Ar Jūrmalas eksmēra gādību vairāki desmiti vērtīgu Jūrmalas zemesgabalu iznomāti par maksu, kas mazāka pat par santīmu kvadrātmetrā.
Vairāk nekā 9 mēnešus domes deputāti lūdza domes vadību izsniegt viņiem advokātu biroja Liepa, Skopiņa/Borenius izvērtējumu zemes nomas līgumiem, kurus noslēdzis Juris Hlevickis, kurš tagad Matīsa cietumā izcieš sodu, ko Zemgales apgabaltiesa viņam piespriedusi par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanu laikā.
Jāzvēr klusēšana
Tikai pēc vēršanās pie Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra Aigara Štokenberga, kurš norādījis, ka šādi dokumenti domniekiem ir jāizsniedz, domes izpilddirektors Gatis Truksnis (izpilddirektora pienākumus viņš sāka veikt laikā, kad mērs bija J. Hlevickis), liekot katram domniekam parakstīties par to, ka informācijas izpaušanas gadījumā viņiem draud kriminālatbildība, deputātiem šo dokumentu kopijas tomēr izsniedza. Deputāti sašutuši vēlreiz vērsās pie atbildīgā ministra un saņēma atbildi, ka domes vadībai šādi rīkoties nav bijis nekāda pamata un informācija nekādi nav uzskatāma par slepenu. Var tikai minēt, kāpēc mazpazīstamām Tukumā vai Zirņu pagastā reģistrētām firmām tikuši ekskluzīvi zemes nomas līgumi bez nekādiem nosac��jumiem, bieži nesasniedzot pat santīmu par m2 zemes nomu.
Mazāk par 10 santīmiem
Advokātu birojs uzsvēris, ka noteikums, kas vislielākā mērā skar pašvaldības intereses, ir nomas maksa. Tā visos Hlevicka noslēgtajos nomas līgumos paredzēta zemāka par 0,10 Ls/m2. Vienpadsmit līgumos maksa par m2 nesasniedz pat santīmu. Lielākoties nomas maksas apmērs noteikts atbilstoši domes apstiprinātajai "Zemesgabalu nomas maksas noteikšanas metodikai", ņemot par pamatu minimālu nomas maksas likmi. Tomēr sešos līgumos nesasniedz pat to.
"Šāda rīcība ir atzīstama par likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" pārkāpumu, saskaņā ar kuru pašvaldībai sava manta ir jānodod citas personas lietošanā par iespējami augstāku atlīdzību," vēsta advokātu atzinums. Piemēram, pašā pilsētas centrā netālu no Dzintaru koncertzāles, Rembates ielas 4, kur izcirsta skaista bērzu birzs un šobrīd top dzelzsbetona desmitstāvu daudzdzīvokļu nams, nomnieks par 5944 m2 lielu zemes gabalu maksā ikmēneša nomas maksu 43 santīmu apmērā. Advokāti šo līgumu vērtē kā apslēptu patapinājumu.
Aptaujātie uzņēmēji atzina, ka lētāk kā latu vai pusotra par kvadrātmetru iznomāt zemi Jūrmalā neesot iespējams. Neapbūvētas zemes esot maz, tāpēc gan nomnieki, gan iznomātāji konkrētas adreses minēt izvairās. Uzņēmējs Māris Dzenītis atzina, ka viņa firma iznomā zemi par 3 Ls/m2, taču drīzumā plāno summu palielināt līdz 6% no tirgus vērtības.
Nesamērīgi gari termiņi
Vidējais līguma darbības termiņš svārstās no 20 līdz 50 gadiem. 19 līgumi noslēgti uz 50 gadiem, bet viens par zemesgabala Dārzkopības 19 nomu ar SIA BL Īpašumi – uz 99. Vairākos līgumos zemes gabala piešķiršana nomnieka lietošanā uz 50 gadiem nav kompensēta ar nomnieka saistību veikt ieguldījumus pilnīgi nekādā apmērā. "Nesamērīgi ilgs līguma termiņš atņem pašvaldībai iespēju pelnīt naudu, palielinoties tās iznomātā nekustamā īpašuma tirgus vērtībai," atzīts vērtējumā.
Garantētas iespējas
Gandrīz visi līgumi piešķir nomniekiem tiesības uzcelt uz iznomātās zemes ēku un ierakstīt to zemesgrāmatā uz sava vārda. Tādā veidā iegūstot likumā garantētu iespēju privatizēt iznomāto zemes gabalu par cenu, kas būs mazāka nekā īpašuma tirgus vērtība. Lai novērstu sava īpašuma atsavināšanu par neatbilstošu cenu, dome varēja atļaut nomniekam celt iznomātajā zemes gabalā būvi ar nosacījumu, ka tā piederēs pašvaldībai kā zemes īpašniecei, nomniekam pretim saņemot zemesgrāmatā ierakstītu nomas līgumu uz ekonomiski pamatotu laiku.
"Šajos gadījumos domei vajadzēja rīkot izsoli un pārdot zemi par iespējami augstāku cenu," ieteikuši advokāti. Birojs norādījis, ka pastāv iespēja lauzt noslēgtos nomas līgumus bez pārmērīgām izmaksām, jo nomnieki maksājuši viszemāko nomas maksu, turklāt vairāki joprojām nav izpildījuši līgumu nosacījumus.
Vairākiem nomniekiem pat nav norādīts, ka jāveic ieguldījumi, piem., SIA Framis par zemesgabala Valteri 3303 nomu, nevienam no Lielupes krasta zemju nomniekiem nav norādes par ieguldījumu veikšanu. Bražciema 0302 nomnieks SIA A.R.Trans Servis nav iesniedzis pierādījumus par ieguldījumu veikšanu 18 000 Ls apmērā par 2005. gadu, kaut arī tas bija norādīts noslēgtajos līgumos.
Arī SIA Beteks NK par nomas līgumiem Pliekšāna 102, Pliekšāna 103 un Varkaļu 1 nav veicis ieguldījumus 7,2 milj. Ls apmērā, k�� līgumā solīts. Ieguldījumi gan ir veikti, bet krietni mazākā apjomā. Toties nekas nav zināms par ieguldījumiem 4,2 milj. Ls apmērā, ko Beteks NK solījis par zemesgabala Turaidas ielā nomu.
Advokātu atzinums liecina, ka solītos ieguldījumus nav izpildījuši arī SIA Martium par Viestura 15a un 15b nomu, un pat SIA BL Īpašumi nav veicis solīto - saskaņojis būvprojektu. Db vairākkārt rakstīja par SIA BL Īpašumi grūtībām saskaņot projektu atbilstoši likumdošanai. 90 % BL Īpašumi pieder Inārai Vilkastei, kas slavena kā persona, kuras interesēs esot tikuši doti kukuļi Jūrmalas un Rīgas pašvaldībās, kas izriet no mediju rīcībā esošās informācijas, ko viņas biznesa partneris Štālbergs esot sniedzis KNAB.
Notiek tiesu darbi
Pilsētas mērs Raimonds Munkevics, aizstāvot zemes nomnieku intereses, pirms pāris mēnešiem skaidroja: "Saprotu, ka iedzīvotājiem negribas šīs daudzstāvenes, taču nepieļaut apbūvi nozīmētu riskēt ar nodokļu maksātāju naudu, iesaistoties tiesvedībās." Par vairākiem no minētajiem līgumiem tomēr jau ir sākti tiesu darbi. Pirmās instances tiesa aizliegusi jebkādas darbības ar zemesgabalu Ezeru 40, ko prasa atjaunot kompensācijas zemju fondā, tomēr R. Munkevica vadītā dome stūrgalvīgi turpina darbu pie SIA Tukuma tirdzniecības nams iesāktā detālplāna.
Par kukuļdošanu saistībā ar zemesgabaliem Viestura 15a un 15b norit izmeklēšana. Izmeklēšanas interesēs šobrīd nav pieejama sīkāka informācija par to, kā SIA Martium valdes locekle Larisa Sviridova devusi kukuli, lai "atrisinātu projekta virzību".
"Esam paredzējuši aicināt Jūrmalas pilsētas domes amatpersonas uz ministriju un lūgt paskaidrojumus un iespējamos risinājumus. Nezinām, kā dome varētu rīkoties, jo nevaram uzraudzīt domes saimnieciskās darbības," Db norādīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A. Štokenbergs.
"Pašlaik domē izveidota komisija, kas strādā pie līgumu izvērtēšanas, lai saprastu, vai nomas maksas ir adekvātas un nomnieki ir izpildījuši saistības. Esam arī pasūtījuši daļai līgumu neatkarīgus vērtējumus. Protams, ka argumenti ir dažādi, nomas maksa ir maza, bet uzņēmēji ir solījuši arī ieguldīt naudu. Izvērtēsim, un septembrī būs rezultāti, kā arī jaunā metodika īpašumu iznomāšanai," Db skaidroja R. Munkevics.