Grupas stratēģijā 2007. - 2012. gadam minēts, ka līdz 2012. gadam paredzēts sasniegt vismaz 20% līdzdalību Baltijas valstu tirgos. PKN Orlen vadītāja vietnieks Voicehs Heidels (Wojciech Heydel) iepriekš (Db, 10.09.2007.) aģentūrai Reuters norādīja, ka Lietuvas un Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū plāno iegūt 10 - 15%. Nedz Latvijas tirgus iekarošanai atvēlēto naudas summu, nedz Latvijā plānoto DUS skaitu D. Pekažs joprojām atklāt nevēlējās, norādot, ka uz šiem un citiem jautājumiem atbildes taps zināmas šā gada novembra sākumā, kad paredzēts publiskot visas PKN Orlen stratēģijas detaļas, tostarp arī plānus attiecībā uz Baltijas valstīm. "Pašlaik mēs gatavojamies aktualizēt mūsu stratēģiju saskaņā ar atsevišķu tirgus segmentu," atzīmēja D. Pekažs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«No degvielas cenas 65% aiziet nodokļos, akcīzei un PVN kopā. Ja benzīns maksā septiņdesmit santīmus, tad 46 aiziet nodokļos, bet 24 ir preces cena un mani ienākumi,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā uzsver Lukoil Baltija R vadītājs Haims Kogans.

«Pieci procentu piejaukuma neko daudz neiespaido. Eiropā biodegviela jau tiek pievienota benzīnam un dīzeļdegvielai vairākus gadus. Nedomāju, ka tas izraisīs kaitējumu,» norāda H. Kogans.

«Ja noņemam nost preces cenu, tad mums paliek četri santīmi no litra, un no tiem man ir jāmaksā algas, jāuztur viss uzņēmums un jāgādā peļņā īpašniekam. Mēs aprēķinājām, ka gadījumā, ja biodegvielu pievienojam paši, izmaksas būs lielākas par 0.02%. Akcīzes nodokļa atlaide ir pietiekama, lai kompensētu izmaksu pieaugumu," uzsver H. Kogans.

Atgādinām, ka no šā gada 1. oktobra Latvijā bezsvina 95. markas benzīnu atļauts realizēt tikai ar pievienotu bioetanolu no 4.5% līdz 5% no kopējā benzīna tilpuma un dīzeļdegvielu - tikai ar pievienotu biodīzeļdegvielu 4.5%-5% apjomā no kopējā galaprodukta daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotāji šodien degvielas cenas paaugstinājuši par vienu santīmu, taču Lukoil šefs Haims Kogans norāda, ka cenas būtu jāpaaugstina pat par 4 santīmiem, taču, tā kā tas būtu pārāk liels trieciens autobraucējiem, izlemts par viena santīma sadārdzinājumu.

Šorīt degvielas cenas paaugstinājuši lielākie Latvijas degvielas tirgotāji - Lukoil Baltija R šī brīža benzīna cena Rīgā ir 72.2 santīmi, savukārt arktiskās dīzeļdegvielas cena sasniegusi 70.2 santīmus. Līderis cenu ziņā arvien ir Latvija Statoil: 95. markas benzīns maksās 72.9 santīmus, savukārt dīzeļdegviela 70.9 santīmus. Neste Latvija 95. benzīna cena paaugstināta līdz 71.7 santīmiem par litru.

Par cenu kāpuma iemeslu pasaulē H. Kogans uzskata šā gada bargo ziemu. H. Kogans uzsvēra, ka šobrīd degvielas cenas ir paaugstinātas tikai Rīgā, tomēr tiek plānots degvielas cenas paaugstināt arī citās Latvijas pilsētās, savukārt dažās pilsētās tās atstāt nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākais degvielas tirgotājs Latvija Statoil ceturtdien palielināja 95.benzīna un dīzeļdegvielas cenas Rīgā. Statoil pārstāve Margrieta Akmens skaidro, ka pašreizējās degvielas cenu izmaiņas skaidrojamas ar iepirkuma cenu izmaiņām.

Viņa skaidro, ka Statoil degvielas mazumtirdzniecības cena veidojas atkarībā no termināļos un degvielas uzpildes stacijās (DUS) uzkrātās degvielas cenas un jaunā pieveduma cenām. Attiecīgi, palielinoties vai samazinoties iepirkuma cenām un par šīm cenām iepirktajai degvielai nonākot tirdzniecībā, notiek cenu pārrēķins, kas šajā gadījumā rezultējies mazumtirdzniecības cenu pieaugumā.

Tikmēr citas uzpildes stacijas uz šīm pāŗmaiņām nav reaģējušas LUKoil Baltija R valdes priekšsēdētājs Haims Kogans norāda, ka uz pavisam nelielām piegādātāju cenu izmaiņām uzņēmums nereaģē, bet jebkurā gadījumā degvielas mazumtirdzniecības cenas veidošana notiek, balstoties no iepirkuma cenu izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā ekonomiskajā situācijā LUKoil Baltija R nav atlaidusi nevienu darbinieku un nav samazinājusi algas.

To intervijā laikrakstam Bizness&Baltija atklāj kompānijas padomes priekšsēdētājs Haims Kogans. Viņš norāda, ka uzņēmums arī nav pārgājis pelēkajā zonā un negrasās to darīt.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Uzņēmums pirmajā pusgadā nodokļos nomaksājis 22 miljonus Ls.

H. Kogans uzskata, ka jau veiktā un ieplānotā nodokļu paaugstināšana ir lielākā muļķība, ko valdība var izdomāt. Ikviens students – ekonomists zina, ka krīzes laikā nodokļi jāsamazina, stimulējot tautsaimniecību, teica Kogans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi naftas produktu cenu izmaiņām pasaules biržās, decembra pirmajā pusē degvielas mazumtirdzniecības cenas Statoil degvielas uzpildes stacijās ir samazinātas par 2 centiem benzīnam un par 3 centiem dīzeļdegvielai, informē Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vidējā miles benzīna cena Statoil degvielas uzpildes stacijās ir 1,064 EUR/l, bet miles dīzeļdegvielas cena – 0,974 EUR/l.

AS Virši-A degvielas nozares eksperts Arnis Andrianovs stāsta, ka, ņemot vērā izmaiņas degvielas biržās, Virši-A degvielas uzpildes stacijās decembra laikā ir vērojamas būtiskas degvielas cenu izmaiņas: 95 E markas benzīna cena ir samazinājusies par vidēji 2,5 eiro centiem litrā, savukārt dīzeļdegviela par vidēji 3 eiro centiem litrā. Šobrīd vidējā 95 E markas benzīna cena Virši-A DUS tīklā ir 1,029 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena ir 0,954 eiro litrā.

Decembrī ir vērojams straujš dīzeļdegvielas biržas cenas samazinājums, aptuveni 100 ASV dolāru par 1 tonnu, kas ir viens no zemākajiem pēdējo gadu laikā. Ņemot vērā tik strauju cenu samazinājumu, ir grūti prognozēt, vai uz svētkiem cenas pazemināsies vēl vairāk, skaidro A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kogans: cilvēki netaupa un pērk vairāk degvielas nekā pērn

Dienas Bizness, 21.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard01(333).jpg

«Visvairāk ir pieaudzis dīzeļdegvielas patēriņš, aktīvāk sākuši strādāt kravas auto, dzīvība atgriezusies arī celtniecībā. Manuprāt, tas ir signāls, kas norāda uz ekonomikas attīstību – pieaug tranzīts, tiek pārvadāts vairāk preču,» Lukoil šefs atzinis intervijā portālam BNN.lv.

Attiecībā uz izmaiņām, ko degvielas nozarē varētu, rosināt jaunā valdība un Saeima, H. Kogans ir piesardzīgs, atzīmējot, ka Lukoil šogad nodokļos samaksājis jau tuvu 50 miljoniem latu. «Vistu, kas dēj zelta olas, nevajadzētu rosināt uz kardinālām pārmaiņām. Ja arī valdība plāno pārskatīt nodokļus, tad pilnīgi noteikti nevajadzētu ķerties klāt degvielas akcīzes nodoklim. Tas būtu sitiens pa visu ekonomiku, jo, pieaugot degvielas cenām, pieaugs arī kopējo patēriņa preču cenas,» brīdina H. Kogans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Degvielas kvalitāte: uz papīra un realitātē

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par degvielas kvalitāti uz papīra liecina rūpnīcā izdots sertifikāts, kas apstiprina tās atbilstību noteiktiem parametriem. Taču realitātē – degviela no rūpnīcas līdz automašīnas bākai mēro garu ceļu un, ja tajā netiek ievēroti stingri kvalitātes kontroles nosacījumi, tās sastāvs galarezultātā var atšķirties no sertifikātā norādītā.

Degviela, kā jebkura ķīmiska viela, ir «dzīvs produkts», kas, pakļauts ārējās vides ietekmei, piedzīvo sastāva izmaiņas. Tādēļ degvielas kvalitātes saglabāšanai no rūpnīcas līdz pat automašīnas bākai izšķiroši ir tas, cik pareizi tā tiek pārvadāta, pārkrauta un uzglabāta.

Lai klientu automašīnu bākās nonāktu labākais – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša degviela –, mazumtirgotājiem jāspēj kontrolēt un būt pārliecinātiem par produkta kvalitāti katrā degvielas ceļa posmā. To var panākt, tranzītā sadarbojoties ar profesionāliem partneriem, izmantojot modernākās tehnoloģijas, kā arī katrā posmā regulāri veicot degvielas paraugu pārbaudes, kas garantē produkta kvalitāti ne tikai, kad tas pamet rūpnīcu, bet arī nonāk klienta automašīnas bākā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nedēļas laikā degvielas cena kāpusi par diviem santīmiem

Elīna Jēkabsone, speciāli Db, 08.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie degvielas tirgotāji Latvijā aizvien turpina ievērojami paaugstināt benzīna cenas, kas nu jau sasniegušas gandrīz 74 santīmus par litru degvielas.

Vakar (7.janvārī) Neste Latvija, Statoil un Lukoil Baltija R cenu paaugstināja vēl par vienu santīmu. Sadārdzinājuma rezultātā Neste Latvija benzīna uzpildes stacijās 95.markas benzīnu var iegādāties par 72,7 santīmiem, Lukoil Baltija R šīs pašas markas benzīna cena sasniegusi 73,2 santīmus, savukārt Statoil paaugstinājusi cenu līdz 73,9 santīmiem par litru 95 markas benzīna.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Gan Lukoil Baltija R, gan Statoil ir sadārdzinājis arī dīzeļdegvielu. Jau ziņojām, ka 5. decembrī lielākie degvielas tirgotāji paaugstināja degvielas cenas par vienu santīmu, pasaules naftas produktu cenas kāpuma rezultātā. Lukoil Baltija R prezidenta pārstāvis Latvijā Haims Kogans skaidroja , ka degvielas cenu kāpums ir skaidrojams ar naftas produktu cenas paaugstinājumu pasaulē, kas notika jau 28. Decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir 39.pasaulē dārgākā degviela, bet rādītājā, kur tiek salīdzināti vidējie iedzīvotāju ienākumi dienā ar naudu, kas nepieciešama galona degvielas iegādei, Latvija ierindojusies 23.vietā, liecina aģentūras Bloomberg jaunākais pētījums par degvielas cenām 61 pasaules valstī.

Bloomberg Degvielas cenu reitinga autori aprēķinājuši, ka galons (nepilni četri litri) degvielas Latvijā maksā 5,56 ASV dolārus (4,46 eiro), kas ir 39.augstākā cena 61 pētījumā aplūkotās valsts vidū. Latvijā degvielas cena pēdējo sešu mēnešu laikā ir kritusies par 20%, kas ir trešais lielākais samazinājums pētījumā aplūkoto valstu vidū. Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi, pēc pētījuma autoru vērtējuma, ir 44 dolāri (35,3 eiro) dienā, no kuriem galona degvielas iegādei jātērē 13%, kas ir 23.augstākais rādītājs 61 valsts vidū.

Pētījumā norādīts, ka Latvija gandrīz pilnībā ir atkarīga no Krievijas savu enerģētisko vajadzību apmierinājumā, turklāt valsts bija galvenais Krievijas naftas eksporta terminālos līdz Primorskas ostas un Baltijas cauruļvadu sistēmas atklāšanai, bet šie projekti ir būtiski mazinājuši Latvijas nozīmi Krievijas naftas eksportā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Degvielas cenas Latvijā pieaugušas par vairāk nekā 40 centiem/litrā

Zane Atlāce-Bistere, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji pietuvojoties jau teju diviem eiro par litru 95.markas benzīna, liecina DB novērotais.

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs atzīst: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas cena ir pieaugusi par 70%, savukārt benzīna cena – par 48% (biržas cenas – red.), kas attiecīgi sadārdzinājis degvielas gala cenu – dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem/litrā, benzīns – par 30 centiem/litrā.

“Tas galvenokārt ir saistīts ar spekulācijām par ASV un ES sankcijām pret Krievijas naftas produktu eksportu. Degvielas uzpildes stacijas, kas līdz šim iepirka dīzeļdegvielu un benzīnu no Krievijas, meklē alternatīvus piegādātājus, kas būtiski palielina pieprasījumu un līdz ar to arī degvielas cenu. Redzam, ka klienti iepērk degvielu lielākos daudzumos, taču šobrīd lielu rindu uzpildes stacijās nav un degvielas pieejamība ir stabila. Degvielas cenu ietekmē virkne faktoru, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, tāpēc kā mazumtirgotājs nevaram izteikt degvielas cenu prognozes un tirgus nākotnes scenārijus,” skaidro G.Titovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir lētākās degvielas cenas Baltijas valstīs un ceturtās lētākās Eiropā,» Db.lv uzsver Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis, būdams neizpratnē par ekonomikas ministra paziņojumiem.

Pēc O. Karčevska sacītā, Lietuvā vidējā 95. markas benzīna cena pašlaik ir aptuveni 84 santīmi par litru, Igaunijā – aptuveni 81 santīms, savukārt Latvijā – 79 santīmi. Savukārt Eiropā lētāka degviela nekā Latvijā esot vien Rumānijā, Bulgārijā un Kiprā.

Degvielas tirgotāji, kas, starp citu, ir arī valstī lielākie nodokļu maksātāji, vēl aizvien gaida aprēķinus no ekonomikas ministra Arta Kampara, kas pamatotu viņa paustās pretenzijas pret uzņēmējiem par neizskaidrojami augstajām degvielas cenām.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājam nav skaidrs, kāpēc ministrs vispirms nav aicinājis tirgotājus uz tikšanos, lai uzņēmēji varētu pastāstīt, kā un kāpēc veidojas cena. «Pašreiz 52% no degvielas litra cenas veido nodokļi, piecenojums ir apmēram tāds pat kā bija pirms diviem gadiem. Savus aprēķinus ministram sniedzām uzreiz pēc viņa paziņojuma, bet ministra pamatojumu pagaidām neredzam,» saka O. Karčevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotāji prognozē, ka akcīzes pieauguma dēļ, kas cenas sadārdzinās vidēji par pieciem santīmiem litrā, degvielas tirdzniecības apjomi īpaši nesaruks, vēsta Dienas bizness.

"Cenas pieaugums akcīzes dēļ ir noteikts likumā — benzīnam un dīzeļdegvielai 4.1 santīms litrā, ja pieskaitām klāt vēl PVN, kas pieauga jau no šī gada 1. janvāra, iegūstam reālo cenas pieaugumu vismaz par 5 santīmiem litrā. Tiesa, vai konkrētais degvielas tirgotājs izlems šo cenu pielikt uzreiz no 1. februāra vai pakāpeniski, tas atkarīgs no katra komersanta iespējām un stratēģijas," skaidroja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Uldis Sakne. Viņš norāda, ka būtībā jebkuras diskusijas par to, cik pamatots bijis šāds akcīzes pieaugums tieši esošajā situācijā, ir liekas, jo likums ir stājies spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā skaidrojamas ar Lietuvas degvielas tirgotāju aso konkurenci un atsevišķu tirgus dalībnieku īpaši zemām akcijas cenām, lai piesaistītu sev papildu klientus, skaidro degvielas mazumtirgotāja «Circle K Latvia» pārstāve Ieva Stūre.

«Circle K» pārstāve skaidroja, ka degvielas cenu atšķirības Lietuvā un Latvijā jāvērtē apdomīgi, jo jāņem vērā, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā degvielas cenas ir ļoti dinamiskas un veidojas pēc mikrotirgus principiem, turklāt vienas dienas laikā cenas var mainīties pat vairāku centu robežās par degvielas litru, tādēļ korektāk ir veikt šādu salīdzinājumu ilgtermiņā. Tāpat arī jāņem vērā atšķirības komponentēs, kas veido degvielas cenu, piemēram, akcīzes nodokļi, loģistikas izmaksas un citas pozīcijas. Te arī jāuzsver, ka Lietuvā, pretēji valdošajam uzskatam, ceļu nodoklis nav ietverts degvielas cenā, gluži vienkārši, šāda nodokļa Lietuvā nav vispār, norādīja Stūre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko daļu no degvielas cenas mazumtirdzniecībā veido iepirkuma cena un nodokļi, portālam db.lv pastāstīja degvielas tirgotāji, uzsverot, ka uzcenojums ir tikai daži procenti.

Iepirkuma cena jeb degvielas produktu cena biržā veido aptuveni 42% no degvielas cenas mazumtirdzniecībā, stāsta Statoil Fuel&Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis. Viņš skaidro, ka nafta un naftas produkti (tajā skaitā, benzīns un dīzeļdegviela) biržās tiek kotēti atsevišķi, līdz ar to degvielas cenu izmaiņas mazumtirdzniecībā primāri ir saistītas nevis ar izmaiņām naftas cenās, bet naftas produktu cenās.

Savukārt lielāko daļu – aptuveni 53% no kopējās degvielas cenas, ko redzam tirdzniecības vietās, veido nodokļu apmērs, kas tiek piemērots degvielas produktiem. Šo nodokļu vidū ir akcīzes nodoklis, PVN un nodeva par valsts obligāto rezervju glabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl pērn mazumtirgotāji iekasēja 8% no katra pārdotā degvielas cenas litra, tad šogad tie vairs ir tikai 6%, kamēr valsts ieņēmumi no degvielas tirdzniecības nodevu veidā saglabājušies 49% apmērā, un, ņemot vērā cenu kāpumu, būtiski pieauguši.

Neskatoties uz to, ka degvielas cenas ir palielinājušās, mazumtirgotāju ieņēmumi ir sarukuši - no vidēji 6,8 santīmiem par katru pārdoto degvielas litru pērn līdz vidēji sešiem santīmiem šogad. Tikmēr valsts ieņēmumi no katra pārdotā degvielas litra ir palielinājušies no vidēji 41,7 santīmiem pērn līdz vidēji 49 santīmiem šogad, liecina Statoil informācija.

Šogad degvielas mazumtirdzniecības cenu veido degvielas iepirkums 45% (no cenas), valsts nodevas 49% un mazumtirgotāju ieņēmumi 6%.

Statoil norāda, ka galvenais degvielas cenu palielināšanās iemesls ir naftas un naftas produktu cenu, kā arī pieprasījuma kāpums, kuru veido nemitīgi pieaugošais pasaules iedzīvotāju skaits un viņu labklājība. Lai izprastu degvielas cenas veidošanās mehānismu, jāņem vērā, ka to ietekmē daudzi būtiski faktori galvenajos degvielas cenas veidošanās posmos:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpjot degvielas cenai, zināms patēriņa samazinājums mazumtirdzniecībā ir jūtams vienmēr, jo daļa klientu cenšas izdevumus par degvielu nepalielināt, tā sociālajos tīklos izvērsto Circle K degvielas uzpildes staciju (DUS) boikotu biznesa portālam Db.lv komentē Circle K degvielas pārdošanas direktors Alvis Ērglis.

Degvielas uzpildes staciju boikotēšanai sociālajā tīklā Facebook izveidota pat domubiedru grupa, kurā boikotētāji dalās ar novērojumiem un aicina periodiski boikotēt degvielas uzpildes stacijas augsto cenu dēļ. Pašlaik boikots mēneša garumā pieteikts Circle K stacijām, pēc tam plānots aicināt boikotēt arī citas.

«Esam pamanījuši cilvēku sašutumu par cenu kāpumu un aicinājumus boikotēt lielos degvielas tirgotājus, taču grūti spriest, kas ir aktīvistu patiesais mērķis. Publiski ir izskanējuši minējumi, ka daži no akcijas virzītājiem to patiesībā dara savu sociālo tīklu uzturēto lapu popularitātes celšanai,» skaidro «Circle K» degvielas pārdošanas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izrādās, ka degvielas pircējam savā grāmatvedībā ir jāsaglabā ne tikai kopējais rēķins, bet arī visi čeki, kurus izsniedz ik reizi katram uzņēmuma automašīnas vadītājam, kad viņš veic degvielas uzpildi. Tādu skaidrojumu snieguši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti uzziņā kādam nodokļu maksātājam.

SIA „A” iesniegumā VID norādījis, ka saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. pantu grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvokli (saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Šī likuma 7. pants paredz, ka „grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību [..].”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Virši-A degvielas kartes varēs izmantot Krievijas pierobežā

Madara Laicāne, Db, 02.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot sadarbības partneru tīklu, degvielas tirgotājs a/s VIRŠI-A, sadarbībā ar SIA Datu apstrādes centrs, ir noslēguši sadarbības līgumu ar OOO Пeтepбуpгcкaя тoпливнaя кoмпaния (ПTK) par piecu ПTK degvielas uzpildes staciju pievienošanu a/s VIRŠI-A Degvielas kartes tīklam.

Šis līgums dod iespēju a/s VIRŠI-A klientiem izmantot VIRŠI-A piedāvāto Degvielas kartes atlaižu programmu ārpus Latvijas robežām – piecās degvielas uzpildes stacijās Krievijas pierobežā.

«Analizējot klientu vajadzības, esam secinājuši, ka Degvielas karte kā autorizācijas līdzeklis būtiski atvieglo auto pārvadātāju ikdienu, un kartes popularitāte juridisko klientu segmentā tikai pieaug. Degvielas karte fiksē jebkuru pirkumu VIRŠI-A degvielas uzpildes stacijās (DUS) un mūsu sadarbības partneru DUS. Tās ir ievērojamas ērtības, ko novērtē mūsu klienti. Izmantojot Degvielas karti, visi darījumi tiek atspoguļoti vienotā mēneša atskaitē,» norāda VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

ASV vasarā paredzams degvielas cenu kritums

Gunta Kursiša, 09.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā degvielas cena samazinājās no četriem ASV dolāriem par galonu līdz 3,98 ASV dolāriem par galonu. Arī turpmāk ir paredzams pastāvīgs cenu kritums, turklāt vasarā degvielas cenas varētu samazināties pat par 50 centiem, vēsta Associated Press.

Pērn degvielas cena ASV bija mazāka nekā trīs ASV dolāri par galonu. Degvielas cenas kritums šī gada vasarā varētu palielināt patērētāju kopējos izdevumus, kas ir 70% no ASV ekonomikas. Ir aprēķināts, ka degvielas cenas samazināšanās par 50 centiem, ietaupītu 189 miljonus ASV dolāru dienā.

Tradicionāli degvielas cena pieaug pavasarī un krītas vasarā. Zema degvielas cena vasaras periodā var noturēties vairākas nedēļas. Tiek lēsts, ka šogad degvielas cena varētu samazināties pakāpeniski, tomēr ar izteiktu stabilitāti, norāda Freds Rozels (Fred Rozell), Degvielas cenu informācijas servisa mazumtirdzniecības cenu direktors.

Lai gan degvielas cena ASV kopumā samazināsies, atsevišķos reģionos, piemēram, lielās pilsētās, kur atrodas vairākas degvielas uzpildes stacijas (DUS), degvielas cena kādu brīdi vēl varētu pieaugt. Vairāku DUS īpašnieki nepazeminās cenas līdz to nedarīs viņu konkurenti, norāda Degvielas cenu informācijas servisa pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru