Uz Baltijas pusi ik pa laikam paraugās jauni investori. Viens no tiem ir investors no Šveices Tomass Šaetti (Thomas A. Schaetti).
Proti, veicot akciju emisiju, Baltic International Bank nupat piesaistījusi trīs jaunus akcionārus, ieskaitot T. Šaetti, kurš ieņēmis vadošus amatus bankās Cīrihē – Privatbank Maerki Baumann & Co. AG, Coutts Bank & Co. AG, Euro Invest Bank AG un SVRB Schweizer Verband der Raiffeisen Banken.
Darījuma rezultātā bankas pamatkapitālam piesaistīti 12 miljoni eiro, kur nu minētās finanšu iestādes kapitāls pārsniegs 48 miljonus eiro.
Intervijā DB T. Šaetti norāda, ka viņam Latvija šķiet ļoti pievilcīga zeme. Investors arī apspriež globālo akciju burbuli.
Fragments no intervijas
Varbūt vispirms pastāstiet par sevi!
Tas nav nemaz tik viegli – aprakstīt sevi. Es uzaugu Šveicē. Tur ir ierasts, ka daudzu cilvēku dzīve saistīta ar bankām. Bankas, govis un šokolāde (smejas). Tas ir tas, kas mums ir! Uzaugu Cīrihē, kur biju praksē privātbankā Maerki Baumann. Pirmos gadus bankā pavadīju, darbojoties ar vērtspapīriem biržā. Mani vienmēr tas ir fascinējis. Tad Šveicē nāca obligātais militārais dienests. Pēc tam arī nākamos trīs gadus strādāju kā akciju brokeris. Strādāju arī citās bankās, lai gan vienmēr tas bija saistīts ar finanšu tirgiem. Tagad esmu nonācis Rīgā un investēju privātā bankā, lai gan līdzīgā bankā pirms 30 gadiem strādāju.
Kas tad tikko īsti notika ar Baltic International Bank?
Baltic International Bank ir piesaistījusi jaunus akcionārus. Tas gan neesmu tikai es viens. Emisijā piedālījās divi investori no AAE. Kā jūs zināt, Šveice nav Eiropas Savienība – tā ir gluži kā sala Eiropā. Es redzu vairāk iespēju ar banku, kas ir reģistrēta un darbojas Eiropas Savienībā. Tad parādījās šī iespēja, un mēs ar saviem draugiem to izmantojām. Viens no viņiem ir šeihs Hamads Bin Khalifa (Sheikh Hamad Bin Khalifa Al Nahyan), valdošās ģimenes loceklis Abū Dabī. Savukārt otrs ir Adels Al Širavi (Adel Al Shirawi), uzņēmējs no AAE. Mēs esam trīs atšķirīgi investori, lai gan cits citu pazīstam un esam draugi. Patiesībā es iepazīstināju viņus ar iespēju investēt bankā. Protams, mēs gribētu gūt peļņu. Tomēr vispirms nauda ir jāiegulda, un mēs arī pienesīsim bankai biznesa iespējas. Es bankai pienesīšu klientus no Eiropas. Savukārt Hamads Bin Khalifa un Adels Al Širavi palīdzēs pozicionēt banku Tuvo Austrumu biznesam. Mūsu plānos ir bankas tālāka izaugsme, un rezultātā mēs šeit varēsim radīt jaunas darbvietas. Tas būtu tāds pozitīvs blakusefekts. Tā kā – tas ir tas, ar ko mēs startēsim.
Jaunas investīcijas nav slikti.
Jā, un es varu teikt, ka man ļoti patīk Rīga. Šī ir mana otrā reize pilsētā. Pirms tam es te biju pirms trīs mēnešiem. Cilvēki te ir labi izglītoti, labi runā angliski, un man ļoti patīk šejienes vide kā tāda. Tādēļ arī es te meklēju biznesa iespējas. Man jau bija pieredze ar Latvijas banku nozares regulatoru. Mans viedoklis ir, ka viņi ir ļoti profesionāli un ļoti izpalīdzīgi. Es savā pieredzē sadarbojos ar vairākiem Eiropas valstu regulatoriem, bet šeit tie ir vieni no pašiem profesionālākajiem.
Kas vēl jums te, Latvijā, patīk? Ko jūs teiktu par biznesa vidi?
Kaut ko konkrēti vienmēr ir grūti aprakstīt. Piemēram, kad izkāp no lidmašīnas, var būt dažādas sajūtas. Šeit es jūtos laipni gaidīts, cilvēki ir jauki, un līdz šim te man nav bijusi kāda slikta pieredze. Par biznesa vidi gan jūs patiesībā droši vien zināt vairāk nekā es, jo es šeit šajā ziņā esmu gluži kā jaunava. Tomēr – es te kaut ko nedarītu, ja nejustu, ka kaut ko varu arī sasniegt.
Kāpēc tagad?
Tā bija iespēja, kas parādījās. Es to izpētīju un teicu – kāpēc gan nē? Tas nebija kaut kas tāds, kas tika ļoti, ļoti ilgi plānots. Meklēju iespēju investēt Eiropas bankā, un tam parādījās, manuprāt, perfekti atbilstoša iespēja, ko pēc padziļinātas izpētes arī izmantoju.
Kāda ir jūsu vīzija? Ko šīs ziņas nozīmē Latvijas finanšu sektoram?
Pirmkārt, bankai būs vairāk kapitāla, kas atļaus tai augt. Tas ir svarīgi arī regulatoram un centrālajai bankai. Otrs ir tas, ka šajā gadījumā es gribu apvienot moderno pasauli ar tradicionālo. Gribu no abām paņemt to labāko. Piemēram, paņemt digitālos banku pakalpojumus un savienot tos ar tradicionālajiem privātbanku pakalpojumiem. Tā jebkurā gadījumā ir nākotne.
Mums gan iepriekšējos gados banku sektorā ir bijuši visai interesanti laiki. Ko jūs domājat par visu šo situāciju?
Patiesībā domāju, ka tas manā gadījumā nav bijis nemaz tik slikti. Tagad vieta, tā teikt, ir iztīrīta. Darboties ir skaidrāk – kopumā es notikušo vērtēju pozitīvi.
Visu interviju lasiet 30.novembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
