Viens no valdības atbalstītajiem inflācijas samazināšanas plāna instrumentiem ir iedzīvotāju uzkrājumu veicināšana. Pretinflācijas plāna ietvaros tiek virzīta virkne likumu grozījumu, tajā skaitā plānots grozīt likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli atsevišķas normas.
Tomēr likumu grozījumu tapšanas gaitā ir iezagušies vēl papildus priekšlikumi, kuri draud ne vien veicināt inflāciju, bet arī sagraut esošo triju līmeņu pensiju sistēmu.
Likuma grozījumu mērķis sākotnēji bija palielināt nodokļu atlaides tiem iedzīvotājiem, kas uzkrāj līdzekļus privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu) no līdzšinējiem 10% uz 20%.
Taču grozījumu tapšanas gaitā notikusī transformācija paredz arī iedzīvotāju ienākuma neapliekamajā daļā paralēli iemaksām pensiju fondos un prēmijām dzīvības apdrošināšanā iekļaut arī iemaksas ieguldījumu fondos.
Uzskatu, ka šis priekšlikums nesamazinās inflāciju, neveicinās patēriņa pieauguma ierobežošanu, un ir noraidāms vairāku nozīmīgu apsvērumu dēļ.
Jāatzīmē, ka pēc savas būtības ieguldījumu fondu apliecības ir īstermiņa finanšu instruments un to galvenokārt izmanto iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem, kur iedzīvotāju ienākuma nodokļu atlaides darbojas ļoti ierobežotā apjomā. Šobrīd inflācijas apkarošanas plāna ietvaros nepieciešams izmantot tādus finanšu instrumentus, kuri palīdzētu īstermiņā izņemt no tirgus ievērojamus finanšu resursus, un to nevar panākt, piešķirot atvieglojumus ieguldījumu fondiem.
Jaunie grozījumi paredz, ka līdzekļu ieguldītājam būtu tiesības ieguldīt savus brīvos līdzekļus ne tikai Latvijā reģistrētos ieguldījumu pārvaldes sabiedrības fondos, bet jebkurā citā ieguldījumu pārvaldes sabiedrības fondā, kas reģistrēts Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomiskajā Zonā. Nebūtu praktiski iespējams noteikt ierobežojumus šīm sabiedrībām neizņemt līdzekļus piecus gadus pēc to ieguldīšanas, jo tās atrastos ārpus Latvijas ieguldījumu tirgu pārraugošo un regulējošo institūciju ietekmes sfēras. Savukārt, vērtējot no nodokļu administrēšanas puses, tos būtu grūti vai pat neiespējami efektīvi un taisnīgi administrēt, kas, iespējams, galarezultātā veicinātu nelikumīgu nodokļu izkrāpšanu.
Kā liecina līdzšinējā dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) un privāto pensiju fondu darbība pēdējos sešos gados, līdzekļu apjoms, ko ar nodokļu atvieglojumu piešķiršanu iespējams izņemt no tirgus, būtu mērāms tikai desmitos miljonu latu gadā, kas būtu neliels, salīdzinot ar to līdzekļu apjomu miljardos latu, kas tiek izlietots patēriņam. Tādēļ rodas jautājums, vai šobrīd netiek izmantota inflācijas apkarošanas politika, lai risinātu pavisam citus, ar inflāciju nesaistītus jautājumus?
Jāņem vērā arī tas, ka ieguldījuma fondi tirgo arī dažādu nekustamo īpašumu fondu daļas, kas pēc būtības nav uzkrājošais instruments un, iespējams, tādējādi vēl vairāk var sakarsēt finanšu tirgu un veicinātu patēriņu.
Šā priekšlikuma atbalstīšana, nesasniedzot pretinflācijas mērķi, sagrautu līdz šim sekmīgi funkcionējošo un stingri regulēto triju līmeņu pensiju sistēmu. Īpaši liela negatīva ietekme tiktu atstāta uz pensiju sistēmas 3. līmeņa pensiju turpmāku veidošanu, kas paredz ilgtermiņa uzkrājumu veicināšanu un uzticības veidošanu valsts ilgtermiņa politikai nodoļu jomā. Jāatzīmē, ka minētos ilgtermiņa uzkrājumus veic iedzīvotāji, kuru vidējie ienākumi ir no 300 līdz 800 latu mēnesī, un jāuzsver, ka no šiem ienākumiem ir nomaksāts algas nodoklis. Tādējādi tiek veicināta valsts īstenotā politika ne tikai nodokļu, bet arī sociālo garantiju jomā.
Ilgtermiņa ieguldījumu veicināšana privātos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu ir vispārpieņemta prakse ES dalībvalstīs, t.sk. Igaunijā un Lietuvā. Manā rīcībā nav informācijas, ka kāda no dalībvalstīm stimulētu īstermiņa ieguldījumus ieguldījumu fondu apliecībās, piemērojot nodokļu atvieglojumus, pat ja tas saistīts ar inflācijas ierobežošanas pasākumiem.
Nedrīkst arī par zemu novērtēt apstākli, ka iedzīvotājiem trūkst elementāru zināšanu par ieguldījumu fondu darbības principiem un to mērķiem, un tas nozīmē, ka ar šādu soli brīvprātīgie iedzīvotāju uzkrājumi varētu pāriet uz daudz riskantāku ieguldījumu zonu, kas pakļauj iedzīvotājus neapzinātam riskam tos pazaudēt fondu tirgus svārstību rezultātā.
Turklāt šobrīd dzīvības apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi bauda daudz stingrāk regulētu vidi ar augstākām prasībām nekā šobrīd tiek attiecināts uz ieguldījumiem ieguldījumu fondos, piemēram, minimālajam dzīvības apdrošināšanas sabiedrību pamatkapitālam ir jābūt 3 milj. EUR, turpretim ieguldījumu fonda minimālais pamatkapitāls ir tikai 0,1 milj. EUR.
Ar šādas normas ieviešanu privāto uzkrājumu segmentā tiktu arī realizēta nevienlīdzīgas konkurences un pieejas politika, jo šobrīd dzīvības apdrošināanas sabiedrībām no kopējm iemaksām šajā uzņēmējdarbības veidā ir jāmaksā 1% apdrošināto interešu aizsardzbas fondā, kas nav jādara ieguldījumu sabiedrībām.
Uzskatu, ka, palielinot nodokļu atlaides no 10% uz 20%, kā tas sākotnēji bija paredzēts, un saglabājot spēkā esošo līdzsvaru, iedzīvotāju uzkrājumi turpinās pieaugt vēl ievērojamākos tempos un tas būs patiesi nozīmīgs līdzeklis cīņā pret inflāciju. Vienlaicīgi tiktu saglabāts līdzsvars starp citiem valstiski nozīmīgiem mērķiem, neradot ne iedzīvotājiem, ne valstij kopumā jaunas problēmas ilgtermiņā.
Esmu patiesi nobažījies par šādu soli, kas būtībā līdzinās ugunsgrēka dzēšanai ar benzīnu!
