Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Saeima jau rīt, 20.jūnijā, plāno lemt par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, tādējādi to samazinot par 15%.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien piekrita likumprojektu par grozījumiem likumā par akcīzes nodokli iekļaut rītdienas parlamenta sēdes darba kārtībā.

Komisija tāpat lūgs minētajam likumprojektam noteikt steidzamību, vienlaikus lūdzot likumprojektu divos lasījumos izskatīt vienā sēdē, proti, rīt.

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) uzsvēra, ka Igaunija ļoti strauji pieņēmusi grozījumus akcīzes likumā un tas ietekmē Latvijas pierobežas nodarbinātību un ieņēmumus valsts budžetā. «Normāli jau šādas darbības notiek, valstīm aizkulisēs sazinoties un nedarot straujas kustības. Bet, ņemot vērā, ka tas tomēr noticis strauji, mums par nožēlu jāpieņem šādi īstermiņa risinājumi,» teica Bondars.

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Akcīzes nodokļa paaugstināšana, alkohola pieejamības ierobežošana, reklāmas ierobežojumi un aizliegumi ir efektīvākie līdzekļi cīņā ar alkohola izraisīto sociālo un ekonomisko kaitējumu, konferencē Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai vienojās eksperti.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks ierosināja paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, īpašu uzmanību pievēršot stiprajam alum un alum, kas tiek pārdots lielajās pudelēs. «Ir nepieciešams samazināt tā alkohola patēriņu, kas apdraud sabiedrības veselību. Tieši tāpēc es piedāvāju risinājumu, ņemot vērā arī to, ka alkohola akcīzes nodoklis alum nebija paaugstināts sešus gadus un cilvēki novados ir teikuši - dariet kaut ko ar to divlitrīgo alu, aizliedziet to,» sacīja I. Parādnieks, piebilstot, ka procesā jāņem vērā arī Eiropas Savienības saistošās normas.

Īrijā uz alkoholisko dzērienu iepakojuma būs būs jāatrodas brīdinājumam, ka alkohols izraisa vēzi, paredz Īrijas parlamenta augšpalātas trešdien pieņemtais likums.

Tas arī noteic minimālo cenu dažādiem alkoholisko dzērienu veidiem un ierobežo to reklamēšanu, tostarp aizliedz alkohola reklāmas parkos, autobusu pieturās un dzelzceļa stacijās.

Uz grādīgo dzērienu iepakojuma būs arī jānorāda, cik dzērienā ir kaloriju.

Likumprojekts Īrijas parlamentā tika iesniegts pirms trim gadiem, taču sastapās ar spēcīgu dzērienu ražotāju lobija pretestību. Parlamenta apakšpalāta to pieņēma pagājušajā nedēļā.

«Alkohols kaitē mūsu veselībai, tas nodara postu mūsu sabiedrībai, ģimenēm, un šajā likumā paredzēto pasākumu uzdevums ir to mainīt,» pēc likuma pieņemšanas izplatītajā paziņojumā uzsvēris Īrijas veselības ministrs Saimons Hariss.

Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās.

Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus. Alkohola ražotājiem, veidojot reklāmas, ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ko viņi vēlas pateikt patērētājiem. Ar pārdomātu komunikāciju varam veidot alkohola lietošanas kultūru, nevis mudināt domāt, ka svētki bez alkohola nav iespējami.

Alkohola reklāma – pirmais, ko redz Latvijas viesi

Jautājums par alkohola reklāmas aizliegumu nav viennozīmīgs – no vienas puses kā mārketinga eksperte vēlos uzsvērt, ka nav pareizi vienai nozarei aizliegt reklāmu, no otras puses – kā pilsoniski aktīvs cilvēks – vēlos, lai mūsu sabiedrība ir veselīga, ar izpratni un augstu atbildības sajūtu un, lai milzīgs plakāts ar informāciju par alkohola iegādes iespējām nebūtu pirmais, ko cilvēki ierauga, iebraucot Latvijā.

Igaunijas Austrumviru apriņķa Līmalas ciemā par 580 tūkstošiem eiro tiks būvēts jūrniecības tematikai veltīts muzejs un bibliotēka, kurā tiks aplūkota plašā alkohola kontrabanda starp Igauniju un Somiju 1920.-1940.gadā.

«Jaunais muzejs būs veltīts alkohola kontrabandai tieši no piekrastes iedzīvotāju viedokļa, jo šo tematu var aplūkot divējādi. Piemēram, profesors Raimo Pullats savā grāmatā Viinameri (Degvīna jūra) šo stāstu aplūkoja no valsts un varasiestāžu viedokļa,» ziņu aģentūrai BNS sacīja muzeju pārvaldošās kompānijas Trogar valdes loceklis Hanness Pritss.

«Atbilstoši senām piekrastes normām, alkohola kontrabandai ir ļoti vienkārša loģika - viss, ko sniedz jūra, ir likumīga peļņa. Zivis, kuģu vraki vai kontrabandas alkohols vai citas preces, jo piekrastē vienmēr ir notikusi kontrabanda. Vienkārši noteiktos periodos tā bijusi aktīvāka, bet citos periodos - mazāk izteikta -, un parasti tas saistīts ar ne tiem saprātīgākajiem valsts lēmumiem,» klāstīja Pritss.

Lai gan pirmā atbilde, kas nāk prātā daudziem, ir: «Ak, Dievs, protams, nē!»–, tomēr tas ir miljons dolāru vērts jautājums

Katrā valstī, katrā nozarē un katrā uzņēmumā ir savas alkohola lietošanas tradīcijas. Turklāt tās ir mainījušās līdzi laikam. Piemēram, ASV pagājušā gadsimta 70. un 80. gados birojos, īpaši radošajās aģentūrās un žurnālu redakcijās, alkohola lietošana darba vietā, tāpat kā smēķēšana pie darba galda, bija izplatīta. Būsim godīgi, pirms pāris desmitgadēm dzeršana darbā bija bieža parādība arī Latvijas radošajās un ne tik radošajās aprindās. Mūsdienās tas ir sastopams krietni retāk.

Alkoholisko dzērienu eksperts Jānis Kaļķis uzsver, ka mūsdienās Latvijā pret alkohola lietošanu darba vietā, pat sarunās ar biznesa partneriem, attieksme ir ļoti rezervēta. Vairāki aptaujātie lielo uzņēmumu vadītāji noliedza, ka viņiem kabinetos būtu apslēpts bārs ar alkoholiskajiem dzērieniem. Parastā dominējošā atbilde bija: sarunās ar lielajiem klientiem vai biznesa partneriem alkohols tiek lietots, izejot pusdienās vai vakariņās, taču ne kabinetā.

Ja Latvijā no nākamā gada marta plānotajā apjomā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, ir sagaidāms ievērojams cenu kāpums un pircējiem veikalā par litru stiprā alkohola būs jāmaksā vidēji par 3 eiro vairāk, brīdina Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA).

Tik liels cenas pieaugums ievērojami samazinās tirgus apjomu Latvijā un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Kā zināms, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek plānota nodokļa reformas ietvaros, ko valsts uzsāka 2017. gadā, atgādina LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Ar akcīzes nodokļa paaugstinājumu tika paredzēts kompensēt ieņēmumu samazinājumu citos budžeta posteņos. Plāns paredz palielināt stiprā alkohola akcīzi jau no 2020. gada 1. marta par 30%.

Būtisko akcīzes kāpumu un tās negatīvo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem var apturēt Saeimas deputāti, pieņemot grozījumus likumā un apturot alkohola akcīzes straujo kāpumu, uzsver D. Vītols.

Pirmais akcīzes nodokļa paaugstinājums notika jau 2018. gada sākumā. Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi un lielo Igaunijas pierobežas tirdzniecības apjomu (vid. 20% no kopējā stiprā alkohola tirgus Latvijā), akcīzes nodokļa ieņēmumi 2018. gadā pildījās labi.

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) aizliegto vielu sarakstā trešdien iekļāvusi Latvijā ražoto medikamentu meldoniju jeb Mildronātu.

Mildronāts sarakstā iekļauts, jo ir pierādījumi, ka sportisti to lieto ar nolūku uzlabot savu sniegumu.

Meldonijs ir medikaments, kas ļauj izvairīties no sirds audu bojājumiem.

Jau pirms tam meldonijs ticis iekļauts WADA monitorējamo vielu sarakstā

Meldonijs Latvijā pazīstams ar farmācijas uzņēmuma Grindeks ražoto un izplatīto zīmolu Mildronāts. Saistībā ar šo vielu radīta jaunu medikamentu paaudze, kas imitē dabiskus savienojumus. Kardioprotektors Mildronāts ir viena no Latvijas veiksmīgākajām medicīniskā eksporta precēm. 2013.gadā preparāta eksporta apgrozījums sasniedza aptuveni 65 miljonus eiro.

Tikmēr Starptautiskās Motosporta federācijas (FIM) pārstāvētie sporta veidi izņemti no saraksta, kur alkohols aizliegts kā dopinga līdzeklis. Precīzi iemesli šim lēmumam netiek nosaukti.

Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde secinājusi, ka tā dēvētais alkohola tūrisms uz Latviju Igaunijas valsts budžetam pērn izmaksājis apmēram 30 miljonus eiro negūtu alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu - krietni vairāk, nekā prognozēja Finanšu ministrija, raksta avīze «Postimees».

Pārvaldes dati liecina, ka alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumi 2017.gadā bijuši 227 miljoni eiro - par 33 miljoniem eiro mazāk, nekā cerēts, un par aptuveni 10% mazāk nekā gadu iepriekš, kad akcīzes nodokļa likmes bija krietni zemākas.

Finanšu ministrija pagājušajā vasarā izteica prognozes, ka igauņu braucieni uz Latviju pēc stiprajiem dzērieniem un alus radīs budžetā aptuveni 20 miljonu eiro «caurumu».

Zaudējumiem var pieskaitīt arī negūtos ieņēmumus no degvielas akcīzes nodokļa, jo izrādījies, ka autovadītāji, īpaši kravas transporta šoferi, degvielu cenšas uzpildīt Latvijā. Pārvalde aplēsusi, ka degvielas pirkšana ārpus Igaunijas līdz pagājušā gada beigām pieaugusi par 40 miljoniem litru. Tas nozīmē, ka no degvielas akcīzes nodokļa Igaunija nav guvusi aptuveni 20 miljonus eiro, tātad kopumā budžetam gājuši secen apmēram 50 miljoni, raksta avīze.

Kontrabandas alkohola iznīcināšanu jau vairākus gadus Rīgā, Piedrujas ielā veic Nodrošinājuma valsts aģentūras darbinieki.

Aģentūras teritorijā konfiscētais alkohols tiek uzglabātas līdz brīdim, kad tiek dots rīkojums to iznīcināt.

2016.gadā Valsts policija (VP) konfiscēja 99 739,23 litrus nelegālā alkohola, 2017. gadā - 107 163,57 litrus, 2018. gadā - 83 003,66 litrus, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos - 15 101,37 litrus.

Nelegālā alkohola atsavināšanu veic arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde. Pēc VID sniegtās informācijas, 2017. gadā Muitas pārvalde atsavinājusi 5809 litrus kontrabandas alkohola, bet 2018. gadā - 91 526 litrus. Tādējādi kontrabandas alkohola apjoms pieaudzis 16 reizes.

Db.lv bija iespēja vērot, kā tiek iznīcināts kontrabandas alkohols. Saskaņā ar likumu, dienā ļauts iznīcināt 500 litrus.

Šajā piektdienā portāls DB saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties tiramisu tapšanas procesā restorānā Bocca Buona.

Bocca Buona dibināts 2016. gadā un atrodas Radisson Park Inn viesnīcā Rīgā. Kopš šī gada janvāra restorānā šefpavāra pienākumus pilda Fabrizio Righetti, kurš iepriekš strādājis dažādās pasaules valstīs, tostarp, Lielbritānijā, Nīderlandē, Lībijā, Monako un Ukrainā. Ierodoties uz Latviju, viņš apņēmies atsvaidzināt un pilnveidot Bocca Buona ēdienkarti. Uzsvars tajā likts uz itāļu ēdieniem, taču viņam patīk meklēt jaunas garšas un produktu kombinācijas.

Tiramisu radies Itālijā un tā nosaukums, tulkojot no itāļu valodas, ir «pacel mani», ar nozīmi uzlabot garastāvokli. Mūsdienās tiek veidotas dažādas tiramisu variācijas, taču oriģinālā recepte ir vienkārša, jāzina tikai daži «triki» tā pagatavošanai, lai deserts būtu gaisīgs.

Igaunijas alkoholisko dzērienu mazumtirgotāji norāda, ka joprojām aktīva ir pārrobežu tirdzniecība ar Latviju, turklāt tagad Igaunijas iedzīvotāji Latvijā iegādājas ne tikai lētākus alkoholiskos dzērienus, bet arī jaunos tabakas produktus.

Alkohola cenu atšķirība Igaunijā un Latvijā joprojām ir liela, lai gan Igaunija pagājušajā vasarā samazināja akcīzes nodokli alkoholam ar mērķi samazināt pārrobežu tirdzniecību, sacīja alkoholisko dzērienu veikalu tīkla "Alko1000" vadītājs Einars Visnapū.

"Cilvēki kļūdījās. Medijos rakstīja, ka Igaunija akcīzes nodokli samazinājusi par 25% un alkohols tagad mūsu valstī ir lēts - tas pilnīgi noteikti nav lēts. Cenu atšķirība ar Latviju pašlaik ir tikpat liela, cik tā bija sākumā, iespējams pat vēl lielāka," Visnapū otrdien teica ziņu aģentūrai BNS.

Savukārt alkohola mazumtirgotājs "Superalko" otrdien paziņoja, ka veikalos Latvijas robežas pusē pēdējā laikā strauji pieaugusi inovatīvo tabakas produktu, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumu un karsējamās tabakas produktu tirdzniecība.

Pastiprinātu muitas noteikumu dēļ Somijas tūristi no Igaunijas izved mazāk alkoholisko dzērienu, kas ir galvenais iemesls Igaunijas alkohola ražotāju finansiālajām problēmām, ceturtdien vēstīja laikraksts Postimees.

Vairāku alkohola veikalu Tallinas ostas tuvumā pārdevēji laikrakstam stāstījuši, ka alkohola pārdošanas somiem apmērs ir krities, jo viņi baidās, ka viņus pieķers Somijas muita.

Tas, ka pagājušā gada otrajā pusē kritās alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumi, arī parāda, ka somiem pārdotā alkohola apmērs Igaunijā ir sarucis. Kopumā Igaunijā pērn alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumi bija par pieciem miljoniem eiro mazāki nekā iepriekš plānots. Igaunijas alkohola ražotāja Liviko vadītājs Janeks Kalvi apstiprināja, ka bez alkohola akcīzes nodokļa kāpuma, kompānijai problēmas radīja arī pēkšņais tūristu intereses pirkt alkoholiskos dzērienus kritums.

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Cilvēki labprāt iepazīst jaunas garšas, viņiem vairs nepietiek tikai ar pipariem un sāli, tāpēc lielvārdiete Kristīne Freimane saskata nišu vaniļas produktu biznesam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vaniļas debesis (SIA Zirafette) ražo vaniļas ekstraktu, vaniļas pulveri, kanēļa, vaniļas un zemeņu cukuru, kā arī izplata vaniļas pākstis no septiņiem dažādiem pasaules reģioniem. «Patiesībā viss sākās pirms daudziem gadiem. 1998. gadā es biju Amerikā, kur pirmo reizi saskāros ar plašu vaniļas piedāvājumu. Tur veikalos vaniļas ekstrakts un pākstis bija plaši pārstāvētas. Pie mums tolaik un vēl ilgu laiku neko tādu nevarēja nopirkt,» atceras Kristīne. Pirms pieciem gadiem arī Latvijā vaniļas pākstis kļuva vairāk pieejamas, viņa sāka tās pasūtīt no ārzemēm un eksperimentēt, patika pret vaniļu nebija zudusi. Sākumā Kirstīne gatavoja vaniļas cukuru, bet pirms pāris gadiem – savām vajadzībām arī vaniļas ekstraktu. «Pērnā gada rudenī nonācu līdz tādam posmam dzīvē, kad likās – vai nu tagad, vai nekad. Man vienmēr ir gribējies kaut ko savu, tāpēc nolēmu, ka ir pienācis īstais laiks,» stāsta Kristīne.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Ministru kabinets šodien lēma virzīt izskatīšanai Saeimā Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu atļaut Valsts ieņēmumu dienestam (VID) bloķēt tīmekļa vietnes par informācijas nesniegšanu.

Minētais priekšlikums ietverts grozījumos likumā par nodokļiem un nodevām.

FM norādīja uz pieaugošo ekonomikas digitalizāciju Latvijā, kad arvien vairāk darījumu notiek, izmantojot tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes. «Ņemot vērā, ka tradicionālās nodokļu administrēšanas metodes ne vienmēr ir pietiekami efektīvas digitālās ekonomikas jomā, nodokļu administrēšanas procesā nepieciešams stiprināt metodes un regulējumu, kas ir piemērots nodokļu nomaksas kontrolei nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumu, piedāvājot preci vai pakalpojumus internetā,» atzina ministrijā.

Veicot tīmekļa vietņu monitoringu 2017.gada pirmajā pusgadā, VID identificēja vismaz piecas tīmekļa vietnes, kurās ir norādīts tikai tālruņa numurs un/vai e-pasts. Līdz ar to, lai gan saimnieciskās darbības veicēja dati daļēji ir norādīti, no tīmekļa vietnē norādītajiem datiem saimnieciskās darbības veicējs nav identificējams, līdz ar ko ir būtiski apgrūtināta iespēja pārliecināties, vai saistībā ar saimniecisko darbību, kas tiek veikta, izmantojot minētās tīmekļa vietnes, tiek nomaksāti nodokļi valsts budžetā.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Rīgas pilsētas būvvalde pastiprināti pievērsīsies autostāvvietu un kafejnīcu kontrolei, piektdien intervijā Latvijas Radio teica būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

«Būtiska lieta, kam mēs pievērsīsim uzmanību ir autostāvvietas. Diezgan daudz autostāvvietas ir ierīkotas vietās, kas ir neatbilstošas, ar tādiem risinājumiem, kas nav paredzēti normatīvos. No tā rodas papildus piesārņojums augsnei un citi negatīvi efekti,» atzina Vircavs.

Tāpat būvvalde pastiprināti pievērsīsies kafejnīcu pārbaudēm. «Kafejnīcas būs mūsu redzes lokā. Ir nācies konstatēt situācijas, kad ēka nav nodota ekspluatācijā, vai, piemēram, pēc dokumentiem tur ir dzīvoklis, taču īstenībā ierīkota kafejnīca un tirgots alkohols,» klāstīja Vircavs.

Rīgas pilsētas būvvalde ir Rīgas domes priekšsēdētāja pakļautībā esoša pašvaldības iestāde, kas koordinē un veic būvniecības procesa pārraudzību un kontroli Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Būvvaldes darbu kontrolē un pārrauga Pilsētas attīstības komiteja.

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.