Divos Kārļa Ulmaņa gatves posmos 17.jūlijā sākti šīs vasaras vērienīgākie seguma atjaunošanas darbi, informē Rīgas domes pārstāvji.

K. Ulmaņa gatvē kopumā segumu atjaunos trīs posmos, atjaunotajai platībai sasniedzot vairāk nekā 198 tūkstošus kvadrātmetru. Šajā būvsezonā Rīgā seguma atjaunošana un uzlabošana kopumā gaidāma 128 ielās vai to posmos. Kopš jūlija sākuma darbi pilnā sparā notiek Rīgas grantētajās ielās – Sužu, Trīsciema, Jaunciema un Berģu apkaimes ielās, bet no šīs nedēļas tie sākti arī pilsētas asfaltētajās ielās.

Kopskaitā seguma atjaunošanas darbi šogad noritēs 128 ielās vai to posmos – 38 ielās ar asfalta segumu un 90 ielās ar grants segumu. Kopējā atjaunojamā platība ielās ar asfalta segumu sasniegs 630 tūkstošus kvadrātmetrus, tam atvēlot ap 27 miljoniem eiro, savukārt ielas ar grants segumu atjaunos teju 96 tūkstošu kvadrātmetru platībā, tam atvēlot ap 3 miljoniem eiro.

Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati.

Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa.

Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Rīgas gājēju ielu eksperiments var izaugt līdz Ņujorkas Taimskvēra pieredzei, kur iela atdota gājējiem un piedzīvojusi ekonomisku uzplaukumu. Šādi uz Rīgas ielu eksperimentu žurnālā "Dienas Bizness" aicina paraudzīties sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

"Daudzi būs dzirdējuši vai redzējuši Taimskvēru Ņujorkā, bet ne visi zina, ka kopš 2009. gada šajā un daudzās citās vietās Manhetenā tiek prioretizēti gājēji un velosipēdisti, savukārt privātā transporta kustība ir ierobežota.

Lieki piebilst, ka reti kurš Ņujorkā ticēja, ka ar taksometriem pārblīvētajā Taimskvērā šāda iniciatīva jebkad būs iespējama vai atmaksāsies. Ir pagājuši desmit gadi, un projekts ir sevi pierādījis, iedzīvotāji un viesi var izbaudīt publisko ārtelpu, kafejnīcas vai plānotās norises," pauž V. Celmiņš.

Ņujorkas Taimskvēra pārmaiņu pagrieziens aizsākās 2009.gadā, kad pilsētas Transporta Departaments pieņēma lēmumu slēgt satiksmi Brodvejā un pielāgot ielu pagaidu gājēju vajadzībām. Ieviestās pārmaiņas nesa tik lielu atsaucību, ka pilsētas valde nolēma tās atstāt spēkā arī turpmāk.

Paplašinot lombardu biznesu Latvijas reģionos, finanšu nozares koncerns AS DelfinGroup noslēdzis līgumu ar Latvijas ceturtā lielākā lombardu tīkla īpašnieku AS Moda Kapitāls par Moda lombardu biznesa pārņemšanu līdz 2021. gada beigām.

AS Moda Kapitāls pieder 25 lombardu filiāles visā Latvijā. Cita starpā līgums paredz AS Moda Kapitāls lombarda aizdevuma portfeļa pārdošanu; turpmāk AS Moda Kapitāls specializēsies hipotekārās kreditēšanas un patēriņa aizdevumu segmentos. Aptuvenā darījuma summa ir 950 000 eiro, bet precīzā līguma summa būs zināma tikai pēc darījuma noslēgšanās 2021. gada nogalē.

"Paplašināšanās reģionos šobrīd ir viena no mūsu uzņēmuma fokusa jomām, jo modernu finanšu pakalpojumu pieejamība daudzviet ārpus Rīgas ir ļoti ierobežota. AS Moda Kapitāls ir bijis spēcīgs reģionālais spēlētājs ar plašu filiāļu tīklu un labu investīciju potenciālu. Pirms Moda lombardu biznesa iegādes līguma noslēgšanas rūpīgi iepazināmies ar šo uzņēmumu un secinājām, ka tas ir labi pārvaldīts un ar lielu lombarda klientu bāzi. Labu pārvaldību apliecina arī AS Moda Kapitāls ilgstošā klātbūtne Nasdaq Riga biržā, kurā kopš 2010. gada tiek kotētas AS Moda Kapitāls obligācijas," komentē AS DelfinGroup valdes loceklis Ivars Lamberts.

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Vastint Latvia SIA parakstījusi līgumu ar SIA CBF Ļ-KO par vietējās joslas izbūvi Kārļa Ulmaņa gatvē posmā no Kalnciema ielas līdz Upesgrīvas ielai, kur drīzumā tiek plānots sākt biroju ēku kompleksa Business Garden Rīga un dzīvojamo ēku Lindenholma – būvniecību, informē kompānijas pārstāvji.

Līgumā paredzēto darbu apjoms ietver vietējās joslas izbūvi un pieslēgšanu Kārļa Ulmaņa gatvei un apbūves teritorijas ielām, kā arī ietves–veloceliņa izveidi. Darbus plānots pabeigt 2015. gada augustā.

Vietējās satiksmes josla Kārļa Ulmaņa gatvē posmā no Kalnciema ielas līdz Upesgrīvas ielai nodrošinās piekļuvi Vastint Latvia SIA piederošajai apbūves teritorijai, un tiks īstenoti visi priekšnosacījumi, lai uzņēmums varētu sākt biroju ēku kompleksa Business Garden Rīga un dzīvojamo ēku projekta Lindenholma īstenošanu.

Pašreiz teritorijā norit ārējo tīklu izbūves darbi, kurus plānots pabeigt šā gada vasarā.

Sakarā ar satiksmes pārvada pār dzelzceļu Kārļa Ulmaņa gatvē rekonstrukcijas darbiem no 3. jūnija līdz šā gada nogalei uz pārvada tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvji.

Satiksmes pārvada pār dzelzceļu Kārļa Ulmaņa gatvē rekonstrukcijas laikā satiksme tiks organizēta pa trim braukšanas joslām, no kurām vidējā joslā tiks organizēta maiņvirziena satiksme.

Rīta stundās no plkst. sešiem līdz plkst. vienpadsmitiem Rīgas centra virzienā varēs iebraukt pa divām braukšanas joslām, un pa vienu joslu varēs nokļūt pilsētas robežas virzienā, savukārt pēc plkst. vienpadsmitiem līdz plkst. sešiem - satiksme tiks organizēta pa divām joslām pilsētas robežas virzienā un pa vienu joslu - centra virzienā.

Uz pārvada braukšanas ātrums tiks ierobežots līdz 30 kilometriem stundā. Vidējā braukšanas joslā varēs braukt tikai tie transportlīdzekļi, kuru platums nepārsniedz divus metrus.

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Lietderīgāko autorsemināru ar šādu nosaukumu 24.–25. oktobrī Rīgā vadīs stratēģiskā menedžmenta biznesa konsultants Aleksandrs Fridmans (Latvija/Krievija). Šis seminārs turpinās viņa autorkursu «Execution: profesionāla padoto ekspluatācija».

А. Fridmans: «Kārļa Marksa spārnotā frāze vēsta: «Esamība nosaka apziņu.» Klasiķim un pamatlicējam savā ziņā bijusi taisnība, tāpēc vadītājam jāprot konfigurēt «esamību», izmantojot to kompetenču klāstu, kas nodrošinātu padoto pareizu uzvedību. Ar jēdzienu «pareizs» mēs saprotam, ka viņi izlems: vadītāja uzticēto darbu daudz izdevīgāk izpildīt labi nekā jebkā citādi. Lūk, tā – ne vairāk un ne mazāk.

Execution nav iespējama bez precīzas padoto darbības vadības. Vēlams, lai viņi paši izdarītu «pareizo» izvēli par labu rūpīguma, centīguma un atbildīguma paaugstināšanai. Šim nolūkam jums jāapgūst galvenie vadības kompetenču lietošanas un apvienošanas nosacījumi. Protams, jūs par tiem zināt, taču cik labi protat tos izmantot? Seminārs jums ļaus atbrīvoties no rutīnas un vairāk koncentrēties perspektīviem uzdevumiem. Tajā pašā laikā jūs ne tikai saglabāsiet kontroli pār situāciju, bet arī nodrošināsiet iespēju darbu uzdevumu izpildē ieviest savlaicīgas korekcijas. Darbinieku darbā parādīsies skaidrība, precizitāte, sistemātiskums, kas nodrošinās arī pašmotivāciju.»

Uzaugot Ķīnā, es daudz uzzināju par komunismu, pateicoties grāmatām. Pirmdien tas aizņēma vien pusotru stundu ilgu lidojumu un vienas stundas braucienu, lai nokļūtu no Ķīnas mūsdienu kultūras un politiskā centra Pekinas līdz mazai komunistu sabiedrībai Nanjie ciemā, raksta Reuters fotogrāfs.

Godīgi sakot, es negaidīju, ka tas ir tik vienkārši, viņš turpina. Nebija nedz ieejas biļešu, nedz drošības sargu, neviens nepārbaudīja mūsu transportlīdzekli. Mēs braucām uz ciemata centru, kur laukuma vidū stāvēja gigantiska Mao Dzeduna statuja, mājot man. Blakus viņam bija četru komunisma biedru portreti: Kārļa Marksa, Frīdriha Engelsa, Vladimira Ļeņina un Josifa Staļina. Skaļruņi pie laukuma atkārtoti spēlēja klasisko revolucionāro dziesmu Austrumi ir sarkani.

Ekonomiski pamatotas politikas nebija ne krīzes risinājumos, ne pašlaik, un tādas nav arī ažiotāžā ap izrāvienu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas Stradiņa universitāte ir laidusi klajā rakstu krājumu Ekonomiskā krīze Latvijā: veiksmes stāsta pēcgarša, kas ir jau otrais pēckrīzes ekonomiskās situācijas analīzei veltītais RSU rakstu krājums (pirmais 2011. gadā bija Mūsdienu finanšu un ekonomiskā krīze Eiropā un Latvijā: izeju meklējot). RSU Reģionālās ekonomikas un biznesa katedras profesore Inna Dovlatbekova ir viena no krājuma līdzautorēm. Viņas kabinetā ir ierāmēta absolventu dāvana – plakāts ar četru ekonomikas teorijas pīlāru ‒ Ādama Smita, Kārļa Marksa, Džona Meinarda Keinsa un Miltona Frīdmana – ģīmetnēm, atstājot piekto vietu vakantu.

Fragments no intervijas.

No Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) būvžoga šonedēļ nozagts viens no 22 mākslas darbu attēliem - mākslinieka Kārļa Padega 1932. gadā tapušās gleznas Madonna ar ložmetēju reprodukcija, informēja Rīgas domes Īpašuma departaments.

Departamenta pārstāve Ilze Krūkle pastāstīja, ka mākslas darbu reprodukcijas pārklātas ar tā saukto antigrafiti pārklājumu, kas pasargā attēlus no apķēpāšanas un rada iespaidu, ka tās pārklātas ar stiklu. Reprodukcijas pie žoga pieskrūvētas ar vairākām pamatīgām skrūvēm, kuru atskrūvēšanai nepieciešams elektriskais skrūvgriezis, kas ļauj secināt, ka garnadzis gleznu noskatījis jau laikus.

Krūkle norādīja, ka mākslas darbu reprodukcijas izgatavojis muzeja rekonstrukcijas darbu veicējs - SIA Re&Re. Tā kā visas reprodukcijas pasūtītas kā viens komplekts, nodarīto zaudējumu apmēru aprēķināt varētu tikai aptuveni. Nākamās sanāksmes laikā ar būvniekiem, visticamāk, tiks pārrunāta iespēja uz muzeja būvžoga izstādītās mākslas darbu reprodukcijas apdrošināt.

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildus uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju 2. līmenī. Šī ir tā saucamā uzkrājošā pensija, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Būtiska izmaiņa, kas stājas spēkā jau pēc diviem mēnešiem (no 2020.g. 1. janvāra) – pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs mantot.

Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā, jo cilvēka uzkrātais nekur «neizgaist», bet atgriežas paša ģimenē.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2.līmeņa plānam, viņam, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2.līmenī, tad šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Šonedēļ uzsāksies ielu seguma atjaunošanas darbi Pārdaugavā, ko plānots pabeigt līdz oktobra beigām, informē Rīgas domes Satiksmes departaments piebilstot, ka autovadītājiem jārēķinās ar papildus ceļā pavadīto laiku.

Ielu seguma atjaunošanas laikā ielas brauktuvei uzklās jaunu asfaltbetona segumu, atjaunos vai uzlabos brauktuves apmales, komunikāciju aku lūkas, uzklās jaunu ceļa horizontālo apzīmējumu, saglabājot līdzšinējo ielas ģeometriju.

Būvniekiem esot izvirzīts priekšnoteikums, ka darbi jāveic nepārtraucot satiksmi, kā arī, ja laika apstākļi ir labvēlīgi arī naktīs, netraucējot vietējās apkārtnes iedzīvotāju nakts mieru.

Ielu segums tiks atjaunots Pārdaugavas ielās: Jūrmalas gatvē no Kurzemes prospekta līdz Kurzemes prospektam, Kārļa Ulmaņa gatvē no Bieķengrāvja estakādes līdz satiksmes pārvadam pār dzelzceļu, nobrauktuvei no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Mūkusalas ielai (virzienā uz centru), Rostokas ielā un Jāņa Endzelīna ielā no Rostokas ielas līdz Priedaines ielai, Bauskas ielā no Bukaišu ielas līdz Kārļa Ulmaņa gatvei, Kuldīgas ielā no Kliņģeru ielas līdz Vīlipa ielai, Slokas ielā no Baldones ielas līdz Jūrmalas gatvei, Lilijas ielā no Dagmāras ielas līdz Buļļu ielai, Volguntes ielā, Paula Lejiņa ielā brauktuves nepāra numuru pusē un Imantas 13. Līnija, kā arī Mazā Nomeņu ielā no Bāriņu ielas līdz Ojāra Vācieša ielai un Liepājas ielā no Mazās Nometņu ielas līdz Mārupes ielai un Stūres ielā. Arī būtisku uzlabojumu izjutīšot tie autovadītāji, kuri ikdienā kā ikdienas maršrutu izmanto Braslas ielu virzienā no Ieriķu ielas līdz Vestienas ielai un Vestienas ielā no Braslas ielas līdz Stopiņu ielai.

Lidostas “Rīga” pasažieru reģistrācijas zālē no trešdienas, 30. augusta, aplūkojama leģendārā latviešu aviokonstruktora, rūpnīcas VEF lidmašīnu būves nodaļas vadītāja Kārļa Irbīša 1937. gadā konstruētās lidmašīnas I–12 replika.

I–12 ir viena no slavenākajām Kārļa Irbīša konstruētajām lidmašīnām, kas pirms Otrā Pasaules kara piedalījusies vairākos aviācijas šovos un izstādēs un guvusi godalgas starptautiskās aviācijas sacensībās.

Otrā Pasaules kara laikā emigrējis uz Vāciju, kur vairākus gadus strādāja par konstruktoru uzņēmumā “Messerschmitt” Bavārijā, Irbītis no 1950. līdz 1970. gadam bija Kanādas lielākā aviācijas uzņēmuma “Canadair” vecākais inženieris. Par šajā laikā radīto vertikālās pacelšanās lidmašīnu “V-STOL CL-84” viņš 1970. gadā saņēmis prestižo Makārdija balvu (McCurdy Award).

Mūža laikā Irbītis radījis 20 lidmašīnu modeļus un pasaules aviācijas vēsturē paliek ar vairākiem Kanādā reģistrētiem patentiem un daudzām publikācijām. Turklāt Irbītis ir arī VEF slaveno radiouztvērēju masveida ražošanas procesa un paša VEF logotipa autors.

Otrdienas rītā ap pluksten 10 KNAB veicis kratīšanu Latvenergo prezidenta Kārļa Miķelsona un valdes locekļa Aigara Meļko darba kabinetos, DB apstiprināja informēti avoti iekšlietu struktūrās.

To, ka viņa rīcībā ir šāda informācija, DB apstiprināja arī ekonomikas ministrs Artis Kampars. Konkrēts lēmums par abu amatpersonu iespējamo aizturēšanu pagaidām vēl nav pieņemts. Tas, vai abu Latvenergo vadītāju brīvība tiks ierobežota, varētu tikt izlemts šīs dienas laikā.

Ne K. Miķelsons, ne A. Meļko nav sazvanāmi. Arī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe uz zvaniem neatbild. Otrdienas rītā viņa nebija ieradusies uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdi. KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis norādīja, ka J. Strīķei bijušas veicamas neatliekamas un steidzamas izmeklēšanas darbības, par kurām sīkāk viņš nezinot.

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Līdz ar gada sākumu Latvijā spēkā stājusies iespēja mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Tādēļ svarīgi zināt, kā jārīkojas, lai uzkrāto pensiju saņemtu mantinieki. Ja persona vēlas, lai viņas uzkrātais pensiju 2.līmeņa kapitāls tiktu mantots, tad tas obligāti jānorāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), veicot attiecīgo izvēli, skaidro "Luminor" Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

“Pensiju 2. līmeņa mantošanas iespēja ir nozīmīgs solis pensiju sistēmas caurskatāmībā, kas noteikti palielina iedzīvotāju uzticību un vēlmi tajā piedalīties. Uz 2019. gada beigām pensiju 2. līmenī bija vairāk nekā 1,3 miljoni dalībnieku ar vidējo uzkrājumu ap 3470 eiro. Tagad jebkurš šis cilvēks var izvēlēties, kas notiks ar viņa uzkrāto pensijas kapitālu pēc viņa nāves – kā un kurš to mantos. Tā ir būtiska daļa no personīgā kapitāla plānošanas un pārvaldīšanas, un domāju, ka šāda iespēja obligāti ir jāizmanto. Ar šo likuma papildinājumu, pensiju 2. līmeņa kapitāls kļūst daudz personalizētāks un iegūst tiešo saikni ar cilvēka reāliem naudas uzkrājumiem. Līdz ar to, pirms izdarīt izvēli – būtu svarīgi arī noskaidrot, cik liels ir jūsu uzkrātais kapitāls, kas to pārvalda un kāds ir pārvaldīšanas rezultāts,” pauž A. Dobrovoļska.

Tradicionāli tautas labklājība tiek balstīta tikai uz makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, valsts ienākumiem – IKP vai IKP uz vienu iedzīvotāju. Tomēr pēdējo piecdesmit gadu laikā labklājības jēdziens un to raksturojošie radītāji ir evolucionējuši. Labklājība ir daudz vairāk nekā tikai materiālo bagātību radīšana un uzkrāšana.

Tā ir dzīvesprieks un iespējas veidot vēl labāku dzīvi nākotnē. Labklājības priekšnosacījumi ir katras fiziskās personas rosība, labs darbs un čaklums, uzņēmuma, valsts saimnieciskā attīstība, sociāli ekonomiskā stabilitāte u.c.

Neatkarīgās pētījumu organizācijas Legatum Institute pētījumos labklājība šobrīd nozīmē sekojošu pīlāru kopumu: ekonomika, uzņēmējdarbība un iespējas, pārvaldība, izglītība, veselība, drošība un drošums, sociālais kapitāls, personiskā brīvība un dabas vide, tādējādi radot iespējas izsmeļošāk raksturot pasaules valstu labklājības veidošanos, pievēršot uzmanību ne tikai skaitliskajiem ekonomikas rādītājiem, bet arī iedzīvotāju subjektīvajai labsajūtai.

Latvija aizņemsies līdzekļus, kas mūsu valstij līdz ar pievienošanos eirozonai būs jāiemaksā Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM).

Dalība ESM tā dalībvalstīm rada finansiālās saistības, kas izpaužas kā ieguldījumu veikšana ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamajā kapitālā un vajadzības gadījumā kapitāla pēc pieprasījuma nodrošināšanā. Pēc sākotnējiem aprēķiniem pirmajos piecos gados pēc iestāšanas eirozonā Latvijai ESM būs jāiegulda aptuveni 40,4 miljoni eiro (28,4 miljoni latu) katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī ieguldāmā summa veidos aptuveni 113 miljonus eiro (79,42 miljonus latu). Līdz ar to kopējā iemaksu summa būs 315 miljoni eiro (221,4 miljoni latu).

Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss šodien žurnālistiem uzsvēra, ka šie 40,4 miljoni eiro, kas mūsu valstij nākamgad jāiegulda ESM, ir nevis izdevumi, bet gan ieguldījums pamatkapitālā. Latvija summu, kas jāiemaksā ESM, aizņemsies, par šo aizņēmumu maksājot procentus. Tādējādi iemaksas ESM nepalielinās budžeta deficītu un arī nesamazinās nākamā gada budžetā papildu tēriņiem pieejamo finansējuma apmēru jeb fiskālo telpu.

«Laikā, kad viss Latvijā mainījās, biju palicis pilnībā bez darba, kaut ko darīt vajadzēja, un man piedāvāja kļūt par grāmatvedi – tā arī viss sākās,» saka grāmatvedības ārpakalpojumu kompānijas Streg īpašnieks Aivars Strēlis.

Bērnībā Aivars, protams, sapņojis, ka kļūs par lidotāju, kosmonautu vai hokejistu – kā jau visi puikas, taču dzīve piespiedusi iet citu ceļu. Padomju gados bijis inženieris-konstruktors, un konstruējis vadības iekārtas, bet viņa tēvs bijis tāmētājs. Tādējādi var teikt, ka skaitļu valoda Aivaram nekad nav bijusi sveša.

Salīdzinot deviņdesmitos gadus un mūsdienas, Aivars teic, ka grāmatvedība un tās pamatprincipi mainījušies nav. Varot pat teikt, ka agrākajos gados Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasības uzņēmumiem bijušas stingrākas, nekā šodien un teju visu nācās rakstīt ar roku. Principā tas bija periods, kad datori vēl tikai sāka rasties, un bija labi, ka, pateicoties tiem, varēja kaut ko arī izdrukāt.

Mūsdienās izklausīsies neticami, bet vēl tikai pirms 150 gadiem bija populāras tādas profesijas kā žurku tvērējs, modinātājs un boulinga ķegļu salicējs.

Pašlaik šādas profesijas nepastāv – tos aizvietoja peļu slazds un modinātājpulkstenis, automatizēta kļuva arī boulinga spēļu zāle un ķegļus savās vietās novieto speciāla iekārta. Žurku tvērēji no tehniskā progresa bija zaudētāji, vismaz īstermiņā – viņi palika bez darba, tāpēc nācās pārkvalificēties un iemācīties kaut ko jaunu. Tomēr sabiedrībai kopumā tehniskais progress viennozīmīgi nāca par labu – lai par to pārliecinātos, pietiek salīdzināt kaut vai pašreizējo Londonu ar Čārlza Dikensa romānu skatiem.

Turklāt kopš tiem laikiem bezdarbs ir nevis pieaudzis, bet sarucis; darbvietu kvalitāte un darba apstākļi ir būtiski uzlabojušies, bet vispārējais dzīves līmenis – pieaudzis.Automatizācija, robotizācija un tehniskais progress notiek nepārtraukti. No ekonomiskās teorijas viedokļa šie procesi nozīmē arvien vairāk fiziskā kapitāla uz darbinieku, kas ļauj darbiniekiem strādāt produktīvāk un tādējādi vai nu saņemt augstākus ienākumus, vai arī vairāk laika veltīt atpūtai, ģimenei un hobijiem.