2016. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,3 miljoni viesu, kas ir par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Kopš 2010. gadā uzņemtajiem 1,3 miljoniem viesu šis rādītājs pieaudzis par 75 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar 2015. gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,5 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

2016. gadā apkalpoti 1,57 milj. ārvalstu viesu, un, salīdzinot ar 2015. gadu, šis rādītājs palielinājies par 6,7 %, bet ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,9 %. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Krievijas (208,8 tūkst.), Vācijas (187,8 tūkst.) un Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvas (158,8 tūkst.) un Igaunijas (145,3 tūkst.). Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Ķīnas (par 57,8 %), ASV (par 33,9 %), Izraēlas (par 27,5 %), Apvienotās Karalistes (par 22,7 %), Spānijas (par 21,6 %), Somijas (par 21,5 %). Nedaudz pieaudzis apkalpoto viesu skaits no Krievijas – par 2,5 %. Mazāk ārvalstu viesu bijis no Beļģijas (par 25,4 %), Nīderlandes (par 8,4 %), Norvēģijas (par 4,7 %), Zviedrijas (par 3,6 %) un Čehijas (par 3,2 %).

2015. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 2,1 miljons viesu, kas ir par 2% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, ārvalstu viesu skaits palielinājās par 3,1%, sasniedzot 1,5 miljonus. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī (kritums par 0,1%), vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2 naktis.

Apkalpoto viesu skaits no Krievijas samazinājās par 31,5 %, tomēr kritumu kompensēja kopējais ārvalstu viesu skaita pieaugums Lietuvas (par 19,8 %), Apvienotās Karalistes (par 17,9 %), Igaunijas (par 15,0 %), Zviedrijas (par 12,4 %) un Somijas (par 10,6 %).

No visiem ārvalstu tūristiem Rīgā uzņemti 79,1 % viesu, Jūrmalā – 8,2 %, Siguldas novadā – 1,7 %, Ventspilī – 1,5%, Liepājā – 1,5%.

2016. gada 3. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 862,3 tūkst. viesu, kas ir par 10,3 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,9 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

3. ceturksnī apkalpoti 584,9 tūkst. ārvalstu viesu, no tiem 32,2 % bija viesi no kaimiņvalstīm – no Krievijas 11,7 %, no Lietuvas 10,6 %, no Igaunijas 8,1 % un no Baltkrievijas 1,8 % no visiem ārvalstu viesiem.

Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 7,6 %, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3 %. Visvairāk ārvalstu viesu 3.ceturksnī uzņemts no Vācijas (82,8 tūkst.) un kaimiņvalstīm – Krievijas (68,6 tūkst.), Lietuvas (61,8 tūkst.) un Igaunijas (47,6 tūkst.) Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Apvienotās Karalistes (par 28,6 %), ASV (par 24 %), Somijas (par 22,2 %), Dānijas (par 21,6 %), kā arī no Polijas (par 19,6 %), Spānijas (par 18,1 %) un Itālijas (par 16,4 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas saglabājies iepriekšējā gada 3. ceturkšņa līmenī (kritums par 0,1 %). Mazāk ārvalstu viesu bijis no Zviedrijas (par 12,1 %), Šveices (par 5,2 %), Japānas (par 4,7 %) un Čehijas (par 4 %).

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas jūnijā vērojams straujš tūristu pieplūdums. Viesu skaits no Igaunijas, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, pieaudzis par 5,6 %, bet to pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 17,6 %.

Savukārt viesu skaits no Lietuvas, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, ir samazinājies tikai par 3,5 %, bet to pavadīto nakšu skaits – par 0,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2020. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 170,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 78,1 % mazāk nekā 2019. gada 2. ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 74,7 % un bija 373,4 tūkst. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2,2 naktis. 2020. gada pirmajā pusgadā Latvijas tūristu mītnēs uzņemti 570,3 tūkst. viesu, no tiem 317,1 tūkst. no ārvalstīm.

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Šī gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 694,2 tūkst. viesu, kas ir par 13,3 % vairāk nekā 2016. gada šajā pašā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 14,3 % un sasniedza 1,32 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

Dati atklāj, ka 2017. gada 2. ceturksnī apkalpoti 495,3 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 14,5 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 13,9 %, sasniedzot 929,0 tūkst.

Tostarp visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Vācijas (66,7 tūkst.), Krievijas (56,4 tūkst.), Lietuvas (42,4 tūkst.), Igaunijas (39,6 tūkst.), Somijas (34,9 tūkst.), Apvienotās Karalistes (25,4 tūkst.). Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Kanādas ( 3,8 reizes), Izraēlas (divas reizes), Ķīnas (par 33,2%), Dānijas (par 24,9 %), Zviedrijas (par 23,8 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas pieaudzis par 19,3 %. Mazāk ārvalstu viesu bijis no Ukrainas (par 7,8 %), Norvēģijas (par 6,2 %), ASV (par 2,7%).

2017. gada 1. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 397,4 tūkst. viesu, kas ir par 8,6 % vairāk nekā 2016. gada pirmajos trīs mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 6,3 % un sasniedza 784,9 tūkst. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2,0 naktis.

2017. gada 1. ceturksnī apkalpoti 264,3 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 9,9 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 6,7 %, sasniedzot 530,0 tūkst. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Krievijas (53,9 tūkst.), Igaunijas (30,9 tūkst.), Lietuvas (30,8 tūkst.), Vācijas (17,3 tūkst.), Apvienotās Karalistes (16,4 tūkst.). Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Kanādas (par 182,8 %), Izraēlas (par 148,0 %), ASV (par 43,9 %), Īrijas (par 24,9 %), Polijas (par 21,0 %), Zviedrijas (par 20,8 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas pieaudzis par 17,0 %. Mazāk ārvalstu viesu bijis no Somijas (par 17,5 %), Ķīnas (par 16,7 %), Šveices (par 13,9 %), Ukrainas (par 8,6 %), Beļģijas (par 7,0 %) un Japānas (par 6,3 %).

2016. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 612,9 tūkst. viesu, kas ir par 6,1 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 6,6 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

2016. gada 2. ceturksnī apkalpoti 432,7 tūkst. ārvalstu viesu, no tiem 29,6 % bija viesi no kaimiņvalstīm – no Krievijas 10,9 %, no Lietuvas 8,6 %, no Igaunijas 8,1 % un no Baltkrievijas 2,0 % no ārvalstu viesiem.

Salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 5,1 %, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 4,5 %. Ievērojami pieaudzis viesu skaits no ASV (par 56,6 %), Spānijas (par 33,4 %), Apvienotās Karalistes (par 27,0 %), kā arī no Lietuvas (par 17,9 %), Polijas (par 17,4 %) un Somijas (par 13,5 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas saglabājies iepriekšējā gada 2. ceturkšņa līmenī (pieaugums par 0,1 %).

2017.gada 3. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 964,1 tūkst. viesu, kas ir par 11,8% vairāk nekā 2016. gada šajā pašā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Tostarp ievērojami pieaudzis viesu skaits no Kanādas (3,6 reizes), Šveices (par 37,9%), Austrijas (par 31,1 %), Ķīnas (par 23,1%), Somijas (par 21,3 %), Izraēlas (par 20,5 %).

CSP dati atklāj, ka salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 14,4% un sasniedza 1,86 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

2017. gada 3. ceturksnī apkalpoti 658,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 12,6 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 13,7 %, sasniedzot 1,26 milj. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Vācijas (92,5 tūkst.), Krievijas (74,4 tūkst.), Lietuvas (72,0 tūkst.), Igaunijas (51,3 tūkst.), Somijas (48,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (29,3 tūkst.).

2017. gada 3. ceturksnī ārvalstu viesu skaits samazinājās no Norvēģijas (par 7,1 %), Nīderlandes (par 5,1%), Baltkrievijas (par 3,2%).

2024.gada martā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 164,2 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 18,8% vairāk nekā 2023.gada martā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 279,8 tūkst. nakšu, kas ir par 15,4% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada martu.

2024.gada martā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 56% jeb 91,9 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 25,4% vairāk nekā pērn martā, bet par 19,4% mazāk nekā 2019.gada martā pirms pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kam ir būtiska ietekme uz ārvalstu viesu ierašanos Latvijā. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada martu, palielinājies par 19,8% un bija 162,1 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,76 naktis (pagājušā gada martā - 1,85 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (16,8 tūkst.), Igaunijas (11,7 tūkst.), Vācijas (7,4 tūkst.), Apvienotās Karalistes (7,1 tūkst.), Somijas (6,4 tūkst.), Polijas (3,7 tūkst.), Spānijas (3,4 tūkst.), Ukrainas (3,2 tūkst.) un ASV (3,2 tūkst.).

2020.gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 1,46 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 48,7% mazāk nekā 2019.gadā un ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 2,89 miljonus nakšu, kas ir par 47,6% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

2020.gada sākumā - janvārī un februārī viesu skaits palielinājās, savukārt pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī no 12.marta un vēlāk no 9.novembra gan vietējo, gan ārvalstu viesu ceļošanas iespējas samazinājās, līdz ar to vērojams viesu skaita kritums, salīdzinot ar iepriekšējā gada mēnešiem.

2020.gadā tūristu mītnēs tika apkalpoti 715 tūkstoši ārvalstu viesu, kas ir par 63,3% mazāk nekā 2019.gadā. To pavadīto nakšu skaits bija 1,5 miljoni - kritums par 60,9%. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (178,4 tūkst.), Igaunijas (137,4 tūkst.), Krievijas (72,5 tūkst.), Somijas (68,8 tūkst.), Vācijas (53,4 tūkst.), Apvienotās karalistes (25,4 tūkst.).

2016. gada 1. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 366,0 tūkst. viesu, kas ir par 1,6 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 2,5 %, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,6 %. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2,1 nakts.

2016. gada 1. ceturksnī apkalpoti 240,5 tūkst. ārvalstu viesi, no tiem 45,0 % bija viesi no kaimiņvalstīm. Salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, pieaudzis viesu skaits no Eiropas Savienības dalībvalstīm – Somijas (par 28,0 %), Apvienotās Karalistes (par 16,0 %), Spānijas (par 15,2 %), Vācijas (par 11,0 %), Lietuvas (par 3,5 %) un Igaunijas (par 2,3 %). 2016. gada 1. ceturksnī par 3,2 % palielinājies arī apkalpoto viesu skaits no Krievijas.

No visiem ārvalstu viesiem Rīgā uzņemti 86,0 %, Jūrmalā – 5,5 %, Liepājā – 1,2%, Daugavpilī un Siguldas novadā – 0,9 % viesu.

2016. gada 1. ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 249,4 tūkst. viesu – par 6,2 % vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Ārvalstu viesu skaits Rīgā pieaudzis par 5,5 %. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Krievijas (18,7 %), Igaunijas (10,1 %), Lietuvas (9,8 %), Vācijas (7,7 %), Apvienotās Karalistes (7,5 %), Somijas (6,0 %) un Norvēģijas (5,4 %).

2024.gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 228,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 13,2% vairāk nekā 2023.gada maijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 385,5 tūkst. nakšu, kas ir par 7,2% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada maiju.

Šā gada piecos mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 827,5 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2023.gada pirmajos piecos mēnešos, tomēr par 10,6% mazāk nekā 2019.gada pirmajos piecos mēnešos, laikā pirms pandēmijas.

2024.gada maijā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 60,6% jeb 138,7 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 15,5% vairāk nekā pērn maijā, bet par 24,3% mazāk nekā 2019.gada maijā pirms pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kam ir būtiska ietekme uz ārvalstu viesu ierašanos Latvijā. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, palielinājies par 7,3% un bija 243,7 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis1 (pagājušā gada maijā - 1,9 naktis).

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

2019. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 781,1 tūkstotis ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2018. gada 2. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Lai gan ir vērojams neliels pieaugums, kopējais tūristu skaits joprojām ir katastrofāli mazs.

Latvijā vērojamais pieaugums krietni atpaliek no 3,5 līdz 4% pieauguma Eiropā, kā arī atgādina, ka Pasaules Tūrisma organizācijas prognoze 2019. gadam bija 4%.

Bāzes tirgus – Vācija

Tūristu skaita pieauguma dinamika pagaidām nav liela. Būtiski mazāk viesu bijis no ASV (par 32,9% mazāk). Domāju, ka šādu samazinājumu ietekmēja fakts, ka 2018. gadā vairāku militāro projektu dalībnieki tika klasificēti kā tūristi, jo apmetās viesnīcās. Tā kā tūristu skaits nav liels, šādas izmaiņas tomēr būtiski atspoguļojas statistikas datos.

Pozitīvi vērtējams viesu skaita pieaugums no Vācijas (par 6,2%). Būtībā Vācija ir Latvijas tūrisma piedāvājuma bāzes tirgus. Mums ir kopīgas kultūras, vēstures un citas iezīmes, turklāt tūristiem no Vācijas varam piedāvāt plašu segmentu – kulinārās iespējas, pludmales un dabu, operas apmeklējumu u.tml. Vācijas iedzīvotāji mums ir mentāli ļoti tuvi, un viņiem ir saprotami Latvijas piedāvātie produkti un pakalpojumi.

Ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā.

Tos tālāk ir paredzēts novirzīt Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai. Tomēr pastāv bažas, ka šo nodevu varētu būt salīdzinoši grūti administrēt.

Sagatavots projekts

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Rīgā gan ir pieaudzis par 1,1% un sasniedzis 794,8 tūkst. nakšu. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (56,2 tūkst.), Krievijas (42,5 tūkst.), Somijas (27,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (27,4 tūkst.), Igaunijas (26,2 tūkst.) un Lietuvas (25,8 tūkst.). Pirmajā pusgadā Rīgas tūristu mītnēs uzņemti kopumā 765,9 tūkst. viesu, no tiem 661,4 tūkst. no ārvalstīm.

2020. gada martā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 64 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 62,7 % mazāk nekā 2019. gada martā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Salīdzinot ar pagājušā gada martu, viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 58,2 % un bija 141,6 tūkst. nakšu.

Šajā martā apkalpoti 33,7 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 70,5 % mazāk nekā pagājušā gada martā, savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 65 % un bija 81 tūkst. nakšu.

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Krievijas (20,7 %), Lietuvas (10,1 %), Igaunijas (9,6 %), Vācijas (7,3 %), Apvienotās Karalistes (7 %), Ukrainas (4 %), Somijas (3,9 %).

2020. gada martā tūristu mītnēs apkalpoti 30,4 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 47,3 % mazāk nekā 2019. gada martā. Vietējo ceļotāju pavadīto nakšu skaits ir samazinājies par 43,5 % un bija 60,5 tūkst.

«Var just, ka Latvijas iedzīvotāji pēc krīzes ir kļuvuši turīgāki,» spriež kempinga un brīvdienu mājas «Ūši» saimniece Dženeta Marinska. «Ūši» Kolkā darbojas jau 18 gadus.

«90. gados atguvu īpašumā zemi, bet māja vienmēr ir piederējusi ģimenei. Īpašumā ir vairāki hektāri zemes, kas atrodas blakus jūrai,» stāsta Dž. Marinska.

Viesu uzņemšanu «Ūšos» viņa uzsākusi ap 2000. gadu. Sākotnēji viesu māju vasaras laikā apmeklēja vien daži klienti. «Tad tūrisms vēl bija bērnu autiņos. Sākām ar telšu laukumu,» atceras Dž. Marinska.

Sākotnēji «Ūšus» vairāk apmeklējuši vietējie tūristi, jo Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā. «No 2003. gada, kad bija pirmsiestāšanās periods un vairs nevajadzēja vīzas, ļoti varēja sajust klientu skaita pieaugumu, tūristi vēlās kā vilnis,» stāsta Dž. Marinska.

Šobrīd galvenie viesi ir vācieši un lietuvieši, kuri ierasti «Ūšus» apmeklē karstās nedēļas nogalēs vasarā. Brauc arī no tālākiem Latvijas reģioniem, piemēram, Latgales. Uz «Ūšiem» visbiežāk dodas cilvēki, kas vēlas laiku pavadīt pie jūras.

2015. gada 3. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 543,5 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2014. gada 3. ceturksnī, bet ārvalstu viesu tūrisma mītnēs pavadīto nakšu skaits samazinājies par 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Apkalpoto viesu skaits no Krievijas samazinājās par 24,8%, tomēr ievērojami palielinājās viesu skaits no Lietuvas (par 30,9%) un Igaunijas (par 30,0%). No visiem ārvalstu tūristiem Rīgā uzņemti 71,8% viesu, Jūrmalā – 10,8%, Ventspilī – 3,0%, Siguldas novadā – 2,4%, Liepājā – 1,8%.

2015. gada 3. ceturksnī tūristu mītnēs apkalpoti 238,5 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, un to skaits samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar 2014. gada attiecīgo periodu. Arī vietējo iedzīvotāju tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits sarucis par 2,2%.

Latvijas iedzīvotāji bija apmetušies tūrisma mītnēs Rīgā (19,3% viesu), Jūrmalā (6,5%), Liepājā (6,2%), Ventspilī (5,4%), Engures novadā (4,3%) un Siguldas novadā (3,1%).

2023. gada oktobrī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 176 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 1,1 % mazāk nekā 2022. gada oktobrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 317,2 tūkst. nakšu, kas ir par 2,6 % mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri.

Šā gada desmit mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,1 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 11,9 % vairāk nekā 2022. gada pirmajos desmit mēnešos, tomēr tas ir par 14,9 % mazāk nekā 2019. gada pirmajos desmit mēnešos, laikā pirms pandēmijas.

2023. gada oktobrī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 57,4 % jeb 101 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 0,8 % vairāk nekā pērn oktobrī, bet par 30,3 % mazāk nekā 2019. gada oktobrī. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, samazinājies par 0,3 % un bija 192,9 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalā norisinājās Pludmales volejbola pasaules līmeņa turnīrs "Beach Pro Tour Challenge Jūrmala", kurā četras dienas Majoru saulainajā pludmalē noritēja spraigas spēles ar negaidītu lielu dalībvalstu skaitu – 32.

Pasākuma rīkošanā ieguldīts milzīgs komandas darbs. Eiropā ir daudz vietu, kur var spēlēt pludmales volejbolu, konkurence pasākumu rīkotāju vidū ir sīva, tāpēc sarunu process bija garš, taču mums izdevās sevi pierādīt no labākās puses. Kā sava veida mēraukla pasaules volejbola turnīriem ir Šveices pilsēta Gštade, kas allaž izceļas ar visaugstāko organizatorisko līmeni, līdz ar to šobrīd, runājot ar delegāciju pārstāvjiem un dzirdot, ka mūsu posms tiek salīdzināts ar Šveici, zinu, ka esam paveikuši lielisku komandas darbu. Uzskatu, ka šādi pasākumi ir milzīgs ieguvums ne tikai Latvijas sportistiem, bet arī ekonomikai.

Kopā mūsu valstī bija ieradušās teju 100 komandas no visas pasaules. Viskuplāk pārstāvētās delegācijas bija no Ķīnas, Brazīlijas un ASV. Bez tam daudzas delegācijas mūsu valstī uzturas jau vairāk nekā nedēļu, trenējoties gan Rīgā, gan Jūrmalā un sildot mūsu valsts ekonomiku – mitinoties viesnīcās, izmantojot ēdināšanas un izklaides iespējas. Notikumiem seko līdzi arī ārvalstu mediji, līdz ar to Latvijas vārds izskan visā pasaulē.

Ar vēlmi paplašināt savu dzīves telpu un uzlabot komforta apstākļus pieprasījums pēc premium privātmājām šī gada pirmajā pusgadā ir bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums .

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā šogad sešos mēnešos nopirktas 26 premium privātmājas 14,6 milj. eiro vērtībā. Jūrmalā mazāk pirktas īpaši ekskluzīvas mājas, kas skaidrojams ar to niecīgo piedāvājumu, bet Rīgā apgrozījums pieaudzis iespaidīgi – par 73%.

Uzņēmuma pētījumā par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos pētīta informācija par privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

Privātmāju tirgus šogad pirmajā pusgadā veidoja 14.7% no kopējā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgus.

Jau ziņots, ka kopumā šajā pusgadā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti 376 īpašumi (augstākās klases dzīvokļi, privātmājas un apbūvējamas zemes) kopsummā par 99.5 milj. eiro. Lai gan šogad iegādāto premium māju skaits (26) ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā un pārspēj arī pērn sešos mēnešos iegādāto 20 māju apjomu, apgrozījumu izsakot eiro izteiksmē, redzams, ka šie 26 nami tika iegādāti par 3.7 milj. eiro lētāk jeb apgrozījums bijis par 20.3% zemāks nekā pērn gada pirmajā pusē, kad apgrozījums sasniedza 18.4 milj. eiro.

Kopējos apgrozījuma datus ietekmēja norises lielākajā premium privātmāju reģionā – Jūrmalā, t.sk. ierobežotais piedāvājums kūrortpilsētā. Pēdējā laikā jūtami pieaudzis pieprasījums pēc premium privātmājām Pierīgā ar vēlmi paplašināt savu dzīves vietu. "Īpaši interesējas par mājām Jūrmalā, kā arī tādās apkaimēs kā Mārupe, Bieriņi, Berģi, Carnikava u.c. vietās, kas ir līdz 20 - 30 km attālumā no Rīgas centra. Cilvēki izvērtē, cik kvalitatīvs un komfortabls ir pašreizējais mājoklis, kāds ir dzīvesvietas plašums. Ja ilgāks laiks jāpavada ierobežotā dzīves vidē, kur notiek gan dzīvošana, gan darbs, klienti sāk domāt par tās paplašināšanu tieši komforta apsvērumu dēļ, sevišķi, ja ģimenē ir arī bērni. Agrāk vairumam primārā dzīves vieta bija dzīvoklis Rīgas centrā un atpūtai otrs īpašums - māja ārpus pilsētas, tagad tas ir otrādi," komentē Latvia Sotheby’s International Realty pārstāve Līga Kohtanena.

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle 

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami...

Ir novērojams, ka klienti meklē mājas ar platību no 150 līdz maksimums 350 m2, diemžēl jaunu kvalitatīvu māju piedāvājums ir ļoti niecīgs. Tieši Jūrmalā faktiski nav jauna, augstvērtīga un kvalitatīva dzīvojamā fonda, tāpēc var teikt, ka pārdevējs var diktēt savu cenu, kas ne vienmēr ir atbilstoša tirgum. Pašlaik ir pārdevēja tirgus.

Savukārt otrreizējā tirgū, kur pieejamas desmit un vairāk gadu vecas mājas, kurām nepieciešams remonts, piedāvājums ir plašāks un arī konkurence lielāka. Tomēr pircējs ne vienmēr ir gatavs ieguldīt papildu līdzekļus ilgstošā remontā, tāpēc labprātāk piemaksā vairāk un atrod māju, kurā var uzreiz sākt dzīvot. Ne mazāk būtiska mājas izvēlē ir arī apkārtējā infrastruktūra (ceļu stāvoklis u.c.), īpaši pēdējā gada laikā klienti novērtē ātru un labu interneta pieslēgumu, jo mājās tiek arī strādāts.

Rīgas premium mājokļu tirgus tradicionāli ir bijis mazākais, un arī šis pusgads nav bijis izņēmums. Galvaspilsētā šajos sešos mēnešos noslēgti septiņi privātmāju darījumi par kopējo summu 3.3 milj. eiro. Tas gan ir iespaidīgs – 73.2% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā par 1.9 milj. eiro pārdotajām trim mājām, un arī summas ziņā pārspēj piecos gados sasniegto, kad galvaspilsētā pusgadā ierasti tika sasniegts apgrozījums no 1.3 līdz teju 2 milj. eiro apmērā.

Pierīgas teritorijā situācija premium privātmāju tirgū pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila. Pēdējos sešus gadus pusgadā Pierīgā tika iegādātas trīs privātmājas (izņēmums bija 2019. gads, kad tika nopirktas sešas mājas). Šogad pusgadā Pierīgā nopirktas piecas premium privātmājas par kopējo summu 2.5 milj. eiro, kas ir par divām mājām vairāk nekā pērn pusgadā, un kopējās naudas izteiksmē tas ir 1.2 milj. eiro pieaugums.

Pretēji Rīgas un Pierīgas kāpuma rādītājiem Jūrmalā apgrozījums sarucis par divām piektdaļām, lai gan māju skaita ziņā šī pusgada aktivitāte bija identiska kā pirms gada: pārdotas 14 premium privātmājas. Vēsturiski lielākajā Latvijas premium privātmāju tirgū šī gada sākumā jauniegūto īpašumu kopējā vērtība sasniedza 8.8 milj. eiro. Pērn ar līdzvērtīgu skaitu pārdoto māju to vērtība bija par 6.3 milj. eiro lielāka.

Jāpiebilst gan, ka 2020. gada sākums kūrortpilsētā bija viens no straujākajiem kopš 2014. gada: tikai vēl 2018. gada sešos mēnešos tika pārdoti 14 nami. Šī gada sākumā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā darījuma cena bija 629 000 eiro, kas nozīmē, ka premium privātmāju pirkumi kūrortpilsētā bija kopumā par 453 100 eiro izdevīgāki, jo pērn pusgadā šādu privātmāju varēja iegādāties par vidēji 1.1 miljonu eiro.

Šajā pusgadā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā cena ir zemākā pēdējo desmit pusgadu laikā. Lielākais kritums vērojams tieši ekskluzīvāko namu grupā: šogad iegādātas vien divas privātmājas cenā virs viena miljona eiro – kopā par 2.3 milj. eiro. Salīdzinājumam ar 2020. gada pirmo pusi - tad septiņi pircēji savā īpašumā ieguva šādus mājokļus, kuru vērtība kopā sasniedza 11.5 milj. eiro. Analizējot datus ilgākā laika periodā, jāsecina, ka Jūrmalas premium privātmāju tirgus ir samērā svārstīgs. Tāpēc nav viennozīmīgi vērtējams šī gada sākumā novērotais.

Premium apbūves zeme šai pusgadā veidoja 2.9% no kopējā augstākās klases nekustamo īpašumu tirgus. Apbūvei paredzētas zemes darījumi cenu kategorijā virs 150 000 eiro joprojām nav bieži sastopami. Trijos pārskata reģionos 2021. gada janvārī – jūnijā kopumā iegādāti 11 zemes īpašumi, kuru kopējā vērtība sasniedza 2.9 milj. eiro. Tas bija par 1.3 milj. eiro mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms gada, kad seši pircēji premium apbūves zemes iegādē ieguldīja 4.2 milj. eiro.

Visvairāk savām vēlmēm atbilstošu zemes gabalu šogad pircēji atraduši Rīgā, – nopirkti septiņi zemes gabali par 1.7 milj. eiro. Iegādātie trīs zemes gabali Jūrmalā par 660 tūkst. eiro jūtami atpaliek no pērn pusgadā sasniegtā, kad kūrortpilsētā tika nopirkti pieci zemes gabali par 3.8 milj. eiro, starp kuriem pāris bija patiesi ekskluzīvi zemes gabali. Pierīgā savu pircēju atradis tikai viens zemes gabals teju triju Jūrmalas īpašumu vērtībā – par 550 tūkst. eiro.

Latvijas uzņēmēji arvien skaļāk zvana trauksmes zvanus par darbaspēka trūkumu. Diemžēl vai par laimi tā nav tikai uzņēmēju problēma – jo mazāk nodarbināto, jo mazāk ieņēmumu valsts budžetā, jo lēnāka valsts izaugsme. Lai likvidētu problēmu kopumā, iespējams, nepieciešami dziļāki un asāki skalpeļa griezieni, taču tūrisma nozarē, ņemot vērā tās izteikto sezonalitāti, bez tiem var arī iztikt, vien nedaudz pamainot jau spēkā esošos normatīvos aktus.

Tūrisma nozare pandēmijas laikā cieta visvairāk, darbu zaudējot simtiem cilvēku. Tagad šīs nozares uzņēmēji būtu gatavi daudzkāršot pakalpojumu eksportu, ja vien būtu iespējas. Diemžēl uzņēmēji atturas strādāt vairāk, jo nav darbinieku, turklāt viņus ir grūti noturēt, un situācija ar katru mēnesi kļūst arvien sliktāka.

Šīs samērā nelielās izmaiņas likumdošanā ļautu tūrisma nozarei neatteikties no savām ambīcijām – veikt pakalpojumu eksportu 2 miljardu eiro apjomā, kam nākamajos 2–3 gados būtu nepieciešams līdz 5000 darbinieku. To vidū varētu būt gan mūsu pašu, gan ārvalstu studenti, tos nodarbinot sezonas laikā, piemērojot jauna veida īstermiņa risinājumus nodarbinātībai (līdzīgi kā tas jau šobrīd ir lauksaimniecībā), gan pensijas vecuma cilvēki, radot arī viņu nodarbināšanai pievilcīgākus noteikumus.

Piesaistot vairāk nekā 20 investorus, divu gadu laikā luksusa kempingu attīstītāja Ragnar Glamp veidoto naktsmītņu ķēdes posmi attīstījušies vairākās Latvijas vietās un ir gatavi paplašināties ārpus Latvijas.

Pirmā Ragnar Glamp viesu māju stacija tika atvērta 2021. gada pavasarī Ērgļos ar paša attīstītāja projektētām, būvētām un labiekārtotām divu tipu premium kvalitātes mājām. Ērgļos tika uzstādītas septiņas mājas viesu uzņemšanai visa gada garumā. Taču koncepta neatbilstības dēļ pērn septembrī Ragnar Glamp Ērgļos viesiem tika slēgts. Visas septiņas Ragnar Glamp mājas tika pārvestas uz citām lokācijām, kur tās pilda privātu vai viesu uzņemšanas funkciju, daļa ir Ragnar Glamp franšīze (drīz tiks atvērta Kuldīgā), dažas vairs nav zem Ragnar Glamp vārda. Tā paša gada vasaras nogalē tika atklāta otra viesnīca ar četrām viesu mājām Koknesē pie Pērses upes ietekas Daugavā. 2022. gada sākumā attīstītājs lika pamatus, lai jau maijā atklātu trešo Ragnar Glamp viesnīcu Milzkalnē, kur pašā augstākajā punktā virs jūras līmeņa tika uzstādītas trīs mājas. Tā paša gada rudenī attīstītājs rada ilgi meklētas atbilstošas piejūras zemes iegādes iespējas un decembrī atklāja ilgi gaidītu Ragnar Glamp viesnīcas projektu pie jūras.