Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv ciemojas pie pārtikas ražotāja SIA Orkla Foods Latvija, vērojot Spilvas zīmola Baraviku majonēzes ražošanas procesu.
SIA Orkla Foods Latvija ražotne atrodas Pierīgā – Zvaigžņu ielā, Spilvē.
Baraviku majonēzes pirmsākumi uzņēmumā meklējami 2000. gadā, bet majonēzes ražošanas tradīcijas tajā sākās tieši pirms 20 gadiem – 1997. gadā.
TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:
Kā top?: Saldējums Pols vafeļu glāzītē
FOTO: Kā top LED fasāžu produkti Salaspils uzņēmumā Palami
Kā top? Nordic Homes koka karkasa privātmājas
#1/30
Tālāk raksta galerijā skatāms, kā top «Spilvas» zīmola «Baraviku majonēze»:
#2/30
Baraviku majonēzes galvenās sastāvdaļas ir: rapšu eļļa, ūdens, olu pulveris, vājpiena pulveris, sēnes, cukurs, sāls un skābuma regulētāji.
#3/30
Notiek izejvielu sagatavošana. Izejvielas tiek sagatavotas vienu dienu pirms ražošanas.
#4/30
Izejvielu sagatavošanas procesā rūpīgi tiek sekots līdzi alergēniem – pienam, olām, lai tie nenonāktu citos produktos, kuros šīs sastāvdaļas nav paredzētas.
#5/30
Izejvielas tiek gan iepirktas vietējā tirgū, piemēram, olu masa, gan importētas, piemēram, eļļa - no citām Baltijas valstīm vai Vācijas.
#8/30
Iekārta, kurā tiek veikta majonēzes sagatavošana jeb vārīšana. Iekārtā produkta sastāvdaļas tiek homogenizētas – panākta viendabīga konsistence.
#12/30
«Spilva» seko līdzi tirgus aktualitātēm, tai skaitā virzībai pretī bioloģiskajai, dabīgajai pārtikai, bet Latvijas tirgū pagaidām tas vairāk esot runas līmenī, jo brīdī, kad patērētājam par bio produktu jāmaksā krietni vairāk, viņš nav gatavs to darīt. Tirgus izpēte liecina, ka Latvijā patlaban šis tirgus segments ir ļoti mazs. Taču «Spilva» ir uzsākusi sāls un cukura daudzuma samazināšanu produktos, kā arī atsakās no konservantiem produktos, kuros tas ir iespējams.
#13/30
Laboratorija, kur notiek visu produktu kontrole. Baraviku majonēzei tiek pārbaudīta viskozitāte (konsistence), mērīts PH un noteikts skābes daudzums. Daļai produkcijas tiek pārbaudīts arī mitrums. Šāda kvalitātes kontrole tiek veikta katrai porcijai. Pēc tam atkārtotu pārbaudi veic uzņēmuma kvalitātes daļa, tai skaitā izlases kārtībā garšojot produktu. Līdz ar to pēc saražošanas produktam vēl jāstāv karantīnas zonā, kamēr veiktas visas pārbaudes. Cilvēciskās kļūdas ražošanas procesā rodas reti, un šī ir tā vieta, kur tās tiek izķertas. Sākot no izejvielas līdz gatavajam produktam, tiek veikta trīskārša kontrole.
#14/30
No brīža, kad tiek uzsākta pagatavošana, līdz brīdim, kad produkts tiek fasēts kastē paiet aptuveni viena stunda.
#15/30
Šī majonēzes fasēšanas iekārta ir uzstādīta kopš 2015. gada, iegūstot Eiropas fondu finansējumu. Investīcijas kopumā veidoja 760 tūkstošus eiro.
#16/30
Pati iekārta ir ļoti ražīga-uzņēmums spēj fasēt 70 paciņas minūtē. Šāds iepakojums tiek izmantots arī citai «Spilvas» produkcijai – salātu mērcēm jeb dresingiem.
#17/30
Iepakojuma materiāls sastāv no trīs slāņiem, kas nodrošina, ka produkts labi saglabājas uzglabāšanas laikā. Latvijas tirgū ir pierasts lietot polietilēna maisiņus, kuriem nogriež stūrīti, taču šāds iepakojums ar korķīti ir daudz ērtāks.
#18/30
«Spilva» šo iepakojumu patlaban mēģina piedāvāt eksporta tirgiem. Potenciāli tiek izskatīta iespēja eksportēt uz Igauniju un Ukrainu.
#19/30
Iepakojuma stāvpaku ražotājs ir Ukrainā. Jebkuru piegādātāju «Spilva» pirms sadarbības uzsākšanas auditē, tādēļ uz vietas apmeklēts arī šis ražotājs, gūstot labu priekšstatu.
#24/30
Vieta, kur produkcija tiek iekrauta kravas automašīnā. Ražotnē stingri iezīmētas pārvietošanās zonas - kājāmgājējiem un iekraušanas transportam.
#26/30
Produkcijas noliktava. Palešu atrašanās vietas šeit tiek noteiktas pēc svītru kodiem, ko varētu dēvēt par adresēm.
#27/30
Atkarībā no majonēzes veida derīguma termiņš tai ir no trīs līdz sešiem mēnešiem. Uzņēmumā gan uzsver, ka tas attiecas uz produktu neatvērtā veidā.
#28/30
Pie ražotnes izveidots «Spilva» produkcijas veikaliņš, kuru iecienījuši apkārtējo privātmāju iedzīvotāji.
#29/30
Zīmols «Spilva» radīts 1992. gadā. Sākumā Spilva bija neliels konservu cehs, kuru izmantoja kā mācību bāzi studentiem – topošajiem tehnologiem. Cehā bija 2 ražošanas līnijas: 1. līnija – sulām un dzērieniem (3 litru burkās); 2. līnija – mārrutkiem.