Balticovo, kas pārsvarā nodarbojas ar veselu olu tirdzniecību mazumtirdzniecībā, savā šķidro olu cehā ražo arī olu masu, majonēzi, kā arī šķidro pankūku masu un omlešu masu. Uzņēmums drīzumā cer šos produktus sākt pārdot arī mazumtirdzniecībā.
Lieldienu noskaņās Db.lv piedāvā Jums ieskatīties Baltijā lielākā olu ražotāja Balticovo olu sagatavošanas procesā, vistu kūtī un šķidro olu cehā! To skatiet galerijā augstāk!
Pašlaik produkti, kas tiek ražoti šķidro olu cehā – olu baltums, olu dzeltenums, olu masa, majonēze, omlešu masa, šķidrā pankūku masa – nonāk ārvalstu tirgos un tiek pārdoti viesnīcām, restorāniem un kafejnīcām (HoReCa). «Sasniedzot pietiekami lielu apjomu un arī ieviešot jaunus fasēšanas veidus, varētu sākt domā par šo produktu piegādi arī mazumtirdzniecībā,» sarunā ar Db.lv norādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs, piebilstot, ka par konkrētiem termiņiem vēl nevēlas runāt, jo tas atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp saistītu projektu veiksmes.
Nākotnē Balticovo tāpat pānot sākt biskvīta masas ražošanu. Biskvīta masu saimnieces varēs izmantot konditorejas izstrādājumu cepšanā mājās, atklāja A. Veinbergs.
Viens no jaunajiem produktiem – majonēze – jau tiek piedāvāts Balticovo sadarbības partneriem Eiropas tirgos.
Db.lv jau rakstīja, ka Balticovo nākotnē grasās pievērsties arī pašu omlešu un pankūku cepšanai.
Kopumā Balticovo saražo 50 – 60 miljonus olu gadā. Lielāko daļu jeb 70% veido olu pārdošana mazumtirdzniecībā, savukārt pārdošana HoReCa segmentā – 30%.
Lieldienu laikā pieprasījums pēc olām dubultojas, taču to normalizē pēc tam sekojošais «tukšums» - pēc svētkiem cilvēki vairs nesteidz uz veikalu iegādāties olas, bet gan tukšo jau esošos krājumus. Tādējādi, salīdzinot ilgāku laika posmu pirms un pēc Lieldienām, olu pārdošanas apjomi ir līdzīgi kā jebkurā ziemas mēnesī. Tāpat Lieldienās nav iespējams kā īpaši kāpināt ražošanas jaudas, jo vistas dēj katra pa vienai olai dienā, ik pēc padsmit dienām ņemot «brīvdienu», Db.lv stāstīja A. Veinbergs.
Olu cenas veikalu plauktos nosaka Eiropas tirgus cena, uzsvēra uzņēmuma vadītājs. «Tas, ko redzam Latvijas plauktos, ir Eiropas konkurences noteiktā cena. Mēs konkurējam gan ar poļiem, gan ar lietuviešiem, igauņiem, somiem. Tāda pati konkurence notiek ne vien Latvijas, bet arī šo valstu tirgos,» pauda A. Veinbergs.
Uzņēmums eksportē savu produkciju uz tādām valstīm kā Somija, Igaunija, Polija, Lietuva, Slovākija, Ungārija, Francija, Vācija, Beļģija, Holande un Dānija. Savukārt par saviem lielākajiem eksporta tirgiem var saukt Vāciju, Čehiju un Dāniju. Kopumā eksports veido 50 – 70% no Balticovo saražotās produkcijas.
A/s Balticovo 2012. gadā apgrozīja 34,3 miljonus latu, bet uzņēmuma peļņa bija 6,52 milj. Ls. Kompānijā strādāja vidēji 201 darbinieks. Finanšu dati par pērno gadu pašlaik vēl nav publicēti.
#1/64
Viesojoties Balticovo ražotnē, Db.lv bija iespēja aplūkot olu šķirošanu un pakošanu, kā arī šķidro olu produktu sagatavi. Lieldienu noskaņās piedāvājam arī Jums aplūkot, kā top olas un to produkti!
#2/64
Balticovo norāda, ka uzņēmumā atrodas pasaulē lielākā putnu novietne. Attēlā redzama 3. vistu turēšanas metode - pa 50 - 100 vistām dzīvo modernizētos sprostos, ko dēvē arī par minivoljeriem, Db.lv stāstīja Balticovo vadītājs Arnis Veinbergs. Tajos vistām ir vieta, kur rušināties, uzasināt nadziņus, dēt un sēdēt. Balticovo lepojas arī ar to, ka 99,5% barības, kas tiek dota vistām, ir audzēta Latvijā, un tāpat Balticovo ir arī savs lopbarības ražošanas cehs, kurā tiek saražoti 70 tūkst. tonnu kombinētās lopbarības gadā, kas tiek izmantota tikai pašu vajadzībām.
#3/64
3. vistu turēšanas metode ir visizplatītākā Balticovo. Tāpat uzņēmumā ir arī 2. vistu turēšanas metode, kas apzīmē kūtī dētas olas jeb slēgtā alternatīvā sistēmā ražotas olas - Balticovo ir divas šādas novietnes.
Savukārt 1. turēšanas metode apzīmē zemnieku saimniecībā turētu vistu olas, un pašlaik Balticovo sadarbojas ar divām šādām saimniecībām Latvijā. Šajā jomā situācija ir ievērojami mainījusies - vēl pirms četriem gadiem šādas olas Latvijā neražoja un Balticovo tās iegādājās no Polijas. Savukārt 0. vistu turēšanas veids nozīmē dējējvistu brīvu pārvietošanos, turklāt arī ekoloģiskas barības iekļaušanu to ēdienkartē. Šādas olas Balticovo pašlaik nepiedāvā. Attēlā aplūkojami dējējvistu minivoljeri.
#4/64
Balticovo olas dēj šķirnes Lohman Brown vistas. No kompānijas Lohman tiek iegādāti vienu diennakti veci cāļi, kas turpat Balticovo tiek izaudzēti līdz dēšanas vecumam. Viena vistiņa dienā izdēj pa olai, ik pēc padsmit dienām ņemot «brīvdienu», kad olas netiek dētas. Jo vecāka dējējvista kļūst, jo biežāk tā ņem brīvdienas.
Balticovo vistas tur līdz 90 nedēļu vecumam.
#5/64
Vidēji mēnesī Balticovo saražo 50 - 60 miljonus olu. Kad vista ir izdējusi olu, sākas olu šķirošana.
#6/64
Šķirošanas cehā notiek olu pārbaude. To, vai ola ir pietiekami tīra, nav saplaisājusi, nosaka ar speciālu iekārtu palīdzību. Savukārt šeit notiek virsmas dezinficēšana
#9/64
Šķidro olu cehā pirmais posms ir olu plēšana, kad šķidrās olas tiek atdalītas no čaumalas, kā arī atdalīts olas dzeltenums no tās baltuma. Šis process ir pilnībā automatizēts.
#10/64
Kopumā Balticovo šķidro olu cehā netiks sastapti daudz cilvēku - pārsvarā olu pārstrādes process ir automatizēts. Vienā maiņā strādā trīs darbinieki, kuru galvenais uzdevums ir strādāt kā operatoriem un uzraudzīt iekārtu darbību. Taču kopumā ražošanas daļā, ieskaitot arī cāļu audzēšanas cehu, vistu barības ražošanas cehu, vistu novietni, olu šķirošanas, pāstrādes un veselo olu pakošanas cehu, strādā 90 cilvēki.
#11/64
Olas plēšanas cehā nonāk uzreiz no šķirošanas centra vai arī no Balticovo noliktavas, kur tiek uzglabātas jau sašķirotas olas, kā arī olas, kas iepirktas no cita ražotāja.
#13/64
Stundā olu plēšanas iekārta var saplēst līdz 140 tūkstošiem olu.
#15/64
Olas, kas nonāk plēšanas iekārtā no konveiera, tiek saplēstas ar divu asmeņu palīdzību. Pēc tam tās nonāk speciālā kausiņā, lai atdalītu olas baltumu no dzeltenuma. Olas baltums iekrīt zemākajā kausiņā, bet dzltenums - paliek augstākajā kausiņā.
#16/64
Katra kausiņa kvalitāti pārbauda speciāla datorprogramma. Galvenais uzdevums šeit ir precīzi atdalīt baltumu no dzeltenuma. Ja baltumā parādās kaut nelieli olas dzeltenās daļas ieslēgumi, tas nonāk tajā produktu sadaļā, kur atrodas kopējā olu masa.
#17/64
Vienā iekārtas galā tiek laistas olas, bet otrā iegūta šāda šķidra olu masa.
#20/64
Uzglabāšanas tvertnēs noteiktā temperatūrā (no 0 līdz +4 grādiem pēc Celsija) atrodas izejviela - nepasterizēta, šķidra olu masa. Tvertnēs tāpat notiek maisīšana, lai dzesēšanas process notiktu efektīvāks.
#21/64
Šķidrās olu masas uzglabāšanas tvertnes, kā arī Balticovo šķidro olu ceha vārstuļi, pēc kuru krāsas var noteikt, uz kuru ražošanas līniju tiek padota šķidrā olu masa.
#22/64
Olu pārstrādē, līdzīgi kā tas notiek arī, piemēram, piena pārstrādē, tiek veikta pasterizācija. Tā notiek temperatūrā, kas nepārsniedz 70 grādus pēc Celsija.
#23/64
Pēc pasterizācijas masa tiek arī atdzēta, un tad tā ir gatava pakošanai.
#24/64
Balticovo ražošanas vadītājs Aleksandrs Kovaļčuks rāda šķidrā olu ceha plānu.
#25/64
Attēlā redzama šķidrā olu ceha «sirds» jeb vadības pults, kur arī redzams, kādi rādītāji ir katrā no ceha nodaļām. Sistēma veidota tā, lai nepieļautu cilvēcisku kļūmju iezagšanos ražošanas procesā, proti, tā brīdina, ja sistēmā notikusi kļūda, piemēram, kādā no cehiem ir neatbilstoša temperatūra, stāsta Balticovo ražošanas vadītājs A. Kovaļčuks.
#26/64
Šķidrā olu masa, kas ir pasterizēta, pēc tam tiek pildīta. Kopumā šķidro olu produktiem ir divi iepakojuma veidi: «bag in box» un plastmasas kanniņas.
#27/64
Pirms pildīšanas neilgu laika posmu olu masa tiek uzglabāta šajās starptvertnē.
#28/64
Iepakošanas līnija, kas darbojas pilnībā automātiski.
#31/64
Noliktavā atrodas gatavie produkti - olu baltums, dzeltenums un olu masa.
#32/64
Šie produkti - olu baltums, olu dzeltenums un olu masa - nonāk HoReCa tirdzniecībā. HoReCa tirdzniecība kopumā veido aptuveni 30% no Balticovo pārdoto produktu apjoma.
#34/64
Šķidro olu cehā saražoto produktu uzglabāšanas noliktava.
#36/64
Savukārt tās olas, kas izturējušas pārbaudi šķirošanas cehā, un atzītas par gana labām mazumtirdzniecībai nonāk pakošanā vai arī uzglabāšanā Balticovo noliktavā.
#38/64
Obligāta prasība olām ir speciāla marķējuma uzlikšana. Pēc tā var noteikt ne vien olu izcelsmes valsti, bet arī novietni, no kuras tās ir nākušas. Savukārt pats pirmais cipars, kas redzams uz olas, norāda vistu turēšanas metodi - 1,2,3. Balticovo dējējvistas pārsvarā tiek turētas, izmantojot trešo turēšanas metodi.
#39/64
Olas tiek liktas uzglabāšanai uz speciālām paletēm. Šīs olas vēlāk nonāks olu pārstrādes cehā.
#43/64
Balticovo iekšējā lietošanā izmantojamās olas tiek uzglabātas uz vairākkārt izmantojamām plastmasas paletēm.
#46/64
Savukārt pārējās olas nonāk fasēšnā mazumtirdzniecībai veikalos.
#56/64
Noliktavas darbā ar trauslo kravu - olām - tiek izmantoti roboti.
#57/64
Roboti Balticovo tika iegādāti vairāk nekā pirms gada. Iepriekš šo darbu veica cilvēki.
#63/64
Noliktavā olas ilgstoši netiek uzglabātas un drīz vien nonāk veikalu plauktos. Olu derīguma termiņš ir 28 dienas.