Mēdz teikt, ka darbinieki iet prom nevis no darba, bet bosa, un tieši pretīga vadība nevis nauda, kā varētu šķist, ir biežākais iemesls, kāpēc darbs tiek mainīts.
Taču ko darīt ar pretīgu vadītāju, ja darba maiņa nav risinājums? Vienkāršības labad sauksim viņu par bosu, ar to apzīmējot sievietes un vīriešus, kas ir augstākā hierarhiskajā pozīcijā un kam ir vairāk varas, tātad tas tikpat lielā mērā attiecas uz strādnieku fabrikā, kā uz direktoru valdes priekšā.
Konstruktīva rīcība attiecībās ar pretīgu bosu būtu tieša komunikācija: izstāstīt, kā redzi situāciju, norādīt, kas ir nepieņemami un noteikt robežas. Tā ir vienīgā jēdzīgā reakcija, ko cilvēki nekad vai reti piekopj. Haifas universitātes pētījumā šāda tieša komunikācija tika vismazāk saistīta ar tālāku teroru. Kaut arī tā nebija nekāda brīnumnūjiņa, tomēr tiešai komunikācijai ir viens milzīgs bonuss – pats «cietušais» jūtas emocionāli daudz labāk.
Pirms četriem gadiem menedžmenta gurū Džeks Zengers un Džozefs Folkmans, pētot, kas ietekmē darbinieku motivāciju un produktivitāti, atklāja, ka tiem darbiniekiem, kuru bosi tika raksturoti kā pretīgi, motivācija un produktivitāte bija krietni zemāka. Terorizētie darbinieki bija vairāk noguruši un nervozāki, izjuta lielāku spriedzi un depresiju un mazāk uzticējās citiem.
Visu rakstu Bail no bosa lasiet 25. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.