2017. gada valsts budžets un tā pavadošo grozījumu šleife dzīvi uzņēmējiem saldāku nepadarīs; kaut arī tajā ir vairākas odziņas, to pozitīvismu slāpēs «enkuri»
Tādu nākamā gada plānu redz aptaujātie uzņēmēji.
Kā pozitīvo LTRK valdes priekssēdētājs Jānis Endziņš min reversā PVN ieviešanu neapstrādātu dārgmetālu, sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm. «Par šādu risinājumu PVN krāpnieku izolēšanai no biznesa tika runāts jau teju piecus gadus, beidzot tas tiek īstenots,» uzsver J. Endziņš. Viņš un uzņēmēji pozitīvi vērtē arī to, ka par darbinieku ēdināšanas tēriņiem varēs nemaksāt darbaspēka nodokļus. «Protams, ne visi darba devēji kvalificēsies un varēs izmantot piedāvātās nodokļu atlaides, tomēr tā ir valsts pretimnākšana sociāli atbildīgiem darba devējiem par viņu rūpēm par darbiniekiem,» uzver J. Endziņš.
Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle norāda, ka 2017. gada budžets rāda – ir atrasta brīnumnūjiņa ES struktūrfondu izskatā. «Nodokļu ieņēmumu straujāks pieaugums par tautsaimniecību ir apbrīnas vērts faktors. Nodokļu ieņēmumu pieauguma prognoze ir pārāk optimistiska, un tās rakstītāji uz apkārtni ir raudzījušies ar rozā brillēm,» uzsver E. Egle. Viņa norāda, ka līdzās pozitīvajam faktoram – ES struktūrfondu naudas radītajam siltuma vilnim - Latvijas ekonomikā nekā cita nav, un neesot arī skaidrs, kā valsts iztiks bez šāda ES termofora. «Lielākas izmaksas būs mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, bet tas nozīmēs arī daudzu pakalpojumu un preču cenu kāpumu. Jautājums, vai to varēs atļauties patērētāji,» norāda E. Egle. Viņa atgādina, ka Latvijā strādājošus uzņēmumus ietekmē arī tas, kas notiek ārvalstīs.
Visu rakstu Jaunajā budžeta brūvējumā ir gan saldais, gan skābais lasiet 24. novembra laikrakstā Dienas Bizness.