Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Lielākajiem nedzīvības apdrošināšanas tirgus spēlētājiem Latvijā šogad deviņos mēnešos kardināli atšķirīgi rezultāti – BTA uzrāda 1,42 miljonu latu peļņu, bet Balta cieš 1,28 miljonu latu zaudējumus.

Tā liecina abu kompāniju publiskotie finanšu pārskati. Pagājušā gada deviņos mēnešos BTA peļņa bija 4,23 miljoni latu, bet Balta strādāja ar peļņu 2,67 miljonu latu apjomā. Šogad pusgadā Baltai zaudējumu apjoms bija sasniedzis 1,04 miljonus latu, bet BTA šajā laika periodā bija peļņa – 254,4 tūkstoši latu. Saskaņā ar iepriekš teikto, Balta šogad cieš zaudējumus, jo nepietiekamā apjomā audzē iepriekš samazinātās cenas, bet BTA peļņu var uzrādīt pateicoties kompānijas darbībai kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, kur apdrošināšanas tirgus sācis atlabt.

Šā gada pirmo ceturksni banku sektors kopumā noslēdzis ar peļņu 38 miljonu latu apmērā, tomēr neiekļaujot AS Latvijas Krājbanka gūtos zaudējumus, banku sektora gūtā peļņa līdz marta beigām kopumā sasniedza 48 miljonus latu, tostarp ar peļņu darbojās 16 Latvijas bankas un sešas ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos - 92,6%).

Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem līdz marta beigām sasniedza 70,2 miljonus latu jeb par 50,4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir auguši gan tīrie komisijas naudas ienākumi - par 43,8%, gan tīrie procentu ienākumi - par 17,1%.

Banku sektora likviditāte saglabājās augsta un likviditātes rādītājs šā gada marta beigās bija 63,2% (februāra beigās - 62,3%). Arī banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs saglabājās augstā līmenī un marta beigās sasniedza 18,1% (minimālā kapitāla prasība - 8%), savukārt pirmā līmeņa pašu kapitāla rādītājs bija 14,9% (februāra beigās - attiecīgi 17,4% un 14,2%).

Šogad jūnija beigās banku izsniegto mājokļu kredītu apjoms sasniedza 4,39 miljardus latu, kas ir par 7,6% jeb 359 miljoniem latu mazāks nekā pirms gada, bet, salīdzinot ar šā gada sākumu, šo kredītu apjoms samazinājies par 216 miljoniem latu jeb 4,7%.

Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) apkopotie dati liecina, ka lielākais mājokļu kredītu samazinājums pusgada un gada laikā bijis Swedbank – par attiecīgi 57,4 miljoniem latu jeb 4,7% un 109,6 miljoniem latu jeb 8,6%. Swedbank izsniegto mājokļu kredītu portfelis šogad jūnija beigās 1,16 miljardu latu apjomā joprojām bija lielākais pārējo banku vidū, veidojot 26,5% tirgus daļu.

Otrs lielākais izsniegto mājokļu kredītu portfelis šogad jūnija beigās bija Nordea bankai – 768,9 miljoni latu, kas ir par 13,7 miljoniem latu (jeb 1,7%) mazāks nekā pirms gada un par 10 miljoniem latu mazāks nekā šā gada sākumā. Ar 732,4 miljoniem latu seko DnB NORD Banka, kuras mājokļu kredītu portfelis gada laikā uzrādījis samazinājumu par 13,1 miljonu latiem jeb 1,8%, un ar 663 miljoniem latu – SEB banka, kuras mājokļu kredītu apjoms gada laikā sarucis par 38 miljoniem latu jeb 5,4%.

Banku pagājušā gada zaudējumi 773,4 miljonu latu apjomā par 191 miljonu latu pārsniedz visu banku iepriekšējos gados gūto nesadalīto peļņu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka 2009. gada beigās iepriekš banku gūtā un dividendēs nesadalītā peļņa kopumā bija 582,4 miljoni latu, kas savukārt bija par 17,7 % mazāka nekā pirms gada.

Lai segtu zaudējumus bankas pagājušā gada laikā ievērojami – par 82 % jeb 728,3 miljoniem latu palielinājušas savus pamatkapitālus, kuru apjoms 2009. gada beigās sasniedza 1,617 miljardus latu.

Par 51,4 miljoniem latu, līdz 52,08 miljoniem latu banku pamatkapitāla palielinājums nācis no Lielbritānijas, bet pagājušā gada laikā papildu 25,66 miljoni latu banku pamatkapitālā «nākuši» no Maltas, sasniedzot 33,1 miljonu latus.

Banku tirgus šogad pirmajos divos mēnešos uzrādījis 18,9 miljonu latu peļņu iepretim 59,2 miljonu latu zaudējumiem pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka ar peļņu šajā periodā strādāja 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 81,1%), kopā nopelnot 28,8 miljonus latu. Tādējādi var aplēst, ka pārējās bankas kopumā cietušas 9,9 miljonu latu zaudējumus. Jau vēstīts, ka šogad janvārī bankas strādāja ar 10,9 miljonu latu peļņu. Tātad februārī kopējā peļņa bija par 26,6% mazāka nekā janvārī.

Banku sektora gūtie ienākumi ir pārsnieguši izdevumus galvenokārt samazinoties nepieciešamībai pēc jauniem uzkrājumiem nedrošiem kredītiem un pateicoties jau iepriekš izveidoto uzkrājumu samazinājumam. Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem janvārī un februārī kopumā sasniedza 29,8 miljonus latu.

Cilvēku grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), publiskojusi papildinātus no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas nopludinātos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) algu sarakstus, minot arī trīs lielāko algu saņēmēju vārdus, ziņo BNS.

Internetā publiskotie algu saraksti attiecas uz laika periodu kopš 2005.gada septembra.

Jaunajā publiskoto datu versijā kā trīs lielāko bruto ienākumu saņēmēji ir identificēti pašreizējā FKTK vadītāja Irēna Kūrmane, bijušais komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps un pašreizējais FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis. Informācija par pārējo amatpersonu atalgojumu ir publicēta anonīmi.

Datu papildinājums publiskots ar piebildi, ka tiek gaidīta vēl viena FKTK preses konference pirmdien.

Šogad septembra beigās banku sektorā mainījušās lielāko banku pozīcijas pēc piesaistīto noguldījumu apjoma: SEB bankas noguldījumu apjoms pirmo reizi kopš 2006. gada nogales šogad samazinājies zem miljarda latu robežas, bet Rietumu bankai izdevies iegūt trešo pozīciju.

Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) dati liecina, ka apdraudētas arī Swedbank kā lielākās pēc noguldījumu apjoma bankas pozīcijas, jo tai strauji tuvojas ABLV Bank (bijusī Aizkraukles banka). Dati liecina, ka septembra beigās Swedbank piesaistīto noguldījumu apjoms bija 1,58 miljardi latu, kas ir par 23,2 miljoniem latu (1,5%) vairāk nekā pirms gada, tikmēr ABLV Bank noguldījumu apjoms sasniedzis 1,48 miljardus latu, gada laikā uzrādot pieaugumu par 400,2 miljoniem latu jeb 37,1%.

Rietumu bankas noguldījumu apjoms septembra beigās sasniedza 1,15 miljardus latu, kas ir par 329,5 miljoniem latu jeb 39,9% vairāk nekā pirms gada, kam ar 1,04 miljardiem latu seko banka Citadele, kuras piesaistīto noguldījumu apjoms gada laikā samazinājies par 137 milj. Ls jeb 11,7%.

Jau no brīža, kad tika pieņemts lēmums, ka Latvijas iedzīvotājiem būs jāveic mantiskā stāvokļa fiksēšana un deklarēšana, par šo jautājumu sabiedrībā radās neskaitāmi jautājumi par šo procesu, galvenokārt – par to, kā ir nosakāma konkrētu priekšmetu, vērtpapīru un citu īpašumu vērtība.

Kā DB norāda VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Inese Kemzāne, galvenais aspects, aizpildot deklarāciju, ir īpašumu iegādes vērtība. Tomēr viennozīmīgs šis jautājums nav, un nereti ir situācijas, kad īpašumu tomēr labāk ir nest pie vērtētāja.

Iedzīvotājiem, kuriem pagājušā gada 31. decembrī konstatēta atbilstība kaut vienam mantiskā stāvokļa deklarēšanas kritērijam, ir pienākums deklarāciju aizpildīt, kas jāizdara laika periodā no 1. marta līdz 1. jūnijam, dodoties uz VID un to iesniedzot. Nekādi citi dokumenti tam nav nepieciešami. Deklarāciju iespējams iesniegt, ne tikai fiziski dodoties uz VID, bet arī nosūtot pa pastu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanās sistēmu, vai arī ar e-pasta starpniecību, ja ir drošs elektroniskais paraksts. Kā norāda I. Kemzāne, ja rodas neskaidrības ar to, kurā deklarācijas ailītē kāda konkrēti informācija jānorāda, ar tukšu deklarācijas veidlapu var doties uz VID nodaļu, paļaujoties, ka kāds no VID darbiniekiem palīdzes to aizpildīt.

Latvijas energoapgādes uzņēmums Latvenergo pērno gadu noslēdzis ar 44,32 miljonu latu peļņu, kas ir 2,2 reizes lielāka nekā 2009.gadā.

Latvenergo valde ierosina no 2010. gadā gūtās peļņas valstij kā akcionāram izmaksāt 35 miljonus latu, bet pārējo peļņas daļu - 9,56 miljonus latu - ieskaitīt mātessabiedrības rezervēs.

Publiskotais Latvenergo 2010. gada konsolidētais pārskats liecina, ka kompānijas kopējie ieņēmumi pērn pieauguši par 15% un bija 574,7 miljoni latu. To noteica veiksmīga darbība gan elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgū, gan vairumtirdzniecības tirgū, minēts kompānijas vadības ziņojumā.

Latvenergo peļņu negatīvi pērn ietekmēja kompānijas meitassabiedrību zaudējumi 6,8 miljonu latu apmērā no sadales un pārvades sistēmu pakalpojumu sniegšanas - Sadales tīklu 2010. gada zaudējumi ir 5,2 miljoni latu, bet Augstsprieguma tīklu – 1,6 miljoni latu.

Šā gada pirmajā pusē dzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopumā parakstījušas prēmijas 22,5 miljonu latu apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra (SKDS) apkopotā informācija.

Salīdzinot ar 2011. gada pirmo pusgadu, šā gada pirmajā pusgadā dzīvības apdrošināšanas tirgū ir vērojams neliels kritums un parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir samazinājies par 1,2 miljoniem latu jeb 5%. Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2011.gada pirmo pusgadu, palielinājies par 1,5 miljoniem latu jeb 12%, un kopumā klientiem šogad atlīdzībās izmaksāti 14,1 miljoni latu.

Personu apdrošināšanas veidos, salīdzinot ar 2011. gada pirmo pusi, izmaiņas ir vērojamas gan parakstīto apdrošināšanas prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā.

Pirmajā pusgadā pieprasītākais dzīvības apdrošināšanas veids bija dzīvības apdrošināšana, gan ar uzkrājuma veidošanu, gan arī bez uzkrājuma veidošanas.

Sabiedriskās ēdināšanas tīkla Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona ieceres vienmēr gājušas soli priekšā viņa finanšu iespējām, pēc iepazīšanās ar SIA Lido gada pārskatiem secinājis korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars vadošais finanšu eksperts Jānis Pinnis.

«Nesagaidot peļņu vienā projektā, tiek sākti nākošie, tādējādi neradot finanšu bāzi, kas ļautu pārciest zaudējumus potenciālas neveiksmes gadījumā,» teica Pinnis.

SIA Lido, kuru saskaņā ar Ķirsona maksātnespējas plānu paredzēts izsolīt par 7,9 miljoniem latu, vērtību varot skatīt divējādi - no aktīvu viedokļa un pelnītspējas.

Aktīvi parādot ne tikai to, kas uzņēmumam pieder, bet arī - cik uzņēmums ir parādā. Tā 2009.gada beigās SIA Lido aktīvi bijuši 17,2 miljoni latu, bet kreditori - 11,7 miljoni latu.

Pinnis secinājis, ka no aktīvu viedokļa visu Lido daļu vērtība ir 5,5 miljoni latu. Tomēr iespējamā preču zīmes vērtība, kas, viņaprāt, caur savu atpazīstamību un labo reputāciju nodrošina lielu daļu ieņēmumu, varētu sasniegt pat vairākus miljonus latu. Turklāt Lido vērtīgākais esot pamatlīdzekļi (ēkas, būves un aprīkojums), kā arī nemateriālie aktīvi (preču zīmes, receptes un iestrādes). Tādējādi no aktīvu viedokļa izsolei noteiktie 7,9 miljoni latu esot visnotaļ pamatoti.

Vislielāko noguldījumu apjomu Latvijas Krājbanka pagājušajā gadā saņēma no privātpersonām, liecina Latvijas Krājbankas konsolidētais gada pārskats par gadu, kas noslēdzās 2010. gada 31. decembrī.

Noguldījumi bankā kopā veidoja vairāk nekā 577 miljonus latu (2009. gadā - vairāk nekā 480 miljonus latu). Visvairāk 2010. gadā bankā bija noguldījušas privātpersonas - vairāk nekā 399 miljonus latu (2009. gadā - vairāk nekā 310 miljonus latu).

Otrs lielākais noguldījumu apjoms saņemts no privātuzņēmumiem - vairāk nekā 157 miljoni latu (2009. gadā - vairāk nekā 99 miljoni latu).

Trešā lielākā noguldītāju grupa bija valsts uzņēmumi, kas bija noguldījuši vairāk nekā 71 miljonu latu (2009. gadā - vairāk nekā 64 miljoni latu).

Pašvaldības bija noguldījušas aptuveni sešus miljonus latu, bet sabiedriskās un reliģiskās organizācijas - aptuveni trīs miljonus latu.

Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2010. gadā izdevumos tērējusi par 445 tūkstošiem latu mazāk nekā sākotnēji plānots. Salīdzinot ar 2009.gadu, izdevumi pērn samazinājušies par 719,9 tūkstošiem latu jeb 17,2% un bija 3,47 miljoni latu.

Banku, apdrošinātāju, aktīvu pārvaldītāju uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) kopējie ieņēmumi 2010. gadā sasniedza 2,83 miljonus latu, kas ir par 945,8 tūkstošiem latu jeb 25% mazāki nekā 2009.gadā. Salīdzinot ar 2010. gada budžetā plānoto, ieņēmumi bijuši par 43 tūkstošiem latu lielāki, liecina FKTK 2010. gada finanšu pārskats.

Tādējādi FKTK ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem 2010. gadā sasniedza 535 tūkstošus latu, kas ir divkārt mazāk nekā 2009.gadā (925,6 tūkstoši latu).

Lielākos ieņēmumus 2,82 miljonu latu apjomā FKTK pērn guva no kredītiestāžu maksājumiem, kas ir par 25% mazāki nekā 2009. gadā, bet par 43 tūkstošiem latu lielāki nekā plānots. Ar apdrošināšanas uzraudzību saistītie ieņēmumi pērn sasniedza 936 tūkstošus latu, kas bija par 11,4% mazāki nekā 2009.gadā.

Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) 2013. gadā pieaudzis par 12%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

2013. gadā apdrošinātāji Latvijas tirgū kopumā parakstījuši prēmijas 218,9 miljonu latu apmērā. Vietējā apdrošināšanas tirgus apjoms palielinājies par 22,9 miljoniem latu jeb 12%, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms – par 22,3 miljoniem latu jeb 21%. Kopumā atlīdzībās izmaksāti 129,7 miljoni latu.

Pieci Latvijas tirgū pieprasītākie apdrošināšanas veidi joprojām nav mainījušies, tomēr veselības apdrošināšana no līdera pozīcijas noslīdējusi uz 3.vietu gan prēmiju, gan atlīdzību ziņā.

Visvairāk apdrošināšanas prēmiju parakstīts dzīvības apdrošināšanā (ieskaitot uzkrājošo apdrošināšanu) –47,8 miljoni latu. Tā veido 22% no tirgus, un pieaugums gada laikā bijis par 11%.

Pirmajā pusgadā apdrošinātāji Latvijas tirgū kopumā parakstījuši tiešās prēmijas 110 miljonu latu apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Salīdzinot ar pērnā gada 1. pusgadu, vietējā apdrošināšanas tirgus apjoms palielinājies par 6,8 miljoniem latu jeb 7%, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms – par 12 miljoniem latu jeb 22%. Kopumā atlīdzībās izmaksāti 66,4 miljoni latu.

Pieci tirgū pieprasītākie apdrošināšanas veidi joprojām nav mainījušies. Tāpat kā pērn, arī šī gada pirmajā pusē vislielākais parakstīto prēmiju apjoms bijis veselības apdrošināšanā – 24,3 miljoni latu jeb 22% no kopējā apdrošināšanas tirgus. Tas ir par 3,8 miljoniem latu jeb 19% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lai arī atlīdzību apmērs veselības apdrošināšanā audzis par 23% jeb 2,8 miljoniem latu, atlīdzību ziņā tā atrodas 2. vietā ar 14,7 miljoniem latu.

Oktobrī par vēl 82 miljoniem latu palielinoties uzkrājumu apjomam nedrošiem parādiem, bankas desmit mēnešos uzrādījušas 643.2 miljonu latu zaudējumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati par Latvijas banku darbības operatīvajiem rādītājiem oktobrī liecina, ka tostarp desmit Latvijas bankas (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos - 15%) 2009. gada desmit mēnešos strādājušas ar 18 miljonu latu peļņu.

Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem šogad 10 mēnešos sasniedza 286 miljonus latu, kas ir par 15.9 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

FKTK dati liecina, ka oktobra beigās bez maksājumu kavējuma bija 73.5% no banku izsniegtajiem kredītiem (septembra beigās - 74.8 %), tātad kavēti tiek jau 26.5 % kredītu. Oktobrī kredītu ar maksājumu kavējumu vairāk nekā 90 dienas apmērs palielinājās par 3.2%, un to īpatsvars banku kredītportfelī oktobra beigās sasniedza 15% (septembra beigās - 14.5%). Uzkrājumi nedrošajiem parādiem oktobrī kopumā pieauga par 6.4%, līdz 1.4 miljardus latu – tas veido 8.6% no banku kopējā kredītportfeļa (septembrī - 8.1%).

Ārvalstu banku meitas bankām un filiālēm finansējuma apmērs no mātes bankām 2011. gada ceturtā ceturkšņa laikā samazinājies par 7,2% jeb 360 milj. Ls, kamēr pārējā banku sektorā no bankām piesaistītais finansējums pieaudzis par 9,3% jeb 43,5 miljoniem latu.

Savukārt, kreditēšanas aktivitātēm saglabājoties zemā līmenī, banku rīcībā esošo finanšu resursu apmērs ievērojami palielinājās un būtiski auga banku sektora likvīdo aktīvu apmērs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija. Saskaņā ar to, pērnā gada pēdējos trīs mēnešos samazinājās ārvalstu banku finansējums, tāpēc turpināja pieaugt nebanku noguldījumu nozīme Latvijas banku finansējuma struktūrā.

2011. gada ceturtā ceturkšņa laikā banku piesaistīto noguldījumu atlikums samazinājās par 1,5% jeb 169,7 miljoniem latu, t.sk. nerezidentu noguldījumi pieauga par 6% jeb 294,6 miljoniem latu, bet rezidentu noguldījumi saruka par 7,4% jeb 464,3 miljoniem latu (t.sk. valdības noguldījumu samazinājums pērn decembrī par 488 miljoniem latu). Savukārt neiekļaujot Parex banku un Latvijas Krājbanku, ceturkšņa laikā noguldījumu apmērs ir audzis par vairāk nekā 600 miljoniem latu, jeb 6,3%, norāda FKTK.

Nordea bankas Latvijas filiāle, kas pēdējā laikā uzrādīja labus peļņas rādītājus, šogad otrajā ceturksnī strādājusi ar 1,7 miljonu latu zaudējumiem. Tomēr pusgadā bankai bija 3,1 miljona latu peļņa, Db.lv informēja bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

«Pirmais pusgads bijis izaicinošs gan biznesa mērķu sasniegšanai, gan organizācijas darbam kopumā. Otrajā ceturksnī esam strādājuši ar mainīgām sekmēm – kopējie ieņēmumi ir samazinājušies par 1,5%, salīdzinot ar 2012.gada otro ceturksni, taču palielinājušies par 2,2% salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni. Bankas infrastruktūras sagatavošana eiro ieviešanai ir ietekmējusi kopējo izdevumu pieaugumu otrajā ceturksnī. Tāpat arī korporatīva darījuma restrukturizācijas rezultātā esam izveidojuši papildus uzkrājumus nedrošiem kredītiem - abi šie faktori ietekmējuši bankas otrā ceturkšņa operacionālos biznesa rādītājus, tomēr pusgada rezultāts ir pozitīvs - ar peļņu 3,1 miljonu latu apmērā,» atklāja bankas vadītājs.

Saeima šodien pēc vairāk nekā pusdiennakti garām debatēm pieņēma nākamā gada valsts budžetu.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 55 deputāti, savukārt pret bija 38 deputāti. Budžeta pieņemšana notika bez lieliem pārsteigumiem, atbalstu gūstot vien dažiem valdošajā koalīcijā nesaskaņotiem priekšlikumiem.

2014.gada valsts budžetā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs vairāk nekā 7 miljardi eiro (4,9 miljardi latu), bet izdevumi - 7,2 miljardi eiro (vairāk nekā 5 miljardi latu). Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2014.gadā prognozēti vairāk nekā 5 miljardi eiro (3,5 miljardi latu), bet izdevumi plānoti 5,3 miljardi eiro (3,7 miljardi latu). Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi 2014.gadā prognozēti attiecīgi 2,2 miljardu eiro (1,55 miljardu latu) un vairāk nekā 2 miljardu eiro (1,46 miljardu latu) apmērā.

Jau trešo mēnesi pēc kārtas banku sektors kopumā darbojas ar peļņu un līdz 1. ceturkšņa beigām gūtās peļņas apmērs sasniedza 33,5 miljonus latu (pretstatā pagājušā gada attiecīgā perioda zaudējumiem 133,3 miljonu latu apmērā), liecina Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas dati.

Ar peļņu šajā periodā strādāja 14 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 73%), kopā nopelnot 53,6 miljonus latu. Banku sektora gūtie ienākumi ir pārsnieguši izdevumus galvenokārt samazinoties nepieciešamībai pēc jauniem uzkrājumiem nedrošiem kredītiem un pateicoties jau iepriekš izveidoto uzkrājumu samazinājumam. Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem marta beigās sasniedza 46,7 miljonus latu (2010. gada attiecīgajā periodā – 28,8 miljoni latu).

Banku piesaistīto noguldījumu atlikums kopš gada sākuma samazinājies par 3,1% jeb 341,1 miljonu latu, t.sk. rezidentu noguldījumu atlikums nedaudz palielinājās, t.i. par 0,2% jeb 10,4 miljoniem latu, savukārt nerezidentu noguldījumu atlikums saruka par 6,4% jeb 293,8 miljoniem latu (parasti gada nogalē būtiski palielinās piesaistīto nerezidentu noguldījumu – galvenokārt pieprasījuma vai īstermiņa, atlikums, kas gada pirmajos mēnešos sarūk). 1. ceturkšņa beigās noguldījumu apmērs Latvijas banku sektorā sasniedza 10,8 miljardus latu.

Swedbank grupas zaudējumi Latvijā šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 63,8 miljoni latu, kas ir četras reizes mazāk nekā 2009.gada attiecīgā laika periodā, liecina bankas bilance. Tostarp pašas bankas zaudējumi deviņos mēnešos bija 65,4 miljoni latu, kas ir 3,9 reizes mazāk nekā pirms gada.

Swedbank grupas aktīvu apmērs deviņos mēnešos samazinājās par 12,1% - līdz 4,097 miljardiem latu, tostarp bankas aktīvi saruka par 11,5% un šogad 30.septembrī bija 3,958 miljardi latu.

Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka šogad trešajā ceturksnī Swedbank Baltijā strādāja ar 43 miljonu latu peļņu, kas pamatā saistīts ar uzkrājumu samazināšanos sliktajiem kredītiem. Latvijā Swedbank peļņa pirms uzkrājumiem trešajā ceturksnī ir palielinājusies par 5%, salīdzinot ar otro ceturksni, un šajā periodā sasniedza 21,2 miljonus latu.