8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Finanšu ministrijā (FM) izdots rīkojums par dienesta pārbaudes sākšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saistībā ar rotāciju neveikšanu, informē FM.

Dienesta pārbaudes mērķis ir noskaidrot apstākļus un iemeslus, kas bijuši par pamatu skaidras un caurspīdīgas rotācijas politikas un ilgtermiņa pārcelšanas plāna neizstrādāšanai, tādējādi neveicot VID struktūrvienību augstākās vadības, kas pakļautas augstam korupcijas riskam, rotācijas, tostarp arī Muitas pārvaldes augstākās vadības rotācijas.

FM pārstāvji norāda, ka VID adresētajos auditu ieteikumos 2021.gada novembrī īpaši uzsvērts, ka nepieciešams izstrādāt civildienesta ierēdņu pārcelšanas ilgtermiņa plānu, iekļaujot tajā rotācijai pakļautos amatus, iespējamos jaunos amatus un tiem nepieciešamās kompetences. Tāpat nepieciešams noteikt termiņus, uz cik ilgu laiku amatpersona tiek rotēta, vienlaicīgi nodrošinot iestādes darbības nepārtrauktību un nepiemērojot izņēmumus atsevišķiem vadītāju amatiem.

Sieviete, kas izgudrojusi krūšturi, kuru iespējams ātri pārtaisīt par divām gāzmaskām, un cilvēki, kas izpētījuši, ka govis, kurām dots vārds, dod vairāk piena, saņēmuši «dīvaino» Nobela prēmiju jeb Ig Nobel, ziņo BBC.

Šī apbalvojuma mērķis ir sveikt tos, kuru izgudrojumi «sākumā šķiet smieklīgi, taču vēlāk liek aizdomāties».

Piemēram, «dīvaino» Nobela miera prēmiju saņēmusi kāda Šveices pētnieku grupa, kura pētījusi, vai labāk pa galvu dabūt ar tukšu alus pudeli, vai tomēr pilnu. Noskaidrots, ka galvaskausu var ielauzt gan ar tukšu, gan ar pilnu pudeli, taču tukša pudele esot stiprāka.

Par sasniegumiem ķīmijā balvas saņēmuši meksikāņi Havjērs Moralesu un Migels Apatigo, kuri no tekilas ieguvuši briljantus. Balvu matemātikā saņēmis Zimbabves Nacionālās bankas vadītājs Gideons Gono, kurš laidis klajā naudaszīmes no viena Zimbabves centa līdz 100 triljoniem Zimbabves dolāru. «Dīvaino» Nobela prēmiju saņēmis arī kāds Kalifornijas iedzīvotājs Donalds Angers, kurš knaukšķinājis kreisās rokas pirkstu kauliņus, neizmantojot labo roku. Tādējādi viņš mēģinājis pierādīt, ka pirkstu kauliņu knaukšķināšana nerada artrītu.

Valsts policija aizturējusi divas personas, kuras iespējams veikušas krāpnieciskas darbības, vairāku gadu garumā realizējot zelta un platīna investīciju atdarinājumus dažādos vērtslietu uzpirkšanas punktos Rīgā, informē VP.

Abiem aizturētajiem vīriešiem kriminālprocesā par krāpšanu piemērots aizdomās turētā statuss. Pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Valsts policijas pirmos signālus par iespējamu viltotu dārglietu realizāciju dažādos vērtslietu uzpirkšanas punktos Rīgā saņēma jau 2013.gadā. Līdz šim brīdim likumsargiem ir aizdomas par vismaz 15 krāpšanas epizodēm, tomēr nav izslēgts, ka to varētu būt vairāk. Tiek lēsts, ka tādā veidā varētu būt izkrāpti vairāki tūkstoši eiro.

Veicot izmeklēšanas darbības, policisti noskaidroja, ka iespējamie vainīgie ir kāds 1967.gadā dzimis Latvijā dzīvojošs Lielbritānijas pilsonis un 1979.gadā dzimis Latvijas valsts piederīgais, kurš jau agrāk tiesāts par nelikumīgu narkotisko vielu apriti.

Dažas dienas pēc bruņotas laupīšanas Kannās, kuras laikā bruņotiem laupītājiem izdevās nozagt juvelierizstrādājumus 103 miljonu eiro vērtībā, bruņots uzbrukums noticis luksusa pulksteņu veikalam.

Diviem noziedzniekiem, kas Kronometry veikala darbiniekiem draudējuši ar šaujamieroci un granātām, izdevies nozagt 40 dārgus luksusa klases pulksteņus. Pagaidām nav zināma nozagto priekšmetu vērtība.

Cietušais veikals jau šogad tika vienu reizi apzagts. Gada sākumā noziedzniekiem izdevās no tā nozagt pulksteņus viena miljona eiro vērtībā. Policija uzsākusi izmeklēšanu.

Kannu policijas arodbiedrības pārstāvis Frederiks Fonkels (Frederic Foncel) norādīja, ka pulksteņu zādzībā piedalījušies divi vīrieši, kuriem izdevies iegūt savā īpašumā ievērojamu skaitu luksusa priekšmetu. Abiem diviem laupītājiem izdevies aizbēgt, tāpēc F. Fonkels kritizēja Kannu varasiestāžu attieksmi pret drošības situāciju, norādot, ka pilsēta kļuvusi par iecienītu noziedznieku mērķi, vēsta AP.

Sv. Valentīna dienā visvairāk naudas tērē īri, Austrijā vīrieši apsveic pat mātes, bet Beļģijā tiek dāvinātas tehniska rakstura dāvanas, liecina GE Money pētījums.

14. februāris ir Sv.Valentīna diena. GE Money, kas darbojas 55 valstīs pasaulē, šai dienai tuvojoties, veica pētījumu, kā šī diena tiek atzīmēta Eiropā.

GE Money pētījuma rezultāti liecina, ka visstiprākās Sv.Valentīna dienas tradīcijas ir Lielbritānijā un Īrijā, kur to atzīmē visas paaudzes neatkarīgi no vecuma. Cilvēki šajās valstīs vairāk tērē arī pārsteiguma dāvanām šajā dienā. Piemēram, īri ir gatavi maksāt līdz pat 100 eiro par rožu pušķi. Turklāt vīrieši bieži pušķim pievieno arī juvelierizstrādājumus aptuveni 150 eiro vērtībā. Papildus īri iztērē vidēji 200 eiro romantiskām vakariņām diviem. Saskaņā ar GE Money pētījuma rezultātiem īri iztērē visvairāk naudas Sv.Valentīna dienā. Tomēr Lielbritānija daudz neatpaliek tēriņu ziņā – katru gadu Sv.Valentīna dienā ziediem tiek iztērēts vairāk nekā 151 miljons mārciņu, vidēji viens pircējs iztērē 24 mārciņas.

Lai uzņēmēji noticētu VID paustajai vēlmei veicināt uzņēmējdarbību, dienestam vispirms steigšus jāsakārto tranzīta procedūras

Sākumā par to, no kurienes stāstam par problēmām, ar kurām septembrī pēkšņi saskārās Rīgas brīvostā strādājošie komersanti, kājas aug. Dienas Biznesam zvanīja satraukti muitas brokeri, norādot, ka jau pāris nedēļu konteineru izvešana prasa pat piecas reizes ilgāku laiku nekā līdz šim. Gadus desmit pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un līdz ar to arī attiecīgās regulas ieviešanas VID paspārnē esošā muita pēc VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones rezolūcijas nu paģērēja jaunu kārtību. Proti, līdz šim tranzīta deklarācija tika noformēta vispirms, un tad konteiners tika uzkrauts uz mašīnas izvešanai no ostas. Tagad pa priekšu ir jāuzkraujas un tikai tad var tranzīta procedūru noformēt līdz galam. Šāda rokāde tad nu arī prasīja trīs līdz piecas reizes vairāk laika, turklāt visvairāk cieta t.s. atzītie nosūtītāji, lai gan tiem vajadzētu būt priekšrocībām. Pie reizes iznāk, ka muita ilgstoši tranzīta deklarāciju noformēšanu varētu būt veikusi neatbilstoši ES normatīvajiem aktiem. Tam gan ne visi komersanti tic, jo tad jau arī iznākot, ka Eiropas Komisijas auditori ES regulas īsti nepārzina.

Vakar, 12.maijā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldē tika uzsākts kriminālprocess pret kādu sievieti, kas ar avioreisu Telaviva – Rīga no Izraēlas Latvijā mēģināja ievest gandrīz 100 gramus hašiša.

1973. gadā dzimusī sieviete, kurai ir gan Izraēlas, gan Ukrainas pilsonība, starptautiskajā lidostā Rīga robežu šķērsoja pa zaļo koridoru, tādejādi apliecinot, ka viņai nav deklarējamu vai aizliegtu preču. Taču VID Vidzemes reģionālās iestādes kinologa darba suns sajuta narkotiku klātbūtni un pievērsa sievietei uzmanību. Uzaicināta uz padziļināto muitas kontroli, sieviete pati uzrādīja divas sapresētas hašiša plāksnītes, kas bija paslēptas viņas krūšturī, un kuru svars bija 95.696 grami. Pēc tam VID Rīgas muitas reģionālās iestādes darbinieki veica arī padziļinātu muitas kontroli sievietes bagāžai. Muitas kontroles laikā VID darbinieki atrada un izņēma vairāk kā 50 tukšus polimēra materiāla maisiņus, kas liecināja par pārkāpējas tālākajiem nodomiem, tas ir, par narkotiku sadalīšanu devās un realizēšanu.

Pasaulslavenās, ASV lielākās apakšveļas kompānijas Victoria’s Secret ikgadējo modes skati - jau astoņpadsmito - arī šoreiz var raksturot ar vārdiem - enģeļu spārni, dārglietas un skaistas sievietes.

Skates «nagla» bija modele Kandise Svanepoela (Candice Swanepoel) jeb viens no Victoria’s Secret «enģeļiem» tērpusies 10 miljonus ASV dolāru vērtā krūšturī.

Jaunākās tendences ASV apakšveļas nozarē var aplūkot šī raksta galerijā. Savukārt, ja interesē Latvijas ražotāji, kas darbojas šajā jomā, apskatiet Db.lv galeriju: Kā top?: New Rosme krūšturi vai lasiet laikraksta Dienas bizness rakstu: V.O.V.A. iegulda attīstībā pusmiljonu un eksportē uz Libānu.

Sieviešu veļas ražotājs SIA V.O.V.A. gatavojas ražot speciālu modes veļu jaunajām māmiņām un kokvilnas veļu. Ar jaunumiem uzņēmums cer palielināt eksporta apjomus.

Ar jaunumiem uzņēmums iepazīstināja starptautiskā klientu konferencē Liepājā, kur uzņēmuma modeles demonstrēja 2010. gada modes kolekciju. Īpaša uzmanība konferencē tika pievērsta jauniem izstrādājumiem - speciāli krūšturi barojošām māmiņām, iekļaujot tos ne tikai klasikas līnijās, bet arī modes kolekcijās.

Otrs jaunums ir kokvilnas veļas līnija, kurā iekļauti arī izstrādājumi no krāsainiem, spilgtiem printētiem materiāliem. Demonstrējumi iezīmēja nākamā gada modes tendences - krāsas un formas, tomēr joprojām norit darbs pie kolekcijas paplašināšanas, jaunu produktu ieviešanas, Db informēja uzņēmuma pārdošanas daļas vadītāja Tatjana Zalcmane.

Konferenci Liepājā apmeklēja 25 firmu pārstāvji no Krievija, Ukraina, Baltijas valstīm, Vācijas, Francijas un citām valstīm, kurās ir SIA V.O.V.A. noieta tirgi.

Apakšveļas ražotāja New Rosme reģistrējusi divas jaunas komercķīlas. Abu ķīlu kopējā summa veido 5,85 miljonus eiro, un to ņēmējs ir a/s Danske Bank, liecina informācija Lursoft.

Kā Db.lv skaidroja uzņēmuma pārdošanas un mārketinga departamenta direktors Kaspars Spriņķis, «komercķīlu ņemšana ir saistīta ar pārkreditēšanos. Par pamatu tam ir mūsu attīstības plāni un uzņēmuma New Rosme vēlme aktīvāk un straujāk attīstīties». Proti, attīstības plānos ietilpst ražošanas iekārtu uzlabošana un jaunu iekārtu iegāde.

Tāpat New Rosme plāno 2014. gada laikā ievērojami palielināt veikalu Rosme skaitu Baltijas valstīs un ārpus tām, Db.lv stāstīja K. Spriņķis. «Šinī gadā esam ieplānojusi vismaz desmit veikalu atvēršanu Krievijā, plānojam paplašināties Lietuvā un meklējam sadarbības partnerus citur pasaulē,» stāstīja New Rosme pārstāvis.

Ēnu ekonomika pērn salīdzinājumā ar 2021. gadu Igaunijā saruka līdz 18%, savukārt Lietuvā tā pieauga līdz 25,8%, bet Latvijā faktiski palika iepriekšējā gada līmenī.

To rāda Ēnu ekonomikas indeksa pētījums Baltijas valstīs, ko veica Rīgas Ekonomikas augstskolas profesori Arnis Sauka un Tālis Putniņš.

“Jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka,” uzsvēra Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā un Igaunijā nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents 2022. gadā bija aplokšņu algas, kas Latvijā veido 46,7% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā – 44,5%. Savukārt Lietuvā 2022. gadā nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents bija neuzrādītie ieņēmumi 36,5% no kopējās ēnu ekonomikas, kam seko aplokšņu algas 34,0%.

Aizvadīto gadu «Čili Pica» picēriju tīkla īpašnieks SIA «Čilija Pizza» noslēdzis ar 263 tūkstošu eiro lieliem zaudējumiem, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats.

Salīdzinot ar 2016.gadu, pērn ēdināšanas pakalpojumu nozarē strādājošā uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 3%, līdz 6,92 miljoniem eiro.

Gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka aizvadītā gada izskaņā SIA «Čilija Pizza» tīklā darbojās 15 picērijas Rīgā un Jūrmalā, tostarp 2017.gadā arī atvērtas jaunas picērijas tirdzniecības centros Domina un Spice Home.

Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA «Čilija Pizza» norāda arī uz galvenajiem šķēršļiem uzņēmuma straujākai attīstībai, norādot, ka restorānu nozares konkurenti slēpj ieņēmumus, nemaksā PVN un maksā algas aploksnēs, kas bremzē visu Latvijas restorānu tirgus segmentu. Pēc Čili Grupas vadības aprēķiniem, vairāk nekā 50% Latvijas restorānu biznesa uzņēmumu slēpj savus ieņēmumus vai nemaksā nodokļus, tāpēc uzņēmums ierosina atbildīgajām institūcijām vadīties pēc Lietuvas kolēģu piemēra, veicot to uzņēmumu izpēti, kas atrodas zem vidējiem rādītājiem.

Iedzīvotāji Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ar toleranci izturas pret sabiedrības iesaistīšanos ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs un aktīvi iesaistās šādās aktivitātēs arī paši- tāds ir galvenais secinājums no nesen publiskotā pētījuma, kuru veica Lietuvas Brīvais tirgus institūts sadarbībā ar Dr. Arni Sauku (Rīgas Ekonomikas augstskola- SSE Riga), Dr. Friederich Schneider (Johannes Kepler Universitāte, Austrija) un zinātniskajām institūcijām no Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, kā arī Zviedrijas.

Kā uzsver viens no pētījuma līdzautoriem Dr. Arnis Sauka: «Šis pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ne tikai ļoti augsta, bet arī lielāka kā pārējās divās Baltijas valstīs. Tam par iemeslu, cita starpā, ir iedzīvotāju negatīvā attieksme pret valsts sniegtajiem pakalpojumiem kā arī augsti darbaspēka nodokļi.»

Komentējot pētījuma datus, līdzīgu viedokli attiecībā uz galvenajiem iemesliem salīdzinoši augstākām ēnu ekonomikas aktivitātēm Latvijas iedzīvotāju vidū pauž arī Johannes Kepler Universitātes (Austrija) profesors Dr. Friedrich Schneider: «... Baltijas valstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji ēnu ekonomiku akceptē visvairāk. Kā galvenais iemesls tam varētu būt tas, ka daudz izteiktāk kā iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir sliktas kvalitātes. Iedzīvotāji Latvijā ir arī izteikti neapmierinātāki ar lieliem algas nodokļiem, tāpēc izvēlas saņemt lielāku algu neoficiāli.»

Alus nozare pēdējā gada laikā saņēmusi vairākus triecienus, kas, visticamāk, būtiski ietekmēs nozares tālāko attīstību

To intervijā DB atklāj Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Kāds alus darītājiem bijis pagājušais gads?

Gads bijis piesātināts ar dažādām aktualitātēm. Gribētos, lai tās būtu saistītas ar pozitīvām tendencēm, taču jāatzīst, ka mēs saskaramies ar daudzām valsts institūciju aktivitātēm, kas mūs ietekmē negatīvi. Jāmin gan nodokļu politika, gan alkoholisko dzērienu aprites jautājumi, kas skar arī alus nozari. Tāpat jārunā par iepakojuma ierobežošanu, kas attiecas uz divu litru PET pudelēm. Tas tika pamatots ar sabiedrības veselības interesēm, bet faktiski šis risinājums necīnās ar patiesajiem iemesliem un tos nerisina. Es to sauktu par politisku lēmumu, kas nav balstīts uz realitāti, ekonomiku un sabiedrības veselības mērķiem. Viss kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz nozari, ņemot vērā vēl nodokļu politikas izmaiņas. Ja iepriekš tika panākta vienošanās, ka akcīzes nodoklis tiks celts pakāpeniski trīs gadu periodā, tad pagājušajā vasarā nodokļu reformas kontekstā plāni tika mainīti un akcīzes nodoklis būtiski pieauga. Ja iepriekš akcīzes nodoklis bija paredzēts samērīgs, tad kopš šī gada marta tas ir par 50% augstāks.

Visiem ekonomiskajiem notikumiem un pavērsieniem, kas notiek valsts tautsaimniecībā, ir savi cēloņi, sakarības, sekas un skaidrojumi. Kredītinformācijas apmaiņas ietekme uz ekonomiku Latvijā pagaidām nav bijusi pietiekami novērtēta, jo tas, kādā veidā valstī tiek nodrošināta kredītinformācijas apmaiņa starp visiem tirgus dalībniekiem, būtiski ietekmē daudz un dažādus ekonomikas procesus, kas kā ķēdes reakcija iespaido visu tautsaimniecībā notiekošo.

Pasaulē ir veikts daudz pētījumu par kredītbiroju ietekmi gan makroekonomikas, gan mikroekonomikas līmenī un rezultāti ir tiešām vērā ņemami. Arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka savā materiālā par globālās krīzes skartajiem reģioniem raksta: «The global economic crisis of 2008-09 has highlighted the importance of an effective institutional environment within which Credit decisions can be made judiciously» (EBRD Transition report 2011 «Crisis and Transition: The People’s Perspective» 34 lpp).

Kredītbiroja galvenā funkcija ir nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu kredītrisku (zaudējumu rašanās iespējamību) vērtēšanu un vadību visiem tirgus dalībniekiem. Šo funkciju pildīšana atstāj ietekmi uz virkni citu procesu: samazinās kredītriski – samazinās kredītresursu cenas – pieaug kredītportfeļu kvalitāte – uzlabojas maksāšanas disciplīna – uzlabojas uzņēmumu naudas plūsma – uzlabojas konkurences vide – palielinās eksporta un ārvalstu investīciju piesaistes iespējas – samazinās ēnu ekonomika – palielinās ekonomiskā stabilitāte.

Picēriju tīkla "Čili pica" īpašniekam SIA "Čilija pizza" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina "Lursoft" dati.

Uzņēmumam uz šā gada 7.februāri bija reģistrēts 268,86 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds.

Pērn SIA "Čilija pizza" tika reģistrēti arī trīs nodrošinājumi, kas aizliedz reģistrēt, pārjaunot un grozīt komercķīlas, tāpat arī liedz veikt uzņēmuma reorganizāciju, likvidāciju, izmaiņas amatpersonu un dalībnieku sastāvā.

"Lursoft" kavēto maksājumu datu bāzē reģistrēti arī divi SIA "Čilija pizza" kavētie maksājumi, kā arī Paus Konsults datubāzē pieejama informācija par uzņēmuma nenomaksātiem parādiem.

"Lursoft" dati rāda, ka SIA "Čilija pizza" Rīgā reģistrētas 20 struktūrvienības, tostarp 18 picērijas un "take away". Picēriju biznesā uzņēmums darbojas kopš 2001.gada, pirmo picēriju atverot tirdzniecības centrā "Alfa".

Pastāv draudi, ka maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka kreditoru prasījumus nebūs iespējams apmierināti par apmēram 50 milj. Ls latu, jo šī summa, iespējams, pretlikumīgi pārskaitīta trešajām personām, savā paziņojumā uzsver Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tikmēr šo informāciju noliedz, sakot, ka visas izmaksas notikušas saskaņā ar lēumu par saistību izpildes ierobežojumiem. Savukārt informācijiu par trešajām personām jeb personām, kurām maksājumi tika veikti, Komisija nevar publiskot, ne tāpēc, ka nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas deputāts Uldis Augulis pauž: «Uzskatām, ka šādā gadījumā ir nodarīts kaitējums arī Latvijas valsts budžetam, jo Latvijas Krājbankā savus finanšu līdzekļus ir noguldījuši arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts iestādes kopumā aptuveni 70 milj. Ls apmērā. Izskatās, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valdība grib atkārtot savas iepriekš pieļautās kļūdas komunikācijai ar sabiedrību par notiekošo Latvijas Krājbankā. Neviena atbildīgā valsts amatpersona joprojām oficiāli nav šādu informāciju nedz noraidījusi, nedz arī apstiprinājusi.»

Nopludinātajos Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca dokumentos ir vārdi no Latvijas, tie ir interesanti, bet ne politiski svarīgi, sacīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica vadītāja Sanita Jemberga.

Re:Baltica par šo projektu bija informēta iepriekš, bet pie datiem tika decembrī. «Esam Izmeklējošo žurnālistu starptautiskā konsorcija (ICIJ) sastāvā, un, tāpat kā vienmēr, viņi izvēlas katrā valstī pētnieciskos žurnālistus, ar kuriem strādāt,» stāstīja Jemberga. «ICIJ sāka jaunu projektu, saviem žurnālistiem pateica, kas tas ir un par ko būs, un tā mēs tur nonācām.»

Centrs ceturtdien publicēs īsu kopsavilkumu par to, kas dokumentos bija atrodams saistībā ar Latviju.

«Ņemot vērā to, cik liela ir interese, mums ir doma ceturtdien īsumā publicēt to, kas dokumentos bija par Latviju, bet tādu gaidu kā par Ukrainu, Krieviju tur vienkārši nav,» sacīja Jemberga. «Tie mūsu cilvēki, kas slēpj ofšoros naudu, viņi slēpj tuvākās vietās, piemēram, Kiprā, un Panama ir retums.»

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Lai aizsargātu savu privāto dzīvi, paranoiski lietotāji izmanto visdažādākos paņēmienus personīgo datu aizsardzībai no ziņkārīgo acīm interneta vidē, tostarp slēpj datoru. Tomēr vairāki Kaspersky Lab pētījumi liecina, ka nepietiekami daudz lietotāju ir informēti par riskiem un tie, kuri ir, izmanto nepiemērotus paņēmienus drošības saglabāšanai internetā.

Pētījums liecina, ka interneta lietotāji izmanto visdažādākās metodes, lai rūpētos par konfidencialitāti. Piektdaļa (20 %) atzīst, ka, mēģinot aizsargāt privāto dzīvi, viņi aizklāj tīmekļa kameru. Lai gan tas ir noderīgi, ir svarīgi apzināties, ka tīmekļa kameras aizklāšana nevar novērst skaņas pārtveršanu un pasargāt lietotājus no hakeru vai ļaunprātīgu grupu veiktas noklausīšanās.

Vairāk nekā ceturtdaļa interneta lietotāju (28 %) glabā konfidenciālo informāciju ierīcēs, kas nav saistītas ar internetu, kļūdaini domājot, ka tas garantēs viņu datu drošību. Lai gan šī teorija ir loģiski pamatota un ir svarīgi nodrošināt rezerves kopijas pret izspiedējvīrusu uzbrukuma sekām, pat bez interneta pieslēguma ir iespējams inficēt ierīci, pievienojot tai viedtālruni vai USB atmiņu.

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

Ja rotai ir klasiska kompozīcija, tā būs modē arī pēc simt gadiem. Tā uzskata Laura Selecka, SIA Sofia Riga īpašniece un rotu dizainere. Vislabāk viņai patiktu izgatavot rotas vienā eksemplārā, taču rotu māksliniece ir nonākusi pie atziņas, ka ar individuālajiem pasūtījumiem un mākslas darbiem vien izdzīvot nevarēs.

«Man gribējās taisīt cilvēkam pieejamākas rotas. Ja izgatavo rotu vienā eksemplārā, tai ir augsta pašizmaksa. Ja to pārdod galerijai, uzcenojums ir milzīgs, un rezultātā cilvēkam ar tikpat lieliem ienākumiem kā man tā cenas ziņā ir nepieejama,» skaidro viņa. Tāpēc Laura pievērsusies rotu kolekciju veidošanai.

Pirmā kolekcija, kas radīta ar zīmolu Sofia Riga, ir no sudraba un porcelāna. Jau studējot Latvijas Mākslas akadēmijā viņai bija mēģinājumi savienot porcelānu ar metālu.

«Porcelāns ir ļoti skaists, iedvesmojošs un īpašs materiāls. Taču cilvēkiem pret to ir aizspriedumi, piemēram, ka tas saplīsīs. Vai tad mēs rotas metam zemē, vai ar smalkām kurpēm brienam pa dubļiem? Katrai lietai ir sava vieta un pieeja. Mēs nevelkam briljantus, ejot uz tirgu, un arī ar porcelāna rotām lambadu nedejojam,» viņa teic. Ja porcelāna rotu cena būtu zemāka, iespējams, cilvēki tās pirktu drošāk.

Labi izplānotas laupīšanas ietvaros kāds fotogrāfs Francijā viltus kurjeram atdevis juvelierizstrādājumus 71 tūkstoša eiro vērtībā. Dārglietas piederēja Parīzes juvelieru namam Boucheron, vēsta thelocal.fr.

Rotaslietas dažas dienas pirms tam izmantotas foto sesijai.

Viņš tās turējis pie sevis un gaidījis, ka tās dienas rītā ieradīsies kurjers no Boucheron, lai rotas nogādātu atpakaļ.

Kad 8.30 kurjers ieradies, fotogrāfs, priecājoties, ka tiks vaļā no dārgajām rotaslietām, un neko ļaunu nenojaušot, tās atdevis.

Taču tikai stundu vēlāk ieradies īstais kurjers, un fotogrāfs sapratis, kas ir noticis.

Viņš informējis policiju, kas tagad zagli meklē.

Boucheron tika izveidots vairāk nekā pirms 150 gadiem Parīzē un tagad ražo arī smaržas, brilles un pulksteņus.