Viens mans labs paziņa pirms kāda laika atgriezās no biznesa kontaktu veidošanas brauciena Uzbekistānā un uz manu jautājumu «kā gāja», atbildēja «man liekās viņi nesaprata, ko es gribu». Biznesa nozare bija gana specifiska, tomēr, nodomāju, ka paziņas neveiksme sakņojās viņa izteikti rietumnieciskajā pieejā darījumu attiecību veidošanai.
Preču un pakalpojumu eksports ir būtisks ikvienas valsts ekonomikas izaugsmei, un, īpaši jau Latvijai. Būtiska kļūda, meklējot eksporta tirgus, ir vides, kultūras un biznesa tradīciju ignorēšana. Visbiežāk tas ir tāpēc, ka šiem faktoriem netiek veltīta pietiekoša uzmanība. Tas attiecas gan uz kontaktu un attiecību veidošanas sākumposmu, gan mārketinga aktivitātēm. Domājam, ja mēs reiz esam ES, tātad rūdīti rietumnieki, tad piekopjam vispareizākos biznesa attiecību standartus, visu protam, visu mākam.
Tomēr tā vis nav. Piemēram, mana personīgā pieredze, strādājot ar jau minētajiem uzbekiem, liecina, ka atrodoties Uzbekistānā, jūs kā rietumnieks un potenciālais darījumu partneris, tiksiet teju vai celts debesīs – aprūpēts, atrādīts, pabarots un izvadāts. Savukārt, pēc panāktās vienošanā par darījumu, nonākot tā realizācijas stadijā un turpinot darījumu attiecības jau ārpus klātienes, katrs savā mītnes zemē, var nākties sastapties ar mūsu standartiem neatbilstošām komunikācijas problēmām - e-pastu ignorēšanu, solījumu nepildīšanu, klusēšanu situācijā, kad šķiet merkantilā biznesa interese ir uzbeku partnera pusē. Beigās jau viss notiek, bet jautājumi paliek.
Darījumu attiecību veidošana un mārketings vienmēr ir lokāli. Nav iespējams kvalitatīvi vadīt mārketinga kampaņu no citas valsts. Vislabāko apstiprinājumu teiktajam sniedz dažas globālās kompānijas, kas Latvijas tirgu mēģina iekarot ar tām pašām mārketinga metodēm, kādas tiek izmantotas Lietuvā, jo uzņēmuma reģionālais headquarters atrodas Viļņā. Diemžēl vai par laimi, lietuvieši nav tas pats, kas latvieši. Vēl vairāk, atšķiras viena produkta pārdošanas tehnoloģija Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. Un runa nav tikai par cenu, bet gan par mentalitāti un patērētāj uztveri, vajadzībām, vērtībām un tradīcijām.
Atgriežoties pie aprakstītās situācijas, sociālantropologi skaidro, ka bazāra tipa ekonomikās, pie kādas pieskaitāma arī Uzbekistāna, darījumi tradicionāli tiek kārtoti pēc vienas dienas principa, īpaši nedomājot par nākotni un ilgtermiņa attiecībām. Gluži kā tirgū – svarīgi ir pārdot tūlīt un tagad par cenu, kas iespējama šodien, bet rīt viss jāsāk jau atkal no gala.
Izplatīta un visnotaļ prātīga pieeja apgūstot jaunus tirgus, ir lokālās mārketinga aģentūras rekrūtēšana reklāmas, sabiedrisko attiecību un mediju pakalpojumu pirkšanai. Risks, izvēloties šādu risinājumu, ir uzticamības trūkums (jūs nespēsiet objektīvi izvērtēt saņemto konsultāciju kvalitāti) un pakalpojuma cenas objektivitāte.
Cita, lai arī jauna metode, ir jau minēto sociālantropologu pakalpojumu izmantošana. Šis ceļš, iespējams, maksās dārgāk, aizņems ilgāku laiku, toties rezultāts būs ievērojami pamatīgāks un, galvenais, drošāks.
Biznesa antropoloģija ir viens no sociālantropolioģijas zinātnes novirzieniem un pagaidām šīs jomas speciālisti Latvijā ir uz viena rokas pirkstiem saskaitāmi. Biznesa antropologu izmantotās metodes svešu biznesa kultūru pētīšanā un izzināšanā ietver pētījumu veikšanu uz laiku pārceļoties dzīvot pētāmajā kultūrā, strādāšanu pētāmajā biznesa nozarē un vidē, rūpīgu analīzes un rekomendāciju sagatavošanu. Nav šaubu, ka biznesa antropoloģija ir nākotnes nozare, kas lieti varētu kalpot Latvijas eksporta veicināšanai.