Jelgavā ražotās koka paneļu mājas marķēs ar CE zīmi

Jelgavā ražotās koka paneļu mājas tagad marķē ar CE, kas ne tikai paaugstina to konkurētspēju ārvalstu noieta tirgos, bet vienlaikus palielina šo ražojumu realizācijas iespējas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Koka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, kaut arī tā dēvētajos treknajos gados ir bijis pietiekami liels pašmāju pasūtījumu portfelis.

«Tās ir jaunas iespējas tirgū, kas ļauj paaugstināt konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem koka paneļu māju ražotājiem – konkurentiem,» skaidro SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs īpašnieks Māris Avotiņš. Ar Eiropas tehnisko novērtējumu apliecina ne tikai koka paneļu māju kvalitāti, bet arī to atbilstību Eiropas vispārējām prasībām un materiālu pareizu pielietošanu. Faktiski Eiropas tehniskais novērtējums apliecina uzņēmuma kompetenci ne tikai ražot koka paneļu mājas, bet arī tās projektēt atbilstoši visaugstākajām prasībām un veikt atbilstošu to montāžu būvlaukumā. «Novērtējumā tika pārbaudīts, vai Zemgales Tehnoloģiskā centra projektētā un ražotā mājā visi materiāli izmantoti atbilstoši izstrādātajai sistēmai, un tādējādi pasūtītājam – pircējam – tas dod pārliecību, ka māja tiks izveidota atbilstoši materiālu paredzētajam pielietojumam,» uz jautājumu, ko šāds marķējums dod potenciālajiem māju pasūtītājiem – pircējiem, atbild M. Avotiņš un papildina: «Kaut arī es lieliski vadu automašīnu un iekļaujos kopējā transporta plūsmā, ar to vien ir par maz ceļu policistam, kurš tevi apstādinās, viņš noteikti prasīs autovadītāja apliecību, kas apliecina jūsu zināšanas un prasmes, tāpat ir ar CE.»

Viņš atzīst, ka līdz šim potenciālo pasūtītāju vēlmes pēc CE marķējuma ir izjustas, tikai startējot māju iepircēju rīkotajos iepirkuma konkursos. «Iepriekš bija situācijas, kad Eiropas tehniskā novērtējuma neesamība pievēra iepirkuma konkursa durvis, taču turpmāk vairs šāda situācija neatkārtosies. Pēdējā laikā CE marķējums arvien vairāk tiek pieprasīts tieši Skandināvijas valstu tirgū, taču pakāpeniski šī vēlme aug arī citu valstu pasūtītājiem,» uz jautājumu par pašreizējo mērķa noieta tirgu atbild M. Avotiņš. Viņaprāt, ar šo CE marķējumu pašlaik ārvalstu tirgū var labāk pārdot savu produkciju nekā bez tā. «Esam sākuši spēlēt augstākā līgā, kas ir būtiski, it īpaši situācijā, kad koka paneļu māju tirgus daudzos noieta tirgos ir pārsātināts ar piedāvājumiem, un tādējādi jūtam milzīgu konkurenci, kuras rezultātā klients ļoti skrupulozi vērtē tieši cenas un kvalitātes korelāciju, vienlaikus ir tendence izvēlēties piegādātāju, kurš spēj nodrošināt lētāku preci,» uz tirgus situācijas sarežģītību norāda M. Avotiņš. Viņš gan nenoliedz, ka būtībā Eiropas tehniskais novērtējums ir sava veida mārketinga instruments tirgus pārdalei, teiksim, sakārtošanai. «Pašlaik bez Zemgales Tehnoloģiskā centra Latvijā ražotās koka paneļu mājas ar CE var marķēt tikai vēl pāris uzņēmumu, bet Baltijā šādu kompāniju skaits nepārsniedz 10,» stāsta M. Avotiņš. Lai tiktu pie attiecīga novērtējuma, bija vajadzīgi gadi, jo sertifikācijas process ticis sākts 2013. gadā. Šāds termiņš ir saistīts ar faktu, ka sertifikācijas procesa veikšanai Latvijā nevienam nebija pieredzes.

Uzņēmuma īpašnieks atzīst, ka pašlaik lielākais uzņēmuma produkcijas noieta tirgus ir ārzemes. «Arī Latvijas pircējiem projektējam, ražojam un būvējam koka paneļu mājas, taču lielāki realizācijas apjomi jau kopš ekonomiskās recesijas laikiem ir ārzemju – Eiropas valstu – noieta tirgū, un, šķiet, šī situācija tik drīz nemainīsies, tāpēc ārvalstu potenciālajiem produkcijas pircējiem tiek pievērsta īpaša uzmanība,» atzīst M. Avotiņš.

Visu rakstu Mājas marķēs ar CE zīmi lasiet pirmdienas, 23.jūlija laikrakstā Dienas Bizness!