Investējot 92 milj. eiro, līdz 2014. gadam nacionālā lidkompānija airBaltic cer pabeigt jauna termināļa būvniecību lidostas Rīga teritorijā.
Paredzēts, ka terminālis varētu būt 58 tūkst. kvadrātmetru liels un atrasties faktiski līdzās esošajai lidostas ēkai – vietā, kur šobrīd izvietots aviācijas muzejs. Paredzēts arī, ka šis terminālis varētu darboties, galvenokārt apkalpojot airBaltic pasažierus, bet esošais – pārējo kompāniju klientus.
Plānojot termināļa platību, šoreiz nevis izvirzīti ambiciozi plāni apkalpoto pasažieru skaita pieaugumam - iepriekšējais termināļa projekts tapa, pieņemot, ka perspektīvā lidosta Rīga varētu apkalpot 30 milj. pasažieru –, bet gan izejot no tā, cik pasažieru lidostā atrodas tā dēvētajās sastrēguma stundās, piemēram, 7 no rīta, kad rindās uz reģistrēšanos jāstāv pat stunda.
«Vēlamais partneris šajā projektā ir Turcijas kompānija TAV,» apliecināja B. Fliks, stāstot, ka termināļa būvniecība un operēšana nav lidkompānijas primārais bizness.
Db jau pērnā gada rudenī prognozēja: lai gan valsts atteikusies no ap 300 milj. eiro vērtā TAV un Skonto būves veidotā konsorcija piedāvātā jaunā termināļa projekta, privātais partneris pilnībā atstumts malā nav. Pārliecību, ka jaunā termināļa būvniecībā lielā mērā jāiesaista airBaltic, iepriekš paudis arī satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, līdz ar to maz ticams, ka politiski šī projekta īstenošanai varētu tikt likti milzu šķēršļi. Lidostas Rīga valde jau esot devusi savu svētību. Tiesa, termināļa būvei airBaltic ar lidostu vēl būs nepieciešams slēgt zemes nomas līgumu.
«TAV ir profesionāļi, mums nav noslēgts līgums, taču uzturam kontaktus un interese būvēt lidostu Rīgā viņiem saglabājas,» stāstīja B. Fliks. TAV paredzēts iesaistīt termināļa būves finansēšanā, par ko jau tagad esot sarunas ar bankām un fondiem. Pēc viņa teiktā, «valsts savos projektos aizraujas ar lielām investīciju summām, mums to nevajag» un kopējās investīcijas nav tik lielas, lai plānu realizēšana būtu apdraudēta. Vienlaikus viņš noliedza, ka jaunā termināļa būvniecībai varētu tikt prasīts valsts finansējums.
Pagaidām airBaltic rāda vien tehniskus zīmējumus, kurā ieskicētas jaunā termināļa aprises, vizualizāciju vēl nav. Iespējams, jaunā termināļa arhitektoniskajam risinājumam tiks sludināts starptautisks konkurss. B. Fliks uzskata, ka arhitektoniskajam risinājumam nav būtiskas nozīmes, jo pa lidmašīnas iluminatoru tāpat nevarot redzēt, kā lidosta izskatās, bet atrodoties iekšienē galvenais ir serviss un komforts, tādēļ «arhitektūrai jānāk kā pēdējai».