Būvniecība un īpašums

Kauņā sākta 28,6 miljonus eiro vērtā zinātnes un inovāciju centra būvniecība

LETA--BNS,23.10.2020

Objekts taps pēc starptautiskā konkursā uzvarējušā Spānijas arhitektu biroja "SMAR Architecture Studio" projekta.

Avots: https://www.smar-architects.com

Jaunākais izdevums

Kauņā, Nemunas salā, ceturtdien sākta zinātnes un inovāciju centra "Zinātnes sala" celtniecība.

Iecerēts, ka šis centrs piesaistīs plašu apmeklētāju loku, pirmām kārtām bērnus, un palīdzēs raisīt viņos interesi par dabaszinātnēm, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku - tā dēvētajām STEM jomām.

Kā ziņu aģentūrai BNS sacījis Lietuvas izglītības un zinātnes ministrs Aļģirds Monkevičs, šīs zinības vairs nevar mācīt pa vecam, ir svarīgi ļaut bērniem tām "reāli pieskarties, iedarbināt fantāziju un saprast, cik interesanta ir pasaule".

Pēc viņa teiktā, "Zinātnes sala" koordinēs visu Lietuvas STEM centru darbību.

Unikālais arhitektūras objekts taps pēc starptautiskā konkursā uzvarējušā Spānijas arhitektu biroja "SMAR Architecture Studio" projekta ar devīzi "Zinātnei saule nekad nenoriet", kas izstrādāts sadarbībā ar Austrālijas speciālistiem.

Īpašs celtnes akcents būs milzīgs ieslīps metāla disks aptuveni 30 metru diametrā, kas šķietami karāsies gaisā virs salas - it kā pretrunā visiem fizikas likumiem, pastāstījis arhitekts Gintauts Natkevičs, kas šā projekta īstenošanā sadarbojas ar ārvalstu kolēģiem.

Pēc viņa teiktā, šo uzdevumu atrisināt bijis īpaši grūti, jo patiesībā disks balstīsies tikai vienā punktā. "Svaru iespējams savaldīt, bet jārēķinās arī ar to, ka uz tā sasnigs sniegs, apkārt griezīsies vēja virpuļi - jāsavalda arī tie. Tā tiešām būs interesanta un unikāla lieta," viņš norādījis, piebilstot, ka spāņu arhitekti bijuši principiāli un kategoriski, neļaujot mainīt projektu un paredzēt, piemēram, papildu balstu, kas atvieglotu konstruktoru un celtnieku uzdevumu.

Pati celtne, kuras kopējā platība būs 10 000 kvadrātmetru, it kā saplūdīs ar salas virsmu, tādēļ pirms būvdarbiem nācies norakt aptuveni četrus metrus biezu zemes slāni, un papildu izpētes darbos izrādījies, ka būs nepieciešami dziļāki pāļi.

Paredzēts, ka "Zinātnes salas" ekspozīciju veidos divas daļas - pastāvīgā un mainīgā, kas tiks atjaunota ik gadu, kā arī virtuālo projekciju telpa un skolēniem piemērotas laboratorijas.

Būvdarbus, ko par 24,3 miljoniem eiro veiks uzņēmums "Autokausta", domāts pabeigt līdz 2022.gadam.

Projekta kopējā vērtība sasniegs gandrīz 28,6 miljonus eiro. 10,4 miljonus tajā ieguldīs Kauņas pašvaldība, bet pārējo summu veidos Eiropas Savienības finansējums. Šai summā nav ierēķināts pievienotās vērtības nodoklis, kuru kā atbalstu projektam gatavojas kompensēt Lietuvas valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas attīstītājs Urban Inventors iegādājies 7,3 ha lielu zemesgabalu Daugavas kreisajā pusē un nākamajos gados ir iecerējis vērienīgus rajona attīstības plānus.

Nākamajos gados investors plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas līdz 120 000 m2 platībā. Tādējādi šī teritorija kļūs par lielāko attīstības rajonu Rīgā.

“Mūsu jaunais stratēģiskais virziens ir radīt unikālas koncepcijas un produktus, kurus varam veiksmīgi attīstīt starptautiskajos tirgos. Rīgā redzēsim augsto tehnoloģiju pilsētiņas (high tech campus) izveidi, tās koncepciju gatavojam, piesaistot starptautiskus konsultantus, kuriem ir milzīga pieredze šādu kompleksu veidošanā. Tā kā pašlaik tiek izstrādāta koncepcija, nevaram atklāt pārāk daudz detaļu, bet tajā tiks iekļauta darba un dzīvojamās zonas sintēze ar sarežģītu ekosistēmu. Jaunā rajona izveide sekmēs Latvijas ekonomiku, jo pilsētiņa būs īpaši pievilcīga vieta, kur apmesties gan pašmāju, gan starptautiskiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, izglītības iestādēm un zinātnes laboratorijām,” saka SBA grupas uzņēmuma Urban Inventors valdes priekšsēdētājs Liongins Šepetis (Lionginas Šepetys).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru