Maksātnespējīgās SIA JLM grupa kreditoru sapulce nolēmusi turpināt bankrota procedūru, jo potenciālais investors atteicies no sanācijas priekšlikuma.

Potenciālais investors Eldars Gumbatovs, kurš iepriekš izteica gatavību pārņemt JLM grupu, lai atjaunotu maizes ražotāja darbību, atteicies no šādas iespējas, Db ionformēja SIA JLM grupa maksātnespējas administrators Guntars Birsāns.

Uzņēmējs gan izteicis gatavību iegādāties JLM grupa ražošanas līdzekļus izsolē un nomāt tos līdz izsolei. Tomēr viņš nav varējis kreditoriem uzrādīt dokumentus, kas apliecinātu pietiekamas finansiālas iespējas. Tāpēc kreditori noraidīja nomas pieteikumu.

Pēc kreditoru sapulces protokola apstiprināšanas uzņēmuma administrators gatavos izsoles noteikumus un organizēs JLM grupa visas mantas izsoli.

Db jau rakstīja, ka JLM grupu, kas apvienoja Liepājas un Jelgavas maizes ražotājus, tiesa pasludināja par maksātnespējīgu pērn pēc neveiksmīga mēģinājuma iegūt tiesisko aizsardzību. Kreditoru sapulce pērn 16. decembrī nolēma sākt maizes ražotāja JLM Grupa bankrota procedūru. Šī gada 22. maijā notika kārtējā JLM grupa kreditoru sapulce, kurā kreditori iepazinās ar priekšlikumu atjaunot maksātspēju un ar potenciālo investoru, tomēr sapulci pārtrauca, jo priekšlikums nebija detalizēti izstrādāts. Kopējie kreditoru prasījumi sasniedz aptuveni 2.8 milj. Ls, uzņēmuma manta novērtēta ap vienu miljonu latiem.

Liepājas tiesa pasludinājusi par maksātnespējīgu ar 2009. gada 3. februāri maizes ražotāja JLM Grupa saistīto uzņēmumu SIA Sono maiznīca.

Par maksātnespējas administratoru iecelts Aleksandrs Kozačkovs, par atbildētāja pārstāvi - SIA Sono maiznīca īpašnieks Arvis Rove. Uzņēmuma maksātnespēju apliecina divas pazīmes - parādu kopsumma ap 202 tūkstošiem latu pārsniedz aktīvu vērtību, kā arī vairāk nekā trīs mēnešus nav maksāti nodokļi. Starp kreditoriem ir gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī JLM grupa. Savukārt debitoru parādi sasniedz 80 tūkstošus latu, tostarp ir arī JLM Grupa.

"Vienīgais iemesls Sono maiznīcas nonākšanai maksātnespējas situācijā ir JLM Grupas darbības apturēšana," Db situāciju komentēja Arvis Rove. Pēc viņa teiktā, vismaz pieciem uzņēmumiem JLM grupas darbības apturēšana radīs nopietnas problēmas, bet vēl vismaz 15 - 20 uzņēmumiem - mazākas problēmas.

22. maijā paredzēta kārtējā JLM grupa kreditoru sapulce, kurā kreditori iepazīsies ar priekšlikumu atjaunot maksātspēju un ar potenciālo investoru.

Tajā pašā laikā samilzis konflikts starp JLM grupas bijušo īpašnieku Arvi Rovi un maksātnespējas administratoru Guntaru Birsānu. Arvis Rove vērsies kriminālpolicijā sakarā ar administratora Guntara Birsāna darbībām. Savukārt pret Arvi Rovi ierosināta civillieta pēc Guntara Birsāna iniciatīvas.

«Esmu iesniedzis iesniegumu kriminālpolicijai par administratora Guntara Birsāna darbībām maksātnespējas procesā,» Db informēja Arvis Rove.

A. Rove apgalvoja, ka 11. martā ir uzsākts kriminālprocess.

Bijušais maizes ražotāja īpašnieks un vadītājs uzskata, ka administrators Guntars Birsāns darbojas savās privātajās interesēs, pamatojot to ar faktu, ka G. Birsānam pieder SIA KRESE GV kur apgrozījums 2008.gadā bijis aptuveni 5 tūkstoši latu, zaudējumi - ap 19 tūkstošiem latu, bet parādsaistības vairāk nekā 300 tūkstoši latu.

Liepājas tiesā iesniegts JLM grupa saistītā uzņēmuma SIA Sono maiznīca maksātnespējas pieteikums, liecina informācija maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

Lieta ierosināta 9. februārī, administratora pretendents ir Aleksandrs Kazačkovs. Db jau rakstīja, ka Kurzemes apgabaltiesa 15. janvārī apmierināja maksātnespējīgās SIA JLM grupa prasību pret SIA Sono maiznīca par vairāk nekā 173 tūkstošu latu parāda piedziņu.

Tiesa nolēma piedzīt par labu prasītājam 173 tūkstošus latus, kā arī vairāk nekā divus tūkstošus Ls valsts nodevu. Termiņš noteikts 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Jau 2008. gada 4. septembrī tiesa lēma par prasības nodrošinājumu, apķīlājot SIA Sono maiznīca bankas kontus, ko Sono maiznīca lūdza atcelt. 2008. gada 9. septembrī tiesa noraidīja Sono maiznīcas prasību un atstāja spēkā prasības nodrošinājumu. Diemžēl atbildētāja kontos nav pietiekami daudz līdzekļu, lai segtu prasību, tiesas starplaikā Db atzina JLM Grupa pārstāvis, zvērināts advokāts Viesturs Ločmelis.

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Kreditoru sapulce šodien, 16. decembrī, nolēma sākt maizes ražotāja JLM Grupa bankrota procedūru, kā arī sākt tiesvedību pret uzņēmuma bijušo īpašnieku Arvi Rovi.

Sapulcē lielākais pārstāvētais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests, lielākais nodrošinātais kreditors ir Swedbank. Kopējā kreditoru prasījumu summa ir 2 869 834.53 Ls, atzīto prasījumu summa - 2 591 252.02 Ls. Kreditori nevienojās par maksātnespējas procesa izmaksu apstiprināšanu, atliekot jautājumu. Sapulce nolēma JLM Grupas mantu pārdot, pirms tam pieaicinot vērtētājus. Apstiprināta arī operatīvā bilance (līdz 16. decembrim, 2008). Par iespējamo bankrota procedūras beigu termiņu sapulce noteica 2010. gada 30. jūniju. Procesu finansēs no parādnieka līdzekļiem. Kreditori atbalstījuši administratora ierosinājumu pieaicināt advokātu, lai sāktu tiesvedību pret Arvi Rovi, un advokātu tiesvedībai pret SIA Sono maiznīca, db informēja maksātnespējas administrators Guntars Birsāns.

Maizes izstrādājumu ražotāja JLM Grupa Liepājas ražotnes izsole 30. jūnijā nav notikusi interesentu trūkuma dēļ.

To DB apliecināja uzņēmuma maksātnespējas administrators Guntars Birsāns.

Administrators par izsoles rezultātiem informējis nodrošināto kreditoru - Swedbank, kurai divu nedēļu laikā jāizlemj, vai rīkot atkārtotu izsoli, vai arī pārņemt parādnieka mantu.

DB jau rakstīja, ka ka izsolē bija izlikta JLM Grupas Liepājas ražotne jeb bijušā uzņēmuma Liepājas maiznieks manta - zemes gabals 9766 kvadrātmetru platībā, caurlaides ēkas, ražošanas korpuss, noliktavas ēkas, kā arī darbnīcu ēkas un garāžas Rīgas ielā 63/65. Īpašumu bija paredzēts izsolīt kā mantas kopību kopā ar JLM Grupai piederošo kustamo mantu. Nekustamo īpašumu piespiedu pārdošanas vērtība ir 140 tūkstoši latu, kas bija arī izsoles sākumcena. Kustamās mantas kopējais novērtējums ir 296,4 tūkst. latu bez PVN.

Maksātnespējīgās JLM grupas administrators Guntars Birsāns 16. decembrī izraidīja no kreditoru sapulces masu mediju pārstāvjus, lai gan vairums klātesošo kreditoru un atbildētāja pārstāvis lūdza atļaut žurnālistiem piedalīties un atsaucās uz Informācijas atklātības likumu.

Maksātnespējas administrācija solīja šo starpgadījumu komentēt vēlāk, atzīstot, ka parasti par iespēju trešajām personām piedalīties kreditoru sapulcē lemj sapulce, iekļaujot balsojumu dienaskārtības papildu jautājumos.

Db jau ziņoja, ka 16. decembrī JLM grupas krediotori pulcējas uz pirmo sapulci. Sapulces dienskārtībā bija: administratora darbības pārskats, maksātnespējas procesa risinājuma noteikšana, maksātnespējas procesa izmaksu un to saraksta apstiprināšana, rīcība ar mantu, parādnieka likvidācijas sākuma bilances apstiprināšana, speciālistu pieaicināšana un viņu atlīdzības noteikšana, administratora pieaicināto speciālistu atlīdzības noteikšana, iespējamā maksātnespējas procesa beigu termiņa noteikšana, maksātnespējas procesa finansēša, kā arī administratora atalgojuma noteikšana.

Lielbritānijas Augstākā tiesa otrdien noraidīja valdības apelāciju un paturēja spēkā zemākās instances tiesas spriedumu, ar kuru atzīts, ka Lielbritānijas parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par sarunu sākšanu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

«Šodien, ar vairākuma astoņām balsīm pret trim, Augstākā tiesa nolemj, ka valdība nevar iedarbināt [Lisabonas līguma] 50.pantu bez parlamenta lēmuma, kas uz to pilnvarotu,» paziņoja tiesas priekšsēdētājs lords Deivids Noiburgers.

Tajā pašā laikā tiesa nolēma, ka valdībai par izstāšanās procesa uzsākšanu nav jākonsultējas ar Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju un ka to reģionālajiem parlamentiem šajā jautājumā nav teikšanas. Tādējādi tiesa aizvākusi vienu no iespējamajiem šķēršļiem, kas varētu kavēt tā dēvētā Breksita īstenošanu.

Lielbritānijas valdības augstākais tieslietu padomnieks Džeremijs Raits jau paziņojis, ka valdība esot vīlusies, taču ievēros tiesas spriedumu.

Bārmeņu biedrība Lords of Liquids nolēmusi pārspēt pasaules rekordu domino šotu šovā.

Domino šots notiks 11. jūnijā 23.00 , tirdzniecības centrā Dauga, Ogrē. Domino šotu šova būtība ir balstīta uz domino kauliņu gāšanās principa – pirmā krītošā šota glāze pagrūž katru nākamo glāzi, izraisot ķēdes reakciju, kuras rezultātā apgāžas visas ar krāsainu dzērienu pildītās glāzes. Taču viss nav tik vienkārši – mazās šotu glāzes ir saliktas uz lielāku kokteiļu glāžu malām, tā, lai, tās gāžoties, katra ar plunkšķi iekristu savā kokteiļa glāzē un izveidotu kokteili. Šī trika sarežģītākā daļa ir tā sagatavošana – glāžu pieliešana un to novietošana vajadzīgajā pozīcijā tā, lai neviena mazā glāze neiekristu lielajā priekšlaicīgi vai arī nebūtu pārāk stabila un nepārtrauktu ķēdes reakciju. Šobrīd zināmais domino šotu šova pasaules rekords ir 1007 kokteiļi. Par godu tirdzniecības centra Dauga gada jubilejai bārmeņu biedrība Lords of Liquids nolēmusi veidot Dauga World Record Team un pārspēt rekordu tikai par četriem kokteiļiem, lai savu un Latvijas vārdu pasaules rekordu grāmatās ierakstītu ar apaļu ciparu 1111. Tik liela domino šova veiksmīgai norisei ir vajadzīgas ne vien 2222 divu dažādu veidu glāzes, bet arī 300 litri kokteiļu sastāvdaļu.

Apdrošinātāja BALTA drošības dienesta operatīvā informācija liecina, ka pēdējā laikā zagļi, izmantojot modernās tehnoloģijas, īpaši pievērsušies to auto zādzībām, kuri aprīkoti ar tā saukto Keyless Go iedarbināšanas sistēmu.

Kopējā situācija auto zādzībās nav iepriecinoša – lai gan, salīdzinot šā un pagājušā gada periodu no janvāra līdz oktobrim, automašīnu zādzību skaits ir samazinājies par 17%, būtiski pieaudzis luksusa klases automašīnu, kas aprīkotas ar tā saukto Keyless Go, zādzību skaits.

BALTA drošības dienesta speciālisti novērojuši, ka zagļu «darbarīki» kļuvuši daudz profesionālāki - pateicoties Keyless Go iedarbināšanas sistēmai un tās uzlaušanai, ir iespējams nozagt automašīnu pāris minūšu laikā. Keyless Go ir vispārējs apzīmējums sistēmai, kas autovadītājam ļauj komfortabli iekļūt automašīnas salonā un iedarbināt motoru ar automašīnas panelī integrētu start/stop pogu, neizņemot automašīnas aizdedzes atslēgas un/vai signalizācijas pultis no lietotāja kabatas vai somiņas.

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Fazer Group iegādājusies zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Ar šo zīmolu pārņemšanu Fazer nostiprina tirgus pozīcijas cepumu tirgū un saskata lielu potenciālu tālākai attīstībai.

Fazer paplašina savu cepumu sortimentu, no uzņēmuma Mondelez iegādājoties cepumu zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Minēto zīmolu pārņemšana ir turpinājums 2012. gadā veiktajai cepumu ražošanas pārņemšanai no uzņēmuma Kraft Foods (šobrīd Mondelez) Somijas pilsētā Vantā. Domino ir atzīts par vērtīgāko zīmolu cepumu kategorijā Somijā.

Fazer ir ilglaicīga pieredze cepumu biznesā - cepumi tika ražoti laikā no 1929. līdz 1995. gadam. Cepumi Domino sākti ražot 1953. gadā, Jaffa – 1969. gadā, bet Fanipala – 1997. gadā.

Šā gada septembrī apritēs 125 gadi, kopš zviedru izcelsmes uzņēmējs Karls Fazers (Karl Fazer) atvēra savu franču–krievu kafejnīcu Helsinku centrā. Šobrīd Fazer ir viens no Somijas pazīstamākajiem uzņēmumiem. Fazer cepumu ražotne atrodas Vantā (Vantaa), un tajā strādā ap 80 darbinieku.

Brocēnos ceturtdien, 15.jūnijā 4 Energia atklāja savu pirmo koģenerācijas staciju un granulu ražotni.

Laikraksts Dienas Bizness jau pērn decembrī rakstīja, ka SIA 4 Energia Brocēnos izveidojusi kokskaidu granulu rūpnīcu ar jaudu 160 000 t gadā, kas perspektīvā var tikt dubultota, pat neraugoties uz šī produkta cenu kritumu par aptuveni 25%.

Uzņēmums 20 ha platībā ir izveidojis modernu kompleksu, kurā kokskaidu granulu rūpnīca strādā kopā ar koģenerācijas staciju, kurā ražo siltumu un elektroenerģiju. «Divu jomu sinerģija ļauj samazināt ražošanas izmaksas un būt konkurētspējīgiem, jo īpaši pašreizējā sarežģītajā granulu tirgū, ko izraisīja iepriekšējo gadu salīdzinoši siltās ziemas Eiropā,» stāsta SIA 4 Energia valdes loceklis Toms Nāburgs.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Saeima ceturtdien otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas nosaka līdz nākamā gada 1.martam pārcelt tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu.

Parlaments 25.septembrī pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest «nolikto atslēgu» principu, kas būtu attiecināms uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.

Šos grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus, kas jāizdara līdz nākamā gada sākumam.

Arī valdošās koalīcijas politiķi pauduši, ka nepieciešams strādāt pie likuma grozījumiem, lai šo banku un Valsts prezidenta Andra Bērziņa asi kritizēto principu padarītu no obligāta par izvēles iespēju. Tomēr koalīcija pie šī jautājuma risināšanas plāno ķerties janvārī.

Liepājas domes nodarbinātības komisija, analizējot bezdarba situāciju Liepājā līdz 1. oktobr,konstatējusi, ka Liepāja ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā pēdējo divu mēnešu laikā nav pieaudzis bezdarba līmenis – tas ir 5.7 %.

Lai gan Liepājā šogad likvidēti vairāki rūpniecības uzņēmumi, NVA apkopotie dati liecina, ka Liepāja ir otrā pilsēta aiz galvaspilsētas, kurā visvairāk iedzīvotāji no jauna iekārtojas darbā – septembrī 279 iedzīvotāji paziņojuši par iekārtošanos darbā.

Šobrīd bezdarbnieku uzskaitē ir 2276 bezdarbnieki, no kuriem lielākā daļa ir sievietes ( 1478) un bezdarbnieki virs 50 gadu vecuma ( 655). 2008. gada laikā saņemtas vēstules no 29 uzņēmumiem par 766 darbinieku atbrīvošanu, tajā skaitā IG Latvija ( 135 darbinieki), BALT IG ( 135), A/s Liepājascukurfabrika( 56), A/s Lauma Lingerie( 187), SIA JLM (74) utt.

Iespējams, ka daudzi no atbrīvotajiem darbiniekiem uzreiz pēc atlaišanas arī atraduši jaunas darba vietas, piemēram, no BALT IG atbrīvotajiem 135 darbiniekiem bezdarbnieku uzskaitē stājušies 79, no Lauma Lingerie atbrīvotajiem 187 uzskaitē stājušies 128, SIA JLM – no 74 bezdarbniekiem uzskaitē stājušies 24, liecina NVA apkopotie dati. Liepājā no šā gada sākuma piedāvātas pavisam 1919 brīvās darba vietas, t.i. vidēji 213 mēnesī. 14. oktobrī Liepājā bija 138 brīvas vakances. Kā prognozē G.Ansiņš, tad Liepājā nākamajā gadā par darba trūkumu nevajadzēs uztraukties arī celtniecības firmām, jo plānots ieviest 17 liela apjoma Eiropas Savienības atbalstītus projektus.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.