Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosinājis sākt kriminālvajāšanu pret divām Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (E-lietu sekretariāta) amatpersonām par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar bijušās e-lietu ministres Inas Gudeles dzimšanas dienas svinībām.

Tādējādi šodien Ģenerālprokuratūrai ir nosūtīti nepieciešamie kriminālprocesa materiāli.

KNAB abas sekretariāta amatpersonas rosina saukt pie atbildības pēc Krimināllikuma 318.panta pirmās daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tas paredz, ka personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz trim gadiem vai bez tā.

Db jau rakstīja, ka pagājušā gada pavasarī I.Gudele nolēma atkāpties no e-lietu ministres amata pēc tam, kad parādījās ziņas par valsts budžeta naudas tērēšanu viņas dzimšanas dienas svinībām, kad tika rezervētas telpas, pasūtīta zemeņu kūka un vīns.

Notikumi pēdējā laika Latvijas politiskajā dzīvē liek aizdomāties par to, cik lielā mērā tā ir stabila. Runa ir par atklāto nesmukumu ar saviesīgu zemeņu tortes ēšanu par godu e-lietu ministres Inas Gudeles jubilejai, kam sekoja arī viņas demisija.

Protams, pozitīvi ir tas, ka nu arī Latvijā amatpersonas uzskata par nepieciešamu atkāpties pēc šādiem skandāliem, nevis gaida, kad premjers izsauks uz tepiķa vai arī visi pārējie koalīcijas partneri piedraud ar valdības krišanu.

Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka politikā ar godaprātu, kauna izjūtu, sirdsapziņas mokām un tamlīdzīgiem jēdzieniem faktiski nav nekāda sakara, tāpēc neatbildēts paliek jautājums - kam tas viss bija vajadzīgs?! Gudeles jubileja netika svinēta pirms mēneša vai diviem, bet gan īstajā zemeņu laikā - pērnā gada vasarā.

Saeimas vairākums 14. jūnijā vienojās atlikt lemšanu par tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) demisiju. Deputāti pie jautājuma par tieslietu ministra demisiju plāno atgriezties 20. jūnijā, ziņo aģentūra LETA.

Diskusijas vidū par opozīcijas izteiktajiem demisijas pieprasījumiem pārtrauca parlamenta sēdi, jo vairāki deputāti piedalījās padomju represiju upuru piemiņas pasākumā pie Brīvības pieminekļa. Parlamenta sēde tika pārtraukta, kad deputāti ilgāk nekā stundu bija diskutējuši par pirmo no diviem opozīcijas ierosinātajiem Dz. Rasnača demisijas pieprasījumiem, bet lēmums vēl nebija pieņemts.

Dz. Rasnačs noraida sev adersētos pārmetumus par maksātnespējas nozari un tajā valdošajām nelikumībām. Tieslietu ministrs pauž, ka neviens viņu nenovērsīs no «pareizā ceļa» par reformu īstenošanu maksātnespējas nozarē. Dz. Rasnačs norādīja, ka demisijas iesniedzēji esot izvēlējušies atceres dienu, kad skatīt šo jautājumu. Tāpēc ministrs solīja, ka izvairīsies no izprovocētiem emocionāliem uzplaiksnījumiem un savu pozīciju paudīs pragmatiski.

Edgars Zalāns, kurš šodien, 22.martā, Ministru prezidentam iesniedza demisijas rakstu, otrdien, 23.martā rīko preses konferenci, lai informētu par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatā paveikto un saviem nākotnes plāniem.

E.Zalāns ministra pienākumus pildīja kopš 2007. gada 8.novembra. Db jau vēstījaa, ka visi četri Tautas partijas ministri – tieslietu ministrs Mareks Segliņš, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, veselības ministre Baiba Rozentāle un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš pirmdien no rīta ieradās pie premjera, lai iesniegtu demisijas rakstus. Premjers pieņēmis Rozentāles un Zalāna demisijas rakstus, savukārt Segliņa tas jāiesniedz no jauna, jo viņš demisijas rakstā norādījis, ka vēlas atkāpties no Veselības ministres posteņa. Savukārt M. Riekstiņa demisijas rakstu premjers nav pieņēmis līdz brīdim, kad tiks atrasts jauns Ārlietu ministrs.

Bijušās īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Inas Gudeles ienākumi pērn bijuši 16.98 tūkst. Ls, liecina viņas Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija.

I.Gudele no ministres amata demisionēja pērnā gada 18.aprīlī. Par 2008. gadā valdībā nostrādāto laiku viņa saņēmusi 7080 Ls. No pagājušā gada septembra līdz šī gada februārim viņa strādāja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdē (LVRTC) un par darbu šajā organizācijā viņa saņēmusi 9054 Ls pērn un 3600 Ls šogad.

2008. gadā bijusī ministre saņēmusi arī 273 Ls par darbu Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Tāpat viņas ienākumu deklarācijā arī minēta 320 Ls liela kompensācija par nozaudētu bagāžu un 248 Ls vērta apdrošināšanas polise, kuru apmaksājis īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts.

Inas Gudeles padotie par nodokļu maksātāju naudu svinējuši ministres dzimšanas dienu, šodien, 16.aprīlī, ziņo laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā (ĪUMEPLS) pērnā gada 12. jūnijā plānotā semināra vietā pašvaldību pārstāvjiem par epakalpojumu attīstību, tam tērējot valsts budžeta naudu, patiesībā svinēta elietu ministres Inas Gudeles dzimšanas diena, ļaujot secināt Neatkarīgās rīcībā esošā informācija. Kā norāda laikraksts, pēc ilgākas tirpināšanas to nenoliedza arī ministrijas pārstāvji, taču noprotams, ka šajā sakarā iztikts vien ar "stingrākām pārrunām" nevis, piemēram, disciplinārsodu vai arī iztērētās naudas atskaitīšanu valsts makā.

Pasākuma rīkošanas shēma bijusi pavisam vienkārša. Toreizējā sekretariāta vadītāja Olita Magone (tā pati, kas iesaistīta pasu viltošanas skandālā, kā dēļ šo amatu arī pameta) ĪUMEPLS biroja vadītājai Rigondai Balgalvei-Abramai un ministres palīdzei Andai Aleksejevai uzdeva rīkot pašvaldību pārstāvjiem semināru par epakalpojumu attīstību. Šim mērķim no nodokļu maksātāju naudas tika rezervēti 930 lati. No tiem 100 lati bija paredzēti telpu īrei, 50 lati – ziediem, 680 lati – ēdināšanai, 100 lati – citiem izdevumiem. Tajā pašā dienā no ministres Inas Gudeles epasta visiem darbiniekiem tika izsūtīta vēstule ar nosaukumu "Uzaicinājums uz zemeņu kūku".

Valsts prezidents sagaida, ka partijas savas valdības veidošanas plānus būs gatavas prezentēt jau šodien. Šodien Valsts prezidents Valdis Zatlers tiksies ar visām Saeimas partijām, lai uzklausītu viņu valdības veidošanas plānus un kandidātus.

"Rēķinos ar to, ka partijas nedēļas nogalē būs čakli pastrādājušas un jau varēs prezentēt konkrētus piedāvājumus. Jaunai valdībai ir jātop pēc iespējas ātrāk. Jau šīs nedēļas vidū, cerams, būs zināms tās sastāvs," pēc premjera Ivara Godmaņa 20. februārī pieņemtās demisijas uzsvēra V. Zatlers. Arī Saeimas partijas apliecinājušas savu vēlmi nekavējoši ķerties klāt pie jaunas valdības veidošanas, taču ar savu valdības kandidātu nosaukšanu nesteidzas, atstājot pagaidām spēkā jau iepriekš minētās personālijas.

Katram savs

"Mums ir savs premjera kandidāts, tas arvien vēl ir Aivars Lembergs," Db paziņoja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Ja Ivars Godmanis nešķiet pietiekami cienīgs kandidāts satiksmes ministra amatam, tad LPP/LC nav ko darīt Valda Dombrovska veidotajā valdībā, tā Dienai norādījis LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers, kurš pats vairs uz šo amatu nepretendē.

A. Šlesers ir pilnīgi pārliecināts, ka pēc jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām kļūs par Rīgas mēru. Tāpat A. Šlesers uzskata, ka Rīgas domes vēlēšanu rezultāti ienesīs izmaiņas arī valdībā.

"Manuprāt, jaunam cilvēkam [V. Dombrovskim] nevajadzētu tā izturēties pret Godmani — piedāvāt stādīt kartupeļus un ganīt zirgus," Tautas partijas līderis Mareks Segliņš.

Demisionējušajam premjeram Ivaram Godmanim nu piedāvāts aizsardzības ministra amats pēc tam, kad piedāvājums vadīt Zemkopības ministriju tika novērtēts kā ņirgāšanās un necieņas izrādīšana pret I. Godmani, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

LPP/LC valde pirmdienas vakarā vēl neizlēma, vai piekrīt Jaunā laika (JL) neformālās sarunās izteiktajam piedāvājumam vadīt Aizsardzības ministriju un Kultūras ministriju. LPP/LC gan uzsver, ka ir nošķiramas Aināra Šlesera domas par iesaistīšanos valdībā atkarību no tā, vai partijai tiek satiksmes ministra amats.

Pilsoniskās savienības (PS) līdere Sandra Kalniete un Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Mareks Segliņš uzsver, ka no nākamā premjera Valda Dombrovska vēlas skaidru piedāvājumu par atbildības jomu sadalījumu.

Demisionējušais premjers Ivars Godmanis un viņa vadītā valdība nepilna pusotra gada laikā saņēmusi vairāk nekā 3400 fizisko un juridisko personu vēstules par dažādām tēmām, liecina Valsts kancelejas apkopotā statistika.

Laikā no 2007.gada decembra līdz 2009.gada martam I. Godmanim un Ministru kabinetam kopumā adresētas vairāk nekā 3 400 vēstules, tajā skaitā 2008.gadā 2 888 vēstules, savukārt 2009.gadā – vairāk nekā 500 vēstules.

Vēstulēs premjeram iedzīvotāji informējuši par problēmām lauksaimniecībā un nepieciešamo atbalstu šai nozarei, kā arī aktīvi pauduši viedokli par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību un valsts pārvaldes reorganizāciju.

Saņemtas arī vairākas kolektīvās vēstules, piemēram, Salas pagasta padome un 915 pagasta iedzīvotāji lūguši atbalstīt Salas novada nosaukumu, bet vairāk nekā 100 iesniegumus iesūtījuši starptautiskās organizācijas Amnesty International dalībnieki par seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanu.

Rīgas dome tuvākajā laikā plāno nosūtīt vēstuli premjeram Ivaram Godmanim, lai informētu par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) vilcināšanos izlemt jautājumu par iebraukšanas organizēšanu Vecrīgā.

Kā šodien žurnālistiem norādīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs, pašvaldība jau jūnijā uzsāka saraksti ar RAPLM par Vecrīgas īpašā režīma zonas statusa pagarināšanu, kas ļauj ierobežot iebraukšanu tajā un pieprasīt nodevas maksu. Ministrija joprojām nav atbildējusi, vai jautājumu virzīs vai nevirzīs izskatīšanai Ministru kabinetā. Pašlaik spēkā esošais īpaša režīma zonas darbības termiņš Vecrīgas teritorijai beidzas šā gada 31.decembrī, un 2009.gada 1.janvārī Vecrīgas teritorija ministrijas nenoteiktās rīcības dēļ var palikt bez pietiekamas tiesiskās aizsardzības, uzskata A.Požarnovs.

Presē izskanējušo informāciju, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis kriminālprocesu pret bijušo satiksmes ministru Aināru Šleseru, biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe neapstiprina, vēsta Diena.

«Kriminālprocess ir vienkārša pārbaude. Lai pārbauda, man nav ko slēpt. Tikai tiesībsargiem jāapzinās, ka ir priekšvēlēšanu laiks un jebkurš viņu lēmums ietekmēs politisko procesu,» tā Neatkarīgajai iespējamo kriminālprocesu pret viņu komentējis bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vienojās virzīt alternatīvu likumprojektu, kas paredz noteikt, ka Latvijas Bankas prezidents šo amatu varēs ieņemt ne vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Tomēr atbalstu komisijā neguva ideja paplašināt tiesības atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu.

Vienlaikus komisija šodien noraidīja «Vienotības» Saeimas frakcijas deputātu virzītos grozījumus likumā par Latvijas Banku. «Vienotības» priekšlikums paredzēja papildināt likumu ar iespēju apturēt pilnvaras, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā.

Šodien noraidītais likumprojekts arī paredzēja nosacījumus, kādiem jāatbilst centrālās bankas vadībai, un iespēju Saeimai rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata saistībā ar neatbilstību šiem nosacījumiem.

Komisija vienojās, ka likumā tiks iekļauti nosacījumi, kādiem jāatbilst centrālās bankas prezidentam, tomēr tie arī var nebūt precīzi tādi paši, kādi bija noraidītajā likumprojektā. Alternatīvajā likumprojektā nebūs paredzēta iespēja atbrīvot Latvijas Bankas vadītāju par neatbilstību nosacījumiem.

Premjerministrs Ivars Godmanis nepieņēma E-lietu ministres Inas Gudeles iesniegto demisiju, Db.lv noskaidroja sazinoties ar I. Godmaņa preses sekretāru Edgaru Vaikuli.

E. Vaikulis norādīja, ka premjers nav pieņēmis un arī nav plānojis pieprasīt I. Gudeles demisiju, jo visu atbildību par padotajiem, kuri tērējuši valsts līdzekļus ballītei, kurā pati ministre neesot bijusi, I. Gudele uzņemties nevar. Tāpat, lai arī novēloti, bet ministre ir atmaksājusi nelietderīgi tērētos valsts budžeta līdzekļus.

Taču I. Godmanis ir uzsvēris, ka šis gadījums liecina par nepieciešamību ministriem stingrāk kontrolēt notiekošo savās padotības iestādēs.

Db.lv jau rakstīja, ka saistībā ar ballītes skandālu I. Gudele plānoja atkāpties.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) paliek amatā, jo par viņas demisiju neuzticības balsojumā Saeimā nobalsoja 44 deputāti, bet vairākums – 48 bija pret. Viens deputāts atturējās.

Cerot, ka balsojumu par labu L. Mūrniecei varētu izšķirt atsevišķu opozīcijas deputātu kavēšanās uz plenārsēdes sākumu, koalīcijas partiju panāca, ka lēmumprojekts par demisiju Saeimas dienaskārtībā tiek iekļauts kā pirmais. Šajā balsojumā 46 deputāti bija par un kopumā 44 bija pret vai atturējās, kas liecināja par divu balsu pārsvaru par labu L. Mūrniecei.

Balsojumu ietekmēja arī SC deputāts Andrejs Klementjevs, kurš tobrīd bija pametis zāli un izņēmis balsošanas kartīti, tādējādi samazinot demisijas pieprasītāju kopskaitu. Žurnālisti pāris minūtes pēc balsojuma novēroja kā L. Mūrniece pieiet pie A. Klementjeva un viņu pateicībā nobučo uz vaiga. Iekšlietu ministre tūlīt pēc amata nosargāšanas žurnālistiem uzsvēra, ka viņas likteni neizšķīra viena, bet vairākas balsis, ko viņa uzskata par labu novērtējumu savam darbam. Ar balsu meklēšanu savam atbalstam viņa neesot nodarbojusies, bet paļāvusies, ka arī deputāti no citām frakcijām «godaprāta dēļ, balsos pret manu demisiju».

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis jau šodien iesniedzis demisijas rakstu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), apliecina premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Premjers ir saņēmis un saskaņojis demisijas rakstu.

Tāpat saņemts Reformu partijas pārstāvja Vjačeslava Dombrovska iesniegums, kurā viņš apliecina gatavību kandidēt uz izglītības un zinātnes ministra amatu.

Valdis Dombrovskis nosūtījis abus iesniegumus Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimai, aicinot jautājumu par Vjačeslava Dombrovska apstiprināšanu ministra amatā iekļaut 2.maija parlamenta plenārsēdē.

Premjers arī parakstījis rīkojumu, ieceļot iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP) par izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītāju.

Izglītības un zinātnes ministra kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis šodien tiekas ar valdošās koalīcijas frakciju pārstāvjiem. Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK jau paudusi atbalstu Dombrovska kandidatūrai, arī citiem koalīcijas partneriem iepriekš nebija iebildumu pret viņa kandidatūru.

Saeimas vairākums trešdien, 20.jūnijā nolēma noraidīt opozīcijas ierosināto tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) demisijas pieprasījumu.

Demisijas pieprasījumu atbalstīja 33 deputāti, pret bija 41 parlamentārieši, bet vēl deviņi atturējās. Saeimas darba kārtībā šodien bija divi demisijas pieprasījumi Rasnačam. Otro pieprasījumu atbalstīja 32 deputāti, pret balsoja 42, bet vēl astoņi atturējās.

Deputāti debates par šo jautājumi sākuši pagājušajā nedēļā, bet šodien tās turpināja. Par paveikto deputātiem atskaitījās arī Rasnačs.

Vienu no pieprasījumiem tika iesniegts pēc parlamenta deputāta Romāna Mežecka iniciatīvas, un to bija parakstījuši 16 opozīcijas deputāti, tajā skaitā no partijām «Saskaņa» un «No sirds Latvijai» un pie frakcijām nepiederošie deputāti, tajā skaitā pats Mežeckis.

Ceturtdien (17. aprīlī) Latvijas Radio intervijā Latvijas prezidents Valdis Zatlers paziņoja, ka E-lietu ministrei Inai Gudelei vajadzētu stingri padomāt par demisijas iespēju.

Šodien laikraksts Diena informē, ka I. Gudele saistībā ar ballītes skandālu plānoja atkāpties, taču Latvijas Zemnieku savienības valdes sēdē nolemts, ka ministrei tomēr ir jāpaliek amatā. Savukārt V. Zatlers uzskata, ka ministrei tomēr vajadzētu apsvērt atkāpšanās iespēju.

"Nekādā veidā neesmu nodarījusi zaudējumus valstij, jo visus izdevumus atmaksāju," pēc skandāla uzskata I. Gudele. Jūtot atbildību par notikušo, ministre Valsts kasei atmaksājusi 790 LVL, kuri tika iztērēti viņas ballītes rīkošanā.

Db.lv jau ziņoja, ka pērnā gada 12. jūnijā plānotā semināra vietā pašvaldību pārstāvjiem par E-pakalpojumu attīstību, tam tērējot valsts budžeta naudu, patiesībā svinēta E-lietu ministres Inas Gudeles dzimšanas diena.

Četru stundu sarunās premjers Ivars Godmanis un prezidents Valdis Zatlers vienojās, ka valdību reorganizēs pēc Tautas partijas receptes.

Pēc četru stundu nopietnām sarunām Valsts prezidents Valdis Zatlers pārliecināja premjeru Ivaru Godmani, ka viņa reorganizācijas plāns bijis kļūdains.

Visadekvātākais plāns

«Visadekvātākais valdības reorganizācijas plāns ir tas, ko ierosināja Edgars Zalāns (Tautas partija), un tas ir jāsāk nekavējoties,» pēc tikšanās paziņoja V. Zatlers. Prezidents pastāvēja uz to, ka visi valdībai nosauktie uzdevumi vēl joprojām īstenojami līdz 31. martam, taču nekomentēja, vai tagad uzticas Ivaram Godmanim. «Es atzīstu, ka biju pārāk optimistisks, uzskatot, ka valsts pārvaldi varēs reorganizēt tik strauji, tomēr mēs esam uzsākuši sešu lielu aģentūru funkcionālo auditu,» klāstīja I. Godmanis. Jāatgādina, ka E. Zalāna piedāvātais plāns paredzēja 11 ministriju izveidošanu, piemēram, Attīstības ministrijas izveidošanu, tajā apvienojot Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kā arī Ekonomikas ministriju, bet neparedzēja Izglītības un Kultūras ministriju apvienošanu. «Es atzīstu Zalāna piedāvāto plānu par adekvātu un tūlīt došos pie koalīcijas partneriem, lai to saskaņotu ar viņiem; ja kāda no koalīcijas partijām nevēlēsies pieņemt šo plānu, tad situācija būs jāpārplāno, bet Valsts prezidenta atbalsts mums ir ļoti svarīgs,» paziņoja premjers pēc tikšanās ar prezidentu.

Pēc uzņēmēju priekšlikumiem sagatavotais ekonomikas sildīšanas plāns tuvāko divu nedēļu laikā tiks koriģēts un pieslīpēts, tā atzina LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme — Grende.

Viņa norādīja, ka galīgā šī dokumenta redakcija tiks publicēta pēc divām nedēļām un līdz tam uzņēmēji vēl var iesniegt savus priekšlikumus un galu galā šis plāns tiks iesniegts valdībā. Sagatavotais plāns skar uzņēmumu likviditāti, eksporta veicināšanu, ES fondu apguvi, inovāciju veicināšanu un pārvaldes efektivitāti. Šodien ar šo plānu tika iepazīstināts Ministru prezidents Ivars Godmanis, kā arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

Uzņēmēji piedāvā būtiski mainīt esošo nodokļu sistēmu — atsakoties no avansa maksājumiem nodokļos, kā arī mainīt esošo PVN iekasēšanas kārtību, būtiski samazināt valsts pārvaldes izdevumus, mainīt ES struktūrfondu apguvi, kā arī pasākumus eksporta veicināšanai.