Aizvadīta šā gada Ēnu diena, kurā līdzdarbojās arī Dienas Bizness.

Dienas Bizness žurnālistus, redaktorus un maketētājus kopumā ēnoja seši jaunieši no Rīgas, Dobeles, Krāslavas, Rudzātiem un pat Taizemes.

Sākumā ēnas iepazinās ar izdevniecības Dienas bizness vēsturi, izdevumiem un ikdienas darbu. Divas ēnas izvēlējās vērot portāla darbu un devās uz Rīgas Krēslu fabriku, kurā ar tās darbu iepazīstināja valdes priekšsēdētājs Aldis Circenis. Ēnas Beatrise Elīza Ozoliņa un Ilva Zonne kopā ar žurnālisti Montu Glumani veidoja materiālu portāla db.lv sadaļai Kā top?

«Redakcijā ir brīva un patīkama atmosfēra, kur var redzēt, ka darbiniekiem patīk tas, ko dara. Es nebiju gaidījusi, ka dosimies līdzi uz interviju. Nezināju, ka krēslu ražošanas process ir tik interesants,» komentē Ilva Zonne, Rīgas 84. vidusskolas skolniece.

Laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursā Biznesa tīģeris 2014 uzvar Jurģis Sedlenieks, SmartLynx Airlines viceprezidents komercjautājumos.

Konkursa finālā par uzvarētāja godu cīnījās pieci «tīģeri» – Evija Dundure, apdrošināšanas sabiedrības Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja, Andris Jēkabsons, radošu korporatīvo risinājumu aģentūras Ideju nams (SIA Baltijas Izklaides aģentūra) valdes loceklis, Kristaps Gredzens, Mārupe Wake Park (SIA Beng) valdes loceklis un veikparka īpašnieks, Valters Kaže, a/s Latvijas balzams komercdirektors, un Jurģis Sedlenieks, SmartLynx Airlines viceprezidents komercjautājumos.

«Tīģeris» Jurģis Sedlenieks uzskata, ka jebkuras pārdošanas aktivitātes panākumu pamatā ir sistemātiskums un neatlaidība. Pārdevējam, īpaši B2B jomā, būtiski ir uzturēt kontaktu ar iespējamiem pakalpojuma klientiem arī gadījumā, ja pirmie centieni noslēgt darījumu nav vainagojušies panākumiem. J. Sedlenieka pieredze liecina, ka reizēm pirmos pārdošanas rezultātus var sasniegt pēc trim četriem gadiem. Periods līdz sadarbības sākšanai sekmē uzticību pušu starpā un stiprina sadarbību jau kontrakta fāzē. Aviācijai specifiski ir tas, ka panākumus sekmē arī klasisku, konservatīvu risinājumu izvēle.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ierosinājumu izveidot eirozonā banku noguldījumu apdrošināšanas sistēmu un noteica turpmākus pasākumus, kas veicami, lai mazinātu atlikušos riskus banku nozarē, informē EK.

Nesenā krīze parādīja, ka nopietni ekonomiskie un finansiālie satricinājumi var vājināt uzticēšanos banku sistēmai. Savukārt banku savienība tika izveidota ar mērķi veicināt uzticēšanos iesaistītajām bankām. Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (ENAS) stiprinās banku savienību, palielinās banku noguldītāju aizsardzību, vairos finanšu stabilitāti un vājinās saikni starp bankām un tās uzraugošajām valstīm.

Komisijas ierosinātais tiesību akta priekšlikums garantēs iedzīvotāju noguldījumus eirozonas mērogā. Priekšlikumu papildina paziņojums, kurā līdztekus ENAS priekšlikuma izklāstam ir aprakstīti vēl citi pasākumi, kas mazinās atlikušos riskus banku sistēmā.

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Eiropas Centrālai Bankai (ECB) vajadzētu samazināt eiro bāzes likmi līdz šā gada sākuma līmeņiem, spriež tā sauktā «ECB ēnas padome» (shadow ECB council), kurā ietilpst 15 ietekmīgi Eiropas ekonomisti un aktīvi portfeļu pārvaldnieki, kuri ik mēnesi sniedz savus ieteikumus monetārās politikas jomā, raksta Bloomberg.

Monetārā reģiona ražošanas sektora vājināšanās, patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma indeksu kritums liecina, ka eirozona piedzīvo strauju ekonomikas tempu bremzēšanos, kas varētu turpināties arī šā gada trešajā ceturksnī, skaidro ekonomisti. Jānorāda, ka ECB šogad eiro bāzes likmi paaugstinājusi divas reizes – abas reizes par 25 bāzes procentpunkietm līdz 1,5%.

«Mana rekomendācija ir, ka ECB samazina eiro bāzes likmi par 50 bāzes procentpunktiem, kas būtu kā apdrošināšanās pret atkārtotas recesijas iestāšanos. Ekonomikas veselības pasliktināšanās ir kļuvusi pietiekami ātra un satraucoša, lai prasītu tūlītēju eiro likmju samazinājumu,» skaidro Barclays Capital galvenais Eiropas ekonomists Julians Calovs. Tāpat atsevišķi ECB «ēnas padomes» locekļi izteikuši viedokli, ka monetārā reģiona centrālajai bankai eiro bāzes likmi vajadzētu samazināt pat zem 1%.

Turpinot Saeimas komisijās izskatīt likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”, Latvijā lielākā nekustamo īpašumu darījumu organizācija LANĪDA aicina gan likumdevēju, gan Ekonomikas ministriju, iekļaut tajā normas par nekustamo īpašumu darījumu starpnieku obligātu sertificēšanu.

22. martā LANĪDA valdes locekļi piedalījās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un 30. martā atkārtoti tikās ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu nepilnības līdzšinējā tiesiskajā regulējumā, aicinot pastiprināt prasības nekustamā īpašuma nozarē strādājošajiem.

“15 gadus mēs mēģinājām pārliecināt likumdevēju, ka vispār nepieciešams specifisks tiesiskais regulējums nekustamā īpašuma starpnieku darbā. Teju 3 gadi pagājuši kopš Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums ir stājies spēkā,“ pauž LANĪDA valdes loceklis Edgars Šīns. “Vai ar šo likumu ir sasniegts vēlamais – nē! Ir regulējums par nekustamo īpašumu darījumu starpnieku reģistru Ekonomikas ministrijas paspārnē, bet joprojām ir teju puse nozarē darbojošos, kas nav reģistrējušies, līdz ar to potenciāli darbojas “ēnas zonā””.

Brāzmains 2023. gads bijis pasaules, Eiropas un Latvijas ekonomikās, iepūšot te vēsākus, te stiprākus pārmaiņus vējus arī nekustamo īpašumu darījumu nozarē.

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu nozarē varētu būt “Euribor”.

Globālie procesi, mazinot inflāciju, to vidū Euribor likmes kāpināšana, tieši un skarbi ietekmējusi nekustamo īpašumu nozari, mazinot finanšu līdzekļu pieejamību īpašumu iegādei un attīstībai. Tas tirgu, nenoliedzami, sabremzējis. Laika vērotāju terminoloģijā turpinot – nozarē ir dzeltenais brīdinājums. Taču līdzīgi, kā tas mēdz būt ar laikapstākļiem, neviens tā simtprocentīgi nevar prognozēt, kā situācija attīstīsies. Skaidrs, ka ekonomika pasaulē un Eiropā piedzīvo trauksmainus laikus un notikumus un tas ietekmē procesus arī Latvijā, tāpēc mainīgi laikapstākļi turpināsies arī mūsu nozarē. Tomēr, lai neizklausītos pesimistiski, jāteic, ka šī krīze tomēr nav salīdzināma ar iepriekšējām, kas bijušas skarbākas. Darījumi notiek; aktīvs joprojām ir otrreizējais tirgus. Pastāv plašākas iespējas, kas ietekmē arī cenu, ne tikai izvēli. Tomēr šis laiks aktualizējis vairākus svarīgus jautājumus, kas nozīmīgi ne tikai nozares “burbulim”, bet kopējai ekonomikas celtspējas virzīšanai.

Aizvadīta šā gada "Ēnu diena", kurā līdzdarbojās arī "Dienas Bizness".

"Dienas Bizness" redakcijas darbiniekus šogad ēnoja seši skolēni – Daņila, Iļja, Betija, Mārcis, Rēzija un Anna Gabriela. Savukārt trīs ēnas - Gatis, Rebeka un Agija - vēroja "Dienas Bizness" Konferenču nodaļas darbu.

Anna Gabriela šodien kopā ar žurnālisti Andu Aseri devās uz vairākām intervijām, kā arī aktīvi interesējās par žurnālista darba ikdienu.

Divas no ēnām kopā ar žurnālisti Ilzi Žaimi devās uz interviju ar "Radisson Blu Latvija" vadītāju Niklasu Džonsonu. Iļja un Daņila stāsta, ka, pateicoties šai pieredzei, guvuši izpratni, kā jāvada starptautisks bizness, kā arī uzzinājuši vairāk par biznesa konferenču vadīšanu. Skolēniem šī bija laba prakse, jo intervija norisinājās angļu valodā.

Neilgi pēc ziņas par Indexo 2. līmeņa pensiju plānu reģistrāciju Twitter pamanīju šādu diskusiju:

https://twitter.com/krizdabz/status/881888088263450625

Biju pārsteigts, kad, cenšoties atrast dažādus viedokļus, tajā skaitā, par riskiem, tā arī neko neatradu. Pamatā varēja novērot «reliģisku» indeksu fondu slavināšanu un jebkura cita viedokļa kritizēšanu bez plašākiem argumentiem. Arī no Indexo puses kādu paškritiskāku «blakusefektu» apskatu viņu pārvaldīšanas metodei neatradu.

Lai arī absolūti atbalstu konkurences palielināšanos un pamatotu komisiju samazināšanu pensiju pārvaldīšanas jomā, tomēr vēlos īsi ieskicēt, ka Indexo piedāvātajā variantā ir arī savas ēnas puses. Diemžēl šeit neiztikt bez iedziļināšanās tehniskās finanšu niansēs, un tas tikai pierāda, ka viss nav tik vienkārši, kā tiek pasniegts. Vēl jo vairāk - jāatceras, ka šajā gadījumā uz spēles ir likti būtiski nākotnes uzkrājumi.

Iespējams, IIN vietā varētu tikt samazināts sociālais nodoklis; citos jautājumos domas nesakrīt

Tā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņa arī atzīmēja, ka sociālais nodoklis varētu tikt samazināts gan darba ņēmējiem, gan devējiem. Tomēr sēdes vadītājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers bilda, ka labāk gan budžetam, gan arī darba ņēmējiem būtu, ja tiktu samazināts sociālais nodoklis darba ņēmējiem. Jāmin, ka sēde noslēdzās, tā arī nespējot panākt vienošanos par visiem priekšlikumiem, tāpēc 28. augustā tiks sasaukta NTSP Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēde, kurā vēl tiks diskutēts par strīdīgajiem jautājumiem un Latvijas Darba devēju konfederācijas iesniegtajiem alternatīvajiem priekšlikumiem budžeta ieņēmumu palielināšanai.

No 11. oktobra pircējiem Latvijā ir pieejams iepirkšanās portāls, kas veltīts tikai Latvijā ražotiem produktiem un pakalpojumiem, informēja Mārtiņš Ozols-Ozoliņš, Savi.lv dibinātājs.

Sākotnēji ieguldītās pamatinvestīcijas esot tik lielas, «lai segtu pamatizmaksas, kas nepieciešamas pārdošanas platformas, telpu, aprīkojuma un kvalitatīva servisa izveidē». Precīzs investīciju apjoms netiek atklāts.

Savas preces iegādei Savi.lv piedāvā gan jau pazīstami un populāri pašmāju ražotāji, gan arī mazi tirgotāji un mājražotāji, kuri preces ražo nelielā skaitā.

Savi.lv mērķis esot «popularizēt Latvijā ražoto preču unikalitāti vietējo iedzīvotāju vidū, kā arī uzlabot produktu ražošanas attīstību».

M. Ozols-Ozoliņš skaidro: «Ideja par iepirkšanās portālu Savi.lv radās kā jau daudzas šādas idejas – nonākot situācijā, kad vēlies iegādāties produktu, bet saproti, ka iegādes process ir apgrūtinošs vai pat neiespējams. Mēs vēlamies izveidot tiltu starp sabiedrību un Latvijas ražotājiem.»

Kamēr no gadiem solītās atkritumu šķirošanas Getliņu poligonā nav ne miņas, uzņēmums pievēršas citam biznesam – tomātu audzēšanai. Jau nākamgad plānots nodot ekspluatācijā Getliņu siltumnīcu pirmo kārtu, kurā varētu izaudzēt līdz 150 tūkstošiem tonnu tomātu, kā arī ziedus.

Tomātus paredzēts laist tirdzniecībā, turklāt to cena varētu būt konkurētspējīga, jo siltumnīcu apkurei plānots izmantot turpat poligonā no atkritumiem ražoto siltumenerģiju, kas šobrīd galvenokārt izkūp gaisā. «Tā kā apmēram pusi dārzeņu audzēšanas izmaksu veido siltuma un elektrības izmaksas, kas mūsu gadījumā ir tuvas nullei, domājam, ka cenas ziņā produkcija būs konkurētspējīga. Ir domāts izmantot tehnoloģijas, kādas ir arī Mārupē, kur augsnes nav vispār, līdz ar to jebkādām bažām nav nekāda pamata, tā ir pilnībā izolēta sistēma,» norādīja SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Vienīgais šķērslis varētu būt zīmols, jo Getliņu vārds potenciālos pircējus, visticamāk, atbaidīs. «Nav runas, ka mēs paši nodarbotos ar mazumtirdzniecību. Ja atradīsim noietu uz vietas – būsim priecīgi. Ja nē – Polijā vai citās valstīs Getliņu vārds nevienam neko neizsaka,» vaļsirdīgi atzina I. Stirāns. Uz nepieciešamību piestrādāt pie Getliņu tomātu zīmola norāda arī Db aptaujātie speciālisti.

2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Pirmo reizi pasaules vēsturē 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku skaits uz mūsu planētas pārsniedzis piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaitu, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati.

Tie rāda, ka 2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits pārsniedza to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem.

Pašlaik pasaulē ir ap 705 miljoniem cilvēku, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, bet vēl piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaits sasniedz 680 miljonus.

Pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2050.gadam uz katru līdz četriem gadiem veco bērnu būs divi vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši pasaules iedzīvotāji.

Šīs tendences apliecina demogrāfu jau gadu desmitiem secināto, ka lielākajā daļā pasaules valstu cilvēki dzīvo arvien ilgāk un dzimstība aizvien sarūk.

Vašingtonas Universitātes Veselības mērījumu un novērtējuma institūta direktors Kristofers Marejs 2018.gadā publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka nepilnā pusē pasaules valstu draud mazuļu trūkums, lai valsts spētu uzturēt savu iedzīvotāju skaitu.

Igaunija ir vienīgā Baltijas valsts, kur jaunus uzņēmumus pērn reģistrēja vairāk. Tā liecina SIA Lursoft pētījums pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Uzņēmumu reģistrācijas iestāžu ziņām.

«Latvijas ziemeļu kaimiņvalstī pērn jauni uzņēmumi reģistrēti teju tikpat, cik pirmskrīzes 2007. gadā, kamēr Latvijā tikai 65 %, bet Lietuvā 85 % apmērā,» tā SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis.

Viņš norāda, ka Igaunijā, līdzīgi kā citās Baltijas valstīs 2008.g. arī bija vērojams jaunu uzņēmumu dibināšanas skaita ievērojams kritums par 14.6%, taču jau pērn situācija ir uzlabojusies, jo panākts ievērojams pieaugums, salīdzinot ar aizpērno gadu - par 12%, kaut arī IKP kritums šajā valstī, pēc Ekonomikas ministrijas datiem, ir bijis mērāms ar divciparu skaitli.

Lai uzsāktu eksportu, nepietiek vien ar izdevīga cena piedāvājuma sagatavošanu, jāprot veidot attiecības, jāieklausās ārzemju partnera ieteikumos un galvenais – nedrīkst nolaist rokas, ja 15 reizes pēc kārtas tev atbildēja «nē», iesaka eksporta konsultāciju uzņēmuma GatewayBaltic direktore Inese Andersone.

Viņasprāt, Latvijas uzņēmumi pa maz uzmanības velta pārdošanai, taču tieši ar to, kā arī ar zemāku efektivitāti viņi zaudē Rietumeiropas konkurentiem.

Visi runā par to, kā Latvijas ekonomiku glābs eksports. Vai tā domā arī paši uzņēmēji?

Darba mums noteikti kļuva vairāk. Interese ir bijusi arī pirms tam, un tie, kas saprata, ka jāeksportē, to sāka darīt jau iepriekšējos gados – krīze viņus ir skārusi daudz mazāk. Tiem, kas tikai tagad sāk meklēt eksporta tirgus, iet daudz grūtāk, jo viņiem nav nekādas iestrādes – viņi visu laiku bija orientējušies uz Latvijas tirgu, strādāt uz eksportu – tas tomēr ir savādāk. Lai uzsāktu eksportu, uzņēmumam jāiziet cauri diezgan lielai transformācijai.

Organiskās kokvilnas rotaļlietu un bērnu apģērbu zīmols Wooly Organic nopietni nostiprinās Latvijas tirgū ar savu veikalu Rīgā, šomēnes tas atvērs savu ražotni Liepājā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā Wooly Organic (SIA Wooly World) apgrozījums bija aptuveni 260 tūkst. eiro, kas ir ievērojama izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad tas bija 50 tūkst. eiro. «Šogad domājam dubultot pagājušā gada apgrozījumu,» saka Madara More, SIA Wooly World īpašniece. Šobrīd uzņēmums ir izaudzis līdz savas ražotnes atvēršanai Liepājā, kur tiks izgatavotas rotaļlietas. Drēbīšu ražošana joprojām tiks pasūtīta ārpakalpojumā. Madara cer, ka līdz ar savu ražotni varēs samazināt izmaksas. Vidēji viens cilvēks dienā var sašūt līdz 30 rotaļlietām, atkarībā no modeļa sarežģītības. Madara gan teic, lai sasniegtu šādu rezultātu, vēl tāls ceļš ejams. Visi viņu biedējot, ka šuvējas ilgi nemēdzot strādāt vienā darbavietā un ir liela darbinieču rotācija. Tomēr Madara ir pārliecināta, ka Wooly Organic ir savi trumpji.

Igaunija ir vienīgā Baltijas valsts, kur jaunus uzņēmumus pērn reģistrēja vairāk nekā 2008. gadā, kamēr Latvijā to skaits turpināja būtiski sarukt. To liecina SIA Lursot pētījums pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Uzņēmumu reģistrācijas iestāžu ziņām.

«Latvijas ziemeļu kaimiņvalstī pērn jauni uzņēmumi reģistrēti teju tikpat cik pirmskrīzes 2007. gadā, kamēr Latvijā tikai teju 65 %, bet Lietuvā 85 % apmērā,» secina SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis.

Viņš norāda, ka Igaunijā, līdzīgi kā citās Baltijas valstīs 2008.g. arī bija vērojams jaunu uzņēmumu dibināšanas skaita ievērojams kritums par 14.6%, taču jau pērn situācija ir uzlabojusies, jo panākts ievērojams pieaugums, salīdzinot ar aizpērno gadu par — 12%, kaut arī IKP kritums šajā valstī, pēc Ekonomikas ministrijas datiem ir bijis mērāms ar divciparu skaitli. A.Brūvelis pieļauj, ka uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugums Igaunijā, kuru raksturo arī jaunu uzņēmumu dibināšana, ir saistāms ar šīs valsts amatpersonu un politiķu daudz augstāku atbildību par savu valsti, kas pat krīzes apstākļos rada uzņēmējos apņēmību meklēt risinājumus. Igaunijai, pēc vairāku aptaujāto domām, ir savi trumpji, nodokļu politika, moderna juridiskā un administratīvā pārvaldes sistēma.

Lielbritānijas banku glābšana pasaules finanšu krīzes laikā katrai valsts ģimenei izmaksājusi 5 500 GBP (4 273 LVL), bet valstij kopumā 850 miljardi GBP (660 mljrd. LVL), liecina Lielbritānijas Nacionālā audita biroja apkopotie dati.

Lielbritānijas valdības īstenotā banku glābšanas programma, kuras laikā valsts iegādājās finanšu institūciju akcijas, garantēja un izsniedza aizdevumus, kā arī īstenoja tā dēvēto toksisko aktīvu apdrošināšanu, valstij kopumā izmaksājusi 850 miljardus mārciņu.

Krīzes laikā Lielbritānijas valdība tērēja miljardiem mārciņu, lai glābtu tādas bankas, kā Royal Bank of Scotland, Lloyds Banking Group un Northern Rock. Jāatzīmē, ka Northern Rock tika pilnībā nacionalizēta.

Ja ēnu ekonomikas pētnieki rēķina, ka, no fiziskās ekonomikas izskaužot ēnas, papildus valsts budžetā varētu iegūt apmēram 3,6 miljardus eiro, tad neviens īsti nezina, cik papildu līdzekļu varētu iegūt no digitālās ekonomikas darījumiem, ja par tiem tiktu maksāti attiecīgi nodokļi, — visticamāk, tās būtu miljardos eiro mērāmas summas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas EY Latvija nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne. Viņa atzīst, ka pelēkās ekonomikas mazināšanā savu artavu varētu dot e- rēķini, taču sistēmas iedarbināšana no pašlaik normatīvos paredzētā 2025. gada, visticamāk, nenotiks.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija ar ēnu ekonomiku?

Ēnu ekonomika pastāv visās valstīs, jo neviena valsts pasaulē nepretendē un arī nav sasniegusi tādu līmeni, kad būtu iekasēti 100% iekasējamo nodokļu apjoma. Tāpēc nodokļu iekasēšana un ēnu ekonomika ir problēma visā pasaulē, nevis tikai Latvijā. Ēnu ekonomikas pētnieki ir novērojuši kādu interesantu sakarību — jo mazāks valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, jo lielāka ēnu ekonomika un otrādi - jo augstāks šis IKP uz vienu iedzīvotāju, jo zemāks ēnu ekonomikas līmenis. Ir pat skatījums, ka ēnu ekonomika ir sava veida protests pret pastāvošo varu vai arī ka tā ir dabiska aizsargreakcija, kas palīdz pārvarēt sarežģītas problēmas. Tas nav attaisnojums, jo ēnu ekonomika kropļo konkurenci, rada nepamatotas konkurētspējas tiem, kuri izvairās no adekvātas nodokļu nomaksas, un samazina sabiedrības iespējas saņemt veselības, izglītības, drošības pakalpojumus nepieciešamā apmērā, jo vienkārši valsts makā nav pietiekami daudz naudas. Nenoliedzami, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 19,9% ir pārāk augsts, jo īpaši, raugoties uz tādām ES dalībvalstīm kā Ungārija, Grieķija, kur ēnu ekonomikas apjoms tiek lēsts 25% līmenī. Vienlaikus ēnu ekonomikas līmenis Čehijā 5,6% ir vairāk nekā trīs reizes zemāks nekā Latvijā, kas tikai apliecina nepieciešamību valsts mērogā strādāt pie ēnu ekonomikas samazināšanas.

Divdesmit gadi ir daudz viena cilvēka dzīvē, bet pavisam maz vienas valsts dzīvē. Lai nostiprinātos politiskā kultūra un demokrātijas tradīcijas, šķiet, reizēm ir vajadzīgs daudz vairāk laika. Vai ar divdesmit gadiem pietiek, lai nostiprinātos tirgus ekonomika?

Par to, domājams, varētu ilgi strīdēties.Tirgus ekonomikas pirmie iedīgļi Latvijā bija vērojami jau pāris gadu pirms 1990. gada 4. maija, kad Augstākā padome pieņēma deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu».Vēl tagad daži ar nostalģiju atminas, ka tieši ar uzņēmīgo latviešu gādību diženās Padomju Savienības pilsones tikušas pie ikgadējā tulpju pušķa 8. marta svētkos. Daži no tagadējās Latvijas biznesa «dūžiem» savas pirmās iemaņas biznesā guvuši, dzenot automašīnas no Toljati vai ar Mihaila Gorbačova svētību izveidotajos kooperatīvos «vārot» tolaik tik modīgās un iekārojamās džinsu bikses.

Pēdējā laikā ievērojamu publicitāti ieguvis jautājums par to, ka Latvijas Banka plāno nodot ECB rīcībā daļu savu valūtas un zelta rezervju. Izskan, ka kopējie valsts rezerves aktīvi (naudā un zeltā) 2012. gada beigās bija 3,99 miljardi latu vai 5,68 miljardi eiro. Pievienojoties eirozonai, Eiropas Centrālajai bankai nododami 3,7% valūtas un 0,7% zelta – kopumā 252 miljonu eiro vērtībā. Zelta īpatsvars šajā summā būs 15% – aptuveni 38 miljonu eiro vērtībā.

Kas šajā notikumā ir tik lielu uzmanību piesaistošs?

Kā jau katrā sabiedriski politiskajā notikumā,pirmkārt, tās ir emocijas. Emocijas grozās ap to, ka mūsu, Latvijas zeltu, atdod svešās rokās. Tas, protams, ir slikti. Skaidrs, ka ekonomiskas un politiskas nenoteiktības apstākļos labāk zeltu paturēt savā rīcībā. Notiekošais ir pretrunā ar valdošajām pasaules tendencēm. Pašlaik plašāku rezonansi ieguvis Vācijas Bundesbankas paziņojums par sava zelta repatriāciju no ASV, Lielbritānijas un Francijas uz Vācijas glabātuvēm. Kādu laiku iepriekš, šādu soli jau spērusi Venecuēla. Arī Dānija un Šveice apspriež šāda soļa nepieciešamību.

Atsevišķi alternatīvie ieguldījumi saglabājuši vērtību pat pandēmijas apstākļos.

Pieejamie dati liecina, ka viens no šādiem ieguldījumiem ir augstas klases vīns. Proti, "London International Vintners Exchange" (Liv-ex) indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, kopš šā gada sākuma sarukusi vien par 1,36%. Ņemot vērā apkārt notiekošo, šādi mēreni mīnusi nemaz tik slikts sniegums nav. "Liv-Ex 100" indeksa vērtība gada laikā samazinājusies par 3,3%, lai gan piecu gadu skatījumā tā ir palēkusies par 23,3%. Nedaudz straujāk – par 3% - šogad sarucis "Liv-ex Fine Wine 1000" indekss.

"Pirmajos šā gada mēnešos ar koronavīrusu saistītie ierobežojumi strauji mazināja pieprasījumu pēc luksusa klases vīniem bāros, restorānos un viesnīcās. Šajā pašā laikā pēc tiem auga pieprasījums no privātpersonu puses. Tagad esam nonākuši līdz aprīlim, un tirgus ir diezgan stabils," "S&P Global Market Intelligence" klāsta "Liv-ex" vadība. Piemēram, "Liv-ex" līdzdibinātājs Džastins Gibs norāda, ka iepriekšējās globālās krīzes laikā pašu labāko vīnu ražotāji sākotnēji, sevi piesakot krasam bagātības sadegšanas faktoram, bija spiesti savu dzērienu pārdot par zemāku cenu. Līdzīgi tas, ekonomikām vien lēnām veroties vaļā, varot būt arī šoreiz. "Ja tā būs, tad tas potenciāli var nozīmēt, ka investori, piemēram, ekskluzīvu Bordo (Bordeaux) vīnu jau pašā sākumā no ražotājiem varēs dabūt par pievilcīgu cenu un gūt no tā labumu vidējā un ilgākā termiņā," spriež minētais vīna eksperts.

Interešu grupa nav lamu vārds, bet gan sabiedrības dzīvīguma pazīme; ja nav pašorganizēšanās, tad iznākums ir ļengana politika

Klasiskajā apgalvojumā, ka tautai ir tāda valdība, kādu tā ir pelnījusi, ir apslēpts risks, ka atbildība un attiecīgi arī iniciatīva tiek izšķīdināta. Tas, kas pieder visiem, nepieder nevienam, tāpēc tiek novazāts un izniekots, un valsts intereses nav izņēmums.

Virkne pašmāju un ārvalstu ekspertu arī DB nemitīgi norāda uz Latvijas jebkādas politikas – lai tā būtu iekšpolitika, ārpolitika, nodokļu vai vēl kāda politika – valdošo problēmu, kas ir bezmērķība. Darba specifikas dēļ esmu iedziļinājies ārlietās un varu pārliecinoši teikt, ka Latvijas ekonomikas diplomātija vēl ir pat samērā proaktīva, bet arī tā nepārprotami atspoguļo pieprasījumu – kāds ir pieprasījums no mājām, tāda ir rīcība. Jeb, ko vadošie biznesa lobiji un aktīvākas atsevišķās kompānijas argumentēti prasa, tādas mūsu valsts intereses starptautiskajā ekonomiskās politikas veidošanā arī parādās.