Ik gadus tualetes uz Baltijas jūrā kursējošiem prāmjiem tiek noskalotas vismaz 100 miljonu reižu, daļai no notekūdeņiem nonākot jūrā, norāda Pasaules Dabas fonds. Tikai neliela daļa Baltijas jūrā kursējošo prāmju ir brīvprātīgi apņēmušies pārtraukt notekūdeņu iepludināšanu jūrā.
Ik gadus tualetes uz Baltijas jūrā kursējošiem prāmjiem tiek noskalotas vismaz 100 miljonu reižu, daļai no notekūdeņiem nonākot jūrā. Vienlaikus no dušām un kuģa tīrīšanas ik gadus rodas ap 1,6 miljoniem litru tā saucamā "pelēkā ūdens", no kura lielākā daļa nonāk Baltijas jūrā, skaidroja Pasaules Dabas Fonda komunikāciju vadītāja Ieva Ušča.
Atsaucoties uz Pasaules Dabas Fonda un WWF aicinājumu, tikai neliela daļa Baltijas jūrā kursējošo prāmju esot brīvprātīgi apņēmušies pārtraukt notekūdeņu iepludināšanu jūrā.
Šā gada pavasarī Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar WWF vērsās pie gandrīz visiem uzņēmumiem, kas nodrošina prāmju satiksmi Baltijas jūrā ar aicinājumu pārtraukt notekūdeņu iepludināšanu jūrā pierādot, ka notekūdeņi tiek nogādāti krastā vai attīrīti uz prāmja. Attīrīšanai jāizmanto labākās pieejamās tehnoloģijas un jānodrošina fosfora satura samazināšanu par 75 – 90%. Apņemšanos parakstījuši deviņi uzņēmumi, šādi apliecinot, ka tiem rūp Baltijas jūras unikālās ekosistēmas saglabāšana.
Saskaņā ar WWF aprēķiniem kuģi ik gadu ūdenī iepludina ap 460 tonnām slāpekļa un 150 tonnām fosfora. Tas veicina aļģu ziedēšanu un pasliktina ūdens kvalitāti. Notekūdeņi satur baktērijas, vīrusus un citus patogēnus mikrobus, kā arī mazgāšanas līdzekļus un smagos metālus, kas īpaši negatīvi ietekmē Baltijas jūras ekosistēmu.
Sekojoši prāmju operatori parakstījuši apņemšanos pārtraukt notekūdeņu iepludināšanu jūrā līdz 2007.gada beigām vai arī jau šobrīd vairs neieplūdina notekūdeņus jūrā: Birka Line (Somija), Hurtigruten (Vācija), Lindaliini (Igaunija), Molslinien (Dānija), Peter Deilmann Reederei (Vācija), Seawind Line (Somija), Silja Line (Somija), Tallink (Igaunija), Viking Line ABP (Somija).
PAPILDU INFORMĀCIJA:
• Eitrofikācija ir process, kurā ūdenstilpnēs ieplūstot pārāk daudz organiskajam piesārņojumam, tiek veicināta pārmērīga ūdens aizaugšana. Ūdens augi un aļģu ziedēšana patērē tajā esošo skābekli, tāpēc sāk pietrūkt ūdens dzīvnieku pastāvēšanai nepieciešamais skābeklis. Tas var izraisīt dažādu ūdens iemītnieku, tai skaitā zivju, bojāeju.
• Pilnu to uzņēmumu sarakstu, kas tikuši uzrunāti, skatiet: www.panda.org/europe/baltic. Turpat pieejams arī apņemšanās teksts, kuru joprojām var parakstīt prāmju operatori, kas gatavi pārtraukt notekūdeņu iepludināšanu jūrā.