Konkurences likuma grozījumu stāšanās spēkā no 1. oktobra ir iemesls, kāpēc šobrīd aktīvi notiek līgumu pārslēgšana starp mazumtirgotājiem un ražotājiem.
Kā liecina Db aplēses, lielajām tirdzniecības ķēdēm jāpārslēdz vairāk nekā tūkstotis līgumu ar piegādātājiem. Kas notiks, ja līgumi netiks pārslēgti, pagaidām nezina neviens. Ražotāji par līgumiem un līgumu pārslēgšanas procesu runā ļoti izvairīgi vai arī lūdz neminēt viņu vārdus presē, baidoties nokaitināt lielās tirdzniecības ķēdes. Tomēr liela daļa ir vienisprātis, ka jaunie līgumi ir smagi un nenāks par labu ne patērētājam, ne ražotājam.
Negrib komentēt
Sarunas ar tirgotājiem ir procesā, negribam neko plašāk komentēt, lielākoties tāda bija ražotāju paustā atbilde. Uzņēmēji arī sacīja, ka īsajā laikposmā, kas palicis līdz 1. oktobrim, iztrūkušas savstarpējas diskusijas, lai varētu vienoties. A/s Smiltenes piens Konkurences likuma grozījumu stāšanās spēkā no 1. oktobra ir iemesls, kāpēc šobrīd aktīvi notiek līgumu pārslēgšana starp mazumtirgotājiem un ražotājiem.
Sarunas ar tirgotājiem ir procesā, negribam neko plašāk komentēt, lielākoties tāda bija ražotāju paustā atbilde. Uzņēmēji arī sacīja, ka īsajā laikposmā, kas palicis līdz 1. oktobrim, iztrūkušas savstarpējas diskusijas, lai varētu vienoties. A/s Smiltenes piens valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece Db teica, ka vēl esot ļoti daudz neskaidrību, tāpēc uzņēmuma jurists nedēļas laikā izvērtēs tirgotāja piedāvāto līgumu. "Ir ārkārtīgi daudz neskaidru jautājumu, kā arī jaunas lietas, tāpēc nepieciešams līgumu izvērtēt. Neko akli negrasāmies parakstīt," strikti teica G. Mūrniece. Ar līgumu vēl nebija iepazinies z/s Līcīši saimnieks Aivars Liepiņš, bet viņš ļoti cer uz tirgotāju pretimnākšanu, neliekot tik ļoti lielu uzcenojumu nelielo ražotāju produkcijai. "Ar tirgotāju mēģināsim par to diskutēt," uz sapratni cer A. Liepiņš. Arī lielākā piena pārstrādes uzņēmuma a/s Rīgas piena kombināts sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča bija lakoniska, sakot, ka sarunas ar tirgotājiem patlaban rit pilnā sparā, taču vēl grūti prognozēt rezultātu.
Kļūst smagāki
Kāds cits ražotājs, lūdzot neminēt savu vārdu, atzina, ka, lai gan līgumos nav iekļauti aizliegtie maksājumi, tirgotāju piedāvātie noteikumi kļuvuši smagāki. Ja līdz šim maksājumos kā nu kuram ražotājam bija jāmaksā viens, divi vai vairāk procentu no apgrozījuma, tad jaunajā piedāvājumā esot paredzēta konkrēta maksa par dažādām uzskaitītām pozīcijām, sākot no dažiem latiem līdz vairākiem tūkstošiem latu. Turklāt īpaši drastiski noteikumi ir par jaunu produktu iekļaušanu sortimentā, kur paredzētas ļoti lielas maksas. Ražotājs uzskata, ka, parakstot šādu līgumu, uzvarētājs nebūs ne ražotājs, ne patērētājs. Skaidrs, ka tirgotāji nepaliks zaudētājos, tā kāds cits ražotājs. Db jau vairākkārt ziņojis par strīdīgajiem Konkurences likuma grozījumiem, kam jāstājas spēkā ar šā gada 1. oktobri. Lai gan ražotāji cerēja, ka grozījumi mainīs līdz šim valdošo kārtību, kad tirgotāji lielākoties diktē noteikumus, prasot no ražotājiem dažādus bonusus, atlaides, plauktu cenas utt., tomēr pagaidām pārliecības par situācijas uzlabošanos nav. Konkurences likuma pamatmērķis ir veidot attiecības starp lielajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem un piegādātājiem uz godīgu, nediskriminējošu, prognozējamu attiecību pamata, respektējot abu pušu ekonomiskās intereses, panākot lielāku pušu līdztiesību savstarpējās sadarbības līgumu slēgšanas procesā. valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece Db teica, ka vēl esot ļoti daudz neskaidrību, tāpēc uzņēmuma jurists nedēļas laikā izvērtēs tirgotāja piedāvāto līgumu. "Ir ārkārtīgi daudz neskaidru jautājumu, kā arī jaunas lietas, tāpēc nepieciešams līgumu izvērtēt. Neko akli negrasāmies parakstīt," strikti teica G. Mūrniece. Ar līgumu vēl nebija iepazinies z/s Līcīši saimnieks Aivars Liepiņš, bet viņš ļoti cer uz tirgotāju pretimnākšanu, neliekot tik ļoti lielu uzcenojumu nelielo ražotāju produkcijai. "Ar tirgotāju mēģināsim par to diskutēt," uz sapratni cer A. Liepiņš. Arī lielākā piena pārstrādes uzņēmuma a/s Rīgas piena kombināts sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča bija lakoniska, sakot, ka sarunas ar tirgotājiem patlaban rit pilnā sparā, taču vēl grūti prognozēt rezultātu.
Kāds cits ražotājs, lūdzot neminēt savu vārdu, atzina, ka, lai gan līgumos nav iekļauti aizliegtie maksājumi, tirgotāju piedāvātie noteikumi kļuvuši smagāki. Ja līdz šim maksājumos kā nu kuram ražotājam bija jāmaksā viens, divi vai vairāk procentu no apgrozījuma, tad jaunajā piedāvājumā esot paredzēta konkrēta maksa par dažādām uzskaitītām pozīcijām, sākot no dažiem latiem līdz vairākiem tūkstošiem latu. Turklāt īpaši drastiski noteikumi ir par jaunu produktu iekļaušanu sortimentā, kur paredzētas ļoti lielas maksas. Ražotājs uzskata, ka, parakstot šādu līgumu, uzvarētājs nebūs ne ražotājs, ne patērētājs. Skaidrs, ka tirgotāji nepaliks zaudētājos, tā kāds cits ražotājs. Db jau vairākkārt ziņojis par strīdīgajiem Konkurences likuma grozījumiem, kam jāstājas spēkā ar šā gada 1. oktobri. Lai gan ražotāji cerēja, ka grozījumi mainīs līdz šim valdošo kārtību, kad tirgotāji lielākoties diktē noteikumus, prasot no ražotājiem dažādus bonusus, atlaides, plauktu cenas utt., tomēr pagaidām pārliecības par situācijas uzlabošanos nav. Konkurences likuma pamatmērķis ir veidot attiecības starp lielajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem un piegādātājiem uz godīgu, nediskriminējošu, prognozējamu attiecību pamata, respektējot abu pušu ekonomiskās intereses, panākot lielāku pušu līdztiesību savstarpējās sadarbības līgumu slēgšanas procesā.
