Ieguldījumu veikšana jaunattīstības tirgos ir sarežģītāka nekā ieguldījumi attīstītajās valstīs, jo jaunattīstības valstīs ir jāpievērš pastiprināta uzmanība gan politiskajiem, gan arī dažādiem strukturālajiem faktoriem, saka Swedbank Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis.

Viņš norāda - nenoteiktība jaunattīstības valstīs ir lielāka nekā attīstītajās valstīs. Bieži vien investori vispār izvairās no ieguldījumu veikšanas jaunattīstības valstīs, un, piemēram, slavenais investors Vorens Bafets (Warren Buffett) pārsvarā iegulda tikai ASV tirgū. Lai ieguldīšanu jaunattīstības tirgos padarītu drošāku, investors var no sākuma apsvērt ieguldījumu veikšanu, piemēram, plaši diversificētos biržā tirgotajos fondos, jo ieguldījumu veikšana individuālu uzņēmumu akcijās jaunattīstības valstīs ir daudz riskantāka un neparedzamāka nekā līdzīgu ieguldījumu veikšana attīstīto valstu uzņēmumu akcijās, iesaka eksperts.

Polijas nacionālā valūta, kas nav piesaistīta eiro, cieš no jaunattīstības tirgu svārstībām

Jaunattīstības valstu valūtas turpina piedzīvot vērtības kritumu. Iemesli ir dažādi un reizēm pārklājas un summējas – politiskās nestabilitātes risks, stagnējoša ekonomikas izaugsme un ASV centrālās bankas monetārā politika, pamazām sašaurinot kvantitatīvo mīkstināšanu pasaules lielākajā ekonomikā.

Šā kompleksa iznākumā trūkties kā likums dabū Turcijas lira, Argentīnas peso, Indijas rūpija, Indonēzijas rūpija un Dienvidāfrikas rands. Šo valstu valūtu vērtība cēlās, ASV Federālajām rezervēm kopš 2009. gada stimulējot savas valsts ekonomiku, kas ietekmēja arī starptautiskā kapitāla rožaināku skatījumu uz jaunattīstības tirgiem, to kreditēšanu un attiecīgo valūtu kursiem.

Pirmdien jaunattīstības valstu valūtu vērtība samazinājās līdz zemākajam līmenim vairāk nekā desmit gadu laikā, sarūkot naftas cenai un valdot runām tirgus dalībnieku vidū, ka ASV centrālā banka drīz cels procentu likmes, raksta Bloomberg.

MSCI Emerging Markets indekss zaudēja 0,6% savas vērtības.

Bloomberg indekss, kas apkopo datus par 20 galveno jaunattīstības valstū valūtu kursiem, saruka par 0,4%, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2003. gada aprīļa. Investori jaunattīstības valstu valūtas pamet, pārvietojot līdzekļus uz ASV vērtspapīriem, jo pasaules lielākās ekonomikas izaugsme ir straujāka, salīdzinot ar citām lielākajām ekonomikām.

«Jaunattīstības valstu valūtu tirgus zaudē pamatu attiecībā pret dolāru, jo piektdien tika publicēti labāki ASV darba tirgus dati, nekā tika gaidīts,» saka Societe Generale eksperts Bernds Bergs. «Krievijas vietējie tirgi ir panikas stāvoklī. Patlaban uzmanība ir vērsta uz 11.decembra Krievijas centrālās bankas lēmumu.»

Pirmdien jaunattīstības valstu valūtu vērtība turpināja samazināties, piedzīvojot ilgāko kritumu kopš 2000. gada, liecina Bloomberg dati.

Indekss, kas apkopo 20 visvairāk tirgoto jaunattīstības valstu valūtu cenu izmaiņas, saruka par 0,3%, bet MSCI Emerging Markets akciju indekss saruka līdz četru gadu zemākajam līmenim.

Piemēram, Turcijas lira saruka līdz rdekordzemam līmenim, bet Krievijas rubļa vērtība un šīs valsts akciju cenas pazeminājās, reaģējot uz naftas cenu samazināšanos. Rubļa kurss pret dolāru saruka par 0,8% līdz 65,496 rubļiem par dolāru.

Nordea Bank analītiķis Anderss Svendsens uzskata, ka jaunattīstības valstu valūtu vērtība būs zema visu šo gadu, gaidot ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmumu celt likmes. Līdzīgu uzskatu pauž arī Areca Capital eksperts Denijs Vongs Teks Mengs:

Šonedēļ jaunattīstības akciju tirgi aizvada labāko nedēļu sešu nedēļu laikā, reaģējot uz ASV Federālo Rezervju sistēmas pārstāvju mājieniem, ka stingrākas monetārās politikas ieviešana būs lēna, raksta Bloomberg.

MSCI Emerging Markets indekss šonedēļ pieauga par 2,1%. Straujāko kāpumu piedzīvoja Filipīnu akciju tirgus indekss.

Bloomberg indekss, kas apkopo 20 jaunattīstības valstu valūtu kursu izmaiņas, šonedēļ pieauga pirmo reizi sešu nedēļu laikā. Straujāko pieaugumu starp Āzijas valūtām uzrādīja Malaizijas ringits.

Pēc FRS oktobra sanāksmes detalizēta pārskata publicēšanas investoru skats uz jaunattīstības valstu akcijām ir kļuvis optimistiskāks. Oktobra sanāksmē FRS pārstāvji uzsver, ka būtu piemērots laiks aizņemšanās likmi celt decembrī, taču likmes paaugstināšanas temps nebūšot straujš. Augstākas procentu likmes atspoguļo pārliecību par ASV ekonomikas stiprumu, un ASV ir liels eksporta tirgus daudzām jaunattīstības valstīm.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Noskaņojuma uzlabošanās ASV un pēdējā laika pieaugums jaunattīstības tirgos ir ļāvis pasaules akciju tirgiem dzēst gada sākumā piedzīvotos zaudējumus, raksta Bloomberg.

Tādējādi finanšu tirgi ir atguvuši trīs triljonus dolāru. MSCI All-Country World Index pirmdienu noslēdza ar pieaugumu jau devīto dienu pēc kārtas, tādējādi pasaules akciju vērtība sasniedza 62,1 triljonu dolāru, salīdzinot ar aptuveni 59 triljoniem dolāru februāra sākumā, kad vērtība bija sasniegusi šā gada zemāko līmeni.

Akciju tirgos pēc sliktākā gada sākuma kopš 2010.gada atkal ir atgriezies optimisms, reaģējot uz ziņām, ka ASV bezdarba līmenis ir sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2008.gada, Ķīnas tirdzniecības apjomi palielinājušies, savukārt jaunattīstības valstis ir spērušas soļus, lai samazinātu kapitāla aizplūdi.

Latvijā pērn 54 % datoru lietotāju izmantoja pirātisku programmatūru un pirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2011. gadā sasniedza 23 miljonus eiro, liecina Business Software Alliance (BSA) pētījums.

Saskaņā ar BSA datiem 58% no datorlietotājiem Centrālajā un Austrumeiropā apliecina, ka izmanto pirātiskās datorprogrammas. Daži no aptaujātajiem lietotājiem atzina, ka nelicencētās datorprogrammas izmanto visu laiku vai lielāko daļu laika, savukārt citi atzina, ka to dara neregulāri un reti.

Pirātisma rādītāji 2011.gadā Latvijā ir samazinājušies par 2%, salīdzinot ar 2010.gadu, taču pētījums apliecina, ka uz kopējā Eiropas fona Latvija joprojām atrodas starp valstīm, kur nelicencētās programmatūras lietotāju skaits pārsniedz 50% (Polija — 53%, Lietuva — 54%, Grieķija — 61%, Rumānija — 63% un Bulgārija — 64%). Vidēji Eiropas Savienībā nelicencētu programmatūru izmanto 33 % datoru lietotāju.

Jaunattīstības valstu fondi nedēļas laikā piedzīvojuši lielāko līdzekļu aizplūšanu pēdējo 24 nedēļu laikā, raksta Bloomberg.

Investori izņem naudu no šiem fondiem, jo valda bažas, ka Grieķijas parāda problēmas var kavēt globālās ekonomikas atlabšanu.

Kā liecina EPFR Global dati, no jaunattīstības valstu fondiem kopumā aizplūduši 1.6 miljardi dolāru – viens miljards dolāru izņemti no pasaules jaunattīstības valstu akciju fondiem, bet 516 miljoni dolāru – no Āzijas akciju tirgiem.

MSCI Emerging Markets Index nokritis par 2.6 % līdz 902.12 punktiem. Indekss, kas apkopo 22 jaunattīstības valstu akcijas un pērn pieauga par rekordlieliem 75 %, ir jau samazinājies par 12 % kopš 11. janvārī sasniegtā šāgada augstākā punkta.

Db.lv jau ziņoja, ka pēdējo sešu mēnešu laikā Centrālās un Austrumeiropas valstu tirgi ir uzrādījuši labākus attīstības rezultātus, un investoru bažas no jaunajām Eiropas valstīm pārcēlušās uz reģiona attīstītajām valstīm, raksta Financial Times.

Ceturtdien akciju tirgi, izejvielu un dārgmetālu cenas piedzīvo kritumu, ko veicina ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes paziņojums, ka līdzšinējie ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi varētu tikt samazināti.

MSCI All Country World Index saruka par 3%, kas ir lielākais kritums kopš 2011. gada novembra, bet Standard&Poor's 500 piedzīvoja kritumu par 1,6%.

Eiropas akciju tirgus raksturojošais Stoxx Europe 600 Index noslīdēja par 2,6%, kas ir lielākais kritums kopš 2012. gada marta.

Saruka arī visi Baltijas biržu indeksi - lielākais kritums bija NASDAQ OMX Riga - par 1,02%. OMX Tallinn samazinājās par 0,39%, bet OMX Vilnius - par 0,27%.

Lielu kritumu varēja vērot jaunattīstības akciju tirgos, kur indekss MSCI Emerging Markets Index saruka par 4,2%, piedzīvojot lielāko lejupslīdi kopš 2011. gada. Tā, Turcijas un Indonēzijas indeksi samazinājās par vairāk nekā 3%, Indijas Sensex – par 2,7% un Krievijas Micex – par 1,5%.

Augustā ASV ekonomikas rādītāji bija vājāki nekā prognozēts, kas samazināja investoru optimismu, un otrā krīzes viļņa prognozētāji guva apliecinājumu saviem paredzējumiem, norāda Mandatum Life ieguldījumu pārvaldes vadītājs Baltijā Pauls Lukka.

«Īstenojoties mūsu primārajam scenārijam, šī nelielā recesija (divi ceturkšņi pēc kārtas ar negatīvu IKP pieaugumu) ir maz ticama. ASV ekonomisko rādītāju grīļošanās galvenajā tirgus ciklā šķiet gandrīz jau pārvarēta, lai gan ir nepieciešams saglabāt sevišķu modrību attiecībā uz nodarbinātības un mājokļu datiem. Mēs paredzam, ka jaunattīstības valstu ekonomiskā izaugsme ļaus pārciest ASV IKP vājumu (1,5% temps šā gada 2. ceturksnī) un cels ieņēmumu prognozes jaunattīstības tirgos. Uz to norāda jaunākie ASV nodarbinātības dati un ASV un Ķīnas iepirkumu pārvaldnieku indekss (PMI) (kas ir ekonomiskās aktivitātes rādītājs),» uzskata P. Lukka.

Jaunattības valstu akciju tirgi pirmdien pieauga līdz divu nedēļu augstākajam līmenim pēc tam, kad dati uzrādīja Ķīnas un Eiropas ražošanas pieaugumu.

Jāpiebilst, ka Ķīnas ražošanas indekss augustā pieauga līdz 16 mēnešu augstākajam līmenim, tādējādi pēc divu ceturkšņu ilgas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Ķīnas ekonomika atkal kļūs stiprāka, raksta Bloomberg.

Rezultātā auga akciju indeksi lielākajā daļā jaunattīstības valstu, bet tirgu raksturojošais MSCI Emerging Markets Index pakāpās par 0,8%. Turcijas Borsa Istanbul National 100 Index pakāpās par 2,3%, savukārt Indijas Sensex pieauga par 1,43%. Par 2,3% pieauga arī Taizemes SET indekss, bet Taivānas Taiex – par 0,2%.

Tiesa gan, ne visos akciju tirgos valdīja pozitīvas vēsmas. Tā, piemēram, Jakarta Composite indekss samazinājās par 2,2%, jo jaunākie Indonēzijas statistikas biroja dati uzrādīja 2,3 miljardu dolāru lielu tirdzniecības deficītu.

Aizvadītajā nedēļā no akciju tirgus aizplūduši 8,3 miljardi ASV dolāru, kas ir augstākais apjoms pēdējo 15 nedēļu laikā, raksta Business Insider.

Investori pārdod savas akcijas, pievēršoties drošākiem ieguldījumu produktiem, ņemot vērā bažas par Ķīnas ekonomikas attīstību, kas var ietekmēt arī globālo tautsasmniecību.

Līdzekļi arvien straujāk aizplūst arī no jaunattīstības valstu tirgiem – investori no tiem aizpludinājuši sešus miljardus ASV dolāru, kas ir septitā nedēļa pēc kārtas, kad šie fondi piedzīvo kritumu un ir lielākais nedēļas apjoms piecu nedēļu laikā.

Jaunattīstības obligāciju fondi zaudējuši 2,5 miljardus dolāru, kas ir lielākais nedēļas kritums kopš 2014.gada janvāra.

Naudas tirgus fondos tika investēti 8,2 miljardi ASV dolāru, bet dārgmetālos investēti 18 miljoni dolāru.

Mazāk nekā divu mēnešu laikā pasaules valstu investori no jaunattīstības tirgus akcijām un obligācijām ir izņēmuši vairāk naudas nekā pērn visā gadā kopā, raksta Bloomberg.

Pagājušajā nedēļā no fondiem aizplūda 4,5 miljardi dolāru, tādējādi kopējais naudas daudzums, kas šajā gadā izņemts no jaunattīstības valstu fondiem, sasniedzis 29,7 miljardus dolāru, liecina EPFR Global dati. Savukārt no obligāciju fondiem nedēļas laikā aizplūduši 1,4 miljardu dolāri, bet šogad – 8 miljardi dolāru.

Pagājušajā gadā kopumā no šie fondiem aizplūda 29,2 miljardi dolāru.

Kapitāla aizplūšanas temps nemazinās, neskatoties uz to, ka šajā mēnesī jaunattīstības valstu akciju tirgi un valūtu vērtības ir augušas.

Šajā mēnesī MSCI Emerging Markets indekss ir audzis par 2,3%, salīdzinot ar 6,6% lielo kritumu pagājušajā mēnesī.

Pirmdien jaunattīstības valstu akciju tirgi piedzīvoja straujāko kritumu mēneša laikā, ko lielā mērā veicināja lielākais Krievijas biržas indeksa Micex samazinājums kopš 2009.gada, raksta Bloomberg.

Reģionu raksturojošais MSCI Emerging Markets indekss saruka par 1%.

Krievijas biržas pirmdien piedzīvoja lielāko kritumu vairāk nekā piecu gadu laikā.

Maskavas biržas indekss Micex saruka par 11,5%, savukārt RTS indekss – par 12,68%.

Tāpat ievērojami nogāzās vairāku lielu kompāniju akciju cenas. Tā, piemēram, ieguves sektorā strādājošā Mechel akcijas cena saruka par 31%, Gazprom akcijas cena samazinājās par 12%, bet valsts lielākā aizdevēja akcijas cena saruka par 15%.

Kā liecina Bloomberg apkopotie dati, Krievijas akcijām patlaban ir zemākais novērtējums starp 21 jaunattīstības valstu akcijām.

Šonedēļ jaunattīstības valstu akciju tirgi piedzīvojuši lielāko nedēļas kritumu kopš pērnā gada jūnija, ko veicināja tirgus dalībnieku bažas, ka Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās un Krievijas konflikts veicinās naudas aizplūdi no šiem tirgiem, raksta Bloomberg.

Reģionu raksturojošais MSCI Emerging Markets indekss piektdien saruka par 1,1%, nedēļas kritumu palielinot līdz 3,5%. Hang Seng China indekss šajā nedēļā sarucis par 5,1%, kas ir lielākais kritums kopš 2012. gada maija. Investori bažījas, ka vājāka Ķīnas ekonomikas izaugsme nekā gaidīts samazinās uzņēmumu ienākumus un veicinās bankrotus. Valsts premjerminisres Li Kecjans ceturtdien paziņoja, ka valdības noteiktais šā gada ekonomikas izaugsmes mērķis – 7,5% - ir elastīgs.

No jaunattīstības valstu akciju fondiem jau 20. nedēļu turpina aizplūst nauda. Lielākais apjoms aizplūdis no Ķīnas fondiem – 878 miljoni ASV dolāru, liecina EPFR Global dati.

Patlaban pievilcīgākie jaunattīstības tirgi investoriem ir Meksika un Turcija, liecina Bloomberg veiktā analīze.

Bloomberg izveidojis sarakstu ar 20 investoriem pievilcīgākajām jaunattīstības valstīm, analīzē iekļaujot tādus parametrus kā izaugsmi, ienesīgumu, tekošā konta datus un aktīvu novērtējumu. Patlaban saraksta pēdējās piecas vietas ieņem Āzijas valstis. Meksika un Turcija ieņem pirmās vietas, jo to reālie efektīvie valūtu kursi ir konkurētspējīgāki nekā vidēji pēdējos 10 gados. Savukārt, raugoties no vēsturiskā aspekta, Indijas un Ķīnas novērtējumi ir relatīvi dārgi, un aplēses liecina, ka šo valstu ekonomikas izaugsme vairs nebūs tik strauja kā pēdējās desmitgades laikā.

«Ja meklējat, kur ieguldīt, Turcija un Meksika izceļas, jo tās ir salīdzinoši lētas,» norāda Daiwa SB Investments vecākais fondu pārvaldnieks Takeši Jokouči. «Kad mazinās politiskie riski, tad var investēt šajās valstīs, ņemot vērā to labos fundamentālos faktorus un augsto ienesīgumu.»

Pērn akciju cena pieauga, galvenokārt paļaujoties uz cerību, ka uzņēmumi gūs lielāku peļņu, un šobrīd, kad ekonomika turpina stabilizēties, procentu likmes ir zemas, riska apetīte laba, akciju tirgus ir uzrādījis labus rezultātus un palielinās uzņēmumu pārņemšanas aktivitāte, ar nepacietību tiek gaidīta peļņas rādītāju izaugsme, gan ne tik straujā tempā kā pērn, secināts jaunākajā SEB Investīciju apskatā.

Lai gan ekonomika turpina stabilizēties, tas nebūt nenozīmē, ka lielāks IKP pieaugums automātiski veicina ilgstošu akciju tirgus kāpumu. Akciju tirgus ir galvenais rādītājs, kurā vērojamā kāpuma pamatā ir cerības uz gaišāku nākotni, taču, uzmanīgāk aplūkojot faktus un, konstatējot, ka pieaugums patiesībā palēninās, var secināt, ka akciju tirgus bieži vien pāragri priecājas par uzvaru. Tajā pašā laikā lielāks optimisms acīmredzami rada iespējas gūt lielāku peļņu, kas ir visefektīvākais akciju tirgus dzinējspēks.

Globālā ekonomika, kuras līdere ir ASV, joprojām uzrāda labus rezultātus. Procentu likmes saglabājas zemā līmenī, savukārt akciju tirgus cenas ir pieaugušas, saka SEB Private Banking investīciju stratēģis Ingus Grasis. Viņš uzsver, ka jaunattīstības tirgi vēl aizvien atpaliek savā attīstībā, un tos negatīvi ietekmē strukturālās problēmas un zemāki izaugsmes tempi.

Jaunattīstības valstu akciju tirgi otrdien pirmo reizi četru dienu laikā piedzīvoja kritumu, investoru vidū valdot runām, ka ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) drīzumā samazinās aktīvu iepirkšanas programmas apjomus, kas līdz šim veicināja kāpumu šajos tirgos.

MSCI Emerging Markets Index samazinājās par 0,7%. Indijas Sensex saruka par 2,3%, ko veicināja Indijas uzņēmuma Tata Power akcijas cenas kritums par 15% līdz četru gadu zemākajam līmenim. Akcijas cenas nogāzās pēc tam, kad uzņēmums publicēja pirmā ceturkšņa rezultātus.

Saruka arī Krievijas akciju tirgus indekss Micex – par 1,1%, Polijas WIG20 Index – par 1% un Turcijas Borsa Istanbul Stock Exchange National 100 Index – par 0,2%.

Šajā gadā jaunattīstības valstu tirgiem nav bijuši iecienīti investoru vidū, piedzīvojot 10% kritumu, salīdzinot ar 15% MSCI World Index pieaugumu.

Šobrīd investīciju veikšanai pievilcīgākie ir jaunatīstības valstu tirgi, jo ekonomika šajās valstīs augs straujāk nekā attīstītajās valstīs, norāda Mandatum Life Ieguldījumu pārvaldes nodaļas vadītājs Pauls Lukka.

«Prognozes liecina, ka jaunattīstības tirgu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums turpmāk pārspēs attīstīto valstu IKP izaugsmi. Savukārt vērtējuma līmeņi jaunattīstības tirgos ir gandrīz tādi paši kā pārējā pasaulē – MSCI World 12 mēnešu prognozētā cenas un peļņas (P/E) attiecība ir 13,5, savukārt MSCI Emerging Markets (jaunattīstības tirgu) 12 mēnešu prognozētā cenas un peļņas (P/E) attiecība ir 12,9,» skaidro P. Lukka.

Nākotnē labu sniegumu varētu uzradīt arī metālu un izrakteņu ieguves kompānijas. Izejvielu cenas papildus atbalstīs Federālās Rezervju sistēmas plānotie dolāru drukāšanas pasākumi un ASV dolāra vājināšanās .«Šobrīd sevišķi pozitīvi raugos uz atsevišķiem Norvēģijas naftas meklēšanas un ieguves uzņēmumumiem,» norāda P. Lukka.

Ceturtdien pēc ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmuma nemainīt monetārās stimulēšanas programmas apjomu vērojams straujš pieaugums jaunattīstības tirgu akciju indeksiem un valūtām.

Malaizijas ringits, Taizemes bahts un Indijas rūpijas vērtība pret dolāru pieauga par vairāk nekā 2%, savukārt Krievijas rubļa kurss sasniedza trīs mēnešu augstāko līmeni.

Jaunattīstības tirgu raksturojošais MSCI Emerging Markets indekss pieauga par 2,3% līdz augstākajam līmenim kopš 28. maija.

Jaunattīstības tirgi ir ievērojami cietuši kopš maija, kad FRS vadītājs Bens Bernanke pirmo reizi deva mājienus par kvantitatīvās mīkstināšanas programmas samazināšanu. MSCI indekss, kurš aptver vairāk nekā 800 uzņēmumu akcijas, laika periodā no maija līdz augusta beigām ir sarucis par 11%, raksta Businessweek.

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Finanšu tirgos šis gads ir aizsācies ārkārtīgi pozitīvi. No gada sākuma līdz 10.februārim akciju tirgi Eiropā un ASV ir pieauguši par 6.8% (STOXX Europe 600 un S&P 500 akciju indeksi).

Šis gads turpina akciju tirgus augšupeju, kas aizsākās pagājušā gada rudenī. Pēdējo nepilnu piecu mēnešu laikā, kopš sava zemākā punkta 2011.gada 22.septembrī, STOXX Europe 600 akciju tirgus indekss ir pakāpies par 24.8%. Tajā pašā laikā VIX indekss (saite), kas atspoguļo gaidas par ASV akciju tirgus nākotnes svārstīgumu un tiek dēvēts par «baiļu indeksu», ir būtiski samazinājies, noslīdot zem 20 no savas pēdējo 12 mēnešu augstākās vērtības 48 apmērā, kura tika sasniegta 2011.gada augustā.

Daļēji optimismu šobrīd ir iespējams izskaidrot ar jauna gada sākumu jeb «Janvāra ietekmi» (January effect) (saite), kad fondu pārvaldnieki un atsevišķi investori steidz izvietot līdzekļus vērtspapīros, kurus dažādu iemeslu dēļ ir pārdevuši iepriekšējā gada beigās. Bet labo noskaņojumu drīzāk stiprina virkne makroekonomikas datu publikācijas: ASV darba tirgus acīm redzami uzlabojas, pasaules iepirkumu menedžeru indekss turpina palielināties (skatīt 1.attēlu). Tie liecina par ekonomiskās aktivitātes pieaugumu un, iespējams, tādēļ kapitāla tirgus tagad ieceno straujāku pasaules IKP izaugsmi, nekā to prognozēja pirms trīs mēnešiem. Pat Grieķijas un visas Eirozonas problēmas ir zaudējušas savu spēku, un Citigroup analītiķi (saite), piemēram, jau samazina negatīvā scenārija, kad Grieķija izstājas no Eirozonas un bankrotē, ietekmi uz ekonomisko izaugsmi pasaulē. Optimisms parādās arī finanšu speciālistu viedokļos (saite) par augšupejas iespējām finanšu tirgos. Salīdzinot ar to drūmo noskaņojumu, kas valdīja pagājušā gada rudenī, optimisms šobrīd ir acīmredzams.

Gada sākums jaunattīstības valstu tirgiem padevies nepārliecinošs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada pirmie trīs mēneši veiksmīgi izrādījušies tiem investoriem, kas savu naudiņu bija nolēmuši noguldīt lielākajos Eiropas attīstīto valstu akciju tirgos. Tāpat piezemēts pieaugums turpinājās ASV akciju tirgū, kur investori tā arī nav sagaidījuši tā saucamo korekciju, kas daudziem savukārt liek bažīties par šīs valsts kompāniju akciju dārdzību. Tomēr ne visiem veicies. Šā gada sākums neveiksmīgs izvērties tā saucamo «jauno jaunattīstības» jeb «frontier markets» akciju tirgiem (kāpēc jāuzņemas lielāks risks, ja labu ieguldījumu atdevi piedāvā nosacīti daudz drošākie attīstīto valstu tirgi?). Rēķinot ASV dolāru izteiksmē, kopējā MSCI Frontier Markets indeksa vērtība kopš šā gada sākuma samazinājusies par 5,1%. Šī indikatora vērtības krituma tendence ir aktuāla jau kopš pagājušā gada septembra vidus – tā kopš minētā perioda ir sarukusi jau par 18%. Daudzu šo valstu ekonomikas ir atkarīgas no izejvielu eksporta un jau vairākus ceturkšņus var runāt par vispārējo to cenu samazināšanos.

Investoriem pērn bijis samērā viegls gads, jo negatīvus rezultātus uzrādīja tikai divi sektori – fondi, kas iegulda Japānā, kritās par 2 %, savukārt tie, kas iegulda Lielbritānijā samazinājās par aptuveni 1.5 %.

Konsultanti norāda, ka būs daudz grūtāk šogad saņemt lielu atdevi, līdz ar to akcijas un fondi jāizvēlas ļoti rūpīgi.

Fondu pārvaldnieka Psigma investīciju stratēģis Tomass Bekets skaidro: «Ir mazticams, ka redzēsim tik ievērojamus kāpumus kā pērn, jo joprojām saglabājas daudzi riski.»

Maiks Lenhofs no Brewin Dolphin:

Fonds uzmanīgiem investoriem: Thames River Global Bond fonds iegulda valdības vērtspapīros, kuri novērtēti ar trīs A reitingu, ieskaitot ASV un Lielbritānijas parādzīmes (neskatoties uz nesen izskanējušajiem draudiem par samazinājumu). Šo parādzīmju rezultāti, visticamāk, būs labi pat, ja globālā ekonomika būs vājaka nekā gaidīts un procentu likmes saglabāsies zemas, kas fiksēta ienākuma vērtspapīrus padarīs vēl pievilcīgākus. M. Lenhovam patīk, ka 60 % fonda ieguldījumu tiek veikti dolāros, jo paredzams, ka šogad tā vērtība stiprināsies. «Tas ir ļoti uzmanīgs fonds, kuru menedžeri vienmēr ir aizsardzības pozīcijā,» viņš sacījis.