Tallinas Kaubamaja koncerns šodien noslēdza pirkšanas pārdošanas līgumu par AS ABC King 100% pārpirkšanu, kā rezultātā Kaubamaja koncerna īpašumā nonāks 9 ABC King veikali Igaunijā un Latvijā. Kopā ar februārī iegādāto apavu uzņēmumu Suurtüki Kinga-ja Nahaärid Kaubamaja apavu veikalu ķēdē tagad būs 27 veikali.

"Apavu tirdzniecība specializētos veikalos Tallinas Kaubamaja koncernam ir jauna darbības sfēra, kas līdz ar ABC King iegādi tiek būtiski papildināta," atzīmēja Tallinas Kaubamaja AS valdes priekšsēdētājs Rauls Pūseps (Raul Puusepp). "ABC King 15 gados ir izveidojis spēcīgu apavu veikalu ķēdi, kas kopā ar 5 000 veikalu ir visā Eiropā darbojošās iepirkuma grupas Ariston-Nord-West-Ring Schuh GmbH (ANWR) loceklis. Šādi jauni starptautiski apvāršņi sniedz Kaubamaja koncernam papildu prasmes un zināšanas un jaunu spēcīgu iepirkšanas kanālu, lai padarītu apavu tirdzniecību par perspektīvu un vēl ienesīgāku uzņēmējdarbības virzienu."

2008. gada 30. jūnijā, stājās spēkā pirkšanas-pārdošanas līgums, saskaņā ar kuru koncerns Tallinna Kaubamaja ir iegādājies 100% AS ABC King akciju un 100% SIA ABC King meitas kompānijas akciju.

Neskaitot informāciju, kura ir publicēta agrāk, līgumā ir iekļauta arī apavu veikalu iegāde, kurus pārvalda OÜ ABC Saare uz komercpilnvarojuma līguma pamata.

«Mēs apvienojam ABC King veikalus un februārī iegādātos Suurtüki Kinga- un Nahaärid veikalus, un šī sinerģija sekmēs izvirzītā mērķa sasniegšanu: kļūt par vadošo apavu pārdevēju Baltijas valstīs,» paziņoja Tallinna Kaubamaja AS valdes priekšsēdētājs Rauls Puusepps. «Pateicoties šim darījumam, Tallinna Kaubamaja iegūs kopumā 14 ABC King veikalus – 5 Tallinā, 4 citos Igaunijas reģionos un 5 Latvijā. Salīdzinot ar maijā publicēto iepriekšējo informāciju par darījumu, tagad tajā ir iekļauta arī ABC King veikalu iegāde Igaunijā ārpus Tallinas, kurus līdz šim pārvaldīja firma OÜ ABC Saare uz komercpilnvarojuma līguma pamata.»

Lielākais Igaunijas mazumtirgotājs pēc pārtikas veikalu Selver neveiksmes atkal sasparojies ienākšanai Latvijā, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pašlaik Kaubamaja akciju cena biržā kāpj, uzņēmums atrodas Baltijas TOP 500 augšgalā un uzsver, ka strauji atgūstas no smagās krīzes. Jau nākamgad paredzēts Latvijā attīstīt apavu zīmolu Shu, arī Selver veikali gaidot labāku ekonomisko situāciju, lai atgrieztos, un tiekot plānota arī skaistumkopšanas preču veikalu ķēde.

Tallinna Kaubamaja pirmsākumi meklējami 1960. gadā, kad tika nodibināts Tallinas universālveikals. Tieši to arī nozīmē uzņēmuma nosaukums - kaubamaja. Otrs universālveikals Tartu atvērts sešus gadus vēlāk. Līdz ar neatkarības iegūšanu deviņdesmito gadu sākumā abi veikali tika privatizēti. Jau pēc gada nodibināta arī pārtikas veikalu ķēde Selver, kas Igaunijā ātri kļuva populāra, bet mēģinājums ienākt Latvijas tirgū tai bija neveiksmīgs. Pašlaik Igaunijā ir 35 šādi veikali un seši iesaldēti Latvijā.

Reorganizēts apavu mazumtirgotājs SIA ABC King, liecina Lursoft dati.

SIA ABC King un arī SIA Suurtuki 3.janvārī pievienots SIA TKM Latvija, kura darbība saistīta ar nekustamā īpašuma izīrēšanu, pārvaldīšanu, pirkšanu un pārdošanu.

Igauņu Tallinna Kaubamaja Kinnisvara Aktsiaselts piederošais SIA TKM Latvija darbojas kopš 2006.gada novembra un 2012.gadā apgrozījis vien 15,573 tūkstošus eiro, taču, pateicoties 2,165 miljonu eiro lielajiem ieņēmumiem, kas peļņas/zaudējumu rēķinā definēti kā pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi, gads noslēgts ar 474 tūkstošu eiro peļņu.

Līdz reorganizācijas brīdim gan SIA ABC King, gan SIA Suurtuki daļas piederējušas SIA TKM Latvija.

Līdz ar tālāku patērētāju pārliecības uzlabošanos Igaunijā un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, prognozējams, ka Tallinna Kaubamaja akciju cenai ir pamats turpināt kāpumu, portālam naudaslietas.lv norāda LHV analītiķe Zane Tiltānova.

Tallinna Kaubamaja trešā ceturkšņa rezultāti sakrita ar prognozēm, un patīkamu pārsteigumu sagādāja pozitīvais lielveikalu tīkla Selver sniegums. Tallinna Kaubamaja apgrozījums trešajā ceturksnī sasniedza 100,6 miljonus eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada.

Selver veikalu tīkla peļņa no pamatdarbības Igaunijā sasniedza 4,5 miljonus eiro. Pavisam nesen Selver vadība paziņoja, ka Ziemassvētku nedēļā apgrozījums Selver veikalos ir bijis lielāks nekā pērn. Ir arī novērots, ka patērētāji izvēlas kvalitatīvākas preces. Līdz ar to var prognozēt, ka Selver darbības rezultāti Igaunijā arī ceturtajā ceturksnī būs bijuši labi.

Šā gada pirmo ceturksni Igaunijas mazumtirdzniecības milža Tallinna Kaubamaja apgrozījums salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn samazinājies par 6% līdz 91,5 milj. EUR.

Tikmēr uzņēmuma zaudējumi pirmajā ceturksnī sasnieguši 0,4 milj. EUR. Jāpiebilst, ka pagājušā gada pirmā ceturkšņa zaudējumi Tallinna Kaubamaja bija ievērojami lielāki – 3,3 milj. Ls.

Apgrozījuma samazināšanās joprojām izdarījusi negatīvu spiedienu uz uzņēmuma darbību pirmajā ceturksnī. Kompānija aktīvi meklē veidus kā samazināt izmaksas un uzlabot efektivitāti, kas ļāvis šā gada pirmo ceturksni noslēgt ar ievērojami mazākiem zaudējumiem. Tikuši aizvērti arī kompānijai ekonomiski neizdevīgi veikali. Uzņēmuma finanšu stabilizēšanās gan esot novērota šā gada pirmā ceturkšņa otrajā pusē, teikts valdes ziņojumā.

Igaunijas tirdzniecības grupa Tallinna Kaubamaja Grupp plāno nodibināt meitasuzņēmumu Latvijā Verte Auto, kas darbosies transportlīdzekļu tirdzniecības un servisa jomā, Tallinna Kaubamaja Grupp informējusi Tallinas biržu.

100% Verte Auto SIA kapitāldaļu piederēs Igaunijas uzņēmumam TKM Auto, kas savukārt pilnībā pieder Tallinna Kaubamaja Grupp.

Verte Auto valdes loceklis būs Tenu Pīrmā (Tõnu Piirmaa), kurš kopš 2013.gada ir cita TKM Auto meitasuzņēmuma Latvijā Forum Auto valdes loceklis. Verte Auto padomes locekļi būs Ārne Elleks (Aarne Õllek), Andress Jervings Andres Järving), Rauls Pūseps (Raul Puusepp) un Jiri Kūsks (Jüri Kuusk).

Tallinna Kaubamaja Grupp pamatbizeness ir mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. Grupa pārvalda lielveikalu tīklu Selver, automašīnu, apavu un kosmētikas tirdzniecības uzņēmumus, kā arī darbojas apsardzes biznesā. Tallinna Kaubamaja Grupp lielākais īpašnieks ar 67% akciju ir Igaunijas investīciju kompānija NG Investeeringud, grupas akcijas kotē Tallinas fondu biržas oficiālajā sarakstā.

Konsolidētais neauditētais koncerna Tallinna Kaubamaja apgrozījums pirmajā pusgadā ir 3.0 miljardi kronu. Koncerna apgrozījums ir palielinājies par 11%, salīdzinot ar tādu pašu pagājuša gada periodu.

Kompānijas A-Selver apgrozījums koncerna Tallinna Kaubamaja sastāvā pirmajā pusgadā sastādīja 1.9 miljardus kronu (123.5 miljonus eiro), kas ir par 12% vairāk, nekā tāda paša perioda rezultāts pagājušajā gadā. Selver neto apgrozījums, rēķinot uz vienu tirdzniecības platību kvadrātmetru, pirmajā pusgadā bija 7100 kronu mēnesī, samazinoties par 1%, salīdzinot ar tāda paša perioda rezultātu pagājušajā gadā, Db.lv informē Rauls Pūseps (Raul Puusepp), Tallinna Kaubamaja AS valdes priekšsēdētājs.

Selver ķēde sastāv no 29 veikaliem. Šogad galvenā uzmanība tika veltīta Selver ķēdes paplašināšanai, un jau ir atvērušies jauni veikali Narvā, Kohtla Jarvē un Hijumā. Jūlija beigās atvērsies Ülejõe Selver Pērnavā, gada otrajā pusē pirmie apmeklētāji ienāks jaunajos Selver veikalos Paidē, Keilā un Narvā.

«Lēmums ir grūts, taču, izvērtējot pašreizējo situāciju, tas ir neizbēgams. Ir svarīgi vērst uzņēmuma darbību uz Igaunijas tirgu, kur ekonomiskā situācija ir stabilāka un kur mēs esam darbojušies jau ilgu laiku,» norāda uzņēmuma vadība.

«Lēmums ir grūts, taču, izvērtējot pašreizējo situāciju, tas ir neizbēgams,» sacīja A-Selver AS valdes priekšsēdētājs Andress Jervings (Andres Järving). «Selver nolēma paplašināt savu veikalu tīklu Latvijā laikā, kad neviens nespēja paredzēt krīzes radīto seku nopietnību. Mēs esam ņēmuši vērā riska faktorus, taču, tēlaini izsakoties, nav iespējams pretoties nepārvaramai varai. Vēl par agru paredzēt mūsu turpmāko darbību Latvijā, taču ir skaidrs, ka mēs plānojam slēgt visus sešus Selver veikalus Latvijā nākamo pāris nedēļu laikā. Mēs centīsimies rast vislabāko risinājumu uzņēmumam un tā akcionāriem. Mēs vēršam mūsu darbību uz iekšējo tirgu, ko mēs labi pārzinām, tādēļ mēs atvērsim vēl vienu Selver veikalu Hāpsalu (Haapsalu) nākamajā pavasarī. Selver turpinās paplašināties Igaunijā».

Uzsākta SIA ABC King reorganizācija, kuras rezultātā uzņēmums tiks pievienots SIA TKM Latvija, liecina Lursoft dati.

Tāpat TKM Latvija tiks pievienota SIA Suurtuki, kas arī darbojas apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecības jomā. Kā SIA TKM Latvija pamatdarbības veids Lursoft norādīts uzņēmumam piederoša vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanas un ekspluatācijas pakalpojumu sniegšana.

Līdz ar izņēmuma reorganizāciju iespējamie kreditori tiek aicināti savu prasījumu nodrošināšanas prasības pret SIA ABC King pieteikt rakstveidā viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, informē Lursoft.

Apavu tirgotāja SIA ABC King reģistrēta 2004. gadā un pieder SIA TKM Latvija, kura īpašnieks, savukārt, ir Tallinna Kaubamaja Kinnisvara Aktsiaselts.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos strauji sarūkot lielo nekustamā īpašuma darījumu skaitam un apjomam gan Rīgā, gan Rīgas rajonā un Jūrmalā, aizvien iespaidīgāk izskatās nekustamā īpašuma tirgus citās lielajās pilsētās, - to uzskatāmi rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā šā gada pirmajā pusgadā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Bet, ja Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā šā gada pirmajos sešos mēnešos lielo darījumu skaits vairāk vai mazāk strauji saruka, tad ārpus šiem reģioniem pirmajā pusgadā darījumu skaits virs pusmiljona latu ne tikai nav samazinājies, bet pat nedaudz pieaudzis: sešos mēnešos tādi reģistrēti vismaz 19.

Veselos astoņos gadījumos darījuma apmērs pārsniedzis miljonu latu, turklāt lieli pirkumi veikti ne tikai tradicionālajās lielo darījumu pilsētās Ogrē, Liepājā un Daugavpilī, bet arī Tukumā, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī, Saldū, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Viļānos, Bauska, Dobelē, Gulbenē un Rēzeknē.

Igaunijas mazumtirdzniecības uzņēmums Tallinna Kaubamaja Grupp nolēmis neatjaunot Selver tirdzniecības tīklu Latvijā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Tallinn.

2009.gada 8.oktobrī Tallinna Kaubamaja Grupp paziņoja, ka iesaldē meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā. Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot vērā Latvijas ekonomikas situāciju tolaik, kad tā piedzīvoja ievērojamu kritumu un veikalu rezultāti nesasniedza noteikto mērķi, skaidro uzņēmums. Līdz 2010.gada sākumam visi seši Latvijā strādājošie veikali tika slēgti un SIA Selver Latvia neveica nekādas aktivitātes.

Tagad Tallinna Kaubamaja Grupp pieņēmusi lēmumu neatsākt tirdzniecības centru darbību Latvijā, un kompānija SIA Selver Latvia tiks likvidēta. Māteskompānija apstiprinājusi likvidācijas procesu un par tās likvidatoru tiks iecelta līdzšinējā uzņēmuma valdes locekle Kristi Lompa. Ņemot vērā, ka jau astoņus gadus Selver Latvia nestrādāja, nekādus zaudējumus tā likvidācija mātesuzņēmumam neradīs.

Pēc paziņojuma par Selver veikalu slēgšanu Latvijā šodien Tallinas biržā par 13.32 % samazinājās veikalu īpašnieka Tallina Kaubamaja akciju cena, liecina biržas dati.

Uzņēmuma akcija patlaban maksā 2.79 latus, kas ir zemākā cena kopš augusta.

Kopējais apgrozījums ar Tallina Kaubamaja akcijām šodien sasniedza 183 tūkstošus latu.

Db.lv jau ziņoja, ka Selver AS plāno apturēt sava meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā, aizverot visus sešus uzņēmuma veikalus, liecina informācija Tallinas biržā. Selver ietilpst Tallina Kaubamaja koncernā.

Selver pievērsīsies Igaunijai, kur ekonomiskā situācija ir stabilāka, norādījuši uzņēmuma pārstāvji.

Šāds lēmums pieņemts, jo strauji pasliktinājusies ekonomiskā vide Latvijā un tas radījis uzņēmumam lielus zaudējumus, tādējādi arī neattaisnojušās cerības, kas liktas pirms diviem gadiem, kad Selver ienāca Latvijā.

Uzņēmumi KIA Auto un Tallina Kaubamaja tiesā apstrīdējuši Konkurences padomes (KP) augustā piemēroto sodu, liecina uzņēmumu paziņojums biržā.

Prasībā lūgts pilnībā anulēt KP lēmumu. Uzņēmumi uzsver, ka turpina darbu kā parasti.

Db.lv jau rakstīja, ka KP konstatējusi, ka AS KIA Auto pārkāpusi Konkurences likumu, vairāk nekā 10 gadu garumā nepamatoti ierobežojot auto īpašnieku iespējas garantijas laikā veikt ārpusgarantijas remontus un tehnisko apkopi neatkarīgos servisos un uzstādīt citu ražotāju rezerves daļas.

Kā liecina KP paziņojums, uzņēmumam solidāri ar tā māteskompāniju AS Tallinna Kaubamaja piemērots 134,5 tūkstošu eiro apmērā.

Līdztekus sodam AS KIA Auto piemērots arī tiesiskais pienākums pārtraukt pārkāpumu un informēt KIA automašīnu īpašniekus par viņu tiesībām, nezaudējot garantiju, veikt auto tehniskās apkopes un ārpus garantijas remontus pie neatkarīgiem remontētājiem, kā arī izmantot ne vien KIA oriģinālās rezerves daļas, bet arī atbilstošas kvalitātes analogas rezerves daļas.

Šā gada otrajā ceturksnī Igaunijas lielākais mazumtirgotājs Tallinna Kaubamaja Group nopelnījis 77,4 miljonus kronu (3,5 miljonus latu). Attiecīgajā laika periodā pirms gada kompānijas peļņa bija 14 miljoni kronu (629 tūkst. latu), ziņo BBN.

Tallinna Kaubamaja peļņas pieaugumu skaidro ar veikto kompānijas optimizāciju, kuras ietvaros samazinātas darbinieku algas un slēgti nerentablie veikali.

Mazumtirgotāja apgrozījums šā gada otrajā ceturksnī bija 1,58 miljardi kronu (71 miljons latu), kas ir par 5% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Tallinna Kaubamaja Group uzņēmumu grupā ietilpst Igaunijas lielveikalu tīkls Selver, KIA automašīnu tirdzniecības centri, kā arī apavu veikalu tīkls.

Pirmo Selver veikalu Latvijā Tallinna KaubamajaGroup sāka celt šī gada martā, ziņo aripaev.ee.

Selver Latvijas veikala kopējā platība būs 8500 kvadrātmetri un tas atradīsies Ogrē, paziņojis TallinnaKaubamaja Group valdes priekšsēdētājs Rauls Pūseps. 1800 kvadrātmetru lielu telpu jaunajā veikalā savā starpā dalīs arī 17 citi nomnieki. Projekta kopējās investīcijas sasniegs 130 miljonus Igaunijas kronu (5.8 miljonus latu). Veikala atklāšana paredzēta šī gada decembrī.

A/s A-Selver īpašnieks ir a/s Tallinna Kaubamaja.

Igaunijas lielākā mazumtirgotāja Tallinna Kaubamaja peļņa pērn bija 16,6 miljoni eiro. 2009. gadu uzņēmums noslēdza ar 12,6 miljonu eiro lieliem zaudējumiem, ziņo BBN.

Strādāt ar peļņu kompānijai palīdzēja Selver veikalu tīkla veiksmīgā darbība.

Pērn pēdējā ceturksnī Tallinna Kaubamaja guva aptuveni pusi no kopējās 2010. gada peļņas. Kompānija ienākumi šajā laika periodā gada griezumā palielinājās par 5,2% līdz 108,6 miljoniem eiro.

Pie peļņas atgriezies arī Tallinna Kaubamaja piederošais veikalu tīkls Selver, kas, uzrādot ienākumu palielināšanos par 1,7%, 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, sasniedza peļņas pieaugumu par 167% līdz 11,9 miljoniem eiro.

Patlaban Igaunijas uzņēmums Tallina Kaubamaja un AS KIA Auto analizē Konkurences padomes (KP) piemēroto sodu un gatavo to apstrīdēt Latvijas Administratīvajā rajona tiesā, paziņojumā NASDAQ OMX Tallinn norāda uzņēmums.

Kompānijas ir pārliecinātas, ka sods ir nepamatots un netika pārkāpts Konkurences likums, kā arī uzskata, ka KP lēmums pārkāpj vienotos likuma principus, un mātesuzņēmums tiek vainots par meitas kompānijas aktivitātēm.

Db.lv jau rakstīja, ka KP konstatējusi, ka AS KIA Auto pārkāpusi Konkurences likumu, vairāk nekā 10 gadu garumā nepamatoti ierobežojot auto īpašnieku iespējas garantijas laikā veikt ārpusgarantijas remontus un tehnisko apkopi neatkarīgos servisos un uzstādīt citu ražotāju rezerves daļas.

Kā liecina KP paziņojums, uzņēmumam solidāri ar tā māteskompāniju AS Tallinna Kaubamaja piemērots 134,5 tūkstošu eiro apmērā.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Ja Rīgā nekustamo īpašumu darījumu jomā vienkārši beigusies ballīte, tad Jūrmalā, izsakoties kūrortpilsētas nekustamo īpašumu kompānijas Vigvam valdes priekšsēdētāja Alekseja Jeļina vārdiem, nenotiek vispār nekas.

To apliecina arī jaunais Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Jūrmalā šā gada pirmajā pusgadā.

Pazuduši pat krievi

Apkopotā informācija par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem ir nepielūdzama: 2006. gada otrajā pusgadā Jūrmalā tika reģistrēti 34 darījumi, kuru apmērs bija vismaz 600 tūkstoši latu, pagājušā gada pirmajā pusgadā – tikai 16, otrajā pusgadā – vēl par vienu mazāk, savukārt šā gada pirmajos sešos mēnešos tādi bijuši tikai astoņi. Pat uz pusi mazākas summas robežu aizvadītajā pusgadā pārsnieguši tikai 17 darījumi.

Tāpat kā Rīgā arī Jūrmalā no lielo darījumu arēnas faktiski pazuduši ārzemnieki – turklāt kūrortpilsētā vairs neiepērkas arī naudīgie Krievijas iedzīvotāji, kuri iepriekš lika runāt par krieviem, kuri izpērkot Jūrmalu. «Arī Krievijas iedzīvotāji neko nepērk, jo internetā un žurnālos ir izlasījuši, ka ir krīze. Arī Krievijā nauda sāk izsīkt, vairs nav liekas naudas. Tā ir globāla problēma, krīze nav tikai pie mums, bet arī citur,» saka A. Jeļins, kura uzņēmumam pēdējais ievērojamais darījums bijis pagājušā gada decembrī.

Daudzsološā piektās paaudzes sakaru tīkla izveidošanā liela loma būs prasmei efektīvi izmantot jau pieejamo optiskā interneta tīklu

Katra nākamā sakaru tīkla paaudze nesusi lietotājiem aizvien plašākas iespējas, kas fundamentāli mainījušas cilvēku ikdienu. Īstu apvērsumu sola arī drīzumā gaidāmā piektā paaudze jeb tā dēvētā 5G, kuras ieviešana padarīs par ikdienu pat futūristiskas vīzijas – automašīnas, kas sazinās cita ar citu, autonomi strādājošus traktorus uz lauka un sadzīves tehniku, kas paveic savus uzdevumus bez cilvēka iesaistīšanās. Lai arī Latvijai šobrīd ir diezgan augstas izredzes iekļauties Eiropas Savienības nospraustajos 5G ieviešanas termiņos, panākumi lielā mērā būs atkarīgi no iesaistīto uzņēmumu spējas sadarboties un efektīvi izmantot pieejamos resursus.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.