Mārtiņa ielas 8 nama īrnieki apgalvo, ka nav saņēmuši paziņojumu par tiesu izpildītāja ierašanos, tomēr tiesu izpildītājs Juris Vildaus Db.lv norādīja - viss esot noticis likumīgi, bet par tiesu izpildītāja ierašanos iedzīvotāji bija jāinformē nama īpašniekam. «Ja īrnieki vēlas apstrīdēt tiesu izpildītāja darbu, tad viņi var vērsties tiesā,» Db.lv stāstīja J. Vildaus.

«Ja dzīvokļu īpašnieki vēlas apstrīdēt tiesas lēmumu, viņi var vērsties tiesā, bet tiesu izpildītājs darbojas saskaņā ar likumu,» Db.lv norādīja tiesu izpildītājs J. Vildaus.

Piektdien no Mārtiņa ielas 8 nama izliktie iemītnieki ar ieniegumiem jau vērsušies Rīgas pašvaldības policijā – iesniegumos norādīts, ka izlikšana no dzīvokļiem notikusi bez iepriekšēja brīdinājuma, vēstīja aģentūra Leta. J. Vildaus Db.lv norādīja – brīdinājums tika sūtīts mājas iepriekšējam īpašniekam, kuram bija jānodrošina nama iedzīvotāju informēšana.

Db.lv viņš norādīja, ka no visiem pārbaudītajiem dzīvokļiem noslēgtu aktuālu līgumu varēja parādīt tikai viena dzīvokļa īrnieks. Par izmestajām mantām J. Vildaus nav informēts, jo tas nav tiesu izpildītāja kompetencē. Tāpat viņš apliecināja, ka esot darbojies saskaņā ar likumu, savukārt par 16. dzīvokļa īrnieces Ļudmilas Ponomarjovas izteikto apgalvojumu, ka tiesu izpildītājs esot mēģinājis nozagt viņas dzīvokļa īres līgumu, J. Vildaus atbildēja, ka līgumu zadzis nav un tas ir viņas viedoklis.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiks apvienotas, no 2017. gada 1. februāra izveidojot tiesu ar nosaukumu - Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, informē Tieslietu ministrijā.

Jaunizveidotajai tiesai būs divas atrašanās vietas - līdzšinējo abu tiesu adresēs. Pieņemtais lēmums skar tiesas organizatoriskā līmenī. Uzsākto lietu izskatīšanu turpinās tie paši tiesneši, dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām, tādejādi palielināsies tiesas pieejamība apmeklētājiem.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina norāda: tiesu darbības teritoriju reforma, ko ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomi īsteno jau kopš 2015. gada, tiek atzīta par būtisku instrumentu tiesu efektivitātes paaugstināšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apvienojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesu ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesu, samazināsies noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem un būs iespējamas plašākas specializācijas iespējas. Minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām, pie tam tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu. Līdz ar to šis solis ir kā loģisks turpinājums iesāktajam tiesu darbības teritoriju pārskatīšanas procesam.

Trešdien, 29.junijā, Tieslietu ministrijas vadība tikās ar Latvijas tiesu priekšsēdētājiem un zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem, lai apspriestu tiesu teritoriālās reformas rezultātus un pieredzi Latgales tiesu apgabalā, informē Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzinīgi novērtēja Latgales reģiona tiesu darbības rādītājus pēc divu lielu - Daugavpils un Rēzeknes - tiesu izveidošanas. Tiesu teritoriālā reforma ir bijusi veiksmīga, tai izvirzītie mērķi ir sasniegti, secina tieslietu ministrs.

Savukārt Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina uzsvēra, ka svarīgam priekšnoteikumam veiksmīgai reformas īstenošanai ir jābūt tiesu priekšsēdētāju, zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku, tiesnešu un tiesu darbinieku atbalstam, kā arī visu reformas nodrošināšanā iesaistīto institūciju aktīvai dalībai.

Otrdien, 16. februārī, Tieslietu ministrijas pārstāvji informēja Saeimas deputātus par lietu izskatīšanas termiņu tendencēm tiesās un būtiskākajiem paveiktajiem darbiem tiesu politikas jomā, kā arī ar Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu starptautiskos pētījumos, informē ministrija.

Vērtējot tiesu darbu šobrīd, ir vērojamas pozitīvas izmaiņas. Proti, pastāv tendence samazināties lietu izskatīšanas termiņiem rajona tiesās gan attiecībā uz civillietām, gan krimināllietām, gan administratīvajām lietām. Tāda pati tendence vērojama arī apgabaltiesās attiecībā uz civillietām un krimināllietām. Lietu izskatīšanas termiņu samazināšanās ir pamatīga darba un vairāku kompleksu tiesu sistēmas reformu rezultāts,” norāda Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.

Tiesu darbu atslogojuši vairāki grozījumi un jaunievedumi sistēmā, piemēram, zemesgrāmatu nodaļas iekļautas tiesu sastāvā un zemesgrāmatu tiesnešu kompetencē nodotas vairākas bezstrīdus civillietu kategorijas. Ir stājušies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz iespēju tiesvedībā pieņemtu lietu nodot citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Tāpat arī katra tiesa ir nodrošināta ar vismaz 1 videokonferenču zāli, kas ir mūsdienīgs risinājums gadījumos, kad lietas dalībnieki nevar piedalīties sēdē klātienē.

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Trešdien Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija skatīja divas pret zvērinātiem tiesu izpildītājiem ierosinātās disciplinārlietas, informē Tieslietu ministrija.

Komisija izskatīja disciplinārlietu, kas ierosināta ar tieslietu ministra šī gada 15. jūlija rīkojumu. Konstatēts, ka zvērināts tiesu izpildītājs nepamatoti piemēroja piespiedu izpildes līdzekli izpildu lietā, tādējādi pārkāpjot Civilprocesa likumu un Tiesu izpildītāju likumu. Ņemot vērā minēto pārkāpumu, izvērtējot zvērināta tiesu izpildītāja sniegtos paskaidrojumus un to, ka zvērināts tiesu izpildītājs savu vainu atzina, kā arī ziņas, kas raksturo iepriekšējo darbu zvērināta tiesu izpildītāja amatā, komisija nolēma uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam naudas sodu 715 eiro apmērā.

Tāpat šodien tika izskatīta disciplinārlieta, kas ierosināta ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes šī gada 18. augusta lēmumu. Komisija pieņēma lēmumu, kurā konstatēts, ka zvērināts tiesu izpildītājs noteiktajā termiņā nebija veicis ikmēneša biedru naudas maksājumus Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijai par 2015. gada jūniju un jūliju 300 eiro apmērā, neinformējot un nesniedzot paskaidrojumus, kādu iemeslu dēļ nav veikti ikmēneša maksājumi. Minētais pārkāpums novērtēts kā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu un zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas normu pārkāpums. Ņemot vērā minēto pārkāpumu un izvērtējot zvērināta tiesu izpildītāja sniegtos paskaidrojumus, komisija nolēma uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam naudas sodu 150 eiro apmērā.

Tiesu administrācijā (TA) izveidotā finanšu plānošanas sistēma tiesu iestāžu materiāli tehniskajam nodrošinājumam ir nepilnīga, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

VK norāda, ka tas notiek jo netiek veikta likumā noteiktā tiesu iestāžu finanšu pieprasījuma izstrāde, nav izstrādāta vienota kārtība un nav apzinātas faktiskās vajadzības tiesu materiāli tehniskajam nodrošinājumam, kā arī netiek dokumentēta tiesu iestāžu ēkām un telpām nepieciešamo remontdarbu apzināšana.

Revīzijā arī konstatēts, ka nav noteiktas prioritātes un laika grafiks tiesu darbības vispārpieņemto drošības principu un atbilstošu telpu nodrošināšanai, kā arī, ka ne visas tiesu iestādes atbilst tiesu telpām raksturīgajām specifiskajām prasībām par telpu sadalījumu publiskajā un slēgtajā zonā, kā arī tās nav nodrošinātas ar tiesas kārtībnieka klātbūtni tiesās.

Viens no titulētākajiem un pieprasītākajiem gaismu māksliniekiem Latvijā Mārtiņš Feldmanis jau septiņus gadus ir arī uzņēmējs.

SIA Bang! nodarbojas ar pasākumu tehnisko atbalstu – visu, kas saistās ar gaismu un skaņu. Uzņēmumam ir trīs īpašnieki – Mārtiņš Feldmanis, Jānis Vasilis un Uldis Akselrods. Abiem Mārtiņa partneriem ir arī firma XL Sound Labs, kas ražo akustiskās sistēmas un ir cieši saistīta ar Bang!. Sadarbības skaļākie notikumi – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – ir vasaras festivāli Baltic Beach Party, Fontaine Festival un Summer Sound Liepāja. Taču kopīgi apskaņots un apgaismots ir arī Jāņa Lūsēna koncerts Nacionālajā operā, Turaidas rozes koncerttūre, pašvaldību un korporatīvie pasākumi. «Arī vismazākais darbs jāizdara godīgi, nav svarīgi, vai tu saņem piecus latus vai piecus tūkstošus,» saka Mārtiņš Feldmanis. Viņam pašam lielāko gandarījumu sniedz teātra izrāžu gaismu partitūru veidošana. Īpaši tad, ja «saslēdzas zvaigznes» un top īsts mākslas darbs.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) saņēmis a/s Olainfarm sūdzību, kurā tiek lūgts ierosināt disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju Aināru Šustu par viņa iespējamajiem pārkāpumiem notariālo izpildu aktu izpildes procesā, kas saistīti ar bijušo Olainfarm padomes locekļu Haralda Velmera un Kārļa Krastiņa pretenzijām pret Olainfarm par atlaišanas kompensāciju izmaksu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Vienlaikus sūdzībā tiek lūgts uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku atstādināt A. Šustu no amata darbību veikšanas, kā arī piemērot disciplinārsodu.

J. Bordāna padomnieks Andris Vitenburgs Dienai norāda: «Lai izvērtētu iesniegumā norādītos apstākļus, saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu no zvērināta tiesu izpildītāja ir pieprasīta rakstveida informācija un izpildu lietas materiāli. Pēc visu materiālu un informācijas saņemšanas tiek izvērtēti iesniegumā norādītie apstākļi, un tad tiek lemts par turpmāko rīcību saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumā noteikto attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju disciplināro atbildību.»

Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka strīda pamatā ir zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021. gada 2. septembrī izdoti notariālie izpildu akti par 132 416,02 eiro piedziņu par labu H. Velmeram un 132 414,30 eiro piedziņu par labu K. Krastiņam. Šo summu pamatā ir atbrīvoto padomes locekļu kompensācijas pieprasījums 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apjomā. Uzņēmuma padomi, kurā darbojās arī H. Velmers un K. Krastiņš, apstiprināja 2019. gada 1. aprīļa akcionāru sapulcē, tās pilnvaras nosakot uz pieciem gadiem. Taču šogad 17. jūnija Olainfarm akcionāru sapulcē tika nolemts iepriekšējo padomi atlaist un ievēlēt jaunu.

Civilprocesa likumā 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi, kas ievieš jaunu kapitālsabiedrības daļu (akciju) apķīlāšanas un pārdošanas kārtību. Tie paredz, ka, lemjot par daļu (akciju) apķīlāšanu, tiesu izpildītājam būs jānorāda apķīlāto daļu (akciju) vērtība, kas nevar būt zemāka par šo daļu (akciju) nominālvērtību. Praksē daļu (akciju) nominālvērtība var būtiski atšķirties no tirgus vērtības, līdz ar to paredzams, ka daļu (akciju) vērtības noteikšana kopumā varētu paildzināt piedziņas procesu.

Nepieciešamības gadījumā tiesu izpildītājs daļu (akciju) piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai pēc savas iniciatīvas var pieaicināt ekspertu. Ja parāda piedzinējs vai parādnieks nav apmierināts ar eksperta daļu (akciju) novērtējumu, tas ir tiesīgs lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai daļu (akciju) novērtēšanai uz sava rēķina. Ja ir veiktas divas ekspertu novērtēšanas, daļu (akciju) piespiedu pārdošanas cena nedrīkst būt zemāka par augstāko eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību.

No daļu (akciju) apķīlāšanas brīža parādniekam ir aizliegts atsavināt apķīlātās daļas (akcijas), apgrūtināt tās ar lietu vai saistību tiesībām, mainīt to nominālvērtību, kā arī veikt citas darbības, kas samazina apķīlāto daļu (akciju) vērtību. Taču minētais aizliegums neietekmē parādnieka balsstiesības, kā arī neliedz tam izmantot tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un likvidācijas kvotu sabiedrības likvidācijas gadījumā.

Atklāta rekonstruētā Zemgales rajona tiesas ēka Pils ielā 16,Tukumā, kuras atjaunošana izmaksājusi 2 663 306 eiro, informē Tiesu namu aģentūra.

Esošajai tiesas ēkai, kas būvēta 1882. gadā, tika veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī inženiertehnisko komunikāciju nomaiņa, savukārt jaunizbūvētajā korpusā izvietotas tiesas sēžu zāles, kas aprīkotas ar modernām tehnoloģijām, tostarp videokonferenču un skaņas ierakstu iekārtām.

Pēc rekonstrukcijas ēkas lietderīgā platība ir palielinājusies divas reizes. Tas nodrošina iespēju ēkā izvietot arī tiesā iekļauto zemesgrāmatu nodaļu ar arhīvu un tādējādi īstenot reformu, kuras ietvaros paredzēta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Projekta pasūtītājs un finansētājs ir valsts akciju sabiedrība «Tiesu namu aģentūra».

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Tiesu administrācija uzsākusi projektu, kura rezultātā plānots Latvijā ieviest Eiropas judikatūras identifikatoru jeb ECLI (European Case Law Identifier), informē administrācija.

Tā izveide nodrošinās vienkāršu piekļuvi gan Latvijas, gan citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieņemtajiem tiesu nolēmumiem, kā arī pilnveidos tiesnešu kompetenci Eiropas Savienības tiesību piemērošanā un īstenošanā.

Eiropas judikatūras identifikators ir izstrādāts, lai atvieglotu pareizu un nepārprotamu atsauču noformēšanu attiecībā uz Eiropas Savienības tiesu un dalībvalstu tiesu nolēmumiem. Izmantojot vienotu metadatu kopu, tiek uzlabota judikatūras meklēšanas rīka darbība. Tas ir vienots identifikators, kam attiecībā uz visām dalībvalstu tiesām un Eiropas Savienību tiesām ir viens un tas pats, viegli atpazīstams formāts.

Covid-19 pandēmijas izplatības seku mazināšanai piešķirtie vienreizējie pabalsti 500 un 200 eiro apmērā vairākas reizes ir kāpinājuši parādnieku aktivitāti, kā arī interesi sazināties ar saviem tiesu izpildītājiem, lai precizētu kontā saglabājamo naudas līdzekļu apmēru.

Tiesu izpildītāju iesniegtie precizējumi kredītiestādēm, lai palielinātu saglabājamo naudas līdzekļu limitu bankas kontā, martā salīdzinājumā ar februāri ir vairāk nekā dubultojušies.

"Kopš šī gada februāra beigām bija vērojama ļoti augsta iedzīvotāju aktivitāte, komunikācija ar parādniekiem notika gan telefoniski, gan izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Uz padomes aicinājumu savlaicīgi informēt par pabalsta saņemšanu, kā arī to, kurā bankas kontā tas tiks ieskaitīts, kopumā atsaucās vairāki tūkstoši parādnieku. Vislielākā parādnieku aktivitāte ir vērojama reģionos, bet Rīgā salīdzinoši mazāka. 2021. gada martā kopumā nosūtīti 10 168 rīkojumu precizējumi kredītiestādēm, lai palielinātu saglabājamo naudas līdzekļu limitu bankas kontā. Salīdzinājumam – 2021. gada februārī šādi rīkojumu precizējumi bijuši 4 734," norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Aizliegumu zvērinātam tiesu izpildītājam veikt amata darbības attiecinās uz jebkuru situāciju, kad pastāv apstākļi, kuru ietekmē viņš pamatoti nevar saglabāt objektivitāti un neitralitāti, paredz valdības atbalstītie grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, par kuriem gala lēmumu vēl jāpieņem Saeimai.

Tāpat, lai mazinātu nelegālās naudas apriti, un tās nelikumīgo legalizēšanu, Tiesu izpildītāju likumā tiks ierakstīta norma, kura izslēgs zvērinātam tiesu izpildītājam amata pienākumu izpildē izmantot skaidras naudas norēķinus. Pēc TM domām tas būtiski mazinās nelegālās naudas apriti, un padarīs tiesu izpildītāju darbu caurskatāmāku.

TM ieskatā zvērinātam tiesu izpildītājam kā valsts amatpersonai ir jānovērš jebkādas pamatotas šaubas par sava amata darbības neatkarību un objektivitāti, turklāt minētais pilnībā attiecināms uz jebkuru zvērināta tiesu izpildītāja veiktu amata darbību, proti, ne tikai tādu, kas Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā īstenota spriedumu izpildei, bet arī tādām amata darbībām, kā piemēram, lietas par bezmantinieku mantu vai mantojuma apsardzību, vai mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu.

Trešdien, 1.februārī, darbu sāk Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, apvienojot divu Rīgas tiesu - Zemgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona - darbības teritorijas. Izmaiņas ir saistītas ar 2015.gadā uzsākto tiesu teritoriālo reformu ar mērķi efektivizēt tiesu darbu, tostarp samazināt tiesvedības termiņus, informē Tieslietu ministrijas pārstāve Lana Ivulāne.

Arī turpmāk dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām - abu līdzšinējo tiesu adresēs (Baloža ielā 14 un Daugavgrīvas ielā 58).

Kā norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina: «Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tika izveidota ar mērķi samazināt noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem, tādejādi paredzot plašākas tiesnešu specializācijas iespējas. Turklāt minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām un tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu, tādejādi, tiesas apvienojot, tiks sekmēta tiesu pieejamība, lietu izskatīšanas nepārtrauktība un lietu sadales nejaušība tiesā.»

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Tiesu administrācija izveidojusi jaunu tiesu portāla tiesas.lv vidi, kas portāla apmeklētājiem būtiski uzlabošot informācijas pieejamību un atvieglošot saziņu ar tiesām.

Portāls izstrādāts Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta Tiesu modernizācija Latvijā ietvaros, lai nodrošinātu elektronisko pakalpojumu sniegšanu, uzlabotu tiesu pakalpojumu pieejamību un vides lietojamību, kā arī nodrošinātu informācijas pieejamību par Latvijas tiesu sistēmu.

«Portāla pārveide ir ilgtermiņa ieguldījums, ar ko speram vienu soli tuvāk tiesas lietu elektronizācijai. Paredzēts, ka Tiesu informatīvā sistēma fiksēs un nodrošinās informācijas ievadi tiesvedības pamatprocesa laikā, savukārt datu izplatīšanas sistēma – portāls tiesas.lv -, padarīs šos datus pieejamus gan advokātiem, lietas dalībniekiem un iesaistītajām institūcijām, gan arī plašākai sabiedrībai,» skaidro Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics.

Otrdien, 28. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma noteikumus par rajona (pilsētas) tiesām, apgabaltiesām un šo tiesu darbības teritoriju, informē Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Laura Majevska.

Noteikumi nosaka rajona pilsētu tiesu sarakstu, kas līdz šim bija noteikts likumā Par tiesu varu. Tāpat ar noteikumiem noteiks arī rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu darbības teritoriju.

Šī gada 18. jūnijā Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par tiesu varu, kas noteica vispārēju pamatu rajonu (pilsētu) tiesu reorganizācijai. Noteikumi nemaina līdzšinējās tiesu teritorijas, izņemot Rīgas rajona tiesas teritoriju, kurai saskaņā ar Tieslietu padomes apstiprināto tiesas reorganizācijas plānu no 1. augusta tiek pievienota Jūrmalas pilsētas tiesas teritorija.

Pakāpeniska rajonu (pilsētas) tiesu reorganizācija uzsākta ar mērķi paaugstināt tiesu efektivitāti, nodrošinot tiesnešu un tiesu specializāciju, kompetenci, nejaušības principa ievērošanu lietu sadalē un augstu nolēmumu kvalitāti, tiesnešu un lietu rotāciju tiesu ietvaros, kā arī stiprināt tiesu priekšsēdētāju lomu tiesas resursu efektīvā izmantošanā, izpildi.

Tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Guntis Belēvičs nolēmis atcelt no amata zvērinātu tiesu izpildītāju Ritu Granti, informē Tieslietu ministrija.

Zvērinātai tiesu izpildītājai tika piemērots bargākais sods – atcelšana no amata, ņemot vērā izdarītos pārkāpumus, kas saistīti ar kaitējuma nodarīšanu valsts un privātpersonu interesēm, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju institūta prestižam.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs jau šī gada 8.aprīlī ierosināja disciplinārlietu pret Ritu Granti, ko Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija skatīja 16.aprīļa sēdē. Komisija konstatēja vairākus zvērinātas tiesu izpildītājas pieļautos pārkāpumus, tostarp visu Vidzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr.96 lietvedībā esošo izpildu lietu nenodošanu, vairāku izpildu lietu bez tiesiska pamatojuma pārsūtīšanu citam zvērinātas tiesu izpildītājas iecirknim, kā arī izpildu lietvedības izbeigšanu bez izpildes (kaut arī netika segts parāds Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai) un citus.

Latvijas lielākajās komercbankās šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, būtiski pieaudzis zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumu skaits par privātpersonu kontu bloķēšanu vai ierobežošanu, kam pamatā ir tiesas lēmums saistībā ar parādu piedziņu. 2015. gadā Swedbank 81 178 privātpersonām ir tiesas noteikti ierobežojumi kontu lietošanā vai arī bloķēti konti, bet SEB bankā tādu privātpersonu ir 60 000, trešdien raksta laikraksts Diena.

Saskaņā ar Swedbank informāciju, ja salīdzina 2014. gada 4. ceturksni ar šā gada 1. ceturksni, tad saņemto rīkojumu no zvērinātiem tiesu izpildītājiem par kontu bloķēšanu vai ierobežošanu pieaugums ir nepilni 30%. Ja salīdzina 2014. gada 1. ceturksni ar šā gada 1. ceturksni, tad saņemto rīkojumu skaits gandrīz divkāršojies. Līdzīga situācija ir SEB bankā – 2014. gada 1. ceturksnī tika saņemti vidēji 10–11 tūkstoši rīkojumu mēnesī, šā gada 1. ceturksnī tie ir jau aptuveni 20 tūkstoši.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore stāsta, ka vairums šo rīkojumu attiecas uz tādiem privātpersonu parādiem, kas jau pirms vairākiem gadiem ar tiesas lēmumu nonākuši pie tiesu izpildītājiem. «Mēs nevaram apgalvot, ka šā gada rīkojumu skaita par kontu bloķēšanu pieaugums būtu radies jaunu tiesas lēmumu rezultātā. Tie ir senāki parādi, saistībā ar kuriem tikai tagad zvērināti tiesu izpildītāji devuši rīkojumu par kontu bloķēšanu. Šāds rīkojumu skaita pieaugums liecina, ka tiesu izpildītāji sākuši aktīvāk strādāt. Jāuzsver, ka parādiem, kas nonākuši pie zvērināta tiesu izpildītāja, nav noilguma, un tie pāriet arī pie mantiniekiem,» skaidro A. Spore.

Nepilnus četrus mēnešus pēc ēkas pamatakmens ielikšanas jaunajai Tiesu nama ēkai, kas top Rīgā, Baldones ielā 1, sasniegts ēkas augstākais punkts un tiek svinēti ēkas spāru svētki.

Būvē, kuras pasūtītājs ir VAS Tiesu nama aģentūra, būs Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams un Administratīvās apgabaltiesas tiesu nams. Izbūvētais projekts būs viens no modernākajiem tiesu namiem visā Baltijā.

Būvniecība notiekot, precīzi ievērojot būvdarbu veikšanas grafiku, jo ēkai ir jābūt pabeigtai jau nākamā gada pavasarī, kad tiesām salīdzinoši īsā laikā būs jāatbrīvo iepriekšējās telpas un jāveic pārvākšanās darbi. Lai darbus paspētu laikā un atbilstošā kvalitātē, patlaban ēkas būvniecības darbos vidēji nodarbināti 120 darbinieki.

Monolītā dzelzsbetona karkasa ēkai būs 4 stāvi, keramzītbetona bloku ārsienas un starpsienas, fasādē izmantotas stiklotas alumīnija konstrukcijas. Tā kā pašlaik betonēšanas darbi ir pabeigti, uzsākta logu izbūve, kā arī ēkas fasādes apdares darbi.

Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētu apelācijas tiesu prezidenti un virsprokurori pirmo reizi tiksies Rīgā, lai sanāksmē diskutētu par informācijas tehnoloģiju ietekmi uz tiesu darbu, kā arī citām aktivitātēm. Oktobra beigās Rīgā tiksies 29 tiesu prezidenti un virsprokurori no 18 valstīm, tostarp Francijas, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Spānijas, Zviedrijas, Lielbritānijas un citām.

«Šāda mēroga pasākuma rīkošana Rīgai nozīmē sava veida prezidentūru ES galvaspilsētu apelācijas tiesu vidū,» stāsta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence. Viņa norāda, ka šādas nozīmes forums Rīgā līdz šim nav bijis un vēl ilgi nebūs. Tā ir vienreizēja iespēja tiesu sistēmu darbiniekiem apmainīties ar pieredzi un veidot kontaktus.

Valstu galvaspilsētu apelācijas tiesu pārstāvji dalīsies pieredzē un diskutēs par atšķirīgo un kopīgo informācijas tehnoloģiju pielietojumu dažādās valstīs, sistēmu atšķirībām, dažādu sistēmu sniegtajām iespējām un kavēkļiem. Latviju sanāksmē pārstāvēs Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence un Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Aivars Zgirskis.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Vēl divi uzņēmumi saistībā ar jaunās Administratīvo tiesu ēkas projektēšanas, būvniecības un apsaimniekošanas konkursu iesnieguši sūdzības.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā pieejamā informācija, sūdzību iesniegusi celtniecības kompānija SIA Skonto būve un projektēšanas, arhitektūras uzņēmums SIA Joms.

SIA Skonto Būve uzskata, ka šis iepirkums ir nepietiekami sagatavots, tādejādi radot iespējas subjektīvam vērtējumam, DB norādīja uzņēmuma pārstāve Kristīne Zeltiņa.

Viņa norāda, ka sūdzība iesniegta, jo vairākās iepirkuma pozīcijās trūkst informācijas un piedāvājuma sagatavošanai dots nepietiekams laiks.

Savukārt uzņēmuma lūgumu pagarināt konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņu pasūtītājs, kas šajā gadījumā ir Tiesu namu aģentūra, noraidījis. «Trūkstošā informācija būtiski iespaido būves arhitektūru un līdz ar to arī būvniecības tāmes un apkalpošanas izdevumus, tāpēc Skonto Būve lūdz IUB pagarināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu par vienu kalendāro mēnesi,» uzsver uzņēmums.