Nekustamais īpašums

Jaunās ēkas šobrīd stāv pustukšas

Ingrīda Drazdovska, Db,10.09.2008

Tirgū ir daudz neveiksmīgu biroju projektu, kas stāv pustukšas, norāda nekustamo īpašumu konsultācijas kompānijas Colliers International vadošais partneris Baltijā un Baltkrievijā Mihails Morozovs

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai liela daļa jauno dzīvojamo ēku, bet arī biroju ēku projekti kā šobrīd, tā arī nākotnē eksistēs vien uz papīra, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tirgū ir daudz neveiksmīgu biroju projektu, īpaši B klases ēku, kas stāv pustukšas, - stādot priekšā šā gada 1. pusgada nekustamā īpašuma pārskatu, norādīja nekustamo īpašumu konsultācijas kompānijas Colliers International vadošais partneris Baltijā un Baltkrievijā Mihails Morozovs.

Naudas resursi arvien kļūst dārgāki, bet to pieejamība tikai samazinās, un šī tendence saglabāsies arī turpmāk. Bankas faktiski vairs nefinansē zemes gabalu iegādi, ir piesardzīgas attiecībā uz jauno projektu finansēšanu un pat visai negribīgi kreditējot gatavu ēku iegādi ar nokomplektētu nomnieku sastāvu, viņš atgādināja. Tāpēc arī daļa iesākto ēku var netikt pabeigtas, ja tām netiks veiksmīgi piesaistīti nomnieki - tas var neapmierināt projekta finansētāju - banku, bet pašiem attīstītājiem celtniecības pabeigšanai var trūkt finanšu.

Aptuveni trešdaļa jau uzbūvēto biroju ēku pēc plānojuma, tehniskiem parametriem u.c. neatbilstot potenciālo nomnieku vajadzībām un prasībām, aptuveni pusei - pašas ēkas un pakalpojumu kvalitāte neatbilst prasītajai nomas cenas. Līdz ar to tirgū patlaban ir visai daudz biroju ēku, kuras ir aizpildītas vien par trešdaļu vai labākajā gadījumā - uz pusi. Tajā pašā laikā nevarot apgalvot un piekrist iepriekš izskanējušajam viedoklim, ka potenciālie biroju ēku nomnieki atliek lēmumu par jaunu telpu nomu ekonomisku apsvērumu dēļ.

Darījumi notiek un tie ir visai apjomīgi. Gluži tāpat kā mājokļu tirgus ir pārorientējies no pārdevēju uz pircēju tirgu, tāpat arī biroju telpu tirgus šobrīd ir kļuvis par nomnieku tirgu. Tām kompānijām, kurām patiešām ir nepieciešamas jaunas darba telpas, šobrīd ir ne vien plašāka izvēle, bet arī reālas iespējas ar ēku īpašniekiem/pārvaldniekiem slēgt sev labvēlīgus nomas līgumus par sev izdevīgākām nomas maksām. Tāpēc tiem attīstītājiem, kuri spēj elastīgi un radoši reaģēt uz tirgus un nomnieku prasībām, biroju ēkas tiek aizpildītas. Pagaidām kredītiestādes ir visai pielaidīgas, piešķirot kredītbrīvdienas u.tml., pret attīstītājiem, kas ņēmuši kredītu biroju ēku būvniecībai un kuru mājas arvien stāv pustukšas, tomēr jau pēc pusgada tās caur savām struktūrām vai kā citādi varētu daudz aktīvāk ņemt līdzdalību jaunu biroju ēku liktenī, būt daudz bargākas pret attīstītājiem, - prognozēja M. Morozovs.

Salīdzinot ar šā gada sākumu, nomas maksa augstākās A klases biroju ēkās ir samazinājusies par 5 - 7 %, bet B klases ēkās, kuru piedāvājums ir krietni vien plašāks, - par 10?15 %. Pieaugot konkurencei biroju ēku starpā, palielinoties brīvajām platībām, arī turpmāk varētu gaidīt biroju nomas maksas samazināšanos - līdz 15 %.

Pēc Colliers Int. datiem, pašlaik Rīgā kopējais A un B klases biroju telpu apjoms ir ap 252 tūkst. m2, bet šogad un nākamgad klāt nāks 87 tūkst. m2. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru biroju telpu tirgū varētu sasniegt ap 2011. gadu. Ap to laiku Rīgā varētu būt ap 450 tūkst. m2 telpu birojiem.

Komentāri

Pievienot komentāru