LPKS Trikāta KS nav saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa plānu, un turpina sarunas ar potenciālajiem pircējiem, kas varētu iegādāties kooperatīvam piederošo 53,66% kapitāldaļu, informē kooperatīvā.

Kā ziņots iepriekš, LPKS Trikāta KS ir izveidojusies smaga finansiālā situācija, jo SIA Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu, kā rezultātā izveidojies parāds 3 036 600 eiro apmērā pret kooperatīvu un attiecīgi zemniekiem. Lai stabilizētu situāciju, 20. maijā LPKS Trikāta KS Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam (TAP). Šo divu mēnešu laikā LPKS Trikāta KS centās panākt risinājumu sarunās ar SIA Latvijas Piens, taču rūpnīca piedāvāja parāda atmaksas grafiku tikai četru gadu laikā, kamēr likums TAP ietvaros norēķināšanos ar kreditoriem paredz divu gadu laikā. Ņemot vērā šo apstākli, LPKS Trikāta KS TAP pasākumu plānu ar kreditoriem nav saskaņojusi un TAP nevar tikt uzsākts. LPKS Trikāta KS turpinās darbu un mēģinās atgūt naudu no SIA Latvijas Piens un pārdot tai piederošos 53,66% kapitāla daļu, lai varētu tuvākā laikā norēķināties ar zemniekiem par pienu.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Jelgavas rūpnīca SIA Latvijas Piens izstrādājusi piedāvājumu parādu nomaksai kooperatīvam Trikāta KS, paredzot līdztekus jaunajam parādu atmaksas grafikam piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām - zīmolu Trikāta, kas patlaban ir iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību apmēram divi miljoni eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, Trikāta KS būs tiesīga zīmolu pārdot.

Savukārt Latvijas Piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra atturējās komentēt piedāvājuma nianses, tomēr apliecināja, ka rūpnīca izstrādājusi piedāvājumu vairāk nekā trīs miljonu eiro parādu nomaksai kooperatīvam Trikāta KS, kā arī šodien akcionāru sapulces laikā iesniegusi šo piedāvājumu kooperatīva vadībai.

«Latvijas Piens izteica piedāvājumu Trikātai KS, kā rūpnīca plāno risināt parādsaistību jautājumu, jo uzņēmums pilnībā nav norēķinājies par 2014.gadā piegādāto pienu no kooperatīva. Trikāta KS piedāvājumu pieņēma izskatīšanai. Citi jautājumi sapulces laikā nav skatīti,» sacīja Skudra.

SIA Latvijas Piens kaitēja optimisms par industriālajiem produktiem un krīze nozarē; piensaimnieku kooperatīvs Trikāta KS pienu spiests nodot Lietuvā un Polijā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums Latvijas Piens turpina ražošanu rūpnīcā Jelgavā, neskatoties uz sarežģījumiem attiecībās ar lielāko akciju turētāju Trikāta KS. Ilgstoši kavējot maksājumus par pienu, samilzis parāds vairāk nekā 3 milj. eiro apmērā.

Atdod lēti Polijā

Tā kā Trikāta KS noteiktajā termiņā nav iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, Valmieras rajona tiesa 23. jūlijā atjaunoja maksātnespējas procesa lietu. Par tālāko tiesa lems 6. augustā. Trikāta KS sola turpināt darbu un mēģināt atgūt naudu no Latvijas Piena, kā arī pārdot tai piederošās 54% kapitāla daļas, lai spētu norēķināties ar zemniekiem. Interesi par daļu iegādi izrādījis LPKS Latraps, taču Trikāta KS valdes priekšsēdētāju Uldi Krievāru neapmierina piedāvātā cena: «Turpinām sarunas ar visiem potenciālajiem pircējiem, kuru vidū ir interesenti arī no citām valstīm.»

Latvijas Piena dibinātāja un lielākā īpašnieka kooperatīva Trikāta KS piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs Latraps, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Patlaban Latraps pieder 32% Latvijas Piena daļu, savukārt Trikāta KS - 53,7%.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža informē, ka Trikātai ir izteikts piedāvājums pirms mēneša un tas varētu daudz ko risināt. «Pašlaik Trikāta vēl neesot izlēmusi,» piebilda Ruža.

Trikāta gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī Latvijas Piena padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, kurš ir bijušais baņķieris un nesen konsultēja ASV investorus bankas Citadele iegādes darījumā.

Latraps par Latvijas Piena dalībnieku kļuva pirms gada. «Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,» minēja Ruža.

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.

Jelgavas rūpnīca SIA Latvijas Piens turpina darbu ierastajā režīmā, neraugoties uz sarežģījumiem attiecībās ar lielāko akciju turētāju - kooperatīvu Trikāta KS, pēc šī rīta tikšanās ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) sacīja Latvijas Piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Vienlaikus viņa informēja, ka Latvijas Piens nosūtījis vēstuli Valsts kasei ar lūgumu rast iespēju piešķirt uzņēmumam kredītu brīvdienas uz pusgadu.

«Visi kredītu maksājumi patlaban tiek veikti regulāri, tomēr vēlamies izmantot iespēju sarežģītajā situācijā atlikt pamatsummas maksājumu uz zināmu laiku,» sacīja Skudra.

Tāpat viņa sacīja, ka tikšanās notika pēc ministra iniciatīvas un uz to bija izsaukta uzņēmuma valde un padome.

«Apliecinājām ministram, ka rūpnīca turpina darbu, kā ierasts, iepērk pienu no zemniekiem, norēķinās, kā arī ražo produkciju. Tāpat izklāstījām ministram redzējumu par kopējo situāciju piena tirgū,» sacīja uzņēmuma vadītāja.

Viens no Latvijas zemniekiem piederošās Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas Latvijas Piens lielākajiem īpašniekiem, kooperatīvs Trikāta KS, gatavojas pārdot savas kapitāldaļas uzņēmumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Tāpat neoficiāli zināms, ka potenciālie pircēji varētu būt no Igaunijas, Lietuvas vai Ukrainas. Vienlaikus informācijas avots norāda, ka pircēju sarakstā varētu būt arī viens no lielākajiem lauksaimniecības biznesa īpašniekiem Latvijā.

Plānots, ka šodien notiks Trikāta KS valdes sēdē, kurā lems par lietu tālāko virzību un situāciju kooperatīvā. Kā ziņots, Trikāta KS 20.maijā Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) ierosināšanu, savukārt tiesa noteica termiņu līdz rītdienai, 21.jūlijam tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.

Valmieras rajona tiesa šodien pasludināja maksātnespēju piensaimniecības kooperatīvam Trikāta KS, kurš ir lielākais Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas Latvijas Piens akcionārs.

Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, šis nolēmums nav pārsūdzams. Par maksātnespējas procesa administratori iecelta Rudīte Klikuča.

Trikāta KS noteiktajā termiņā nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, līdz ar to tiesa 23.jūlijā nolēma izbeigt Trikātas KS tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Savukārt vēl pirms tam, 14.maijā, Trikātas KS maksātnespēju tiesai prasīja zemnieku saimniecība Kalnbrindas, par pamatojumu minot nenokārtotās parādsaistības 10 000 eiro apmērā, kā arī akcentējot, ka kooperatīvs parādā arī citiem zemniekiem. Lieta tika skatīta noteiktajā kārtībā, neraugoties uz to, ka 22.maijā kooperatīvs visu parādu pret saimniecību tomēr nomaksāja.

Kooperatīva Trikāta KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča izsaimniekojot kooperatīva parādnieku mantu, tādējādi samazinot izredzes zemniekiem saņemt nesamaksāto naudu par piegādāto pienu, līdz ar to zemnieku pārstāvji Maksātnespējas administrācijai iesnieguši sūdzību par administratores rīcību, rosinot atcelt viņu no amata, informēja zemnieku saimniecību pārstāvji.

Kreditori uzskata, ka administratore nenodrošina procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo patlaban procesa izmaksas pārsniegušas divus miljonus eiro, attiecīgi samazinoties zemnieku izredzēm atgūt parādus.

Zināms, ka Trikātas KS parādi par šogad un pērn iepirkto pienu desmitiem saimniecību dažādos Latvijas novados svārstās no 7000 eiro līdz pat 100 000 eiro.

Kā norāda zemnieku pārstāvji, vispirms administratore «bez jebkāda tiesiska pamata» nolēmusi neatzīt vairāku saimniecību prasījumus par neizmaksāto paju kapitālu. Tāpat, neskatoties uz parādnieka - SIA Latvijas piens - finansiālajām grūtībām, kuras pastāvēja jau maijā, administratore lēmusi turpināt kooperatīva saimniecisko darbību, argumentējot lēmumu ar iespēju palielināt uzņēmuma aktīvus. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem administratoram ir tiesības izpildīt līgumus tikai tad, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.

Kooperatīvs Trikāta KS līdz šim nav saņēmis nevienu maksājumu no SIA Latvijas piens, kas kooperatīvam parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča.

«Neraugoties uz izsūtītajiem brīdinājumiem, rūpnīca neko nav atmaksājusi no parāda. Kooperatīva darbību nav iespējams atjaunot, tādēļ gatavoju kustamās mantas pārdošanas plānu, kam attiecīgi sekos bankrota procedūra. Interesenti var iepazīties ar mantas vērtējumu un izteikt piedāvājumu, kam jāpārsniedz noteiktā konkrētā īpašuma cena. Plānoju, ka īpašuma pārdošana reāli varētu notikt decembra beigās vai nākamā gada janvārī,» sacīja administratore.

Viņa arī norādīja, ka pārdodamā manta sastāv no debitoru parādiem, kooperatīva kapitāldaļām rūpnīcā, kā arī smagajām automašīnām, piekabēm un vieglajām automašīnām - kopumā 22 vienībām.

Patlaban ir liela interese par pārdošanai publiski izliktajām maksātnespējīgajam piensaimnieku kooperatīvam Trikāta KS piederošajām 53,66403% kapitāldaļām 2 740 300 eiro nominālvērtībā Jelgavas rūpnīcā Latvijas piens, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Starp interesentiem ir arī ārvalstu pircēji, kuriem patlaban tiek gatavota pieprasītā informācija par Latvijas piena finansiālo stāvokli.

Tikmēr kooperatīva maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA atzina, ka izsludinātajā cenu aptaujā par rūpnīcas kontrolpaketi potenciālo pircēju interese ir pietiekami ievērojama.

Potenciālos pircējus pārstāv viņu uzticības personas, ar kurām ir noslēgts konfidencialitātes līgums, līdz ar to nevaru atklāt to skaitu, taču var teikt, ka interesentu noteikti ir vairāk nekā viens. Viņi pasūta informāciju par rūpnīcas darbību, finanšu stāvokli, lai iespējami vairāk zinātu par iespējamo darījumu. Nezinu, no kurienes viņi ir, sacīja administratore.

Zemniekiem piederošajai Jelgavas rūpnīcai Latvijas piens atrast investors, kurš, iespējams, varētu iegādāties rūpnīcas lielākajam kapitāldaļu turētājam - kooperatīvam Trikāta KS - piederošās daļas, šodien biedrības Zemnieku saeima kongresā paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nenosaucot konkrētu uzņēmumu vai uzvārdu, ministrs netieši atzina, ka pircējs varētu nebūt vietējais uzņēmums.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, sākotnēji investoru sarakstā bija kooperatīvs Latraps, uzņēmēju Paškausku ģimene, kā arī kāda Grieķijas kompānija, kuras darbība saistīta ar lauksaimniecību. Tieši šī kompānija neoficiāli tiek minēta kā iespējamais jaunais investors.

Dūklavs norādīja, ka kapitāldaļu potenciālo pircēju likumā noteiktajā kārtībā nosauks uzņēmuma maksātnespējas administratore un tas notiks ne ātrāk kā 15.martā.

«Man bija saruna ar administratori un izskatās, ka tuvākajos datumos būs pielikts punkts šai epopejai,» sacīja Dūklavs.

Ar 1.oktobri Latvijā uzņēmuma Latvijas Piens ražotie Trikāta produkti veikalu tīklos pieejami ar eksporta zīmolu TRIKATA.

Zīmols izstrādāts 2013. gadā, kopš 2014. gada notikusi tā ieviešana eksporta tirgos Zviedrijā, Somijā, Čehijā un citās, kopumā – 9 eksporta valstīs.

Anita Skudra, Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja, komentē: «Pozitīvā patērētāju un siera nozares speciālistu attieksme pasaules tirgos pret mūsu zīmolu ir iemesls, kāpēc arī Latvijā nolēmām ieviest tieši eksporta zīmolu.

Apzināmies, ka patērētājam nepieciešams skaidrot TRIKATA produktu cenas un kvalitātes attiecību. Tas nozīmē, ka patērētāji īsti neizprot, kādēļ mūsu siers ir dārgāks kā citi produkti, piemēram, siera izstrādājumi vai kādi no importa sieriem. Ar jauno zīmola konceptu vēlamies pasvītrot produkta labās īpašības. Jaunais zīmols ir atbilde uz patērētāju augošajām prasībām pēc dabiskiem un kvalitatīviem produktiem, kas ražoti no pašmāju izejvielām.»

Par maksātnespējīgajam kooperatīvam Trikāta KS piederošās kontrolpaketes rūpnīcā Latvijas Piens īpašnieku varētu kļūt viens no pašreizējiem uzņēmuma līdzīpašniekiem - kooperatīvs Latraps, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa pauda cerību, ka Latvijas Piens pēc kredītbrīvdienu atkārtotas piešķiršanas spēs pārstrukturēt savu darbību, un kopumā situācija uzņēmumā ir vērtējama pozitīvi.

Savukārt kooperatīvam Latraps, kļūstot par Latvijas Piena lielāko akcionāru, ir plāns, kā nodrošināt uzņēmuma darbību. Latraps jau līdz šim daudz ir ieguldījis uzņēmuma attīstībā, sacīja ministre.

Patlaban Latrapam ir 19,62% rūpnīcas kapitāldaļu, savukārt pēc 53,66% Trikātas KS daļu atpirkšanas kooperatīvs kļūtu par rūpnīcas lielāko akcionāru ar 73,28% kapitāldaļu.

Tikmēr Trikātas KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA sacīja, ka nav informēta par šādu lietu virzību un situāciju nekomentēs.

Kooperatīvā sabiedrība Trikāta KS pārdod sev piederošās kapitāldaļas Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcā SIA Latvijas Piens, jo uzņēmums nav norēķinājies par iepirkto pienu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, pēc kooperatīva valdes sēdes informēja tā valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

«Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu un parāds turpina pieaugt. Patlaban tas ir 3 036 600 eiro, bet sarunas ar uzņēmuma vadību nav nesušas nekādu rezultātu,» teica Kreivārs.

«No pagājušā gada augusta vedām pienu uz rūpnīcu stingri zem tirgus cenas, bet kopš oktobra līdz aprīlim vispār bijām vienīgais izejvielas piegādātājs. Trikātas KS biedri ir bijuši ļoti pacietīgi un, lai glābtu rūpnīcu, ir atdevuši pārāk daudz un pārāk ilgā laika posmā. Valdes galvenā prioritāte vienmēr bijusi kooperatīva stabilas darbības nodrošināšana, tai skaitā savlaicīgi norēķini ar biedriem - piena piegādātājiem,» sacīja Krievārs.

Izvēršot darbību eksporta tirgos, Jelgavas rūpnīca Latvijas piens plāno palielināt kvalitatīva piena iepirkumu vismaz par 50% jau tuvākajos mēnešos, vienlaikus regulāri maksājot zemniekiem par piegādāto pienu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Patlaban uzņēmums pārstrādā 80 līdz 100 tonnas piena dienā, kas tiek iepirkts no trim Latvijas kooperatīviem.

«Kvalitāte ir atslēga eksporta tirgu durvīm. Kvalitatīvs piens ir izejviela, par kuru esam gatavi slēgt jaunus ilgtermiņa sadarbības līgumus ar vietējiem piena ražotājiem un garantēt atbilstošu samaksu,» sacīja Skudra, neprecizējot uzņēmuma maksāto cenu par iepirkto pienu.

Viņa arī atzina, ka uzņēmumam joprojām ir parādi par iepriekšējā gadā piegādāto pienu, kas tiek atmaksāti atbilstoši grafikam, savukārt par šogad iepirkto pienu samaksa tiek veikta laicīgi.

«Par šogad iepirkto pienu zemnieki samaksu saņem laicīgi, un šogad iekrāto parādu uzņēmumam nav,» norādīja Skudra.

Ja paskatāmies praktiski, cik tad šis uzņēmums ir pārstrādājis? Saražotā un pārdotā galaprodukta apjomi ir niecīgi. Faktiski Latvijas piens viennozīmīgi ir bijis piena savākšanas un pārpumpēšanas punkts uz Lietuvu. Ministru prezidents Dombrovskis lielījās ar straujo IKP izaugsmi. Te redzam, kā tā izaugsme veidojas: zemnieks Jānis pārdod pienu kooperatīvam, to ieskaita IKP; kooperatīvs pārdod to pašu tonnu Latvijas pienam, atkal to pierēķina IKP; tad Latvijas piens to pašu pārdod uz Lietuvu, ko atkal pierēķina IKP. Un, lūdzu, mums ir straujākā izaugsme, visi laimīgi, bet patiesībā nekā. Jo papīrs pacieš visu, otrdien intervijā laikrakstam Diena saka nozares eksperts Jāzeps Šņepsts.

Fragments no intervijas

Jau sākotnēji saucāt Latvijas piena izveidi par afēru.

Tas viss pasākums no paša sākuma ir afēra afēras galā. Lai «uzfrišinātu» ciparus, Latvijas piena bilancē ir ielikts zīmols Trikāta divu miljonu vērtībā, bet maksātnespējīga uzņēmuma zīmols patiesībā ir nulles vērts. Tā ir kārtējā afēra, par ko nezin kāpēc neviens nerunā. Sākotnēji zīmolu Trikāta par 500 tūkstošiem nopirka pats kooperatīvs, pēc tam to ieskapēja Latvijas pienam, kur pa ceļam cena uzauga uz diviem miljoniem.

Politiķi šo projektu atbalstīja, neviens tagad atbildību neuzņemas.

Kooperatīva Trikāta KS problēmas ar maksājumiem saviem zemniekiem par piegādāto pienu skaidrojamas ar Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas piens laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu, aģentūru LETA apgalvoja kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs.

«Šāda situācija ir izveidojusies, jo diemžēl Latvijas piens ir kavējis norēķinus un ir uzkrājušās vērā ņemamas parādsaistības pret Trikātu KS. Tiklīdz no rūpnīcas tiks saņemta samaksa par pienu, nekavējoties tiks samaksāts zemniekiem, cenšoties visiem proporcionāli samazināt parāda summas,» sacīja Krievārs.

Tikmēr Latvijas piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra aģentūrai LETA atzina, ka pērn uzņēmums strādājis ar zaudējumiem un ir uzkrāts parāds par 2014.gadā piegādāto pienu. «Tomēr, kopš uzņēmums gada nogalē stabilizēja savu darbību, norēķini par piegādāto pienu veikti regulāri, tāpēc ir nekorekti norēķinu problēmu pilnā mērā uzvelt Latvijas pienam,» sacīja Skudra.

Par vienu no potenciālajiem Jelgavas rūpnīcas Latvijas Piens īpašniekiem varētu kļūt Dānijas-Zviedrijas piensaimniecības kooperatīvu īpašumā esošais koncerns Arla Foods, kas uzrunāts sarunās par uzņēmuma 55,36% akciju kontrolpaketes iegādi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Arla Foods pieder gandrīz 80% Dānijas piena produktu tirgus, apmēram 15% tirgus Somijā un ap 60% Zviedrijā. Kooperatīvs Arla Foods ir iegādājies piena pārstrādes uzņēmumus Somijā, Nīderlandē un Lielbritānijā, ieņemot līderpozīcijas šo valstu piena produktu tirgū.

Vienlaikus netiek izslēgta iespēja, ka par Latvijas Piena kapitāldaļām interesējas arī Somijas lielākais kooperatīvs Valio, kas apvieno ap 10 000 zemnieku un kam pieder apmēram 20 piena produktu ražotnes Somijā un divas Igaunijā. Valio kā vienu no mērķiem izvirzījis kļūt par vadošo preču zīmi ne tikai Somijā, bet arī Zviedrijā, Krievijā un Baltijas valstīs.

Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) šodien pēc valdības sēdes prognozēja, ka jaunais Latvijas Piena kapitāldaļu turētājs var būt atzīts kooperatīvs no Eiropas.

Tirgū laists jauns zīmola TRIKATA produkts – proteīna dzēriens ProCapsul. Dzēriens top sadarbībā ar vāciešiem.

Ramona Kalniņa, Latvijas Piens pārstāve, skaidro, ka zīmola TRIKATA attīstībā investēti 20 000 eiro. Produkta ražošanā izmantotas Latvijas Piena ražotās siera sūkalas kā proteīna avots un Puratos Latvia džemi. Tas satur 50% no proteīna dienas devas pieaugušajiem (DD), 99% no Omega3 DD, 28% no fosfora DD, 14% no kālija DD, tāpēc to varot pielīdzināt pilnvērtīgai maltītei.

Izveidota sadarbība ar piena produktu ražotāju Vācijā, kas specializējies tieši piena dzērienu ražošanā. Kopā ar sadarbības partneri izdevies sasniegt ilgāku produkta derīguma termiņu – 4 mēneši.

Darbs pie jaunu produktu izstrādes turpinās, tuvākajā nākotnē patērētāji saņems arī jaunus siera kategorijas produktus, stāsta uzņēmumā. Paplašinot produktu grozu, Latvijas Piens fokusējas uz produktu ar augstu pievienoto vērtību ieviešanu ražošanā.

Zemniekiem piederošās Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas Latvijas piens provizoriskais apgrozījums pērn bijis 28,33 miljoni eiro, kas ir 23% samazinājums salīdzinājumā ar 37,21 miljonu iepriekšējā gadā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Viņa atzina, ka apgrozījuma kritums skaidrojams ar faktu, ka 2013.gadā uzņēmums koncentrējās uz industriālo produktu ražošanu, kam tolaik bija augsta cena biržās. Tomēr pēc krasā piena iepirkumu cenu krituma, Krievijas embargo noteikšanas un piena pārprodukcijas situācija krasi mainījusies.

Piena nozarē iestājās krīze, un nācās atzīt, ka koncentrēšanās uz viena veida produktu ir kļūda. Gada otrajā pusē izdevās pārfokusēt ražošanu uz augstākas pievienotās vērtības produktu - sieru - ražošanu. Gada nogalē izdevās dubultot zīmola Trikāta sieru ražošanu un sākt eksportu uz Zviedriju un Somiju. 2014.gadā tika saražots 2050 tonnu siera, šogad plānots saražot 5500 tonnas, sacīja Skudra.

Pret piensaimniecības kooperatīvu Trikāta KS Valmieras rajona tiesā iesniegts maksātnespējas pieteikums, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Norādīts, ka ar pieteikumu tiesā vērsusies Vilpulkas pagasta zemnieku saimniecība Kalnbrindas.

Kā atzina kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs, situācija saistīta ar laikus neveiktiem norēķiniem. «Vēl neesam saņēmuši attiecīgo vēstuli, bet skaidrs, ka strīds ir par maksājumiem. Situācija nozarē ir smaga, tādēļ par iepirkto pienu primāri norēķināmies ar pašreizējiem piegādātājiem, savukārt Kalnbrindas mums pienu nepiegādā jau vairāk kā mēnesi. Kad zināsim pretenziju apmērus, spriedīsim par risinājumu,» sacīja Krievārs.

Saskaņā ar Firmas.lv informācija Trikātas KS apgrozījums 2013.gadā bija 25,90 miljoni eiro salīdzinājumā ar 25,50 miljoniem iepriekšējā gadā, savukārt zaudējumi - 15 227 eiro salīdzinājumā ar 688 063 eiro zaudējumiem 2012.gadā.

Latvijas patērētājiem Sniega bumbas jau ir pazīstamas, bet eksporta tirgos sava vieta veikalu plauktos līdzās citiem mīkstajiem sieriem vēl jāiekaro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas un ārvalstu tirgos SIA Latvijas piens ražotais mīkstais siers Sniega bumbas gozējas Premium segmentā līdzās citiem šīs kategorijas produktiem – sālīto Fetu, kuru ražo no aitas piena vai tā sajaukuma ar kazas pienu, un Mocarellu. Sniega bumbas ir ražotas no govs piena; produkta pievienotā vērtība ir roku darbs, izskats, struktūra un garšas unikalitāte, raksturo Latvijas piena mārketinga direktore un valdes locekle Ramona Kalniņa. «Tā kā saražojam vairāk, nekā patērē Latvijas iedzīvotāji, mērķtiecīgi apgūstam eksporta tirgus,» viņa stāsta.

Latvijas piens četru veidu svaigos sierus Sniega bumbas pieteicis Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā konkursā Eksporta un inovāciju balva 2014 kategorijā Importa aizstājējprodukts.

Latvijas lauksaimniekiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas Piens tirgū piedāvās divus jaunus produktus. Zīmola TRIKATA ietvaros tiks tirgots piens ar D vitamīnu un kefīrs ar bifidobaktērijām.

Tie tiks ražoti Igaunijā no Latvijas zemnieku saimniecībās saražotā piena.

Anita Skudra, Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja, norāda: «Uzskatu, ka līdz šim nav novērtētas tās racionālās iespējas, ko dod sadarbība un vienotais Baltijas tirgus. Ja kvalitātes sistēmas un standarti, kas ieviesti uzņēmumos, ir līdzvērtīgi, racionāla sadarbība ļauj piedāvāt patērētājiem vajadzīgo kvalitāti un cenu. Mūsu jauno produktu ražošanai izveidojām sadarbību ar vienu no Igaunijas piena pārstrādātājiem. Sadarbības rezultātā Latvijā ražotais piens pārtaps augstvērtīgos piena produktos un būs pieejams patērētājiem Latvijā un nākotnē – arī Igaunijā. Piena pārstrādātāju sadarbība ir viena no iespējām, kā mazināt kritisko situāciju, kādā jau divus gadus strādā visa piena nozare Baltijā un pasaulē. Šoruden plānots slēgt vēl vienu starptautisku sadarbības līgumu zīmola TRIKATA darbības paplašināšanai,» viņa skaidro.