Jauns aukstais karš norisinās jau šobrīd, un Rietumu galvenā kļūda ir tā, ka tie nav bijuši gatavi šādai situācijai, intervijā portāla lsm.lv krievu redakcijai sacījis bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā, Londonā bāzētā Eiropas Reformu centra direktors ārpolitikas jautājumos Ians Bonds.

Vienlaikus viņš atzinis, ka notiek arī intensīvs propagandas karš, kurā Latvijā populārajiem Krievijas medijiem, īpaši Pirmajam Baltijas kanālam, ir lielas priekšrocības salīdzinājumā ar vietējiem kanāliem.

Kā uzskata Bonds, jau pirms pašreizējās krīzes attiecībās ar Maskavu Rietumu līderi pieļāvuši kļūdu, nesaprotot, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins, savulaik nosaucot Padomju Savienības sabrukumu par «divdesmitā gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu», tieši tā arī domājis. «Rietumu līderi dziļi maldījās, spriežot, ka šis paziņojums adresēts vienīgi savas valsts sabiedrībai, kas izjūt nostaļģiju pēc tiem laikiem,» izteicies Bonds.

Ar diviem jauniem ieguldījumu piedāvājumiem klajā nācis Rietumu Bankas grupā ietilpstošais aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Rietumu Asset Management (RAM). Obligāciju portfelis Target Maturity Bonds ir paredzēts konservatīvākiem klientiem, jo tas fiksē noteiktu ienesīgumu un ienākuma izmaksas laiku. Investīciju portfelis Industry 4.0 orientēts uz klientiem, kuri tuvāku un tālāku nākotni neatraujami saista ar t.s. tehnoloģisko revolūciju un inovatīvus uzņēmumus redz kā rītdienas ekonomikas balstus.

Abi jaunie investīciju piedāvājumi turpina RAM tematisko ieguldījumu portfeļu sēriju.

Obligāciju portfelis - drošs un paredzams

Obligāciju portfelim Target Maturity Bonds ir konkrēts vērtspapīru dzēšanas termiņš (no 2018. līdz 2022. gadam), tā turētājam jau sākotnēji ir zināms sagaidāmais ienesīgums.

„Būtiskākā šī portfeļa atšķirība no investīcijām akciju tirgū, ir fiksēts ieguldījuma beigu termiņš un fiksēts ienesīgums. Klientam ir skaidri zināms arī naudas plūsmas plāns, to iespējams pieskaņot klienta vajadzībām. Šīs priekšrocības padara šo ieguldījumu viegli caurskatāmu, saprotamu un īpaši drošu tiem klientiem, kuri riskus vēlas samazināt līdz viszemākajam līmenim,“ saka RAM eksperts Jurijs Moskaļuks.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Augsta riska jeb augsta ienesīguma obligācijas (angliski high-yield bonds vai junk bonds) ir parāda vērtspapīri, kurus emitējuši uzņēmumi ar investīciju līmenim neatbilstošu, spekulatīvu kredītreitingu.

Aģentūras Standard & Poor’s (S&P) gadījumā tas nozīmētu kredītreitingus ne augstākus par BB+. Vārdi «augsta riska» nozīmē, ka obligācijām ir augsta varbūtība piedzīvot saistību neizpildi (default) un investoram ciest reālus ieguldījuma zaudējumus. Augsta riska obligācijas emitē ne tikai mazi un finansiāli nepietiekoši stipri uzņēmumi ar paaugstinātu kredītrisku, bet arī lielas un pazīstamas korporācijas, kuru kredītrisks ir pieaudzis biznesa problēmu vai vispārēju ekonomisko attīstības tendenču izmaiņu dēļ. Piemēram, ASV autobūves pārstāvju Ford un Crysler emitētās obligācijas šobrīd tiek ierindotas augsta riska kategorijā.

Retoriskas kaislības un politiskus demaršus izraisījusī Ukrainas un ES asociācijas līguma «atcelšana» bija paredzama un nav trokšņa vērta.

Ukrainas un ES asociācijas nolīgums šodien vienlaikus tiek apspriests un pieņemts Eiropas Parlamentā Strasbūrā un Augstākajā radā Kijevā. Proti, tas ne tuvu nav «atlikts» vai «atcelts», kā lasāms šur tur gan krieviski, gan angliski publicējošajā plašsaziņā. Dokumenta politiskā daļa stājas spēkā pilnībā. Spēkā paliek arī ukraiņu eksportētājiem vienpusīgi piešķirtie atvieglojumi piekļuvei ES tirgum. Vienīgais, kas līdz 2015. gada beigām tiešām tiek piebremzēts, ir atbildes gājiens no Ukrainas puses, simetriskā apmērā atceļot uzliktās nodevas importam no ES – tas arī viss.

Attiecīgi ir grūti saprast histērisko reakciju uz šo faktiski neko, sevišķi Ukrainā un Rietumos. Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Daņilo Lubkivskis, protestējot pret sava šefa Pavela Kļimkina paziņojumu, ka nolīgums pilnībā spēkā vēl nestāsies, iesniedzis atlūgumu, jo notiekošais «dod nepareizu signālu kā agresoram (t.i., Kremlim), tā arī Ukrainas pilsoņiem». Viceministram Twitter vietnē pievienojas arī britu domnīcas Centre for European Reform ārlietu politikas šefs Ians Bonds – ka šodien Kijevā un Strasbūrā notiekošais iedrošinās Krieviju un novilcinās Ukrainai tik nepieciešamās reformas. Pirmais apgalvojums ir absurds, otrs – apšaubāms.

Pērn Baltic International Bank peļņa sasniegusi 353 tūkstošus eiro, liecina bankas pārskats.

Iepriekšējā gadā bankas peļņa bija vien 29 tūkstoši eiro.

Kopējie klientu līdzekļi bankā, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2013. gadā, palielinājās par 40,9% un 2014. gada beigās sniedza 683,06 miljonus eiro.

Baltic International Bank, kuras pamatdarbība ir privāto un biznesa klientu individuālā apkalpošana un kapitāla pārvaldīšana, aktīvi pērnā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2013. gadā, pieauga par 58,3% un veidoja 533,03 miljonus eiro. Savukārt noguldījumu apjoms pieauga par 62,8% jeb 172,96 miljoniem eiro un 2014. gada beigās bija 448,25 miljoni eiro. Bankas kredītportfelis 2014. gada 31. decembrī veidoja 99,62 miljonus eiro, kas nepārsniedz 20% no bankas kopējā aktīvu apjoma.

Pērn Ziemeļu Investīciju banka (NIB) izsniedza lielāko kredītu apjomu, kas bija par aptuveni 20% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, informē NIB.

Banka izsniedza 45 kredītus 2,83 miljardu eiro apmērā (2014. gadā: 2,34 miljardi eiro). Izmaksāto kredītu (loan disbursements) apjoms sasniedza 2,72 miljardu eiro (2014.gadā: 2,27 miljardi).

NIB peļņa bija 215 miljoni eiro (2014.gadā: 210 miljoni).

Bankas direktoru valde ierosinājusi izmaksāt NIB dalībvalstīm - piecām Ziemeļu un trīs Baltijas valstīm - dividendes 55 miljonu eiro apmērā.

NIB finansējumu piešķīra tehnoloģisko inovāciju (R&D) un ražošanas modernizācijas projektiem, infrastruktūras objektu attīstībai, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Enerģētikā NIB piešķīra finansējumu projektiem, kas ir vērsti Ziemeļu un Baltijas valstu reģiona atkarības mazināšanai no importētās enerģijas un resursiem, kā arī elektroenerģijas sadales modernizācijas projektiem un smart meter tehnoloģijas ieviešanai.

2016. gadā Ziemeļu Investīciju banka (Nordic Investment Bank, NIB) palielināja piešķirto aizdevumu apjomu līdz 4,4 miljardiem eiro, kas ir augstākais rādītājs bankas vēsturē (2015. gadā: 2,8 miljardi eiro), un guva peļņu 212 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Kredītu apjoms pieauga pateicoties pieprasījumam pēc investīciju finansēšanas sabiedriski nozīmīgajā infrastruktūrā un enerģētikā: notekūdeņu attīrīšanā, ūdens piegādē, sabiedriskajā transportā un skolās, kā arī elektrības piegādes tīklos, automatizēto mērītāju sistēmās, biomasas siltuma elektrostacijās. Finansējums tika piešķirts arī ražošanas izpētes un attīstības (R&D) projektiem bankas dalībvalstīs.

Projektu ar pozitīvo efektu uz vidi apjoms sasniedza 1,6 miljardus eiro, kas par 50% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pagājušajā gadā NIB sāka investēt zaļās obligācijās (green bonds), ko izsniedz uzņēmumi un pašvaldības dalībvalstīs. Šīs investīcijas finansē obligāciju izsniedzēju videi draudzīgos projektus un veicina starptautisko zaļo obligāciju tirgus attīstību. Līdz gada beigām šīs investīcijas sasniedza 143 miljonus eiro.

Nasdaq biržas ēkā Ņujorkā, pirmdien, 14. augustā, tradicionālo tirdzniecības sesijas atklāšanu iezvanīja AS Latvenergo pārstāvji, informē Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Šī tradīcija tiek uzticēta tiem uzņēmumiem, kuri savā darbībā ir uzrādījuši īpašus panākumus – Latvenergo ir pirmais uzņēmums Baltijā, kas ir saņēmis Nasdaq biržas Labāko investoru attiecību balvu starp obligāciju emitentiem.

«Latvija ir inovāciju zeme, taču, lai šīs inovācijas ieviestu dzīvē, ir nepieciešams investors. Līdzīgi, kā tas bija toreiz, kad Rīgā dzimis drēbnieks Jākobs Deiviss, emigrējot uz Ņujorku, inovatīvā veidā ieteica stiprināt džinsu izturību ar kniedēm. Taču viņam pašam nepietika naudas šī izgudrojuma patentēšanai, un par viņa investoru kļuva Levi Strauss. Lielisks stāsts par to, kas notiek un kādi apvāršņi atveras, kad satiekas aizrautība, inovācijas un investīcijas,» iezvanīšanas ceremonijā sacīja Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Pistole, ko rokās turēja Šons Konerijs (Sean Connery) kā Džeimss Bonds plakātā, kas reklamēja 1963.gada filmu From Russia With Love, izsolē pārdota par 277 250 Lielbritānijas sterliņu mārciņām (aptuveni 229 tūkstoši latu), ziņo BBC.

Walther gaisa pistole Christie's izsolē Londonā pārdota par ievērojami lielāku cenu nekā bija lēsts. Tika prognozēts, ka tā varētu tikt pārdota par 15 000 - 20 000 Lielbritānijas sterliņu mārciņu.

Savukārt retu Dārta Veidera kostīmu, kas tika ražots Star Wars filmas The Empire Strikes Back vajadzībām, nav izdevies pārdot vispār. Tika prognozēts, ka par to varētu iegūt līdz pat 230 tūkstošiem mārciņu.

Kostīms, kuru cerēja pārdot privāts kolekcionārs no ASV, kurš to ieguva 2003.gadā, varētu būt pirmais pilnībā nokomplektētais Veidera kostīms, kas piedāvāts izsolē.

Slavenais britu spiegs Džeimss Bonds nākamajā filmā Skyfall vairs nedzers martini kopā ar šņabi, bet gan Heineken alu, paredz filmas veidotāju un alus darītāju noslēgtais līgums.

Tāpat Bondu tēlojošais aktieris Daniels Kreigs piedalīsies Heineken reklāmā un viņa attēls parādīsies uz alus iepakojumiem. Britu laikraksts The Telegraph norāda, ka jaunākās Bonda filmas veidotāju un Heineken noslēgtā līguma vērtība aplēsta 45 miljonu ASV dolāru apmērā.

Jaunais līgums izraisījis aģenta 007 fanu sašutumu, kuri filmas veidotāju lēmumu nosaukuši par «svētuma apgānīšanu». Dž. Bonda tēls un personība ir cieši saistīta ar martini un šņabja kokteili, kurš aprakstīts arī Jana Fleminga grāmatās, kas kalpojušas par pamatu filmām.

Heineken ir otrs lielākais alus importētājs ASV, atpaliekot tikai no Corona. Aizvadītajā gadā Heineken alus piegādes ASV samazinājušas par 2,9%, liecina Beer Marketer’s Insights apkopotie dati. Tomēr par 3% pieauguši pārdošanas apjomi veikalos.

Kopš Latvijas Republikas atjaunošanas Saeimā ir notikuši daudzi dažādi visnotaļ interesanti procesi, tostarp dibinātas parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Pārsvarā gadījumu ir bijis visai grūti saprast, atbilstoši kādiem principiem deputāti izvēlas, par kuru problēmu šādu komisiju dibināt, un jādomā, ka reālākais no iemesliem varētu būt interese sabiedrībā.

Proti, redzot, par kuriem jautājumiem medijos, saviesīgos pasākumos, publiskās uzstāšanās reizēs utt. notiek lielāka «cepšanās», ir arī jāsāk domāt, vai nebūtu vērts nodibināt parlamentārās izmeklēšanas komisiju, tādējādi garantējot daļai politiķu iespēju mēģināt paaugstināt savu reitingu ar regulāriem izteikumiem par konkrēto jautājumu. Katrā ziņā grūti ir atcerēties kaut vienu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kuras darbam būtu arī tā dēvētais sausais atlikums. Protams, deputātiem ir Satversmē paredzētas tiesības šādas komisijas dibināt un piedalīties to darbā, taču nevarētu teikt, ka šī iespēja valstij un tās tautsaimniecībai būtu devusi kādu praktisku labumu.