Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka sabiedrībā joprojām valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojušie nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

A. Rasmusens, kurš Latvijā darbojas kopš 90. gadu sākuma, domā, ka vainīga arī lēmējvaras neizglītotība, pieņemot lēmumus. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka šeit iespējams taisīt biznesu, taču atgādina, ka konkurence ir milzīga.

Kāpēc atkal un atkal uzbango sabiedrības nemieri pret dāņu plāniem attīstīt jaunus cūkkopības kompleksus Latvijā?

Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada - faktiski uzskatu sevi par vietējo, kaut gan mans uzvārds ir nevis Bērziņš, bet Rasmusens. Tas mani jau sāk mazliet personiski aizskart, ka aizvien vairāk tiek teikts «dānis, dānis», piesaukta cūkkopība un piesārņojums - sabiedrība tā ļoti tiek tracināta ar negatīvismu. Šeit ir daudz subjektīvisma, nepatiesu apgalvojumu, ļoti daudz mītu un nepatiesības.

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Dānijā, tāpat kā Latvijā, šobrīd ir lielo iespēju laiks. Abas valstis piedzīvo ekonomisko krīzi. Latvijas atšķirība ir tā, ka mums turklāt vēl ir sabiedrības krīze. Jebkura krīze ir pārmaiņu un iespēju laiks. Aktīviem un inovatīviem Latvijas uzņēmējiem tas noteikti ir jāizmanto.

Dānija grib kļūt par zaļās izaugsmes pasaules laboratoriju. Te tuvākajos gados tiks likti pamati pasaules ekonomikas izaugsmei. Ja pagājušā gadsimta 90.gados pasaules izaugsmes dzinējs bija informāciju tehnoloģijas, tad turpmāk tās būs tīrās un zaļās tehnoloģijas.

Dānija ir slavena ar savām enerģijas tehnoloģiju zināšanām. Daudzi šeit lepojas, ka kopš 70.gadiem Dānijas ekonomika augusi par 75%, kamēr enerģijas patēriņš palicis nemainīgs.

Pirms pāris gadiem Dānijas valdība izveidoja neatkarīgu ekspertu Klimata komisiju. Nule šī komisija nāca klajā ar ziņojumu** un ieteikumiem, kas jādara, lai Dānija līdz 2050.gadam veiktu pāreju no fosilās enerģijas un atjaunojamo enerģiju.

Dāņi prezidentūru sāk ar saspīlētu pašmāju politiku.

Sākot ES rotējošo prezidentūru, Dānija ar premjeri Helli Torningu-Šmiti priekšgalā nākamajā pusgadā apņēmusies panākt lielāku vienotību eirozonas un ārpus tās esošo dalībvalstu starpā. Britu The Economist gan izsaka skepsi, vai, atrodoties ārpus monetārās savienības, Dānijai šai ziņā būs daudz teikšanas, turklāt valdošajiem sociāldemokrātiem ir gana daudz pašmāju problēmu.

Dāņu sociāldemokrāti piedzīvo visu laiku zemāko vēlētāju uzticību – tos atbalsta 19,9% elektorāta. Sava artava šai nepatikā ir dēļ politiķu personisku skandālu virknes, un acīmredzot politiskas dabas pretrunas neapmierinātie vēlētāji saskatījuši arī sociāldemokrātu nespējā saglabāt agrīnās pensionēšanās sistēmu un ieviest nodokli miljonāriem.

Pēc dāņu profesora Stēna Stendera atzinuma par Selgas vafeļu kaitīgumu veselībai to noiets tirdzniecībā ir strauji krities, atzina aptaujātie tirgotāji.

Kā norāda SIA Iepirkumu grupa, kas pārvalda veikalus Top!, mārketinga vadītāja Ilona Bukša, pēc paziņojuma par Selgas vafelēm, Top! veikalos situācija ar šo vafeļu noietu ir dažāda. «Lielākajās pilsētās un Top! veikalos Rīgā un ap Rīgu Selgas vafeļu apgrozījums ir strauji krities. Ogrē, piemēram, vafeļu pārdošana bija teju apstājusies, un pēc paziņojuma par vafeļu kaitīgumu netika nopirkta gandrīz neviena Selgas vafeļu paciņa,» sacīja Bukša, piebilstot, ka šādas ziņas, īpaši negatīvās, ietekmē patērētāju izvēli.

Citos reģionos vafeļu apgrozījums neesot krities, bet svētku laikā pat pieaudzis.

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Dānija ieviesīs pasaulē pirmo oglekļa nodokli mājlopiem ar nolūku tuvināt valsti mērķim līdz 2045.gadam panākt oglekļa neitralitāti.

No 2030.gada metāna emisija, ko rada liellopu un cūku vēdera pūšanās un gāzes, tiks aplikta ar 300 kronas (40 eiro) lielu nodokli par tonnu CO2 ekvivalenta. Plānots, ka nodoklis 2035.gadā pieaugs līdz 750 kronām par tonnu.

Vienošanos par mājlopu "pirdienu nodokli" jūnija beigās panāca valdība, daļa opozīcijas un lopkopju un arodbiedrību pārstāvji. Vienošanās vēl jāapstiprina parlamentam, kas to izskatīs rudenī.

Organizācijas "Greenpeace Nordic" kampaņas vadītājs Kristiāns Frombergs atzina, ka šī vienošanās "dod cerību (..) situācijā, kad daudzas valstis atkāpjas no klimata pasākumiem".

"Lai gan oglekļa nodoklim vajadzēja būt gan lielākam, gan ātrāk ieviestam, tas tomēr ir nozīmīgs pavērsiens," ziņu aģentūrai AFP sacīja Frombergs. Vienlaikus viņš pauda nožēlu par neizmantoto iespēju radīt "jaunu virzienu Dānijas lauksaimniecībā".

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Pašreiz tikai 36% dāņu vēlas aizstāt savu kronu ar eiro, liecina laikraksta Berlingske Tidende jaunākā aptauja. Vēl dažus mēnešus iepriekš eiro atbalstu bijuši gatavi sniegt 42% Dānijas iedzīvotāju.

Laikraksts norādījis, ka, ja referendums par eiro ieviešanu notiktu tagad, 54,8% dāņu balsotu pret Dānijas pievienošanos eirozonai. Tikmēr 8,9% dāņu par eiro ieviešanu pašreiz viedoklis nebūtu. «Neapšaubāmi saceltais tracis ap Grieķiju padarījis daudzus skeptiskus attiecībā pret eiro ieviešanu,» norādījis Danske Bank galvenais analītiķis Stens Bocians (Steen Bocian).

Jāatgādina, ka dāņi 2000. gadā notiekošajā referendumā balsoja pret eiro ieviešanu.

Jāpiebilst, ka noskaņojums pret eiro ieviešu pašreiz vēl negatīvāks ir Zviedrijā, kur jaunākā aptauja norādījusi, ka pret eiro ieviešanu pašreiz balsotu 60% zviedri. Līdzīgā aptaujā pagājušā gada novembrī tikai 42% zviedru norādīja, ka balsos pret eiro ieviešanu.

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksāto PVN. Uzņēmēji atklāti runā par sistemātisku VID izmantoto darbības taktiku, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un faktiski liedz uzņēmumu iespējamu attīstību vai pat darbības turpināšanu. Proti, VID sistemātiski veic darbības, lai aizturētu uzņēmuma pārmaksāto PVN maksimāli ilgi, neveicot savlaicīgu pārmaksātā PVN atmaksu uzņēmumiem. Kā šis jautājums ir regulēts un kādas katrai pusei ir izvēles?

Likumdevējs attiecībā uz nodokļu pārmaksu atmaksu VID ir piešķīris salīdzinoši lielu rīcības brīvību – normatīvie akti nodokļu iekasēšanas jomā ir vienpusēji. Kopējais sabiedrības labums no nodokļu iekasēšanas stāv pāri par privātpersonas tiesībām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pirms VID pieņem lēmumu PVN pārmaksu atmaksāt, tas var pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus un paskaidrojumus, kuru izvērtēšanai paredzētas kopā 75 dienas. Gadījumā, ja sākotnējās pārbaudes laikā viss gluži vēl nav saprasts līdz galam, tiek uzsākts nodokļu audits, tas kopā ar pagarinājumiem nodokļu pārmaksu var aizturēt līdz pat vienam gadam. Kā tad tas tā var notikt? PVN pārmaksas pamatotības vērtēšanas 75.dienā VID pieņem lēmumu par audita uzsākšanu. Audits var tikt reāli uzsākts pat pēc mēneša, jo no lēmuma pieņemšanas dienas līdz audita uzsākšanas dienai uzņēmējam tiek dots laiks sagatavoties auditam. Nodokļu audits ilgst 90 dienas, ko VID ģenerāldirektors var pagarināt vēl par 30 dienām. Jo īpaši bezspēcīgs uzņēmējs ir gadījumos, kad VID pieprasa informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām. Audita termiņš tiek pagarināts vēl par 60 dienām un apturēts uz laiku, kamēr tiek gaidīta un apstrādāta atbilde no citas valsts nodokļu administrācijas. Šeit jau atkal izgaismojas kopējā termiņa neparedzamība, jo uzņēmējs neredz, kad VID ir informāciju pieprasījis un, kad un ko citas valsts nodokļu administrācija ir atbildējusi. Vēlāk, iepazīstoties ar VID audita materiāliem, redzams, ka, ja arī VID saņem informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijas pāris dienu laikā, tad mēnešiem to var apstrādāt, novilcinot visu procesu maksimālajā termiņā, neietverot kopējā audita termiņā laika posmu, kad VID it kā apstrādā saņemto informāciju. Diemžēl šobrīd arī tiesa šādus procesuālā termiņa nokavējumus neuzskata par tik būtiskiem, lai tie ietekmētu lietas virzību. Turklāt netiek veikta arī kontrole pār to, cik efektīvi un pamatoti VID izmanto nodokļu auditam paredzēto laiku un vai nodokļa audita termiņa pagarinājums patiešām ir nepieciešams, jo formāli VID darbojas likuma ietvaros.

Pašreizējā mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts īpašnieka uzņēmums SIA Ibofa Establishment tika pārņemts nelikumīgi, skaidro bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

«Šī gada 28.augustā, apejot likumā noteikto kārtību, tika nomainīta uzņēmuma Plus punkts vadība, un tika sākts apzināti to novest līdz bankrotam. Būtībā Ibofa Establishment AG īpašnieks Nikolajs Kočujevskis pārdevis kaķi maisā ārvalstu investoram, bet tagad mēģina viņu apmelot,» viņš norāda paziņojumā, uzsverot, ka darījums par Plus punkta daļu iegādi tika gatavots jau ilgāku laiku pirms tā oficiālā datuma. Par Plus punkta mazumtirdzniecības tīklu interesi bija izrādījuši angļu un dāņu investori, kuri bija gatavi zaudējumus nesošajam tīklam veikt finansiālo injekciju, kā arī realizēt jaunas biznesa idejas, kas ļautu to glābt un padarītu par dzīvotspējīgu un pelnošu.

Trešo vietu Lietuvas nodokļu parādnieku sarakstā aiz pašvaldības transporta uzņēmumiem ieņem dāņu investoru industriālais cūku audzēšanas uzņēmums Saerimner, kas līdzīgus projektus vēlējies attīstīt arī Latvijā.

Dāņu uzņēmuma nodokļu parāds maija beigās sasniedzis 3.1 milj. litus (ap 600 tūkst.Ls), ziņo Lietuvas laikraksts Respublika. Saerimner darbību izvērsis Suvalkos Lietuvā, audzējot tur desmit reižu vairāk cūkas, nekā tas bijis atļauts padomju laikos. Stiprās smakas dēļ iedzīvotāji šajā apkaimē organizējuši vairākas protesta akcijas, taču neko nav panākuši. Tagad dāņu uzņēmēji traumē Lietuvu, ne tikai vēršoties pret iedzīvotāju veselību, bet arī ievainojot tās finanšu sistēmu, jo kreditē savu biznesu no nodokļu maksātāju kabatas, norāda laikraksts. Uz laikraksta jautājumu, vai uzņēmums faktiski nav maksātnespējīgs, tā pārstāve izteikusi vien dusmas par to, ka žurnālisti ieguvuši konfidenciālu informāciju par nodokļu parādiem.

Eiropas Parlaments šonedēļ atbalstīja ieceri līdz 2022. gadam pilnībā aizliegt glifosātu saturošus herbicīdus lauksaimniecībā, savukārt dalībvalstis ar savu galavārdu pagarināt vai nepagarināt glifosāta tirdzniecības atļauju stiepj gumiju.

Eiropas gaiteņos izšķirošais «jā» vai «nē» glifosātam ir iestrēdzis jau kopš 2015. gada. Glifosāta ēra likumsakarīgi piedzīvo savu norietu. Pieredzes bagāžā šai aktīvajai vielai, pasaulē populārākajam toksiskajam nezāļu apkarotājam, ir vairākus gadu desmitus ilgusi agroķimikāliju ražotāju un industriālās lauksaimniecības sadursme ar vides un veselības riskiem. Ko tur liegties, glifosātu saturošie līdzekļi ir bijuši ārkārtīgi uzticami pavadoņi arī Latvijas lauksaimniecības nozares straujajā izaugsmē, ne tikai palīdzot cīnīties ar nezālēm, bet steidzot talkā uz lauka sausināt graudus pirms novākšanas. Latvijas lauksaimniecības politikas zemais ētikas slieksnis to nekādi neierobežo. Savā ziņā tā lietošana palīdzējusi arī bioloģiskās lauksaimniecības uzplaukumam, jo ķimikāliju lietošanas pieaugums licis izdarīt loģiskus secinājumus patērētājiem, bet, saimniekojot bioloģiski, glifosātu lietot strikti noliegts. Savukārt konvencionālajos laukos glifosātu saturošie pesticīdi, tādi kā raundaps, ir kalpojuši kā brīnumnūjiņa. Aborti, caureja un sapampušas nieres ir starp Latvijas lopkopju novērotajām reakcijām pēc ķīmiski apstrādātu graudu lietošanas barībā (plašāk DB 30.03.2015.). Latvijā glifosāts un citas lauksaimniecības indes tiek maigi dēvētas par augu aizsardzības līdzekļiem, bet tas ir neprecīzs un patērētājus sevišķi maldinošs apzīmējums. Zemkopības ministrijā uzskata, ka, aizliedzot glifosātu saturošos herbicīdus, lauksaimnieki ciestu zaudējumus, īpaši graudkopji, jo tie glifosātu saturošus līdzekļus, «ievērojot termiņus atbilstīgi instrukcijai», izmanto ne tikai nezāļu nokaltēšanai, bet arī graudaugu apžāvēšanai uz lauka. Glifosāts ir pietiekami sensitīvs temats arī pašu lauksaimnieku vidū – graudkopjiem ir savas intereses, bet cūkkopji un piena nozare var līdz mielēm «baudīt» iepriekš minētās glifosāta lietošanas sekas graudkopībā. Tātad – nozarei būs jāpārkārtojas un, iespējams, glifosāta uzvaras gājiena apturēšana – pakāpeniska vai tūlītēja – kaut kādā mērā ietekmētu konkurētspēju. Tomēr konkurētspēja, kas balstās uz vides un veselības risku rēķina, nav ilgtspējīga.

25. februārī pie Kuldīgas novada domes plānots plašs pikets pret Dānijas cūkaudzētāju industrijas izvēršanos Latvijā un Latvijas nacionālās zemniecības interešu aizstāvībai.

Par to Db informēja biedrības Suitu novada atdzimšana pārstāve Dina Lācara. Kuldīgas novada domes sēdē šajā dienā jāpieņem lēmums par dāņu investora pārstāvja SIA Latagro cūku nobarošanas fermu būvniecības ieceri Gudenieku pagastā. 11.februārī Kuldīgas novada domes Attīstības komiteja nolēma ideju neatbalstīt un virzīja attiecīgu lēmumprojektu izskatīšanai domes sēdē 25. februārī. «Esam sapratuši, ka iedzīvotāji un valsts institūcijas nav informēti par šīs industrijas degradējošo ietekmi uz vidi un cilvēku,» sacīja D. Lācara.

Jau vairākus gadus Gudenieku pagasta aktīvisti rūpīgi vācot informāciju par dāņu cūkkopības biznesa interesēm Latvijā, apskatīti vairāki objekti Lietuvā un Latvijā, pētīta informācija ārvalstu medijos. Rezulāti esot apkopoti veselā sējumā, un tie liecinot par to, ka latviešu zemniecības, īpaši bioloģisko zemnieku, tāpat arī tūrisma industrijas, zivsaimniecības un citu nozaru intereses ir nopietni apdraudētas, turklāt iegūtais labums no investīcijām to neatsverot. Tāpēc iniciatīvas grupa, kurai piesaistījušies arī sabiedrībā populāri cilvēki, kuriem ir īpašumi Gudenieku pagastā, organizē piketu. Piketā piedalīties apsolījuši arī Aizputes novada zemnieki un alsundznieki, kas uzskata, ka UNESCO atzītā kultūrvēsturiskajā teritorijā šādam projektam nav jābūt. Savukārt Priekules novada zemnieki gatavojas reaģēt līdzīgi tad, kad pašvaldībā nākamreiz apspriedīs dāņu investora priekšlikumu lielfermas būvniecībai.

Dāņu cūkkopjiem nebūtu jāsaņem Eiropas Savienības Latvijai paredzētās subsīdijas, jo tās jāmaksā, lai tiktu stiprinātas tautas nacionālās saknes, uzskata zemnieku saimniecības Zemitāni briežu dārza saimnieks Guntis Belēvičs.

Belēvičs akcentē, ka subsīdijas tiek maksātas, lai cilvēki dzīvotu un strādātu laukos.

«Francijā zemniekiem maksā lielas subsīdijas, lai katrā ciematā saglabātu vīna un siera ražošanu. Svarīga ir lokāli ražoto produktu esība un pieejamība vietējam patēriņam. Subsīdijas ir mazo ražotāju aizsardzības mehānisms pret lielajiem,» skaidro uzņēmējs.

Pēc viņa teiktā, Latvija bez lauku iedzīvotājiem nav iedomājama, jo tieši tur meklējamas tautas nacionālās saknes.

«Subsīdijas dāņu cūkkopim Latvijā nevajadzētu maksāt nevis tāpēc, ka viņš, iespējams, pārkāpj kādas vides prasības, bet gan tādēļ, ka pēc 10-15 gadiem dāņu bērnu koris Latvijas skolēnu dziesmu svētkos nedziedās,» klāsta Belēvičs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) no rītdienas līdz apstākļu noskaidrošanai apturējusi impulsīvo preču un preses tirgotāja SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu sniegšanu. FKTK pārbaudes laikā uzņēmuma pārstāvji nav varējuši nodrošināt aktuālo informāciju par Plus Punkts finansiālo stāvokli un tās darbību maksājumu pakalpojumu jomā.

Par uzlikto ierobežojumu atcelšanu varēs lemt tad, kad uzņēmums spēs pierādīt, ka tas var nodrošināt maksājumu pakalpojumu sniegšanu un ir izpildījusi pastāvošās saistības pret maksājumu pakalpojumu saņēmējiem, skaidro FKTK. SIA Plus Punkts šobrīd ir aizliegts pieņemt klientu naudas līdzekļus maksājumu pakalpojumu sniegšanai. Tai pašā laikā tās pienākums ir izpildīt līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim pieņemtos klientu maksājumu rīkojumus.

FKTK atzīmē, ka SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu jomā ieņēma nelielu tirgus daļu - aptuveni 0,1% no visiem veiktajiem maksājumiem. SIA Plus Punkts piegādātājiem palicis parādā vairākus simtus tūkstošus latu.

Par saviem izteikumiem attiecībā uz vafeļu Selga kaitīgumu veselībai Dāņu profesoram Stēnam Stenderam var nākties maksāt dārgi, uzskata juristi, taču tikpat labi vafeļprāva var beigties ar to, ka profesors tiek attaisnots.

Laikraksta Diena aptaujātie juristi lielā mērā ir vienisprātis par to, ka NP Foods vērsties tiesā pret Dānijas profesoru un mēģināt pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu vai vismaz publisku atvainošanos tādā pašā apjomā, kā izskanēja sākotnējā ziņa par vafeļu kaitīgumu.

Zvērināts advokāts Agris Bitāns norāda, ka pie atbildības var saukt arī par neapzinātu aizskārumu, ja profesors sākotnēji nav zinājis, ka pieļauta kļūda. Viņš gan pieļauj, ka profesoru varētu arī attaisnot, ja viņam izdotos pierādīt, ka sākotnējās analīzes uzrādītais rezultāts bijis tik slikts, ka par to bija uzreiz bija jābrīdina sabiedrība.

Šonedēļ a/s Laima sāks ražot vafeles bez iepriekš plašu rezonansi guvušajām transtaukskābēm.

Pirmās bez transtaukskābēm pie pircējiem nonāks jogurta vafeles, kam būs īpašs marķējums un tām vēlāk sekos arī citas garšas vafeles. Šīs vafeles tiks ražotas «par godu dāņu profesoram», Db.lv sacīja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova. Jaunās vafeles jau šomēnes būs pieejamas veikalu plauktos. Uzņēmums kā vadošais saldumu ražotājs iniciē un pats realizēs transtauksskābju satura atspoguļošanu produktu marķējumā, komentē Rita Voronkova. Tas nozīmē, ka turpmāk to produktu marķējumā, kuros tiks izmantotas taukvielas, uzņēmums norādīs transtaukskābju daudzumu saturā.

Turpmāk tirgū zīmols Jelgavas cukurs tiks virzīts kopā ar zīmolu Dansukker.

Jāatgādina, ka dāņi par Jelgavas cukura zīmola iegādi paziņoja 2007. gada beigās pēc tam, kad Konkurences padome (KP) atļāva dāņu kompānijai iegūt Jelgavas cukurfabrika aktīvu, tai skaitā preču zīmi un cukura fasēšanas iekārtas. Apvienošanās tika atļauta, nosakot saistošus noteikumus, kas paredz - maksimāli informēt patērētājus par izmaiņām piedāvājumā un dot iespēju ienākt tirgū citiem tirgus dalībniekiem, lai neveidotos viena komersanta monopolsituācija. Lai notiktu apvienošanās, dāņu kompānijai mēnesi pirms cukura izplatīšanas mazumtirdzniecībā Latvijas tirgū uzsākšanas jāorganizē reklāmas kampaņas laikrakstos un lielveikalos ar mērķi informēt patērētājus par to, ka turpmāk Jelgavas cukuru ražos dāņu kompānija. Kā otrs saistošais noteikums tika noteikts kombinētās preču zīmes izplatīšana safasētos iepakojumos, uz kuras jānorāda informācija par produkta izcelsmi, lai produkta patērētājam būtu pieejama visa informācija par produkta izcelsmi un ražotāju.

Mazo valstu, tādu kā Latvija un Dānija, iesācējuzņēmējiem informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, lai būtu veiksmīgi, ir jātēlo amerikāņi, uzskata dāņu uzņēmēja Tīne Thīgesena, tūrisma objektu sociālā tīkla Everplaces un Dānijas IT iesācējuzņēmumu inkubatora Founders House līdzdibinātāja.

«Mazām valstīm nav milzu pašmāju tirgus, kāds ir amerikāņiem. Ir jādomā starptautiski no paša sākuma. Turklāt ir praktiskas lietas, kas jādara un ko dara skandināvu kompānijas. Piemēram, mājaslapās nedrīkst likt atsauces uz savas valsts pilsētām. Ja vēlas ielikt lielu bildi, tad, visdrīzāk, no Ņujorkas vai Londonas,» Thīgesena teica.

Arī firmas adresi un telefonu vajag izvietot ļoti neuzkrītoši, lai mājaslapas lietotāji no lielā ASV vai Rietumeiropas tirgus nesatrauktos, ka firma, kas piedāvā šķietami novatorisku risinājumu vai preci, atrodas tiem mazpazīstamā valstī.

«Ja apmeklē Everplaces mājaslapu, tur neatradīsiet telefona numuru. Tam ir vairāki iemesli. Pirmais - atrodamies Dānijā, firmas lielākais tirgus ir ASV, un ir milzu laika zonu atšķirības. Ja firmai zvanīs, darbinieki nekad neizgulēsies, un tas sagandēs pakalpojuma kvalitāti. Vēlamies, lai ar mums kontaktējas pa e-pastu. Tas arī nozīmē, ka nav redzams valsts kods 45, kas liek aizdomāties, - «ak, dies', tie taču ir kaut kādā svešā zemē!»,» Thīgensena sacīja.

A/s Jelgavas cukurfabrika valdi pametuši valdes locekļi Raimonds Gudriķis un Kaspars Rullis, izmaiņas notikušas arī uzņēmuma padomē, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

K. Rullis turpmāk pildīs uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amata pienākumus. Jelgavas cukurfabrikas padomē iecelts arī Sandis Aukšmuksts un Antons Jans. Padomi pametuši tās līdzšinējie locekļi Ziedonis Ūdris un Jolanta Aukšmukste.

A/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētājas amatu turpinās pildīt Inga Rēboka.

Ieraksts par izmaiņām amatpersonu sastāvā izdarīts šā gada 12. janvārī.

Jau vēstīts, ka kopš 2010. gada vasaras zīmols Jelgavas cukurs tiks virzīts kopā ar zīmolu Dansukker. Dānijas uzņēmums par Jelgavas cukura zīmola iegādi paziņoja 2007. gada beigās pēc tam, kad Konkurences padome (KP) atļāva dāņu kompānijai iegūt Jelgavas cukurfabrika aktīvus, tai skaitā preču zīmi un cukura fasēšanas iekārtas.

Ogres rajona tiesa izskatījusi impulsīvo preču un preses tirgotāja SIA Plus Punkts maksātnespējas pieteikumu, un atzinusi uzņēmumu par maksātnespējīgu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Maksātnespējas process pasludināts šā gada 23.oktobrī, bet administratora pienākumus pildīs Maija Stoļarova. Savukārt kreditori savus pieteikumus var iesniegt mēneša laikā. DB jau rakstīja, ka oktobra vidū Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apturēja SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu sniegšanu. FKTK pārbaudes laikā uzņēmuma pārstāvji nav varējuši nodrošināt aktuālo informāciju par Plus Punkts finansiālo stāvokli un tās darbību maksājumu pakalpojumu jomā.

FKTK atzīmēja, ka SIA Plus Punkts maksājumu pakalpojumu jomā ieņēma nelielu tirgus daļu - aptuveni 0,1% no visiem veiktajiem maksājumiem. SIA Plus Punkts piegādātājiem palicis parādā vairākus simtus tūkstošus latu.

«Ārvalstu pētnieku izteikumi par Latvijas uzņēmumu ražoto produkciju nav vērtējami citādi kā nomelnošana, kas ne tikai maldina patērētājus un tādējādi kropļo tirgu, bet arī rada aizdomas par ārvalstu konkurentu interešu lobiju mūsu valstī,» norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits.

Viņš skaidro, ka Latvijas pārtikas uzņēmumu ražotā produkcija atbilst visām Eiropas Savienības likumdošanā noteiktajām prasībām. Savukārt veidam, kā tiekot pasniegta sagrozīta informācija neesot nekādas saiknes ar objektīvo situāciju, nemaz nerunājot par zinātni.

«Sirds un asinsvadu slimību kā nāves cēloņu izplatība Dānijā un Ziemeļvalstīs kopumā ir ievērojami augstāka nekā Latvijā, līdz ar to dāņu profesors var droši doties atpakaļ uz savu dzimteni un rezultatīvi strādāt tur,» piebilst D.Šmits.

Arī NP Foods Kvalitātes daļas vadītāja Vēsma Smilga norāda, ka Dānijas profesora Stēna Stendera izteikums ir izskanējis kā fakts, tomēr pēc NP Foods teorētiskajiem aprēķiniem viena vafeļu Selga paciņa satur 4% transtaukskābju, kas Eiropas Savienībā ir pieļaujams apjoms, pareizāk sakot, neesot nekādu noteikumu, cik daudz transtaukskābju drīkst būt pārtikā.

Dāņu uzņēmēja Stēna Lorensa, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, sieva Ivonna Kalita Liepājā attīsta ģimenes biznesu un rūpējas par viesu uzņemšanu kafejnīcā Valhalla Wine&Coffee.

Namu, kurā kādreiz bija izvietoti vairāki dzīvokļi, pirms vairākiem gadiem uzņēmēji atjaunoja, lai izveidotu viesnīcu Fontaine Hotel, bet vēlāk nama pirmajā stāvā, viesnīcas recepcijas vietā, tika atvērts krāmu veikaliņš. Savukārt, pirms aptuveni diviem gadiem izveidota kafejnīca Valhalla Wine&Coffee.

Sākotnēji dāņu uzņēmējs Liepājā atvēra viesnīcu Fontaine Hotel, kura darbojas vēl šodien, un tās pirmajā stāvā atrodas kafejnīca Valhalla. Pēc pirmās viesnīcas atvēršanas tika atvērts arī klubs Fontaine Palace un vēlāk arī viesnīca Fontaine Royal, kas pirms dažiem gadiem tika pārdota, bet klubs izīrēts.