Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde turpina īstenot projektu "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Sanācijas darbus veic SIA "Eko osta", kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvāju un ar kuru noslēgts līgums. Projektā plānots izsmelt aptuveni 164 000 kubikmetru piesārņoto nogulu, un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros.

Par 3,5 miljoniem eiro veiks Karostas kanāla vides sanācijas darbus 

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas...

Aprīļa sākumā tika apstiprināta Karostas kanāla sanācijas programma. "Eko osta" ir mobilizējusi nepieciešamo tehniku un ir sākta piesārņotās Karostas kanāla grunts izņemšanas darbi, kas jāpabeidz līdz 2023.gada 30.novembrim. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu laikā no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 tonnas bīstamās ķīmiskās vielas.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka Karostas kanāla vides sanācijas projekts būtiski atšķiras no citiem Liepājas SEZ pārvaldes projektiem, jo tāpat kā citi ir vērsts uz attīstību, bet pirms tam jāatbrīvojas no padomju laika militārā mantojuma. Hmieļevskis uzsver, ka ir svarīgi izņemt nogulumus no Karostas kanāla grunts, kuros var atrast vai visu Mendeļejeva tabulu un dzēst šo HELCOM Baltijas jūras "karsto punktu". Tas ir ilgi plānots un unikāls projekts, kas nākotnē pavērs iespējas dzīvot tīrākā vidē un ļaus turpināt attīstīt aktīvu uzņēmējdarbību Karostas kanāla baseinā un tam pieguļošajās teritorijās, norāda Hmieļevskis.

Liepājas SEZ pārvalde vērš uzmanību, ka sanācijas darbu laikā var būt novērojamas naftas produktu "varavīksnes" Karostas kanālā. Sanācijas darbu veicējs "Eko osta" nodrošinās gan to savākšanu, gan rūpēsies, lai piesārņotie nogulumi nonāks tikai tam paredzētajā vietā.

Projekts veicinās Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšanu - atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli - nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Šis ir turpinājums iepriekšējām aktivitātēm Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanā. Piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gadam tika īstenots projekts "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana I kārta", kura laikā no kanāla 78 hektāru platībā tika izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 hektāru platībā tika izņemti aptuveni 60 000 kubikmetri piesārņoto nogulumu, kas tika deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā.

Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana ir unikāls projekts Eiropas mērogā, līdz ar to projekta rezultātiem ir jāatbilst labākajai praksei vides aizsardzības projektu realizācijā. Viens no projekta partneriem - Norvēģijas Ūdens pētījumu institūts (NIVA), projektā piedalās ar mērķi demonstrēt piemērus par līdzīgu objektu sanācijas darbu realizāciju Norvēģijā un sniegt zināšanas Latvijas speciālistiem, kas būs atbildīgi par sanācijas rezultātā sasniegto mērķu uzturēšanu nākotnē.

Liepājas ostas Karosta kanāla sanācijas darbus īstenos projekta "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ietvaros, kuru īsteno Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar Norvēģijas Ūdens pētījumu institūtu un biedrību "Baltijas krasti".

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4,35 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbu veikšanu un vēsturiski piesārņoto nogulumu izņemšanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu sanācijas darbi jāuzsāk pēc Karosta kanāla sanācijas programmas izstrādāšanas un apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā 2023. gada 1. aprīlī, bet jāpabeidz līdz 2023. gada 30. novembrim. Līguma ietvaros plānots izsmelt ~164 tūkst. m3 piesārņoto nogulu un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde izsludinājusi iepirkumu par projekta Liepājas ostas Karostas kanāla zemūdens būvlaukuma attīrīšanas darbi no mazizmēra un lielizmēra tehnogēniem priekšmetiem, informē pārvalde.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 23.marts.

Kopējā attīrāmā Karostas kanāla grunts platība ir 68 ha, kas sadalīta trīs daļās. Kā nosaka iepirkuma dokumentācija, ikviens pretendents var iesniegt tikai vienu piedāvāju par vienu jeb vairāk lotēm vai daļā.

2014. gada nogalē tika īstenots Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai. Pilotprojektam bija izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidusdaļā un darbus veica SIA Jūras vējš, kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš norāda, ka īstenotais pilotprojekts ir ļāvis iegūt atziņas, kas sekmēs tālāku kanāla gultnes attīrīšanu. Pamatojoties uz pirmā pilotprojekta rezultātiem Kanāla akvatorija ir sadalīta trīs iecirkņos, kuru katru raksturo nedaudz atšķirīgs tehnogēno ieslēgumu sastāvs, piemēram, kanāla pamatdaļā vairāk ir sastopami sadzīves priekšmeti, savukārt Tosmares baseinā ieslēgumi, kas ir radušies kuģu remonta un griešanas rezultātā pie kuģu būvētavas piestātnēm. Līdz ar ko arī potenciālajiem pretendentiem ir iespējas pēc precīzāk novērtēt savas spējas strādāt noteiktos kanāla iecirkņos, uzsver J. Lapiņš.

Pirmdien Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde parakstīja līgumu ar SIA Jūras vējš par projekta Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai īstenošanu, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Projekta mērķis atrast labāko tehnoloģisko risinājumu priekšmetu izcelšanai no Karostas kanāla grunts 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē iepretim Tosmares baseinam. Līguma summa ir 398,3 tūkstoši eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Darbi jāuzsāk nedēļas laikā pēc līguma parakstīšanas un jāpaveic 60 dienu laikā.

Pilotprojektam ir izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam kanālam. Izpētes rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais dziļums ir 9 m, tad šajā teritorija atrodas L burta padziļinājums līdz 13 m, kur dūņu kārta ir biezāka līdz pat 2 m.

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā SIA “EB Liepāja” biroja un ražošanas ēku Karostas industriālajā parkā, Liepājā ar kopējo platību 4802,4 m2.

Ražotnes projektēšana tika uzsākta 2020.gada martā, bet būvniecība 2021. gada augustā.

Tā jau ir ceturtā ražotne Karostas industriālā parka teritorijā, bet pirmā kurā tiek atjaunota un iekļauta vēsturiskā Karostas apbūve.

Arhitekts Gundars Vīksna jaunās ražotnes būvprojektā integrēja Karostas vēsturisko apbūvi, ko īstenoja būvuzņēmējs SIA firma UPTK. Līdz ar to viena no Turaidas ielas mājās piedzīvoja pilnīgu savu renesansi, bet otrai tika saglabāta fasādes daļa, kas savienojas ar plašajām ražošanas telpām. Tāpat projekta ietvaros labiekārtota apkārtne, izbūvēta autostāvvieta.

Kā norādījis SIA “EB Liepāja” valdes loceklis Māris Pētersons, uzņēmuma bija svarīgi saglabāt vēstures artefaktus un apvienot tos ar modernām formām, iekļaujot Karostas vidē, vienlaikus izbūvējot ražošanas platības ar pievienoto vērtību.

Liepājas valstspilsētas izsludinājusi izsoli par diviem īpašumiem Liepājā, Karostas Industriālā parka teritorijā – Zemgales iela 7 un Zemgales iela 17, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Zemgales ielas vēsturiskajai apbūvei ir noteikts pilsētbūvniecības un kultūrvēsturiski nozīmīgās apbūves status, kas nosaka, ka veicot būvju rekonstrukciju jāsaglabā ēkas konstruktīvo un apdares risinājumu, esošos būvapjomus, oriģinālo logu dalījumu, jumta segumu, lietojot gludo skārdu, bet maksimāli pieļaujamās apbūves augstums ir 3 stāvi. Vienlaikus nekustamie īpašumi atrodas Karostas Industriālā parka teritorijā un tiem noteikta jauktas apbūves teritorija ar ražošanas funkciju.

“Tas ir loģisks solis, lai turpinātu Karostas Industriālā parka attīstību, jo redzot un novērtējot 2022. gada nogalē ekspluatācijā nodoto SIA “EB Liepāja” biroja un ražošanas ēku, kurā veiksmīgi integrēta un atjaunota Karostas vēsturiskā apbūve, ir interese arī citiem uzņēmējiem” norāda Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, uzsverot, ka vienmēr ir vieglāk attīstīties, ja ir reāli, apskatāmi piemēri. “Man ir liels prieks, ka ir interese arī no vairākiem citiem uzņēmējiem savos attīstības projektos – ražošanas ēkās, loģistikas centros u.c. integrēt Karostas vēsturisko apbūvi. Izsole ir labs veids, kā noteikt investoru, lai jau tuvāko gadu laikā sakārtotu vēl vairākas vēsturiskās ēkas Zemgales ielā.”

Karostas jeb Oskara Kalpaka tilts ir vienīgais izgriežamais tilts Latvijā. Pa stundai dažādos diennakts laikos autovadītājiem ir iespēja pārdomāt un gaidīt vai arī mest astoņu kilometru līkumu, lai no Karostas aizbrauktu līdz Liepājas centram, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Karostas tilts ir projektēts pēc franču inženiera Aleksandra Gistava Eifeļa skices. Tas ir tas pats Eifelis, ar kura gādību 1889. gadā Parīzē uzslēja metālkonstrukcijas torni, kurā šobrīd sapņo uzbraukt katrs tūrists. Karostas tilts ir celts 1906. gadā un savā ziņā nes Parīzes brīvības garu. Krievu impērijas armija Pirmajā pasaules karā uzspridzināja vienu tā pusi. To atjaunoja pēc kara, bet jau 1926. gadā tajā ietriecās norvēģu tvaikonis Narne. Rekonstrukcija sākās tūdaļ. Tilts atkal tika sabombardēts Otrā pasaules kara laikā un atkal atjaunots. Visbeidzot jau vairākkārt bojātajā tilta Karostas puses balstā ietriecās ar Gruzijas karogu peldošais kuģis Anna. Tas notika 2006. gadā. Rekonstrukcija ilga vairākus gadus.

Liepājas Karostas industriālā parka teritorija sastāv no 28 atsevišķiem zemes gabaliem, kas ir aprīkoti ar apbūvei nepieciešamajām inženierkomunikācijām. Plānots, ka vieta, pa kuru savulaik soļoja karavīri un kur saimniekoja militāristi, tuvāko gadu laikā kļūs par vidi, kur strādā moderni ražošanas uzņēmumi.

Karostas Industriālais parks ir teritorija Karostā, ko pašvaldība sadarbībā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi attīstījusi projekta «Uzņēmējdarbības teritoriju un tām nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība Liepājā» ietvaros. Projekta teritorija aptver Beverīnas ielu, Burtnieku ielu, Līgas ielu, Manēžas ielu, Trimpus ielu, Vidus ielu, Virssardzes ielu un Zemgales ielu.

Projekts realizēts no vairākiem finansējuma avotiem. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums veido 84,57% jeb 6 021 678 eiro, valsts budžeta dotācija – 3,75% jeb 267 013 eiro. Savukārt Liepājas pilsētas pašvaldības finansējums veido 11,68% jeb 831 656 eiro no kopējām projekta izmaksām.

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko" un Lielbritānijas uzņēmumu "ATG group" par piesārņoto gruntsūdeņu sanācijas projekta veikšanu Rīgā, Sarkandaugavā, Duntes ielā 25, kur uzņēmums plāno būvēt jaunu "Lidl" veikalu.

Sanācijas darbi objektā sāksies jau nākošnedēļ, un plānots, ka tie noslēgsies šī gada novembra beigās. Kopējās "Lidl Latvija" investīcijas šajā pilsētas vides kvalitātes uzlabošanas projektā tuvosies 800 000 eiro.

Plānotā Lidl veikala vietā Sarkandaugavā konstatēts bīstams piesārņojums 

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl...

"Ilgtspēja un rūpes par vidi ir viena no "Lidl" pamatvērtībām, tāpēc esam priecīgi šodien paziņot par šī sanācijas projekta uzsākšanu. Esmu pārliecināts, ka visi Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji būs tikai ieguvēji no šī projekta, kas vērsts uz negatīvā industriālā piesārņojuma mantojuma likvidēšanu un būtisku apkārtējās vides stāvokļa uzlabošanu šajā apkaimē," saka Mikus Ķīsis, "Lidl Latvija" nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs.

"Mūsu centrs izstrādāja hidroģeoloģisko modeli objektam Duntes ielā 25 un tā apkārtnei. Modelī iekļauta iepriekšējās ģeoloģiskās izpētes informācija, kartogrāfiskais materiāls par apbūvi, apvidū veikto urbumu dati, digitālais reljefs, kā arī atsevišķas kartes no mūsu pašu izstrādātā Latvijas hidroģeoloģiskā modeļa LAMO. Ar šo modeli var simulēt dažādus scenārijus: piesārņojuma plūsmu uzdotā laika periodā, inženiertehnisku būvju ierīkošanu, piemēram, sprostsienas ierakšanu, atsūknēšanas urbumu izveidi, piesārņojuma ekskavāciju. Modelēšana spēj dot atbildi, cik efektīvs ir viens vai otrs iespējamais risinājums. Šajā objektā piesārņojuma plūsmas ceļā ieteicām izbūvēt reaktīvo sprostsienu, kas ūdeni netraucēti laiž cauri, to filtrējot un attīrot. Latvijā tas ir inovatīvs risinājums," stāsta RTU Vides modelēšanas centra pētnieks Kaspars Krauklis.

RTU speciālistu veiktās izpētes rezultātā secināts, ka objekta teritorijā, kas ir 150m x 90m liels laukums, gruntsūdens horizonta augšējā daļa ir piesārņota visā teritorijas platībā. Konstatēts, ka piesārņojums turpina ieskaloties gruntsūdenī un migrē uz Sarkandaugavas kanālu. Tā kā naftas ogļūdeņražu piesārņojumam ir pakļauti līdz pat 28 900 kubikmetru grunts, tās izrakšana nav praktiski iespējams risinājums, ņemot vērā grunts piesārņojuma dziļumu un apmērus, kā arī piemērotu tās tālākas utilizācijas vietu trūkumu Latvijā. Tādēļ kā visatbilstošākais tika akceptēts RTU speciālistu ieteiktais risinājums.

Valsts vides dienests norāda, ka "šobrīd Latvijā Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sarakstā ir iekļautas vairāk nekā 3500 dažādas vietas un teritorijas. Duntes 25 ir viena no tām. Lai šādā teritorijā uzsāktu būvniecības procesu, obligāti ir jāveic priekšdarbi - teritorijas ģeoekoloģiskā izpēte un iegūto rezultātu analīze, jāanalizē dažādi iespējamie tehnoloģiskie risinājumi, lai identificētu atbilstošāko konkrētās vietas sanācijai. Sanācijas darbu veikšanai ir sagatavota un Valsts vides dienestā saskaņota sanācijas programma, kur detalizēti noradīti sanācijas rezultāti, sanācijas metodes, laika grafiks, kā arī vides monitorings un kārtība, kādā atbildīgajiem dienestiem tiks sniegta informācija par sanācijas gaitu. Atbildīgi īstenojot visus šos soļus, tiks radīts pamats, lai teritorijas sanācija sasniegtu savu mērķi un to varētu atgriezt saimnieciskajā apritē."

Sanācijas projekta gaitā "ATG group" speciālisti gar teritorijas dienvidu un rietumu robežām izveidos īpašu necaurlaidīgu sienu 128 metru garumā un 8,5 metru dziļumā. Teritorijas dienvidrietumu daļā, gar primāro gruntsūdens plūsmas ceļu, 52 metru garumā un 8,5 metru dziļumā tiks ierīkota caurlaidīga filtrējošā siena.

Ņemot vērā augsto gruntsūdens līmeni un nestabilos grunts apstākļus, sienas paredzēts uzstādīt ar īpašu "ATG group" radīto grunts sajaukšanas metodi, izmantojot spirālveida urbjus barjeras sienas veidošanai. "ATG group" speciālistu izstrādātā metode izmanto reaģentus, kas pierādāmi spēj kavēt izšķīdušo metālu migrāciju un palīdzēs samazināt piesārņojuma koncentrācijas, kas sasniedz Sarkandaugavas kanālu.

Pēc rūpīgas izpētes un atbrīvošanas no smilts sanesumiem no Liepājas ostas akvatorijas ūdenslīdēji izcēluši trīs sarūsējušas bojas, kuras tur atradušās vairāk kā 40 gadus un radīja miesas bojājumus 15 gadus vecam zēnam.

Vienlaikus Liepājas SEZ pārvalde uzstādījusi brīdinājuma zīmes perspektīvajā ostas teritorijā no Karostas kanāla līdz Ziemeļu molam, norādot, ka šeit peldēties ir bīstami un vēl šogad plāno uzsākt ūdens akvatorijas izpēti, lai konstatētu kāds un cik liels militārais mantojums vēl atrodas šajā teritorijā.

Atgādināsim, ka no 1951.- 1957. gada un no 1966.- 1991.gadam Liepājas osta bija slēgta PSRS militāra bāze, bet saimniecisko darbību ostas teritorijā atsāka vien 1992. gadā paralēli Krievijas jūras kara flotes bāzes darbībai. Militāristi Liepājas ostu atstāja tikai 1994. gada 31. augustā.

Piestātnes, pievadceļi, aizsargmoli izpostīti, bet ostas akvatorija un kuģu ceļi nepamierinošā stāvoklī. Liepājas osta saņēma padomju armijas militāro mantojumu. Bija informācija par 37 daļēji un pilnībā nogrimušiem kuģiem, bet Karostu un Karostas kanālu Helsinku Komisija (HELCOM) noteica par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā ("karstais punkts" Nr.48, Liepājas pilsēta un osta).

A/S «Jensen Metal Holding» meitas uzņēmums LSEZ SIA «JM Properties» saistītā uzņēmuma LSEZ SIA «Jensen Metal» vajadzībām uzsāk jaunas metālapstrādes ražotnes būvniecību Karostas Industriālā parka teritorijā, Virssardzes ielā 11, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

«2016. gadā LSEZ SIA «Jensen Metal» paplašināja nerūsējošā tērauda izstrādājumu ražošanu un daļu no tās izvietoja blakus jaunuzceltajā ražošanas ēkā. Turpinot attīstību arī melnā metāla departamentos un virzoties sarunām par apjomu pieaugumiem vairākiem esošajiem klientiem, esošajās telpās nākotnes perspektīvā nav iespējams organizēt efektīvu ražošanas procesu, kas ļautu pilnībā izmantot uzņēmuma potenciālu un izpildīt attīstības plānus,» skaidro A/S «Jensen Metal Holding» biznesa kontroliere Ieva Līmeža.

Pirmajā posmā LSEZ SIA «JM Properties» plāno izbūvēt ražošanas telpas aptuveni 11 000 kvadrātmetru platībā. Būvniecību ir plānots pabeigt 2019.gada maijā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde nolēmusi rezervēt zemesgabala Zemgales iela 8/12 nomas tiesības SIA Karosta Terminals uz vienu gadu eļļas un graudu termināla ar ražošanas kompleksu būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei, liecina informācija LIepājas SEZ mājaslapā.

Lēmums pieņemts izvērtējot iesniegtos dokumentus, ieceres pamatotību un ietekmi uz pilsētas kopējo attīstību,

Nepieciešamā zemesgabala Zemgales iela 8/12, Liepājā platība ir aptuveni 76 tūkst. m2, kas tiks precizēta, izstrādājot būvniecības projektu.

Norādīts, ka nekustamais īpašums Zemgales ielā 8/12 atrodas stratēģiski svarīgā vietā Karostas kanāla baseinā un interese no investoru puses bijusi arī iepriekš. Pēdējos gados Liepājas SEZ pārvalde daudz paveikusi teritorijas sakopšanā – tā gan norobežota, lai tajā nevarētu iekļūt nepiederošas personas, gan atbrīvota no krūmiem. «Lai Zemgales ielas 8/12 teritorijā varētu īstenot saimniecisko darbību nepieciešami lieli ieguldījumi, ko bez nopietna investora nevar izdarīt,» skaidro Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

Spāru svētkus Karostas industriālajā parkā nosvinējusi topošā SIA “EB Liepāja” rūpnīca, kas ražos nenoņemamās veidņu sistēmas būvniecībai.

Ražotnes projektēšana tiks uzsākta 2020.gada martā, bet būvniecība 2021. gada augustā. Tā būs jau ceturtā ražotne Karostas industriālā parka teritorijā, bet pirmā kurā tiek atjaunota un iekļauta vēsturiskā Karostas apbūve.

“Tā noteikti ir pārdomātā loģistikas infrastruktūra, kas ļaus gan ērti piegādāt izejmateriālus, gan arī nosūtīt saražoto produkciju. Mēs noteiktu nebūtu šeit, ja nebūtu pašvaldības un Liepājas SEZ pārvaldes atbalstošās attieksmes un līdzdalības projekta īstenošanā. Mums ir paveicies ar ģenerāluzņēmēju, kas nodrošina, lai būvniecības process notiek raiti, bez aizķeršanās, kvalitatīvi un plānotajā laika grafikā, lai varam jau nākamajā vasarā ražotni nodot ekspluatācijā,” norādīja SIA “EB Liepāja” valdes loceklis Māris Pētersons.

Paplašinot Ķīpsalas viedo kvartālu, oktobrī atklāta vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacija, kuras veikto mērījumu dati uz Ķīpsalā, Zunda krastmalā izvietotā ekrāna ir pieejami visiem. Tas ļauj apkaimes iedzīvotājiem sekot līdzi vides un gaisa kvalitātei, kas ir būtiska iedzīvotāju drošības sastāvdaļa.

Tāpat dati pieejami arī pašvaldībai, tā palīdzot identificēt raksturīgākos piesārņotājus, kā arī izvērtēt ieviesto aktivitāšu rezultātus piesārņojuma mazināšanai. Savukārt zinātnieki, strādājot ar iegūtajiem datiem, varēs veikt nākotnes situācijas prognozēšanu pie dažādiem scenārijiem.

Ķīpsalas vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacijas uzstādīšanu un apkopi nodrošina Tet. Tā mēra gaisa kvalitāti, atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam, kā arī trokšņa līmeni vidē. Savukārt monitoringa stacijas noteiktais vēja virziens un stiprums palīdz identificēt potenciālos gaisa piesārņojuma avotus. Līdzīga veida mērījumi pieejami arī smaku noteikšanai, lietus stiprumam, redzamībai un citiem vides aspektiem, tomēr tie vēl nav testēti mūsu apstākļos.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde uzsāk īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana. II kārta” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli.

Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi 202 247 m3, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas.

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4 350 000,00 eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Īstenojot projektu, tiks veicināti Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšana – atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli – nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Kopš 2013.gada no piecām piesārņotajām teritorijām Sarkandaugavā kopumā atsūknētas 693 tonnas peldošo naftas produktu, kas ir teju puse no kopējā prognozētā apjoma, pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne.

Attīrīšanas darbi tiek veikti ar Šveices finansiālu atbalstu. Kā norādīja Šveices vēstnieks Latvijā Markuss Niklauss Pauls Dutlijs, 2011.gads, kad tika parakstīts Sarkandaugavas projekta līgums, bija īpašs, jo togad tika atzīmēta Latvijas un Šveices diplomātisko attiecību 90.gadskārta. «Šveices un Latvijas attiecības ir ne tikai ilggadējas, bet arī auglīgas,» sacīja vēstnieks, piebilstot, ka Sarkandaugavas vēsturiskā piesārņojuma vietu sanācijas darbi ir labs apliecinājums labajai savstarpējai sadarbībai. Viņš arī pauda pārliecību, ka projekts, iespējams, atvieglos finansiāli izdevīgu un videi labvēlīgu līgumu slēgšanu starp Rīgas Brīvostas pārvaldi un privāto sektoru.

Ar pūļa finansējuma palīdzību Karostas cietumā iecerēts izveidot jaunu tūrisma produktu – slēgto istabu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau no februāra sākuma pūļa finansēšanas (crowd funding) interneta vietnē sākusies līdzekļu vākšanas kampaņa jauna tūrisma piedāvājuma Escape Room Karosta jeb Karostas slēgtā istaba izveidošanai. Tā ilgs 33 dienas – līdz 6. martam. Vietnē var apskatīt Escape Room Karosta video, uzzināt par šā piedāvājuma veidotājiem un ziedot savu artavu. Idejas autori cer, ka jau šajā tūrisma sezonā – maijā – pirmie tūristi Karostas cietumā varēs izmēģināt šo ekstrēmo atrakciju.

Izspēlēs «izdzīvošanu»

Slēgtās istabas ideja paredz spēles dalībniekus ieslēgt telpā, un viņu uzdevums ir izkļūt no tās 60 minūšu laikā. Lai to varētu izdarīt, jāveic dažādi uzdevumi, jāatrod kodētas ziņas un slepenas norādes. Optimālais grupas lielums ir divi līdz pieci cilvēki, stāsta viens no idejas autoriem Kristers Krafts. «Grūti pateikt, kā jūs tur nonācāt un kā jūtaties. Tās varētu būt 40. gadu beigas līdz 80. gadu vidum,» teikts spēles izklāstā. Pie sienām ir ekrāni, kuru uzdevums ir ne tikai sniegt norādes, bet arī radīt sajūtu, ka kāds to visu vēro un kontrolē ieslēgto cilvēku likteni. «Varbūt kāds totalitārs režīms?» retoriski jautā spēles organizētāji, nenoliedzot, ka ideju iedvesmojusi Liepājas teātra izrāde pēc Orvela romāna «84». «Nav tā, ka kopēsim Orvelu, bet noskaņu gan gribam aizgūt,» atzīst K. Krafts, norādot, ka šādas slēgtās istabas ir guvušas milzu popularitāti daudzās pasaules metropolēs, jo dod iespēju apmeklētājiem pārbaudīt savu atjautību un loģisko domāšanu, gūt neaizmirstamas emocijas, sajust adrenalīnu, kā arī novērtēt kolektīva saliedētību.

Karostas cietums iekļuvis Premier Traveler Magazine veidotajā 10 pasaules neparastāko naktsmītņu izlasē, informē Karostas cietuma valdes locekle Monta Krafte.

Karostas cietums iekļuvis Premier Traveler Magazine (Ņujorka, ASV) decembra / janvāra izdevumā kā viena no 10 pasaules neparastākajām naktsmītnēm.

Sarakstā iekļautas naktsmītnes, kas ir savdabīgas gan novietojuma, gan dizaina un izskata ziņā, piemēram, ledus alas un lietus mežs Kanādā, veca lidmašīna Kostarikā, lieli koki, kuros iekārtas teltis, un alas Austrālijā.

No visiem Karostas cietuma apmeklētājiem, apmēram 30% gadā ir ārzemju tūristi.

Visu 10 neparastāko nakšņošanas vietu sarakstu var apskatīt, klikšķinot šeit.

Karostas kanāla attīrīšanas projektam šogad plānots izlietot 9,44 miljonus eiro jeb 27% no visa Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes 2015.gada budžeta, aģentūru LETA informēja Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Liepājas SEZ valde apstiprinājusi Liepājas SEZ pārvaldes 2015.gada budžetu, kas ieņēmumu un izdevumu sadaļā veido 35,18 miljonus eiro. Pagājušajā gadā budžeta izpilde bija 31 miljons eiro. Kā norādīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, budžets šogad ir veidots ar nelielu pieaugumu, lai turpinātu īstenot Liepājas SEZ prioritātes, no kurām nozīmīgākās ir atbalsts uzņēmējiem, infrastruktūras attīstība, kā arī vides kvalitāte un drošība.

Sagatavojot budžeta projektu, tika ņemtas vērā noteiktās prioritātes SEZ un Liepājas ostas attīstībā, Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansētie projekti, Liepājas ostas padziļināšanas projekts, kā arī stividoru kompāniju kravu apgrozījumu plāni un SEZ pārvaldes noslēgtie nomas un pakalpojumu sniegšanas līgumi.

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus, tādējādi novēršot piesārņojuma nonākšanu augsnē un gruntsūdeņos.

Kopumā projekta rezultātā saimnieciskajā apritē atgriezti ~ 8,4 hektāri zemes. Sanācijas projekts noslēdzies 2023.gada decembrī.

Vēsturiski piesārņoto Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrā posma rezultātā atjaunoti 5 ha zemes platības (tajā skaitā abu piesārņojuma avotu (dīķu) teritorija, kurā veikti sanācijas darbi). Tāpat projekta laikā, cementa ražošanas procesā, kopumā sadedzinātas ~ 49 000 tonnas sekundārā kurināmā, kas iegūts no bīstamajiem gudrona atkritumiem.

Sākot ar 2024.gadu, tiek uzsākta projekta pēc uzraudzība, kas turpināsies turpmākos piecus gadus. Kā arī, VVD, 30 gadus pēc projekta pabeigšanas, turpinās veikt vides kvalitātes monitoringu, izmantojot gan Dienvidu, gan Ziemeļu dīķī izveidoto pēc sanācijas monitoringa sistēmu.

Latvijā bāzēts tehnoloģiju jaunuzņēmums PurOceans Technology sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA “OVI” atbalstu ostas akvatorijā Sarkandaugavā šomēnes testē inovatīvu, videi draudzīgu metodi vēsturiskā piesārņojuma savākšanai.

Jauno zinātnieku komanda, kas ir vairāku jaunuzņēmumu konkursu un hakatonu (Prototrons, CleanWater Hackaton un Hack DigitalSea’21) uzvarētāji, ir izgudrojuši risinājumu grunts (ezeru, upju, jūru un okeānu) neinvazīvai attīrīšanai no eļļas nogulsnēm, mikroplastmasas, ķīmiskām vielām un citiem piesārņojošiem elementiem.

Risinājuma pamatā ir tā sauktā flotācijas metode, kas neietver ķimikāliju izmantošanu, elektriskos impulsus vai grunts rakšanu, tādējādi mazinot kaitējumu florai un faunai. Metodes ietvaros uz gultnes tiek nogremdēta piltuve, ar kuras palīdzību pie noteikta gaisa spiediena no akvatorija gultnes tiek pacelts naftas piesārņojums, atdalīts no grunts un smiltīm, un neļaujot tam izplatīties tālāk apkārtējā vidē, savākts slēgtos rezervuāros. Tehnoloģija ir iepriekš validēta, un izmēģinājumos izdošanās radītāji tai sasniedz pat līdz 98% efektivitāti.

Valsts vides dienests (VVD) ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu iegādājies astoņas mobilās laboratorijas operatīvai gaisa piesārņojuma un smaku mērīšanai vidē, informē VVD.

Speciāli aprīkotie apvidus auto tiks nodoti reģionālajām vides pārvaldēm, lai iedzīvotāju sūdzību gadījumā veiktu piesārņojošo darbību izraisīto smaku un smaku avotu mērījumus, kā arī noteiktu cieto daļiņu piesārņojumu gaisā. Nepieciešamības gadījumā mobilās laboratorijas tiks pielietotas vides valsts inspekcijās uzņēmumos.

Speciāli aprīkotu automašīnu izmantošana VVD turpmāk operatīvi ļaus noskaidrot smaku vai piesārņojuma rašanās avotu un attiecīgi uzdot operatoram (atbildīgajam par smaku vai piesārņojuma radīšanu) novērst smaku vai piesārņojuma rašanās cēloni. Vides dienests paredz, ka tādā veidā uzlabosies gaisa kvalitāte un tiks sekmēta iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Līdz ar to samazināsies atkārtotu iedzīvotāju sūdzību skaits.

Spēcīgā smoga dēļ Indijas galvaspilsētā pirmdien slēgtas skolas, daļēji aizliegta automašīnu satiksme un apturēti būvdarbi, bet cilvēki smok kodīgajā gaisā.

Indīgā dūmaka Deli pārņem katru ziemu. Smoga iemesli ir automašīnu gāzu, rūpniecības un lauksaimniecības radītie izmeši.

Tomēr šoreiz piesārņojuma krīze ir nopietnākā pēdējo trīs gadu laikā, un Deli galvenais ministrs Arvinds Kedžrivals ierosinājis vairākus pasākumus cīņā pret, kā viņš raksturoja, «nepanesamu piesārņojumu».

«Dūmi ir visur, un cilvēkiem, tostarp jauniešiem, bērniem, senioriem, ir grūti elpot,» viņš sacīja tviterī publicētā uzrunā. «Acis dedzina. Piesārņojums ir tik briesmīgs,» piebilda Deli galvenais ministrs.

Viņa valdība ir devusi rīkojumu nedarbināt pusi privāto automašīnu, balstoties uz pāra un nepāra numuru reģistrācijas zīmēm.