Šoreiz portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties krāsu ražošanas procesā uzņēmumā Paint Eco.
Uzņēmums Paint Eco tika radīts, lai ražotu lineļļas produktus ar pievienoto vērtību, stāsta Paint Eco tehnoloģe Aina Savicka.
Viņa stāsta, ka cilvēki jau vēsturiski daudzus materiālus apstrādāja ar lineļļu, taču sākotnēji radās jautājums, kā tie tika apstrādāti. Pētot tuvāk, nonākts pie secinājuma, ka jau vēsturiski lineļļa tika apstrādāta, jo, ņemot vērā, ka tā ir bioaktīva eļļa, tajā ir daudz baktēriju, un, apstrādājot ar to koku, rodas daudz sēnīšu, taču tika secināts, ka lineļļa agrāk tika vārīta, iegūstot pernicu, ko patlaban dara arī uzņēmumā. Vēsturiski cilvēki arī apstrādāja eļļu – taisīja 20 cm augstas saules vannas un divus mēnešus maisīja, pievienojot gaisu. No tās galu galā viņi gatavoja krāsas.
Daudzos informācijas avotos ir atrodama informācija, ka lineļļu pirms krāsošanas nepieciešams uzkarsēt, taču tā ir viegli uzliesmojoša viela un ja pārsniedz temperatūru virs 60 grādiem, tā var pašaizdedzināties, skaidro A. Savicka. Līdz ar to nedrīkst šo darbību veikt, un uzņēmums šo procesu dara rūpnieciski, ražojot krāsu kokam.
Uzņēmums Paint Eco ir dibināts 2010. gadā, bet jau 2008. gadā sāka strādāt pie tehnoloģijām – divi gadi tika veltīti pētniecībai un attīstībai. Uzņēmums pats audzē gan izejvielas, gan spiež eļļu.
Līdz šim uzņēmums strādāja tikai Latvijas tirgū, bet šogad sācis strādāt arī uz eksporta tirgiem – Skandināviju, Angliju, Vāciju, bet ir interese arī no citiem reģioniem.
Salīdzinot pieprasījumu valstīs, uz kurām uzņēmums eksportē, ir novērojamas toņu atšķirības, tā, piemēram, Zviedrijā vairāk pieprasa tā saucamo zviedru sarkano krāsu, Dānijā – balto krāsu, Latvijā krāsu pieprasījums ir dažāds – brūns, sarkans, dzeltens, stāsta kompānijas direktora vietniece Velga Balode. Tāpat Skandināvijā, piemēram, tiek izmantoti neēvelēti dēļi, jo viņi uzskata, ka tos noēvelējot, kokam tiek aiztaisītas ciet poras. Bet arī Latvijā pamazām parādās šāda tendence.
Krāsas tapšanas procesu iespējams aplūkot galerijā augstāk!
#1/39
Uzņēmums skatās uz jaunām tehnoloģijām, apgūstot jaunus paņēmienus. Protams, ir arī daļa paņēmienu no agrākiem laikiem, kas noder. Krāsā nedrīkst būt nesamaltas daļiņas. Ja nav gluds, tad process nav beigts. Tāpat laboratorijā tiek pētīts, cik ilgi žūst krāsa uz citiem materiāliem, piemēram, stikla.
#3/39
Ja ir pasūtīti speciāli toņi, nepieciešams strādāt pie to izgatavošanas. Speciāli pasūtītie toņi maksā dārgāk nekā standarta krāsa.
#4/39
Uzņēmums ražošanā izmanto dabiskos krāsu pigmentus, kas tiek samalti.
#5/39
Krāsas sastāvdaļas ir lineļļas pernica, dabīgie minerālpigmenti un dabīgās pildvielas, piemēram, māls, talks.
#6/39
Lai zinātu, ka izejviela ir samalta smalki, tiek ņemts speciāls mērīšanas instruments – grindometrs - un uz tā tiek uzklāta krāsa. Tad speciālists skatās, līdz cik mikroniem krāsu var aizvilkt, un nosaka, cik klājums ir gluds.
#7/39
Lai klājums būtu gluds, izejvielām jābūt pēc iespējas smalkākām. Ja tas ir smalkāks, tad plānākā kārtā iespējams nosegt lielāku virsmu un klājums ir daudz vienmērīgāks.Agrāk nebija iespēju izmērīt, un dažkārt ar aci skatoties, liekas, ka materiāls ir smalks, taču, uzklājot uz ierīces, tiek secināts, ka nemaz tā nav, stāsta A. Savicka.
#8/39
Tāpat laboratorijā tiek pētīts, cik ilgi žūst krāsa uz citiem materiāliem, piemēram, stikla.
#11/39
No viena ceha linsēklu eļļa ražošanas procesa sākumā tiek transportēta uz katliem, kuros tā vārās.
#14/39
Bioaktīvās vielas tiek izvadītas, un eļļa mainījusi krāsu – kļuvusi gaiša.
#15/39
Tad rodas izejmateriāls visām krāsām, pernicai un beicei, ko ražo uzņēmumā.
#16/39
A. Savicka stāsta, ka dienā uzņēmums var saražot piecas tonnas produkcijas.
#17/39
A. Savicka stāsta, ka dienā uzņēmums var saražot piecas tonnas produkcijas.
#18/39
Dienās, kad ražotnē ir brīvāks, tad tiek gatavota pernica vai pastas beicēm.
#19/39
Pēc tam tai tiek pievienoti pigmenti un novietota uz dissolvera, kur krāsa tiek maisīta.
#21/39
Katram krāsas tonim ir numurs, tomēr, lai cilvēki atcerētos, kādu toni iegādājušies, katrai no tām piešķirts īpašs nosaukums, piemēram, apelsīns, zoss, zvirbulis, stārķis un citi, stāsta A. Savicka.
#22/39
Ja cilvēks nopērk krāsu, viņš dažkārt tās numuru pēc kāda laika aizmirst, taču šādus nosaukumus atcerēties ir vieglāk.
#27/39
Cirkonija lodītes, kas tiek izmantotas krāsu jaukšanā – to izmērs aptuveni 1-1,5 mm.
#29/39
Maisītāja galviņā atrodas cirkonija lodītes, kas ar laiku nodilst. Tās palīdz padarīt krāsu smalkāku.
#33/39
Krāsu izmanto arī Japānas galda piederumu krāsošanai - tai izsniegts speciāls sertifikāts, lai var izmantot ēdienu piederumu krāsošanai.
#34/39
Kad krāsa izgatavota, tās sastāvu uzklāj uz mikroskopa stikliņa pētījumiem.