Maksātnespējīgās SIA JLM grupa kreditoru sapulce nolēmusi turpināt bankrota procedūru, jo potenciālais investors atteicies no sanācijas priekšlikuma.

Potenciālais investors Eldars Gumbatovs, kurš iepriekš izteica gatavību pārņemt JLM grupu, lai atjaunotu maizes ražotāja darbību, atteicies no šādas iespējas, Db ionformēja SIA JLM grupa maksātnespējas administrators Guntars Birsāns.

Uzņēmējs gan izteicis gatavību iegādāties JLM grupa ražošanas līdzekļus izsolē un nomāt tos līdz izsolei. Tomēr viņš nav varējis kreditoriem uzrādīt dokumentus, kas apliecinātu pietiekamas finansiālas iespējas. Tāpēc kreditori noraidīja nomas pieteikumu.

Pēc kreditoru sapulces protokola apstiprināšanas uzņēmuma administrators gatavos izsoles noteikumus un organizēs JLM grupa visas mantas izsoli.

Db jau rakstīja, ka JLM grupu, kas apvienoja Liepājas un Jelgavas maizes ražotājus, tiesa pasludināja par maksātnespējīgu pērn pēc neveiksmīga mēģinājuma iegūt tiesisko aizsardzību. Kreditoru sapulce pērn 16. decembrī nolēma sākt maizes ražotāja JLM Grupa bankrota procedūru. Šī gada 22. maijā notika kārtējā JLM grupa kreditoru sapulce, kurā kreditori iepazinās ar priekšlikumu atjaunot maksātspēju un ar potenciālo investoru, tomēr sapulci pārtrauca, jo priekšlikums nebija detalizēti izstrādāts. Kopējie kreditoru prasījumi sasniedz aptuveni 2.8 milj. Ls, uzņēmuma manta novērtēta ap vienu miljonu latiem.

Liepājas tiesa pasludinājusi par maksātnespējīgu ar 2009. gada 3. februāri maizes ražotāja JLM Grupa saistīto uzņēmumu SIA Sono maiznīca.

Par maksātnespējas administratoru iecelts Aleksandrs Kozačkovs, par atbildētāja pārstāvi - SIA Sono maiznīca īpašnieks Arvis Rove. Uzņēmuma maksātnespēju apliecina divas pazīmes - parādu kopsumma ap 202 tūkstošiem latu pārsniedz aktīvu vērtību, kā arī vairāk nekā trīs mēnešus nav maksāti nodokļi. Starp kreditoriem ir gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī JLM grupa. Savukārt debitoru parādi sasniedz 80 tūkstošus latu, tostarp ir arī JLM Grupa.

"Vienīgais iemesls Sono maiznīcas nonākšanai maksātnespējas situācijā ir JLM Grupas darbības apturēšana," Db situāciju komentēja Arvis Rove. Pēc viņa teiktā, vismaz pieciem uzņēmumiem JLM grupas darbības apturēšana radīs nopietnas problēmas, bet vēl vismaz 15 - 20 uzņēmumiem - mazākas problēmas.

Kurzemes apgabaltiesa 15. janvārī apmierināja maksātnespējīgās SIA JLM grupa prasību pret SIA Sono maiznīca par vairāk nekā 173 tūkstošu latu parāda piedziņu.

Tiesa nolēma piedzīt par labu prasītājam 173 661.42 latus, kā arī 2379.29 Ls valsts nodevu. Termiņš noteikts 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža. Jau 2008. gada 4. septembrī tiesa lēma par prasības nodrošinājumu, apķīlājot SIA Sono maiznīca bankas kontus, ko Sono maiznīca lūdza atcelt. 2008. gada 9. septembrī tiesa noraidīja Sono maiznīcas prasību un atstāja spēkā prasības nodrošinājumu. Diemžēl atbildētāja kontos nav pietiekami daudz līdzekļu, lai segtu prasību, tiesas starplaikā db atzina JLM Grupa pārstāvis, zvērināts advokāts Viesturs Ločmelis. Atbildētājs, savukārt, nebija ieradies tiesas sēdē, jo SIA Sono maiznīca īpašnieks un valdes loceklis Arvis Rove tiesai nosūtījis darba nespējas lapas kopiju.

22. maijā paredzēta kārtējā JLM grupa kreditoru sapulce, kurā kreditori iepazīsies ar priekšlikumu atjaunot maksātspēju un ar potenciālo investoru.

Tajā pašā laikā samilzis konflikts starp JLM grupas bijušo īpašnieku Arvi Rovi un maksātnespējas administratoru Guntaru Birsānu. Arvis Rove vērsies kriminālpolicijā sakarā ar administratora Guntara Birsāna darbībām. Savukārt pret Arvi Rovi ierosināta civillieta pēc Guntara Birsāna iniciatīvas.

«Esmu iesniedzis iesniegumu kriminālpolicijai par administratora Guntara Birsāna darbībām maksātnespējas procesā,» Db informēja Arvis Rove.

A. Rove apgalvoja, ka 11. martā ir uzsākts kriminālprocess.

Bijušais maizes ražotāja īpašnieks un vadītājs uzskata, ka administrators Guntars Birsāns darbojas savās privātajās interesēs, pamatojot to ar faktu, ka G. Birsānam pieder SIA KRESE GV kur apgrozījums 2008.gadā bijis aptuveni 5 tūkstoši latu, zaudējumi - ap 19 tūkstošiem latu, bet parādsaistības vairāk nekā 300 tūkstoši latu.

Jelgavas tiesa šodien atkārtoti atlika maiznieka JLM grupa tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanu, Db uzzināja Jelgavas tiesā.

Lietas izskatīšana atlikta pēc pieteikuma iesniedzēja un administratora lūguma līdz 27. jūnijam. Db jau ziņoja, ka pārtikas pārstrādes uzņēmums SIA JLM grupa Jelgavas tiesā iesniedzis pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam.Saskaņā ar VID publiskotajiem datiekm, 2007. gada decembrī JLM grupa iekļuvusi lielāko sociālā nodokļa parādnieku sarakstā ar 123 492 latu parādu. Savukārt pērn JLM grupa vērsusies Valmieras rajona tiesā ar prasību atzīt par maksātnespējīgu SIA Merkūrijs VI, kam bija saistības pret maizes ražotāju par piegādāto produkciju.

Šie apstākļi kopumā varēja radīt pamatu tiesiskās aizsardzības procesam – īslaicīgas finansiālās grūtības un apgrozāmo līdzekļu trūkumu. Db jau vairākkārt rakstīja, ka SIA JLM grupa izveidota 2005. gada oktobrī, apvienojot a/s Jelgavas maiznieks un Liepājas maiznieks. 2004. gadā a/s Liepājas maiznieks kontrolpaketi nopirka Zviedrijas investīciju fonds East Capital Amber Fund, kam piederēja arī aptuveni 50 % Jelgavas maiznieka akciju. Negūstot cerēto peļņu, fonds 2006. gadā pārdeva jaunizveidoto uzņēmumu bijušajam Liepājas maiznieks izpilddirektoram Arvim Rovem. Liepājā pērn pabeidza ražotnes rekonstrukciju un sāka Jelgavas ražotnes sakārtošanu..

Liepājas tiesā iesniegts JLM grupa saistītā uzņēmuma SIA Sono maiznīca maksātnespējas pieteikums, liecina informācija maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

Lieta ierosināta 9. februārī, administratora pretendents ir Aleksandrs Kazačkovs. Db jau rakstīja, ka Kurzemes apgabaltiesa 15. janvārī apmierināja maksātnespējīgās SIA JLM grupa prasību pret SIA Sono maiznīca par vairāk nekā 173 tūkstošu latu parāda piedziņu.

Tiesa nolēma piedzīt par labu prasītājam 173 tūkstošus latus, kā arī vairāk nekā divus tūkstošus Ls valsts nodevu. Termiņš noteikts 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Jau 2008. gada 4. septembrī tiesa lēma par prasības nodrošinājumu, apķīlājot SIA Sono maiznīca bankas kontus, ko Sono maiznīca lūdza atcelt. 2008. gada 9. septembrī tiesa noraidīja Sono maiznīcas prasību un atstāja spēkā prasības nodrošinājumu. Diemžēl atbildētāja kontos nav pietiekami daudz līdzekļu, lai segtu prasību, tiesas starplaikā Db atzina JLM Grupa pārstāvis, zvērināts advokāts Viesturs Ločmelis.

Maizes izstrādājumu ražotāja JLM Grupa Liepājas ražotnes izsole 30. jūnijā nav notikusi interesentu trūkuma dēļ.

To DB apliecināja uzņēmuma maksātnespējas administrators Guntars Birsāns.

Administrators par izsoles rezultātiem informējis nodrošināto kreditoru - Swedbank, kurai divu nedēļu laikā jāizlemj, vai rīkot atkārtotu izsoli, vai arī pārņemt parādnieka mantu.

DB jau rakstīja, ka ka izsolē bija izlikta JLM Grupas Liepājas ražotne jeb bijušā uzņēmuma Liepājas maiznieks manta - zemes gabals 9766 kvadrātmetru platībā, caurlaides ēkas, ražošanas korpuss, noliktavas ēkas, kā arī darbnīcu ēkas un garāžas Rīgas ielā 63/65. Īpašumu bija paredzēts izsolīt kā mantas kopību kopā ar JLM Grupai piederošo kustamo mantu. Nekustamo īpašumu piespiedu pārdošanas vērtība ir 140 tūkstoši latu, kas bija arī izsoles sākumcena. Kustamās mantas kopējais novērtējums ir 296,4 tūkst. latu bez PVN.

Kreditoru sapulce šodien, 16. decembrī, nolēma sākt maizes ražotāja JLM Grupa bankrota procedūru, kā arī sākt tiesvedību pret uzņēmuma bijušo īpašnieku Arvi Rovi.

Sapulcē lielākais pārstāvētais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests, lielākais nodrošinātais kreditors ir Swedbank. Kopējā kreditoru prasījumu summa ir 2 869 834.53 Ls, atzīto prasījumu summa - 2 591 252.02 Ls. Kreditori nevienojās par maksātnespējas procesa izmaksu apstiprināšanu, atliekot jautājumu. Sapulce nolēma JLM Grupas mantu pārdot, pirms tam pieaicinot vērtētājus. Apstiprināta arī operatīvā bilance (līdz 16. decembrim, 2008). Par iespējamo bankrota procedūras beigu termiņu sapulce noteica 2010. gada 30. jūniju. Procesu finansēs no parādnieka līdzekļiem. Kreditori atbalstījuši administratora ierosinājumu pieaicināt advokātu, lai sāktu tiesvedību pret Arvi Rovi, un advokātu tiesvedībai pret SIA Sono maiznīca, db informēja maksātnespējas administrators Guntars Birsāns.

Maksātnespējīgās JLM grupas administrators Guntars Birsāns 16. decembrī izraidīja no kreditoru sapulces masu mediju pārstāvjus, lai gan vairums klātesošo kreditoru un atbildētāja pārstāvis lūdza atļaut žurnālistiem piedalīties un atsaucās uz Informācijas atklātības likumu.

Maksātnespējas administrācija solīja šo starpgadījumu komentēt vēlāk, atzīstot, ka parasti par iespēju trešajām personām piedalīties kreditoru sapulcē lemj sapulce, iekļaujot balsojumu dienaskārtības papildu jautājumos.

Db jau ziņoja, ka 16. decembrī JLM grupas krediotori pulcējas uz pirmo sapulci. Sapulces dienskārtībā bija: administratora darbības pārskats, maksātnespējas procesa risinājuma noteikšana, maksātnespējas procesa izmaksu un to saraksta apstiprināšana, rīcība ar mantu, parādnieka likvidācijas sākuma bilances apstiprināšana, speciālistu pieaicināšana un viņu atlīdzības noteikšana, administratora pieaicināto speciālistu atlīdzības noteikšana, iespējamā maksātnespējas procesa beigu termiņa noteikšana, maksātnespējas procesa finansēša, kā arī administratora atalgojuma noteikšana.

Vienam no lielākajiem maizes izstrādājumu ražotājiem Kurzemē JLM Grupas Liepājas ražotnei 4. augustā atslēgta gāze un pārtraukta ražošana, ziņo laikraksts Kursas Laiks. Trešdien, 6. augustā plānota darbinieku sapulce,kurā visticamāk, paziņošot par bankrotu, raksta laikraksts.

Laikraksts Dienas bizness jau rakstīja (22. 07.2008), ka Jelgavas tiesā iesniegts JLM maksātnespējas pieteikums un tiesa ierosinājusi lietu, pirms tam lemjot par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu. Latvijas Maiznieku biedrības (LMB) valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis iepriekš laikrakstam atzina, ka ir skeptiski noskaņots par uzņēmuma iespēju turpināt darbību, norādot, ka Jelgavas un Liepājas maizes ražotāju apvienošanās bijusi kļūda pašā sākumā.

30. jūlijā Jelgavas tiesa atzinusi JLM grupas maksātnespēju ar šī gada 17. jūliju. Kreditoru skaits svārstās ap 300. Naudas izteiksmē uzņēmuma saistību apmērs pret kreditoriem ir 2 912 388 lati. Parādsaistības par 89 932 latiem pārsniedz SIA JLM grupa aktīvus. Tā kā Hansabanka kā nodrošinātais kreditors bloķējusi uzņēmuma kontus šajā bankā, uzņēmuma saimnieciskā darbība ir daļēji bremzēta.

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

SIA Valmieras maiznieks, nonākusi finansiālās grūtībās, gatavojas atlaist lielu daļu savu darbinieku. Kreditoru sloga dēļ nav izslēgta arī maksātnespēja.

Valmieras maiznieka valdes locekļa Kalvja Saliņa atklāto par darbinieku atlaišanu apstiprināja arī Nodarbinātības valsts aģentūrā. Aģentūras Valmieras nodaļas vadītāja Agra Spurdziņa atklāja, ka uzņēmuma vadība aģentūru informējusi par visu darbinieku atlaišanu, jo uzņēmums sakarā ar nelabvēlīgo situāciju nolēmis pārtraukt maizes ražošanu. Kopumā uzņēmumā esot 121 nodarbinātais, no kura 95 ir strādājošie. Tomēr gan K. Saliņa teiktais, gan A. Spurdziņas pieredze liecina, ka pagaidām vēl nav skaidri zināms cik darbinieki tiks atlaisti. K. Saliņš pieļāva, ka bez darba paliks tikai 30 % no nodarbinātajiem, jo uzņēmuma vadība visiem spēkiem cenšoties atrisināt sasāpējušās finanšu problēmas.

Pieejams atbalsts ieguldījumiem klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās 29 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

LAD aicina iesniegt projektus atbalstam investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Atbalstu iespējams gūt divos apakšpasākumos - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka attiecināmi ir ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Tāpat finansējums nav sadalīts pa reģioniem, bet pa mērķa virzieniem un atbalsta saņēmējiem.

"Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās" piešķirtais finansējums ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir seši miljoni eiro un tas tiks sadalīts pa trijām saimniecību grupām. Mazo saimniecību grupai tiks piešķirts viens miljons eiro, vidējo saimniecību grupai 2,4 miljoni eiro un lielo saimniecību grupai 2,6 miljoni eiro, skaidro LAD pārstāvji.

Liepājas domes nodarbinātības komisija, analizējot bezdarba situāciju Liepājā līdz 1. oktobr,konstatējusi, ka Liepāja ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā pēdējo divu mēnešu laikā nav pieaudzis bezdarba līmenis – tas ir 5.7 %.

Lai gan Liepājā šogad likvidēti vairāki rūpniecības uzņēmumi, NVA apkopotie dati liecina, ka Liepāja ir otrā pilsēta aiz galvaspilsētas, kurā visvairāk iedzīvotāji no jauna iekārtojas darbā – septembrī 279 iedzīvotāji paziņojuši par iekārtošanos darbā.

Šobrīd bezdarbnieku uzskaitē ir 2276 bezdarbnieki, no kuriem lielākā daļa ir sievietes ( 1478) un bezdarbnieki virs 50 gadu vecuma ( 655). 2008. gada laikā saņemtas vēstules no 29 uzņēmumiem par 766 darbinieku atbrīvošanu, tajā skaitā IG Latvija ( 135 darbinieki), BALT IG ( 135), A/s Liepājascukurfabrika( 56), A/s Lauma Lingerie( 187), SIA JLM (74) utt.

Iespējams, ka daudzi no atbrīvotajiem darbiniekiem uzreiz pēc atlaišanas arī atraduši jaunas darba vietas, piemēram, no BALT IG atbrīvotajiem 135 darbiniekiem bezdarbnieku uzskaitē stājušies 79, no Lauma Lingerie atbrīvotajiem 187 uzskaitē stājušies 128, SIA JLM – no 74 bezdarbniekiem uzskaitē stājušies 24, liecina NVA apkopotie dati. Liepājā no šā gada sākuma piedāvātas pavisam 1919 brīvās darba vietas, t.i. vidēji 213 mēnesī. 14. oktobrī Liepājā bija 138 brīvas vakances. Kā prognozē G.Ansiņš, tad Liepājā nākamajā gadā par darba trūkumu nevajadzēs uztraukties arī celtniecības firmām, jo plānots ieviest 17 liela apjoma Eiropas Savienības atbalstītus projektus.

Itālijā no 4.maija tiks atviegloti koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, tostarp, cilvēkiem tiks atļauts pastaigāties parkos un apciemot savus radiniekus, svētdien televīzijā paziņoja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

Taču, apciemojot radiniekus, cilvēkiem būs jāvalkā sejas maskas un jāievēro distance, norādīja Konte. Cilvēkiem būs atļauts pārvietoties sava reģiona ietvaros, bet nebūs atļauts ceļot uz citiem reģioniem.

Publiskās vietās obligāta prasība būs sejas maskas, kuru cena gabalā nedrīkstēs pārsniegt 50 centus, nolēmusi valdība. Cilvēkiem ieteikts arī turpmāk izvairīties no apskaušanās un sarokošanās.

Konte norādīja, ka Itālijā sākas posms, kurā jāiemācās sadzīvot ar vīrusu un būt atbildīgiem. "Ja jūs mīlat Itāliju, ievērojot distanci," sacīja Konte. Tiks atļautas bēres, bet tajās drīkstēs piedalīties ne vairāk kā 15 cilvēki.

Individuālajiem sportistiem būs atļauts atsākt treniņus un cilvēkiem būs atļauts sportot ne tikai tiešā savu dzīvesvietu tuvumā, bet plašākā apvidū.

Lai arī valdības lēmums, kas no 1.jūnija pret Covid-19 vakcinētiem individuālo pakalpojumu sniedzējiem ļauj atsākt sniegt pakalpojumus, ir iespēja darbu atsākt arī kosmētiķiem un skaistumopšanas speciālistiem kosmetoloģijā, šo pakalpojumu sniedzēji joprojām tiek diskriminēti attiecībā pret citām nozarēm, aģentūrai LETA pauda Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.

"Protams, tas, ka mums būs atļauts strādāt, ir vismaz kaut kāds solis, tomēr šajā gadījumā liegums tiek aizstāts ar ierobežojumiem," sacīja Reinsone.

Tāpat viņa uzsvēra, ka ārstniecības personām, kas ir arī kosmetologi un kosmētiķi, prasība vakcinēties nav obligāta, un tā nav obligāta prasība, lai strādātu, arī tiem skaistumkopšanas speciālistiem, kuri drīkst sniegt pakalpojumus jau no šā gada 1.marta. Tie ir, piemēram, frizieri un manikīra speciālisti.

"Es uzskatu, ka tā ir diskriminācija vienas nozares ietvaros. (..) Ir ļoti liels aizvainojums, ka šādā veidā liegums tiek aizstāts ar jauniem ierobežojumiem tieši vienai nozarei," atzina Reinsone.

Pandēmija milzīgus izaicinājumus atnesusi spēkratu industrijai. Auto ir pietiekami liels pirkums, un tādējādi visai saprotama ir situācija, ja neskaidros laikos tas tiek atlikts.

Britu auto industrijas pētnieki no "AutoAnalysis" aprīlī rēķināja, ka Eiropā pandēmijas iespaidā spēkratu pārdošana varētu samazināties par 2,6 miljoniem vienību un ASV – par diviem miljoniem. Tas novedīšot pie tā, ka Eiropā no jaunu auto pārdošanas netiks gūti ieņēmumi vismaz 66 miljardu ASV dolāru apmērā un ASV – 52 miljardu ASV dolāru apmērā.

Arī lietotas automašīnas pērk internetā 

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu...

Neskatoties uz šādu visai drūmu bildi, šajā tirgū negaisa mākoņiem tomēr tiek saskatīta arī neliela zelta maliņa. Iesmels ir pandēmijas potenciālā ietekme uz patērētāju paradumu maiņu. To apliecina, piemēram, kāda "Financial Times" aptaujāta Ņujorkas iedzīvotāja, kas norāda, ka nupat internetā iegādājusies "Honda" automašīnu: "Man kopš 1999. gada nav bijis personīgā auto. Es to negribēju. Tomēr tagad man ir nepieciešams veids, kā droši pārvietoties."

Vai mainīs tendenci

Milzīgas pārmaiņas auto tirgū pēdējos gados saistītas ar demogrāfiju. Pieņemts, ka izteikta vēlme tikt pie personīgā auto bijusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), bet jaunieši šādu nepieciešamību neizjūt. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība.

Tomēr šo tendenci pa spēkam pašķobīt var būt Covid-19, uz ko uzmanību vērš arī "Financial Times". Turklāt par to liekot domāt, piemēram, notiekošais Ķīnā, kuras ekonomikai pēc pandēmijas viļņa atveroties salīdzinoši ātrāk, vērojams pieprasījuma pieaugums pēc privātajiem spēkratiem. Aprīlī šajā valstī jaunu auto pārdošana, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, negaidīti palielinājusies par veseliem 4,4%, liecina China Association of Automobile Manufacturers pieejamie dati. Martā Ķīnas spēkratu pārdošana saruka par 43% un februārī – par 80%.

"Mēnesi pēc Covid-19 dziļākā punkta Ķīnā bija vērojama interese par iespēju pārslēgties prom no sabiedriskā transporta," novērojuši arī "Volkswagen" pārstāvji.

"Mums ir aizdomas, ka nesenā Ķīnas patērētāju interese par privāto transportu saglabāsies tik ilgi, kamēr vien būs bailes par Covid-19," "Financial Times" klāsta arī "Bernstein" auto analītiķi.

Faktiski, ja agrāk privāto auto pircējus vārēja pievilināt, piemēram, ar dzinēja jaudu vai komfortu, tad tagad to jau var darīt, piesolot labumu veselībai. Protams, jāņem vērā, ka pasaules tautsaimniecība šogad atradīsies asā recesijā, kura sliktākā gadījumā var pārvērsties par ekonomikas depresiju. Šādos brīžos daudz cerību izteikti cikliskiem biznesiem lolot nevajadzētu. Tomēr šādi dati auto industrijai rada nelielu cerību, ka laiki tomēr varētu būt nedaudz mazāk slikti.

"Ir kaut kas tāds, ko jūs gandrīz varētu nosaukt par tādu kā "spītīgu pirkšanas aktivitāti". Cilvēkiem ir apnicis ieslēgtiem sēdēt mājās, un viņi vēlas iet ārā un pirkt," piebildusi arī "Volvo" vadība.

Interese arī britiem

Jautājums, protams, ir par to, vai šāda tendence atbalsosies arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

"Financial Times" vēl, piemēram, izceļ, ka Apvienotās Karalistes valdība mudinājusi savus iedzīvotājus pēc iespējas lielākā mērā izvairīties no sabiedriskā transporta. Viens no viediem, kā to var darīt, protams, ir pārvietošanās ar privāto auto.

Valdot šādam fonam, dienā, kad Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons nāca klajā ar šādu valdības paziņojumu, piemēram, tiešsaistes spēkratu tirdzniecības "Auto Trader" platformā interesentu aktivitāte esot palēkusies līdz jaunam rekordam. Tiek izcelta arī aptauja, kur aptuveni puse no šīs valsts autovadītāju apliecību ieguvējiem, kuriem spēkrats vēl nepieder, apsverot tā iegādi, lai izvairītos tieši no sabiedriskā transporta lietošanas arī pēc pandēmijas ierobežojumu beigām.

"Tas, kas sākās kā niecīga plūsma, pārvērtās par veselu straumi. Pasaule ir pamodusies dramatiskā veidā," savukārt teic cita auto pārdevēja "Citygate Automotive" pārstāvji.

"Pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav intereses par personīgā auto iegādi. 35% no viņiem nu norāda, ka meklē iespēju, kā to tomēr iegādāties," savukārt piebilst konsultāciju uzņēmuma "Capgemini" analītiķi. Interesanti arī tas, ka no ASV no 15. marta līdz 21. martam, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, internetā meklējumu skaits frāzei "Vai šis ir labs brīdis, lai iegādātos auto" palielinājies septiņas reizes.

Nav gan izslēgts, ka notiekošais būs vien īstermiņa atlēciens. "Nav iedomājams, ka mēs visās lielākajās pilsētās aizstāsim sabiedrisko transportu ar individuālo. Notiekošais gan var veicināt pieprasījumu īsākā laika posmā," klāsta "Volkswagen" pārdošanas daļas vadītājs Kristians Dalhaims.

Gandrīz apstājies

Šonedēļ publicētie Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati par spēkratu reģistrāciju vecajā kontinentā (Eiropas Savienības valstīs) bija vairāk nekā vāji. Jaunu auto reģistrācija aprīlī gada skatījumā sarukusi par 76,3%. Savukārt kopumā gada četros pirmajos mēnešos tā noplanējusi gandrīz par 40% zemāk. Jau pirms tam nevarēja teikt, ka šis tirgus atradās uz stabila seguma. 2018. gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Savukārt pagājušajā gadā Eiropā autoražotājiem bija jāspēj pielāgoties stigrākiem izmešu regulējumiem, kas prasījis auto atsaukšanu un nozīmēja papildu izmaksas.

Grafikā: Jaunu auto reģistrācija ES. Avots: ACEA

Auto reģistrācija gada četros mēnešos strauji samazinājās visos lielākajos tirgos – Vācijā par 31%, Apvienotajā Karalistē – par 43,4%, Francijā, Spānijā un Itālijā – aptuveni par 50%. Mūsu valstī tie šajā periodā saplakuši par ceturto daļu.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Līdzīgi ir arī Igaunijas mērījumi, bet Lietuvā jaunu spēkratu reģistrācija četros mēnešos sarukusi nedaudz mazāk dramatiski - par 17,3%.

Kopumā Eiropā nav tādas valsts, kurā situācija neapliecinātu šī tirgus krahu vai pat pilnīgu apstāšanos. Nosacīta sacensība drīzāk ir par mazākajiem mīnusiem. Aprīļa skatījumā jaunu auto reģistrācija vairāk nekā par 90% samazinājusies, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Īrijā, tie ir attiecīgi 97,6%, 97,3%, 96,5% un 96,1%. Savukārt nupat pieminētie mazākie mīnusi Eiropā aprīlī šajā ziņā bijuši Dānijā (-37%), Zviedrijā (-37,5%) un Somijā (-38,6%).

Var arī salīdzināt, kādas tieši mašīnas eiropieši izvēlējušies vai, ņemot vērā unikālo pandēmijas dabu, tieši pretēji – sevišķi aktīvi neizvēlējušies. ACEA dati liecina, ka "Volkswagen" grupas (pieder arī "Audi", "Škoda", "Seat", "Porsche" zīmoli) automašīnu reģistrācija gada četros mēnešos saplakusi par trešo daļu, kas ir visai "OK", ja ņem vērā, ka daudziem citiem kritums bijis straujāks. Kopumā Eiropā 26,8% no reģistrētajiem auto nākuši no "Volkswagen" grupai piederošajām ražotnēm. Tas gada laikā ir kāpums par veseliem 2,4 procentpunktiem.

Šogad straujāk - par 44,4% - saruksi "PSA" grupas (pieder "Peugeot", "Opel", "Citroen" zīmoli) jaunu auto reģistrācija. Tā par veseliem 47% samazinājusies arī "Renault" grupai un par 48% - "FCA" grupai (pieder "Fiat", "Jeep", "Lancia", "Chrysler", "Alfa Romeo" zīmoli), bet "Ford" – par 47%.

Mazāk slikti klājies "Hyundai", kuras zīmolu auto reģistrācija samazinājusies par 31%, "BMW" grupai (kritums par 27,3%) un "Toyota" grupai (kritums par 24,4%). Jaunu "Daimler" ("Mercedes", "Smart" zīmoli) auto reģistrācija savukārt samazinājusies par 37,2%.

Protams, notiekošais ietekmē arī akciju investoru omu. "Volkswagen" akcijas cena Frankfurtes biržā šogad sarukusi par piekto daļu līdz 138 eiro atzīmei. Tiesa gan, kopš marta vidus tā ir palēkusies par 36%.

Grafikā: Volkswagen akcijas cena

Francijas "Renault" bilde ir bēdīgāka - šī uzņēmuma akcijas vērtība šogad noplanējusi par 60% zemāk. Turklāt šī uzņēmuma akciju nav skārusi "Volkswagen tipa" atveseļošanās. Līdzīgi depresīva ASV Ņujorkas biržā izskatās "Ford" akcijas cenas līkne.

Grafikā: Renault akcijas cena

Savukārt Japānas "Toyota Motor" akcija Tokijas biržā šogad kļuvusi "vien" par 17% lētāka.

Skotijā, Velsā un Īrijā no pirmdienas atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19.

Skotijā darbu ļauts atsākt visiem veikaliem, muzejiem un sporta zālēm. Bāru, kafejnīcu un restorānu terasē pie viena galdiņa atļauts sēdēt līdz sešiem cilvēkiem, iekštelpās ļauts uzturēties līdz plkst.20, bet alkoholu atļauts pasniegt tikai terasēs.

Skotijā no pirmdienas ļauts atsākt darbu arī apkopējiem, remonta veicējiem un citiem speciālistiem, kas strādā citu cilvēku mājās.

Frizieriem, bārddziņiem, būvmateriālu veikaliem, elektropreču remontdarbnīcām un auto saloniem jau iepriekš tika atļauts atsākt darbu.

Velsā no pirmdienas darbu drīkst atsākt restorānu, kafejnīcu un krogu terases, bet iekštelpās apkalpot klientus joprojām nav atļauts.

Atkal atļauta ceļošana starp Skotiju, Angliju un Velsu un viesnīcas drīkst uzņemt tūristus.

Koronavīrusa pandēmijas ierobežošanas īstenotie pasākumi Latvijā būtiski mainījuši individuāli praktizējošo kosmetologu iespējas sekmīgi atjaunot savu ekonomisko darbību, jo valdība ar saviem lēmumiem potenciālo klientu plūsmu novirzījusi uz lielajām veselības aprūpes iestādēm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte. Viņa uzskata, ka Latvijas valdības lēmumi, kuru rezultātā vienas un tās pašas jomas pārstāvjiem izvirzīti vieni saimnieciskās darbības nosacījumi, ja praktizē individuāli, bet pilnīgi citādi, ja to dara veselības aprūpes iestādē, ir ne tikai konkurenci kropļojoši, bet arī samazina individuāli praktizējošo kosmetologu iespējas atjaunot savu darbību.

Fragments no intervijas

Kāda ir pandēmijas ietekme uz kosmetoloģiju?

Kosmetoloģija, kāda tā bija līdz pandēmijai un kāda tā ir pašlaik, – tās ir divas pavisam atšķirīgas nozares. 2020. gada 6. novembrī kosmetoloģija piedzīvoja lokdaunu, jo visi individuāli praktizējošie kosmetologi bija spiesti aizvērt savu salonu durvis klientiem, bet iespēja strādāt paradoksālā kārtā saglabājās tiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs un kuru procedūrām bija nepieciešams ārsta nozīmējums. Decembrī bija neilgs atkušņa periods, bet tā paša mēneša otrajā pusē viss atkal tika slēgts. No 1. marta, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, tika atļauts atsākt darbu frizieriem, manikīriem, pedikīriem, bet ne kosmetologiem. Pēdējais pusgads kosmetoloģijai ir iezīmējies ne vien ar šī tirgus klientu pārdali tiem šīs jomas darbiniekiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs, bet arī ar jautājumiem par godīgu konkurenci – vienādām prasībām visiem kosmetologiem neatkarīgi no tā, kur – savā privātpraksē vai lielā medicīnas centrā – strādā. Dīvaini, bet Ministru kabineta lēmumi ne tikai izkropļoja konkurenci, bet arī ar saviem lēmumiem radīja priekšrocības tiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs, tikai klientam vispirms vajadzēja iegriezties ārsta kabinetā. Gan Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija, gan Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija par šiem valdības lēmumiem, kuri ir pretrunā godīgas konkurences principiem, vērsās Konkurences padomē.

Jau nākamnedēļ SIA Brocēnu keramika flīžu ražotnē sāksies pirmie ražošanas darbi, bet nākamgad ražotne plāno strādāt jau ar pilnu jaudu.

Par to Db pastāstīja uzņēmuma izpilddirektors Ingars Ūdris. Viņš norādīja, ka novembra pirmajā nedēļā sāksies māla pulvera ražošana, kas gan būs nelielos daudzumos un vietējam tirgum Savukārt ap 10.-12. novembri iecerēts iekurināt apdedzināšanas krāsni, kas nepieciešama flīžu ražošanai. «Visa tehnika, tostarp apdedzināšanas krāsns, ilgi ir stāvējusi, tāpēc tā jānoslogo pakāpeniski. Apdedzināšanas krāsni plānots kurināt apmēram 10 dienas, jo tai pakāpeniski jāuzsilst līdz 1 100° C. Savukārt ap 20. novembri jau tiks ražotas pirmās flīzes. Līdz gada beigām rūpnīca iestrādāsies un jau nākamgad darbosies ar pilnu jaudu. Kopumā rūpnīcā tagad strādās apmēram 75 cilvēki - gan tādi, kas agrāk strādājuši rūpnīcā, gan no jauna apmācīti. Šo laiku, kamēr rūpnīca nedarbojās, liela daļa darbinieku nestrādājuši un saņēmuši pabalstus. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols komentēja, ka rūpnīcas atdzimšanu vērtē ļoti pozitīvi, sevišķi jāņem vērā fakts, ka Krievijas investorus palīdzēja atrast LIAA pārstāvniecība Krievijā. Tas pierāda, ka spējam strādāt efektīvi un palīdzēt uzņēmējiem piesaistīt partnerus un līdzekļus. «Ja kāds šajā ekonomiskajā situācijā spēj atdzīvināt ražošanu, tad tas ir lieliski,» saka A. Ozols.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?