Vairas Vīķes Freibergas un Imanta Freiberga firmai VVF Consulting maksāts nevis par 13 lappušu garo gala ziņojumu, kā izskanējis presē, bet par regulāru sadarbību un konsultācijām pilsētai nozīmīgu dokumentu tapšanā, Db norādīja Liepājas domes sabiedrisko attiecību dienestā.

Saskaņā ar 2008. gada 21. janvārī noslēgtā līguma nosacījumiem VVF Consulting apņemaās sniegt Liepājas domei konsultāciju pakalpojumus un dome apņemās saņemt šos pakalpojumus un atlīdzināt par paveikto darbu, liecina noslēgtā līguma saturs.

Laikā no 4. februāra līdz 30. jūlijam ir notikušas 15 tikšanās un apspriedes ar Liepājas pilsētas domes vadības pārstāvjiem.

Liepājas pilsētas deputātiem, domes struktūrvienību darbiniekiem, Liepājas SEZ pārvaldes darbiniekiem, Liepājas universitātes un citu augstākās izglītības iestāžu pārstāvjiem, Kultūras pārvaldes kolektīvu – saistībā ar Liepājas pieteikuma gatavošanu Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam, Liepājas muzeja darbiniekiem, pilsētas veselības aprūpes iestāžu vadības un Veselības komisijas pārstāvjiem, Liepājas Olimpiskā centra vadību, Db informēja pašvaldība. Bez oficiālajām konsultācijām notikušas arī neformālas diskusijas un ekspresintervijas ar uzņēmējiem, pilsētas administrācijas pārstāvjiem, iedzīvotājiem.

Lielākais izaicinājums AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā būs gāzes tirgus liberalizācijas procesa īstenošana, šajā procesā sabalansējot akcionāru un iedzīvotāju intereses, atzina uzņēmuma jaunieceltais vadītājs Aigars Kalvītis.

«Šis būs lielākais izaicinājums ilgtermiņā - kā sabalansēt uzņēmuma akcionāru intereses ar to, lai brīvajā gāzes tirgū neciestu arī iedzīvotāji, jo skaidrs, ka gāzes cenas kāps. Tas būs smags darbs tehniski, juridiski, ekonomiski, un iznākumā nevajadzētu ciest nevienam,» sacīja Kalvītis.

«Pats esmu ekonomists, domāju, ka šajā darbā izdosies veiksmīgi sastrādāties ar pārējiem valdes locekļiem, kā arī akcionāriem,» piebilda Kalvītis, pagaidām atturoties komentēt izaicinājuma īstenošanas detaļas.

Savukārt jautāts par gaidāmajām sarunām brīvā tirgus sakarā ar Krievijas kompāniju Gazprom, kurai uzņēmumā pieder 34% akciju, Kalvītis sacīja, ka sarunām nevajadzētu tikt politizētām, jo «visa pamatā tomēr ir biznesa intereses».

Aigars Kalvītis ar Vladimiru Putinu privātās vakariņās pārsprieduši starpvalstu līgumu sagatavošanu un ekonomisko sadarbību, raksta Diena.

Par bijušā premjera Aigara Kalvīša (TP) nedēļas sākumā notikušo tikšanos ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājam, ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL) nekas nebija zināms. Tāpēc viņš vēlētos saņemt vismaz TP vadības skaidrojumu, kādā statusā A.Kalvītis Maskavā ir runājis par starpvalstu attiecībām, kas, viņaprāt, ir premjera un ārlietu ministra kompetencē. Ar V. Putinu bijušais premjers apspriedis arī starpvaldību komisijas jautājumus par starpvalstu līgumiem.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) savukārt bijis informēts par sava partijas biedra, bijušā premjera A.Kalvīša līdzdalību investīciju piesaistei veltītajā forumā Krievijā, kurā A.Kalvītis arī uzstājies. Ārlietu ministrs sacījis, ka A.Kalvītis pirms došanās uz Maskavu ir ieminējies, ka, «iespējams, varēšot pārrunāt kādu vārdu arī ar Krievijas premjeru». Laikraksts Čas trešdien ziņoja, ka A.Kalvītis ar V.Putinu ir ticies darba pusdienās, pats A.Kalvītis šo tikšanos gan raksturojis kā «privātas vakariņas». Sarunā esot apspriestas Latvijas un Krievijas attiecības un secināts, ka jāattīsta ekonomiskā sadarbība un starpvaldību komisijai jāturpina līgumu sagatavošana.

Esmu pārliecināts, ka šajā visnotaļ pretrunīgajā kandidatūru izskatīšanas situācijā, mūsu valsts politiķe var iegūt vairākuma atbalstu tieši kā kompromisa kandidāts.

To savā paziņojumā par Latvijas eksprezidentes Vairas Vīķes- Freibergas virzīšanu Eiropas Savienības prezidentes amatam teicis premjers Valdis Dombrovskis. «V.Vīķe – Freibergas kandidatūra ir viena no spēcīgākajām Eiropā, starptautiskajās aprindās labi atpazīstama un cienīta politiķe, kas iemantojusi daudzu citu valstu līderu atbalstu un simpātijas. Kaut arī publiskajā retorikā jau izskanējušas šaubas par V.Vīķes – Freibergas izredzēm iegūt šo amatu, uzskatu, ka viņai ir vislabākās izredzes kā kompromisa kandidātei,» tā V. Dombrovskis. Viņš piebilda, ka kaut arī Latvija šobrīd Eiropas mērogā visbiežāk tiek saistīta ar smago ekonomisko krīzi, šis iemesls nekādā gadījumā nevar kalpot par pamatu tam, lai mēs apturētu aktivitātes ES vadības līmenī un atteiktos no iespējas virzīt pārliecinošus un atbilstošus kandidātus augstiem amatiem. «Es no savas puses darīšu visu iespējamo, lai V. Vīķes Freibergas kandidatūrai tiktu nodrošināts maksimāls atbalsts un aicinu arī Valsts prezidentu un Ārlietu ministru atbalstīt šo kandidatūru,» tā V. Dombrovskis.

Saistībā ar AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu valsti sagaida daudz problēmu, intervijā aģentūrai LETA norāda LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

«No juridiskā viedokļa sadalīt LG var tikai akcionāri. Un tas varētu notikt pusotra vai divu gadu laikā, jo ir nepieciešami akcionāru lēmumi, pilnsapulces balsojumi par reorganizāciju utt. Patlaban LG akcionāru pozīcija ir tāda, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim nekāda sadalīšana nav iespējama. Uzņēmuma sadalīšana var sākties tikai pēc šī datuma saprotamā termiņā,» uzsvēra Kalvītis.

LG vadītājs atzina, ka patlaban Latvijas valstij un LG akcionāriem nav vienādas izpratnes par uzņemtajām saistībām pirms 20 gadiem, noslēdzot LG privatizācijas līgumu.

«Kad Latvijai bija milzīgas problēmas un LG bija maksātnespējīga, bija nepieciešamas simtiem miljonu lielas investīcijas, lai kompāniju varētu attīstīt, - tad valstij investori bija vajadzīgi. Bet tagad, kad uzņēmumam veicas labi, valdība paziņo, ka LG akcionāri vairs nav vajadzīgi, tāpēc valdība lems uzņēmuma vietā. Šāda situācija nav pieņemama un var novest līdz starptautiskai tiesvedībai, kas nebūs izdevīgi nevienai pusei. Es aicinu valsti iesaistīties saprātīgā dialogā ar LG akcionāriem, lai vienotos par abām pusēm pieņemamiem uzņēmuma sadalīšanas termiņiem,» sacīja LG valdes priekšsēdētājs.

AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Aigars Kalvītis.

Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs.

Valdes pārstāvji darbu uzsāks 16.augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.

Kā ziņots, jau iepriekš Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis atzina, ka Kalvītis ir viens no pieciem līdz sešiem kandidātiem uz Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētāja amatu. Vaicāts, vai pretendenti uz Latvijas Gāzes vadītāja amatu lielākoties ir no Latvijas, Savickis toreiz atklāja - tā kā viena no prasībām pretendentiem bija labas latviešu valodas zināšanas, amata konkursa pirmajā kārtā tika atsijāti tie, kuri neatbilda šīm prasībām.

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

Pirmdien Ministru prezidents Aigars Kalvītis, uzsākot darba vizīti Krievijā, tikās ar Viņa Svētību Maskavas un visas Krievzemes Visusvētīgo Patriarhu Aleksiju II. Šodien, 27.martā, Ministru prezidents un Krievijas Federācijas premjerministrs parakstīs Latvijas un Krievijas robežlīgumu, kā arī notiks abu premjerministru tikšanās un kopīgs preses brīfings.

Pirmdien, 26.martā, Ministru prezidents Aigars Kalvītis, uzsākot darba vizīti Krievijā, tikās ar Viņa Svētību Maskavas un visas Krievzemes Visusvētīgo Patriarhu Aleksiju II.

Patriarhs Aleksijs II ļoti augstu un atzinīgi novērtēja savu pagājuša gada vizīti Latvijā, kuras laikā viņu sirsnīgi uzņēma Latvijas iedzīvotāji un par kuru viņam paliks vislabākās atmiņas.

Patriarhs Aleksijs II un Ministru prezidents pārrunāja baznīcas nozīmi sabiedrībā, tos notikumus, kas Padomju Savienības laikā iznīcināja visa veida garīgās vērtības, tai skaitā, baznīcas. Patriarhs augstu novērtēja gan Latvijā, gan Krievijā notiekošos apjomīgos darbus dažādu reliģisku celtņu atjaunošanā, kas apliecina sabiedrības izpratni par garīgajām vērtībām.

Vairai Vīķei-Freibergai viņas prezidentūras laikā dāvināto rokaspulksteņu norakstīšanā atklāti pārkāpumi, taču kriminālprocess par šiem faktiem netiks ierosināts.

Pārkāpumi radušies nepilnīgi un kļūdaini dokumentējot darbības ar pamatlīdzekļiem, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), ziņo Apollo.

KNAB secināts, ka patiesībā bijušās Valsts prezidentes saņemtās dāvanas — divi rokaspulksteņi nav bijuši vērti tādas summas, par kādām tās sākotnēji novērtējuši eksperti. Tiek norādīts, ka Valsts prezidenta kancelejā nav atrodami nekādi dokumenti, kas apliecinātu, ka pulksteņi tikuši iznīcināti, nevis palikuši V. Vīķes-Freibergas īpašumā.

„Secināms, ka Latvijas Valsts prezidenta kancelejas sastādītie akti par pamatlīdzekļu norakstīšanu 2007. gada 5. jūlijā nesniedz pilnīgu un skaidru priekšstatu par atsevišķu priekšmetu norakstīšanas un/vai izslēgšanas no Latvijas Valsts prezidenta kancelejas pamatlīdzekļiem pamatotību,” teikts KNAB izmeklētāja slēdzienā. Tāpat norādīts, ka „konstatētais nenorāda uz to, ka Latvijas Valsts prezidenta kancelejas amatpersonas ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu”, raksta Apollo.

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Ziņa presei

13.09.2007.

Uzsākot darba vizīti Kirgizstānas Republikā, Ministru prezidents Aigars Kalvītis šodien, 13.septembrī, Biškekā tikās ar Kirgizstānas premjerministru Almazbeku Atambajevu. Abu valstu valdību vadītāji parakstīja Latvijas un Kirgizstānas ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības līgumu.

Pārrunājot Latvijas un Kirgizstānas līdzšinējo sadarbību, A.Atambajevs atzinīgi novērtēja Latvijas atbalstu demokrātijas stiprināšanā un uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.

Ministru prezidents A.Kalvītis apliecināja Latvijas gatavību dalīties pieredzē ar Kirgiztānu. A.Atambajevs izrādīja īpašu interesi par Latvijas pieredzi investīciju piesaistē, izsakot vēlmi konsultēties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras speciālistiem.

Šodien, 7.septembrī, turpinot vizīti Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR), Ministru prezidents Aigars Kalvītis piedalījās Pasaules ekonomikas forumā (World Economic Forum) Dalianā un uzstājās tā darba sesijā "Attīstības "karstie punkti" - uzmanības lokā Eiropa" (Growth Hotspots - Focus on Europe).

Diskusijā par Eiropas perspektīvām un attīstību A.Kalvītis atzīmēja Ziemeļeiropas izaugsmi un optimistiskās ekonomiskās attīstības prognozes. A.Kalvītis norādīja, ka šī izaugsme pamatā balstās uz liberālu un atvērtu ekonomiku. Diskusijas laikā Ministru prezidents pievērsa uzmanību Latvijas attīstībai: "Latvijas, kā vienas no reģionu valstīm, izaugsmes scenārijs ir pozitīvs. Tā kā Latvijas ekonomika balstās uz pakalpojumu sniegšanu reģionu valstīm (finanses, transports, tirdzniecība), Latvijai ir būtiskas labas kaimiņattiecības un pieaugoša tirgus liberalizācija. Valdības darbs lielā mērā koncentrējas uz šiem mērķiem." A.Kalvītis diskusijas laikā sniedza ieskatu arī Latvijas ekonomiskajā situācijā. Diskusijā tāpat tika pārrunātas darbaspēka pieejamības un demogrāfijas problēmas Eiropā.

Kalvītis aizies no politikas "Šobrīd neesmu pieņēmis lēmumu, ko darīšu, taču domāju, ka attālināšos no politikas,” intervijā Latvijas Radio sacīja A. Kalvītis.

A. Kalvītis neesot izlēmis, ko darīs turpmāk, bet runas par uzņēmējdarbību ar Krieviju ir politisko oponentu esot muļķības. Kā norāda A. Kalvītis, viņš turpinās darbu Saeimā un piedalīsies TP sēdēs. „Ir noslēdzies noteikts posms manā un partijas dzīvē - ilgstoši bijām premjera partija, taču tagad ir nepieciešamas pārmaiņas. Acīm redzot, es vairs partijai nevaru dot to, kas tai vajadzīgs, tāpēc arī vairs nekandidēju partijas uz priekšsēdētāja amatu," savu lēmumu pamato A. Kalvītis.

Sestdien, 18. oktobrī Dailes teātrī notiks Tautas partijas 11. kongress, kurā plānots ievēlēt jaunu partijas priekšsēdētāju.

Visu trīs bijušo Latvijas Valsts prezidentu uzturēšana, nodrošinot likumā paredzētās garantijas, kopumā šā gada pirmajā pusgadā izmaksājusi 95 231 latu.

Pieņemot, ka gada atlikušajos mēnešos izdevumi būs līdzīgi, vienā gadā trīs eksprezidenti valstij izmaksā ap 200 000 latu. Tā svētdien ziņoja LNT raidījums Top 10.

Saskaņā ar likumu bijušajiem prezdentiem tiek piešķirta ikmēneša pensija 50% apmērā no prezidenta algas, valsts apmaksāts dzīvoklis, automašīna, sekretārs, un ir tiesības uz apsardzi.

Kā liecina prezidenta kancelejas un Aizsardzības ministrijas sniegtā informācija, gada pirmajos sešos mēnešos Vairas Vīķes-Freibergas uzturēšana valstij izmaksājusi 44 218 latus, garantiju nodrošināšanai Guntim Ulmanim izlietots 27 641 lats, bet Valdim Zatleram (RP) - 23 372 lati.

950 LVL vērtais Vairas Vīķes-Freibergas lietotais rokaspulkstenis, kas divas dienas pirms Valsts prezidentes pilnvaru beigām pēkšņi izrādījās nolietots, nederīgs un oficiāli norakstāms, iespējams, nav vienīgais viņai uz valsts rēķina uzdāvinātais laikrādis, raksta Netakarīgā Rīta Avīze.

Dokumenti liecina, ka pērn vienlaikus norakstīts un bez oficiālām pēdām pazudis vēl viens 300 LVL vērts eksprezidentei dāvināts pulkstenis.

Šo informāciju Ģenerālprokuratūra ir nosūtījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), savukārt pati bijusī Valsts prezidente uz jautājumiem par dārgā pulksteņa likteni nevēlas atbildēt.

Dokumenti rāda, ka tāpat kā iepriekšminēto pulksteni arī šo 300 LVL vērto laikrādi, pēc pieaicināto ekspertu domām, pēkšņi bija piemeklējusi nopietna ķibele, kuras dēļ tas V. Vīķes-Freibergas kancelejas darbinieku skatījumā zaudēja jebkādu vērtību.

2007. g. 1.martā latviešu filmēšanas grupa sāka veidot pilnmetrāžas dokumentālu filmu par Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Db.lv informēja Kārlis Freibergs. Filmas Trejādas saules autori, kuri šodien veica pirmo interviju ar prezidenti viņas rezidencē Jūrmalā, ir iecerējuši caur Vairas Vīķes-Freibergas dzīvesstāstu izklāstīt arī pašas Latvijas likteņstāstu.

"Šī filma būs domāta ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju skatītājiem. Tajā iekļausim vēsturiskas kino lentes no 1930. gadiem un Otrā pasaules kara laika, kā arī prezidentes ģimenes foto, kino un videoarhīvu, kuru mums uzticējis viņas dzīvesbiedrs Imants Freibergs", teica topošās filmas režisors Jānis Ozoliņš-Ozols.

Filmēšanu ar prezidenti ir paredzēts veikt vairāku mēnešu garumā un turpināt pēc Vairas Vīķes-Freibergas prezidenta mandāta nolikšanas. Tāpēc Trejādas saules prezentācija Rīgas kinoteātru ekrānos varētu notikt ne ātrāk, kā šā gada beigās, skaidroja filmas producents un filmu studijas RIJA pārstāvis Vilnis Kalnaellis.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien Rīgas pilī pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni ASV vēstniecei Latvijā Katrīnai Todai Beilijai (Catherine Todd Bailey), uzsverot vēstnieces īpašo personisko ieguldījumu abu valstu sadarbībā, Db.lv informēja Prezidenta preses dienests.

Prezidente, pasniedzot ordeni, sacīja, ka Triju Zvaigžņu ordenis, kura simbols – Latvijas vienotību apzīmējošās trīs zvaigznes – ir Latvijas cilvēku saziedotajā Brīvības pieminekļa virsotnē, ir dibināts uzreiz pēc valsts dibināšanas. Pēc V.Vīķes-Freibergas teiktā, ASV nekad nav atzinusi Latvijas okupāciju un vienmēr ir izpratusi Latvijas brīvības un neatkarības vērtības. “Latvija ir tāpēc vienmēr bijusi gandarīta, ka ASV ir tās spēcīgs sabiedrotais un partneris, un visi ASV vēstnieki Latvijā ir veikuši nozīmīgu darbu mūsu abu valstu attiecību veidošanā. Tomēr jāatzīmē, ka Jūs, vēstnieces kundze, esat bijusi īpaša ar savu personīgo ieguldījumu un degsmi, un nodošanos savam darbam. Jūs esat bijusi Latvijas atbalstītājs un draugs, kam dziļi rūp Latvijas cilvēku labklājība un Latvijas nākotne. Tam par apliecinājumu ir šodien Rīgā notiekošā tieslietu konference, kuru palīdzat rīkot, kā arī Jūsu iepriekš rīkotās konferences un darbs ekonomikas sadarbības jautājumos un investīciju piesaistē Latvijai, nemaz jau nerunājot par drošības jomu, kurā ir notikusi plaša sadarbība starp Latviju un ASV, tajā skaitā NATO galotņu sanāksmes sekmīgā organizēšanā,” piebilda prezidente. Tāpat viņa atzinīgi novērtēja faktu, ka 18 mēnešu laikā ASV prezidents Džordžs Bušs ir divkārt apmeklējis Latviju.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis (KNAB) kopēju pārbaudi par visām dāvanām, ko savas prezidentūras laikā bija saņēmusi bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un kas īsi pirms viņas pilnvaru beigām pēkšņi tika atzītas par "tālākai ekspluatācijai nederīgām", ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.

Gaidāms, ka tikai KNAB pārbaude varēs viest skaidrību par eksprezidentes saņemto dāvanu norakstīšanas pamatotību un to tālāko likteni, jo oficiāli tās ir pazudušas bez pēdām.

Pati V. Vīķe-Freiberga pēc pretrunīgām viņas sekretāres sniegtām atbildēm un pašas sākotnējā izteikuma, ka "pulksteņu lieta" esot viņas politisko konkurentu sveiciens, tagad paziņojusi, ka nekādas atbildes uz šai saistībā uzdotiem jautājumiem vispār nesniegšot, norāda laikraksts.

Ceturtdien, 4.decembrī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāra amatā darbu uzsāks Aiva Rozenberga, liecina medijiem sniegtā informācija.

Iepriekš A.Rozenberga bija Nodibinājuma Rīga 2014 programmu vadītāja, Mākslinieciskās padomes koordinatore. A.Rozenbergai ir humanitāro zinātņu maģistra grāds, kas iegūts Latvijas Universitātē. Strādājusi par žurnālisti Latvijas Radio, par radio speciālkorespondenti Igaunijā, kā arī divu Valsts prezidentu kancelejās.

No 1998. līdz 2007. gadam strādāja par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāri un komunikācijas dienesta vadītāju, šajā laikā arī strādājot Rīgas NATO galotņu sanāksmes organizācijas grupā, V. Vīķes-Freibergas kampaņā par kandidatūru ANO Ģenerālsekretāra amatam, prezidentes pasaules informēšanas kampaņā par II Pasaules kara atceri saistībā ar Baltijas un Austrumeiropas likteni pēc 1945. gada. 2007.-2008. gadā bijusi Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku preses sekretāre un Latvijas 90-gades svinību darba grupas konsultante. 2007. gadā beigusi Die Zeit fonda Pasaules Jauno līderu Buceriusa skolu.

Jaunai Lato Lapsas grāmatai par eksprezidenti Vairu Vīķi- Freibergu konkursa kārtībā izvēlēts nosaukums, bet tā autori atteikušies no konkursa galvenās balvas- V. Vīķes-Freibergas somiņas.

Par to ziņo BalticScreen. Par jaunās grāmatas nosaukumu saņemti 300 nosaukuma priekšlikumi, kas tagad aplūkojami mājaslapā www. vairasvirtuve.lv. Par vispiemērotāko žūrija atzinusi ir rīdzinieces Maijas S. un valmierieša Pētera J. neatkarīgi vienam no otra iesūtīto nosaukumu, kas reizē norāda kā uz grāmatas galveno varoni, tā arī uz jomu, kurā viņa darbojusies. Līdz ar to jaunās grāmatas nosaukums būs Va(i)ras virtuve, un jau tuvākajās dienās grāmatas mājas lapā tiks publiskots arī tās vāka vizuālais risinājums. Nelielu problēmu gan radījis fakts, ka abi uzvarējušā nosaukuma iesūtītāji atteicās no konkursa galvenās balvas – V. Vīķes-Freibergas savulaik lietotas rokassomiņas. Sarkanā lietotā rokassomiņa nosūtīta Latvijas nacionālās pretestības simbola Gunāra Astras krimināllietas izmeklētājam Voldemāram Fridriham Gothardam. Starp iesūtītajiem grāmatas nosaukumiem bija arī tādi varianti kā Vāverīte Vaira, Vairdarbība, Skeleti Vairas dainu skapī u.c.

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga pieļauj iespēju savus prezidentūras laika kostīmus pārdot interneta izsolē eBay.

Šādu iespēju V. Vīķe - Freiberga pieļāvusi, sniedzot interviju Latvijas Radio, savukārt šodien šī informācija atspoguļota vairākos krievu valodā rakstošos interneta resursos, piemēram, www.topnews.ru.

Intervijā V. Vīķe - Freiberga izteicās, ka, pildot prezidentes pienākumus, viņa teju visu savu algu tērējusi tam, lai izskatītos atbilstoši ieņemamajam amatam un godam pārstāvētu savu valsti. Tērpi maksājuši dārgi, bet pēc prezidentūras termiņa beigām viņai palicis pilns skapis ar apģērbu, tādēļ eksprezidente pieļāvusi iespēju tērpus pārdot interneta izsolē eBay.

Valsts kontrole (VK) pagaidām neuzskata par lietderīgu sākt pārbaudi par Liepājas domes un VVF Consulting noslēgto līgumu, Db informēja VK.

"VK 2008. gada 28. oktobrī nosūtīja Liepājas pilsētas pašvaldībai vēstuli Nr.3.-5.1-6/298, kurā lūdza informēt, kā Liepājas dome izvērtēs SIA VVF Consulting izstrādāto Liepājas pilsētas attīstības politikas analīzi, kā arī informēt par iepirkuma līguma noteikumiem, kas nosaka pasūtītā pētījuma kvalitātes prasības un iespējamām sankcijām minēto prasību neievērošanas gadījumā. 2008. gada 16. decembrī Valsts kontrolē saņemta Liepājas pilsētas domes 2008. gada 1. decembra atbilde Nr.181619/1-21/180857.

Izvērtējot minētajā atbildē iekļauto informāciju un 2008. gada 20. decembra laikrakstā Neatkarīgā Rīta avīze publicēto informāciju, ka Ekonomikas policijas pārvalde sākusi kriminālprocesu saistībā ar bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un viņas dzīvesbiedra uzņēmuma VVF Consulting saņemto pasūtījumu no Liepājas pašvaldības, kā arī ņemot vērā, ka nebūtu lietderīgi tērēt budžeta līdzekļus, organizējot pārbaudi par jautājumu, kuru jau izvērtē cita kompetenta valsts institūcija, Valsts kontrole 2008. gada 23. decembrī nosūtīja vēstuli Nr.11.-5.1-1/2795 Ekonomikas policijas pārvaldei, ar lūgumu sniegt informāciju, vai uzsāktā kriminālprocesa ietvaros plānots pārbaudīt konkrētā iepirkuma likumību un Liepājas pašvaldības līdzekļu izlietojuma pamatotību.

Bijušajai Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretārei Aivai Rozenbergai tagad ir jauns darbs, no kura viņa nav spējusi atteikties, šodien, 10.oktobrī, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Bijusī Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāre Aiva Rozenberga kļuvusi par XXIV Vispārējo latviešu dziesmu un XIV Deju svētku preses sekretāri, šodien, 10.oktobrī, ziņo laikraksts.

Aiva Rozenberga neslēpj, ka pēc Valsts prezidentes preses sekretāres amata atstāšanas saņēmusi vairākus "cienīgus" darba piedāvājumus, taču izvēle izdarīta par labu preses sekretāres amatam Dziesmu svētku birojā.

"Man bija vairāki darba piedāvājumi, taču, kad man piezvanīja diriģents un biroja vadītājs Romāns Vanags un piedāvāja šo darbu, es nespēju atteikties, jo mani fascinē šī mūsu "kultūras pērle" - Dziesmu svētki, kuri iekļauti arī UNESCO mantojuma sarakstā. Man bija pilnīgi skaidrs, ka šis ir darba piedāvājums, kurš jāpieņem," ar pārliecību Dienas biznesam stāstījusi Aiva Rozenberga.

Pēc ziņām par bijušās valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas lēmumu dibināt konsultāciju uzņēmumu jautājām personāla atlases uzņēmumiem, vai viņiem būt padomā labāka nodarbošanās, ko piedāvāt bijušajai prezidentei.

Aptaujāto uzņēmumu pārstāvji atzina, ka būtu grūti piemeklēt bijušajai valsts prezidentei līdzvērtīgu piedāvājumu un prezidentes izvēli sākt konsultāciju biznesu vērtēja atzinīgi.

"Tā ir normāla prakse. Nav daudz tādu darbu ko varētu darīt Vaira Vīķe-Freiberga, uzskatu, ka viņas izvēle ir pareiza. Es visnotaļ pozitīvi skatos uz V. Vīķes-Freibergas izvēli, jo viņai ir liela pieredze, kas ir jāizmanto. V. Vīķe-Freiberga ir aktīvs cilvēks, un ir tikai labi, ka viņa pati uzņēmās iniciatīvu, nevis pasīvi kaut ko gaidīja," Db.lv norādīja personāla atlases kompānijas ARIKO ReServ valdes priekšsēdētājs Viesturs Vīksna.

"Ja skatās iepriekšējo pieredzi, tad Guntis Ulmanis pievērsās sabiedriskajam darbam. Prezidentam pēc pilnvaru beigām nav lielas izvēles, kur iet strādāt, es pat teiktu, ka cilvēkam ir jārēķinās ar to, ka tajā brīdī, kad viņš piekrīt kļūt par valsts prezidentu, tad tas viņam paliek uz visu mūžu. Tas nozīmē, ka cilvēkam pirms lēmuma pieņemšanas ir kārtīgi jāpārdomā vai palikt biznesā, vai kļūt par Latvijas valsts seju.