Vairākas bankas izmanto lielo Skandināvijas banku sākto kredītu tempu bremzēšanu, strauji kāpinot savus kredītportfeļus.
Šogad pirmajā pusgadā kreditēšanas tirgus līderes (jūnija beigās 13.18 mljrd. Ls kopējā kredītportfelī aizņem 45 %) - Hansabanka un SEB Unibanka - ievērojami atvēsinājušas savu izsniegto kredītu tempus, liecina Latvijas komercbanku asociācijas dati. No abu banku teiktā var secināt, ka tas darīts apzināti ekonomiskās situācijas dēļ. Tikmēr baņķieru aprindās mēļo, ka šīs bankas bailēs no problēmām kredītu izsniegšanu, arī mājokļa iegādei ir vienkārši nobloķējušas. Šī situācija ir izdevīga citām bankām, kuras neplāno speciāli bremzēt kredītu izsniegšanu un pat kaļ plānus par tirgus daļu iekarošanu. Dati liecina, ka lielai daļai banku izsniegto kredītu tempi paātrinājušies, tāpēc kopumā izsniegto kredītu apjoma kāpums šogad bija straujāks nekā pirms gada.
Nebaida korekcijas
Parex bankas viceprezidents Guntis Beļavskis Db atzina, ka banka investēt mazo klientu (retail) biznesā sāka vēlāk, bet tagad šis bizness sāk ieskrieties, turpinot pirms pāris gadiem iesākto. «Mākslīgu bremzēšanu nepieņemam. Normāla biznesa pieaugums atsver zaudējumus, ko rada kredītu tipi, kurus bankas izsniedz uzmanīgāk, proti, nekustamo īpašumu attīstītājiem un spekulantiem,» tā viņš. Jautāts par mājokļu kreditēšanu, G. Beļavskis kategoriski atbildēja: to vispār negrasāmies ierobežot, jo akcionāriem ir uzstādījums, ka privātpersonas, kas vēlas iegādāties nekustamo īpašumu, nedrīkst ierobežot - ne šobrīd, ne tuvākajā nākotnē, pat ja ir iespējamas nekustamā īpašuma tirgus cenu korekcijas, jo «uzskatām, ka šie klienti ilgtermiņā būs ienesīgi un vajadzīgi». G. Beļavskis atzina, ka kredītiem vidējās procentu likmes ir pieaugušas, jo procentu likmes attīstītājiem un spekulatiem ir dubultotas, privātpersonām likmes nav paceltas. «Neplānojam veikt nozīmīgas izmaiņas mūsu līdzšinējā darbības stratēģijā. Tāpēc Nordea pēdējo mēnešu laikā nepārtraukti uzrāda kredītu izsniegšanas rekordus,» atzina Nordea bankas mājokļu kredītu attīstības vadītāja Ilona Sedleniece. Pēc viņas skaidrotā, Nordea hipotekāro kredītu portfeļa pieaugums drīzāk skaidrojams nevis kā konkurentu pasivitātes iemesls, bet gan kā mērķtiecīgu produktu uzlabojuma, mārketinga aktivitāšu un atpazīstamības, kā arī darbības kapacitātes pieauguma rezultāts. «Tajā pašā laikā esam būtiski palielinājuši klientu apkalpošanas tīklu skaitu un pērn palielinājuši darbinieku skaitu par vairāk nekā 50 %, tādējādi jau mērķtiecīgi plānojot pārdalīt tirgus daļas. Nenoliedzami šo aktivitāšu rezultātā uz Nordea nāk citu banku klienti, un konkurentu pasivitāte ir tikai citu banku klientu pieplūduma veicinātājs,» atzina I. Sedliniece. Pēc viņas teiktā, tuvākie konkurenti ir vairākkārt izteikušies par kreditēšanas ierobežojumiem, arī Nordea strikti ievēro jaunievestos līgumus attiecībā uz savu līdzdalību kredīta finansējumā un ienākumu apliecināšanā. «Taču neplānojam ieviest principiālu kredītu atteikumu politiku uz godprātīgiem klientiem ar caurspīdīgiem ienākumiem un drošu finansiālu stāju,» tā I. Sedliniece. Norvik bankas kredītportfeļa pieaugums gan šogad, gan pērn saistīts galvenokārt ar patēriņa kredītiem līdz 5000 Ls (fiziskām personām) un komerckredītiem (maziem un vidējiem uzņēmumiem), nevis ar hipotekāro kreditēšanu, skaidroja bankas pārstāvis Oļegs Vandišs. «Taču šobrīd mēs plānojam piedāvāt jaunu hipotekārās kreditēšanas produktu ar mērķi kreditēt nevis starpniekus, bet galējo patērētāju,» tā viņš.
Pārmet neapdomību
Situācijā, kad nekustamā īpašuma cenas ir sasniegušas augstas vērtības un ir stabilizējušās, pieauguma tempa samazinājums saistīts ar to, ka Hansabanka vēl lielāku vērību pievērš kreditēšanas kvalitātei un tam, lai tas klientam būtu pārdomāts lēmums, atzina Hansabankas Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš. «Šobrīd redzams, ka liela daļa pārējo tirgus dalībnieku nav pielāgojušies jaunajai situācijai un turpina nepārdomāti kāpināt tempus,» tā viņš. Pēc Dz. Kalniņa sacītā, tie, kuri jau ir nobrieduši mājokļa maiņai un aktīvi meklē to, saprot, ka cenu stabilizācija ļauj mājokli meklēt bez lieka stresa. «Tomēr viņi arī saprot - ja ir atrasts labs, piemērots mājoklis, tad ir vērts to iegādāties tagad, jo šādu mājokli gluži vienkārši pēc kāda laika var nopirkt cits pircējs.
Šeit vietā ir vecā patiesība par izpārdošanas gaidīšanu veikalā - parasti viss labākais jau ir nopirkts pirms tam,» tā viņš. SEB Unibankas viceprezidents kreditēšanas jautājumos Roberts Bernis skaidroja, ka kreditēšanas gadījumā darbības stratēģiju nosaka kredītriska apetīte, riska līmenis, ko katrs kreditētājs ir gatavs uzņemties svārstīgākos tirgus apstākļos. «Nekad neesam bijuši par tādu pieeju, ka tiek kreditēts pilnīgi viss, zaudējot racionālo aspektu. Kreditēšana pēdējo gadu laikā no SEB Unibankas puses ir vadīta, izvērtējot valsts ekonomisko situāciju. Ja kreditēšana pastiprina ekonomikas disbalansu, tas kļūst par ievērojamu risku valsts attīstībai,» tā R. Bernis. Tāpēc SEB Unibanka kreditēšanas tempus ir apzināti piebremzējusi, bet tas nenozīmē, ka kreditēšana apstāsies, tiesa, SEB Unibankas vērtējumā tai ir pamats būt ar lēnāku pieauguma tempu. R. Bernis minēja, ka banka kreditēšanas apjomu samazinājumu sāka vēl pirms kopīgajām analīzēm ar akcionāriem, jo «apzinājāmies negatīvās tirgus attīstības tendences, kurām iet pavadā nebūtu prātīgi». Te gan jāatgādina, ka šogad par nepieciešamību un plāniem piebremzēt kredītu tempus sākotnēji runāja Hansabankas un SEB Unibankas mātes bankas.
Neapstāsies
Kamēr tirgus līderes prognozē mērenus kredītu tirgus pieauguma tempus, citas bankas līdz gada beigām nedomā apstāties.
Hansabankas Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš lēsa, ka kredītu tirgus apjomi 2. pusgadā, visticamāk, būs zemāki nekā 1. pusgadā, bet kopējais kredītu apjoma pieaugums varētu būt ap 50 %. No SEB Unibankas viceprezidenta kreditēšanas jautājumos Roberta Berņa teiktā var secināt, ka banka plāno zemākus pieauguma tempus nekā tirgū. «Kopējais SEB Unibankas kreditēšanas pieaugums šim gadam varētu būt 25 - 30 %,» tā viņš. R. Bernis lēš, ka mājsaimniecību kredītu apjomi noteikti pieaugs straujāk nekā kopējie kreditēšanas apjomi. Nordea bankas mājokļu kredītu attīstības vadītāja Ilona Sedleniece neparedz būtiskas izmaiņas hipotekārās kreditēšanas izaugsmei ilgtermiņā, neatkarīgi no tirgus korekcijām, ja vien tādas notiks. Vidēji statistiskā Latvijas iedzīvotāja rīcībā ir būtiski mazāka dzīvojamā platība nekā, piem., kaimiņvalstu iedzīvotājiem, tā viņa. Parex bankas viceprezidents Guntis Beļavskis lēsa, ka Parex uzņemtie tempi turpināsies līdz gada beigām. «Ja nenotiks kas dramatisks, bankas kredītportfelis varētu uzrādīt virs 60 % kāpumu, turklāt Parex banka saņēma sindicēto kredītu un kādam šī piesaistītā nauda jādod,» tā viņš, paužot cerību, ka mājokļu kredītu pieauguma tempi saglabāsies virs 80 %. Vairums banku, kurām šogad kredītu pieauguma tempi palielinās, ņēmušas sindicētos kredītus darbības attīstībai. 28,5 milj. eiro saņēma Norvik Banka, kuras valdes priekšsēdētājs Andrejs Svirčenkovs Db atzina, ka aizņemtie līdzekļi tiks ieguldīti vietējos patēriņa kredītos un uzņēmēju kreditēšanai Krievijā saistībā ar nekustamo īpašumu, kā arī plāno piedalīties sindicēto kredītu piešķiršanā Krievijas kompānijām, ko organizētu Krievijā esošā Norvik Bank.
