Japānā turpinās glābšanas darbi, kad to svētdien piemeklēja spēcīgs taifūns. Taifūns, kas nosaukts par Talasu, izraisīja zemes nogruvumus Šikoku salā, kā arī lika evakuēt aptuveni 460 tūkstošus cilvēku valsts rietumu daļā.

Zemes nogruvumos un plūdos bojā gājuši 26 cilvēki, bet vēl 50 pasludināti par bezvēsts pazudušiem. Taifūns Talass ir iznīcinošākais, kas piemeklējis Japānu kopš 2004. gada, vēsta BBC - vēja ātrums brīžiem sasniedzis 108 kilometrus stundā.

Spēcīgais taifūns turpina savu ceļu Japāņu jūras virzienā, paziņojusi Japānas Meteoroloģskā aģentūra, brīdinot, ka, saglabājoties pamatīgajam lietum un spēcīgajam vējam, ir pieaudzis plūdu un zemes nogruvumu risks.

Filipīnās taifūns Haijans, kas prasījis vairāk nekā desmit tūkstošu cilvēku dzīvības, ir radījis pilnīgu sajukumu, paudis Sarkanā krusta Filipīnu vadītājs.

Amatpersonas lēš, ka Taklobanas pilsētā gājuši bojā desmit tūkstoši cilvēku, bet vēl simtiem taifūna upuru ir citur Filipīnās. Simtiem tūkstošu cilvēku ir evakuēti uz drošākiem apgabaliem, vēsta BBC.

Taifūns izpostījis dzīvojamās mājas, skolas un lidostu.

Kopumā Haijana sekas Filipīnās izjūt aptuveni četri miljoni cilvēku, no kuriem daudziem trūkst pārtikas, tīra dzeramā ūdens un pajumtes.

Situācijas glābšanā jau iesaistījusies Apvienoto Nāciju organizācija (ANO), ASV, Austrālija un citas valstis. «Šeit ir ārkārtīgi daudz nelaimes gadījumu, visur ir miruši cilvēki, daudz postījumu,» situāciju raksturoja Sarkanā krusta vadītājs Filipīnās Ričards Gordons (Richard Gordon).

Piektdien, 8. novembrī, Filipīnas sasniedzis šī gada līdz šim spēcīgākais taifūns pasaulē, kurš jau paņēmis trīs cilvēku dzīvības.

Kā vēsta Telegraph, taifūns Haijan, kura vēja ātrums pārsniedz 85 metrus sekundē, ir ne tikai spēcīgākais šogad, bet, iespējams, arī spēcīgākais kāds jebkad sasniedzis sauszemi.

Taifūns, kas Filipīnās jau nopostījis elektrolīnijas un noārdījis ēkas, licis uz drošākām vietām licis evakuēt vairākus miljonus cilvēku.

Spēcīgās vētras rezultātā, krītot elektrolīnijām, bojā gājuši divi cilvēki, bet viens cilvēks miris no zibens spēriena.

#1/6

Foto: AP/SCANPIX

#2/6

Foto: AP/SCANPIX

#3/6

Foto: AP/SCANPIX

#4/6

Foto: AP/SCANPIX

#5/6

Foto: AP/SCANPIX

#6/6

Foto: AP/SCANPIX

Skatīties pārējos attēlus

Ministru Kabinets apstiprinājis Ārlietu ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu par palīdzības sniegšanu Filipīnām taifūna Haijan radīto seku novēršanai.

Iemaksa 21 085 latu (30 000 eiro) tiks veikta ANO Humanitāro lietu koordinācijas biroja Centrālajā ātrās reaģēšanas fondā (OCHA CERF). Palīdzības sniegšana Filipīnām tiks nodrošināta, izmantojot budžeta programmu Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada 8.oktobrī Filipīnas skāra taifūns Haijan, kura ātrums sasniedza 315 kilometrus stundā, padarot to par spēcīgāko reģistrēto taifūnu, kāds jebkad sasniedzis sauszemi. Saskaņā ar Filipīnu Nacionālās katastrofu riska samazināšanas un vadības padomes datiem, taifūna seku skarto iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 9,6 miljoni cilvēku 41 Filipīnu provincē. 800 000 cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas. Saskaņā ar pēdējo informāciju taifūna izpostītajos reģionos bojāgājušo cilvēku skaits sasniedzis 3 982. Informācija par cietušajiem un bojā gājušajiem joprojām tiek apkopota un papildināta, un prognozējams, ka upuru skaits ir ievērojami lielāks. Taifūna radītās humanitārās krīzes rezultātā iespējami jauni upuri, norāda Latvijas Ārlietu ministrija.

Filipīnas piemeklējis spēcīgs taifūns, kas izraisījis plūdus un elektropadeves traucējumus valsts galvaspilsētā Manilā, kā arī licis slēgt Filipīnu fondu biržu un ASV vēstniecību.

Dabas katastrofa izraisījusi septiņu cilvēku, tostarp arī bērnu, nāvi, kā arī likusi evakuēt vairāk nekā 10 tūkstošus personu, vēsta BBC.

Taifūns, kas ticis nosaukts par Nesatu, izraisījis spēcīgas lietusgāzes, kas appludinājuši Lusonas salas ceļus un licis atcelt paredzētos lidojumus. Vietējie masu mediji aicina cilvēkus izvairīties no došanās ārā.

Valsts galvaspilsētā Manilā aplūduši parki un ielas, kā arī slēgtas skolas un universitātes.

Filipīnas bieži piemeklē taifūni, taču Nesats ir stiprākais pēdējo divdesmit gadu laikā, norāda BBC.

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām; Latvijas interese paredzami pieaugs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Straujo virzību uz nule kā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu jeb Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ir sekmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas protekcionisma dēļ notikusī Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma (TPP) caurkrišana. EPN stāsies spēkā 2019. martā un nozīmēs muitas tarifu atcelšanu vairāk nekā 99% no ES preču eksporta uz Japānu. Tas radīs pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku ar 600 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz trešo daļu no pasaules IKP.

Latvijas preču eksportētāji par jaunajām iespējām ir optimistiski, tomēr ne īstermiņā.

Paldies Trampam

«Trampam ir jāsaka paldies par to, ka pēc ilgām un stagnējošām sarunām, kas tika uzsāktas 2013. gada aprīlī un vienu brīdi šķita nonākušas strupceļā, beigās tik ātri izdevās parakstīt EPN,» DB komentē eiroparlamentārietis un EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks. Viņš skaidro, ka TPP neizdošanās dēļ Japāna bija gatava atjaunot sarunas un piedāvāt praktiski tādus pašus noteikumus ES kā iepriekš ASV, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta apjomu, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem līguma noslēgšanai. «Līguma parakstīšana ir uzskatāma kā abu pušu pretreakcija uz Trampa īstenoto protekcionisma politiku. Kompromiss lielā mērā tika panākts, atverot ES tirgu Japānas automobiļiem, bet Japānu ‒ ES lauksaimniecības produktiem.»

Lai arī Pāvelam Gognidzem gruzīnu asinis nav dominējošās, ar to pilnīgi pietiek, lai Rīgā izveidotu restorānu ķēdi ar nosaukumu Yakuza, kā tiek dēvēts slavenas mafijas klans Japānā. Būt gruzīnam Latvijā ir pat nedaudz izdevīgi, viņš saka intervijā DB.

Kā tapa Yakuza?

Nosaukums Yakuza, manuprāt, parāda, ka mēs esam nedaudz ironiski pret sevi. Tie, kuri saprot, kas ir īsta japāņu virtuve, redz, ka tā nav īsta japāņu virtuve, jo Eiropas cilvēkiem īstu japāņu virtuvi piedāvāt nevar. Visi tie suši, ko mēs Latvijā pazīstam, piemēram, ar Filadelfijas sieru, ir drīzāk amerikāņu suši, nevis japāņu. Jā, mūsu restorāni piedāvā japāņu virtuvi, bet tādu, kas galvenokārt ir domāta eiropiešiem. Mēs pārāk nopietni uz sevi šajā ziņā neskatāmies. Tā radās zināma ironija pret sevi, kas atspoguļojas nosaukumā. Japāņi parasti pie mūsu restorānu izkārtnēm mēdz fotografēties. Es varu tikai vien iedomāties, ko viņi par šo raksta sociālajos tīklos. (Smejas) Mēs esam ļoti lepni, ka japāņi, piemēram, no Japānas vēstniecības vai japāņu kompānijām, kuras šeit, pie mums Latvijā, darbojas, nāk pie mums un viņiem patīk. Taču es vēl neesmu piedzīvojis tādu dienu, un domāju, ka arī nepiedzīvošu, kad japānis pasūtīs suši ar Filadelfijas sieru. Domāju, ka viņi nesaprot, kas tas tāds vispār ir. Vārds Yakuza nozīmē japāņu mafiju, līdzīgi, kā piemēram, Cosa Nostra Itālijā. Kad es domāju restorāna nosaukumu, iespējams, nedaudz ietekmējos no restorānu ķēdes ar nosaukumu Mafija, kas atrodas Kijevā. Ar nosaukumu ir tā, ka, ja tas aizķer, to atceras. Nav obligāti, lai tas patiktu. Ja restorānam būtu neitrāls nosaukums, tas mārketinga ziņā, protams, nebūtu tik veiksmīgs.

Lai īstenotu vienu no savām idejām, proti, nosvinētu dzimšanas dienu divas reizes vienā gadā, nolēmu to realizēt, vienlaikus iepazīstoties ar Okeānijā ietilpstošo salu īpatnībām.

Vismazāk cilvēku apdzīvotais reģions uz planētas Zeme ir Klusais okeāns ar tajā izkaisītajām salu grupām. Šo pārsvarā neatkarīgo valstiņu sauszemes teritorijas ir niecīgākas par Latviju, vien daži desmiti tūkstoši kvadrātkilometru, bet kopā ar teritoriālajiem ūdeņiem bieži vien platība ir lielāka par visu Eiropu kopumā. Reģionu divās daļās sadala arī tā sauktais International Day Line.

Sarežģītais ceļojuma puzlis sevī ietvēra desmit valstis, divas aizokeāna teritorijas un 23 pārlidojumus. Visu ceļojumu bijām kopā ar bērnības draugu Andri, bet pa ceļam Jaunzēlandē un Franču Polinēzijā mums pievienojās arī mūsu sievas. Ierodoties Rīgas lidostā, ceļojums sākās tā, it kā kāda augstāka vara būtu sazvērējusies pret mums un kratot pirkstu saka: «Nebrauciet!» Proti, todien kāds jampampiņš bija piezvanījis uz lidostu un pajokojies par tajā ievietoto bumbu. Šāda rīcība, protams, aizkavēja lidojumus par vairākām stundām. Mūsu pirmā pietura bija Amsterdama, kur todien notika karaļa dzimšanas dienas svinības. Gribējām aizbraukt līdz pilsētas centram un apsveikt jubilāru, bet laika trūkuma un iespējamo sastrēgumu dēļ bijām spiesti palikt lidostā un vienkārši uzsaukt tostu gaviļniekam.

Eiropas Komisijas (EK) Reaģēšanas koordinācijas centrs strādā nepārtrauktā režīmā un uztur pastāvīgus kontaktus ar Grieķijas, Zviedrijas un Latvijas varasiestādēm, kas pieprasījušas Eiropas Savienības (ES) atbalstu cīņā ar postošajiem savvaļas ugunsgrēkiem, otrdien paziņojusi EK.

Pēc postošajiem ugunsgrēkiem Grieķijā, kas saskaņā ar pēdējām ziņām jau prasījuši vairāku desmitu cilvēku dzīvības, EK prezidents Žans Klods Junkers runājis ar Grieķijas prezidentu Prokopu Pavlopulu un premjerministru Aleksi Cipru, lai izteiktu visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem un draugiem.

Papildināta - Grieķiju plosa meža ugunsgrēki, vismaz 50 cilvēki gājuši bojā

Savā vēstulē Junkers atkārtoti uzsvēris, ka tiks darīts viss, lai sniegtu Atēnām atbalstu «šajos grūtajos laikos».

Grieķija ES palīdzību pieprasīja ceturtdienas vakarā, un uz Atēnu palīdzības pieprasījumu nekavējoties reaģēja Kipra, Spānija un Bulgārija, kas jau piedāvājušas konkrētu palīdzību, tostarp lidmašīnas, ugunsdzēsējus, mediķus un spēkratus.

Eiropas Savienība (ES) un Japāna otrdien parakstījušas brīvās tirdzniecības līgumu, kas atceļ 99% muitas tarifu, kuri ES un japāņu uzņēmumiem ik gadu izmaksāja gandrīz miljardu eiro.

Eiropas Komisija (EK) norādījusi, ka ES un Japānas Ekonomiskās sadarbības līgums (EPA) ir plašākais brīvās tirdzniecības līgums, kādu bloks līdz šim noslēdzis, un tas aptvers gandrīz 600 miljonus cilvēku, kuri rada trešdaļu no pasaules kopprodukta.

Līgumu ES un Japānas 25.samitā Tokijā parakstīja EK prezidents Žans Klods Junkers, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Japānas premjerministrs Sindzo Abe.

Tusks pēc līguma parakstīšanas uzsvēra: «Mēs sūtām nepārprotamu vēstījumu, ka mēs kopā iestājamies pret protekcionismu.»

Četrus gadus ilgās sarunas par EPA izstrādi noslēdzās 2017.gada beigās, un plānots, ka tas stāsies spēkā vēl šī EK sastāva pilnvaru laikā līdz 2019.gada rudenim.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Ķīnas dienvidu piekrasti piemeklējis spēcīgs taifūns, Honkongā ievainojot desmitiem cilvēku. Savukārt Ķīnas galvaspilsētu Pekinu pārņēmuši plūdi.

Taifūna izraisītais spēcīgais vējš Honkongā nogāzis simtiem koku, bet ievainojums dabas stihijas laikā guvuši 129 pilsētas iedzīvotāji.

Tikmēr Ķīnas galvaspilsētā nedēļas nogalē piedzīvotās lietusgāzes izraisījušas pamatīgus plūdus, kuru laikā bojā gājuši 37 cilvēki. Pēc plūdiem pekinieši internetā steidza paust neapmierinātību ar varasiestāžu rīcību krīzes situācijā, salīdzinot Honkongu, kura taifūnu pārdzīvojusi relatīvi mierīgi, ar Pekinā notikušo.

Pekinas iedzīvotāji norāda, ka pilsētas notekūdeņu sistēma neesot darbojusies pienācīgi, kā arī varasiestādes nav pietiekoši laicīgi sniegušas brīdinājumus.

Kā pastāstīja Tokijā sastaptie vietējie autoindustrijas eksperti, ne 2009., ne – vēl jo vairāk – 2011. gadu, kad Japānu piemeklēja postošākā zemestrīce, nevar salīdzināt ar šo gadu.

Atstājot aiz muguras dabas kataklizmas un ekonomikas recesijas radītās likstas, japāņu autozīmoli, iedvesmoti ar samazināto jēnas kursu, kaļ jaunus plānus, lai nosargātu sasniegto un iekarotu jaunas virsotnes. Piemēram, šā brīža pasaulē lielākais autozīmols Toyota noteikti negrasās atdot šo titulu General Motors (GM), Volkswagen vai Hyundai&KIA tandēmam. Savukārt allaž diskrētā un piesardzīgā Honda sasparojusies, ražošanas apjomus no 4 miljoniem 2013. gadā jau pēc trijiem gadiem, proti, 2016. gadā palielinot līdz 6 miljoniem(!) vienību. Šim nolūkam visā pasaulē tiek būvētas 9 jaunas un superefektīvas rūpnīcas, no kurām viena tikko atvērta Japānā. Tie ir jaunākās paaudzes motori un transmisijas, un pagaidām vēl noslēpumā tiek turēti plāni par jaunu modeļu ieviešanu, tostarp arī Eiropas modeļu klāstā. 2015. gadā varam gaidīt daudzus interesantus jaunumus, tostarp CR-V mazāko brāli. Tokijā demonstrētais Honda Vezel, kas decembrī nonāk tirdzniecībā vietējā tirgū, vizuāli un arī tehniski būs līdzīgs tam modelim, kas tiks tirgots Eiropā, vienīgi modeļa nosaukums Eiropā būs pilnīgi cits. Starp citu, atgādināsim, ka 2015. gada sezonā Honda atgriežas Formula 1 sacīkšu seriālā, tādējādi apstiprinot, ka sports ir viens no zīmola imidža stūrakmeņiem, bet inženieriem teicams testa poligons, lai autosportā pārbaudītās tehnoloģijas ar laiku ieviestu ikdienā izmantojamos automobiļos.

Ekonomikas ministrs Artis Kamparas laikaposmā no 11. līdz 17. jūlijam uzturēsies darba vizītē Japānā, informē Ekonomikas Ministrija.

Vizītes laikā A. Kamparam un Latvijas uzņēmēju delegācijai plānotas tikšanās ar augsta līmeņa Japānas amatpersonām, to vidū valdības un parlamenta pārstāvjiem, kā arī dažādu biznesa nozaru pārstāvjiem. A. Kampars apmekēs arī uzņēmumus Toshiba, Panasonic, Hitachi, Mitshubishi u.c.

Vizītes iniciators ir Japānas valdība, kas īsteno īpašu programmu ārējo ekonomisko attiecību veicināšanai. Programmas ietvaros uzaicinājumu apmeklēt Japānu saņēmuši 40 augsta līmeņa politiskie un biznesa līderi no dažādām pasaules valstīm, to vidū Latvijas ekonomikas ministrs A.Kampars. Ministru vizītē pavadīs Latvijas uzņēmēju delegācija.

Pārtikas cenām tuvākā gada laikā vajadzētu būt stabilām un pat kristies, šodien LTV raidījumā Rīta Panorāma teica Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Viņa skaidroja, ka pētījumi par globālo importu parāda, ka pieprasījums būs par 10% mazāks, kas liecina, ka pārtikai nevajadzētu kļūt dārgākai. Arī ražas gan Latvijā, gan citviet pasaulē solās šogad būs labas.

Vienīgais izņēmums esot tropiskie dzērieni, kafija un kakao. Šīm produktu grupām cena varētu pieaugt, jo šo lauksaimniecības preču ražotājvalstis piemeklējis sausums.

Stabils pieprasījums un arī cena esot zivīm.

Prognozes liecina, ka, ja atsevišķas valstis nepiemeklēs taifūns vai kāda cita dabas katastrofa, tad pārtikas cenām nevajadzētu kāpt - piedāvājums pasaulē ir liels, skaidroja Gulbe.

LTVC izveidots 1995,gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem, Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.

Sitio Pariahan, piekrastes ciemats Filipīnās, kādreiz bija sala, bet tagad ir bez zemes.

Ciemats, kas atrodas aptuveni 17 kilometru attālumā no Filipīnu galvaspilsētas Manilas, katru gadu nogrimst dziļāk par apmēram 4 cm.

Globālās sasilšanas izraisītā jūras līmeņa celšanās drīz varētu padarīt šo ciematu nelietojamu. Ar šādu problēmu saskaras arī citas Āzijas valstis, kur vissmagāk cieš tieši visnabadzīgākā sabiedrības daļa.

Sitio Pariahan ciematā dziļa aka ir vienīgais ūdens avots. Uz daudziem jumtiem uzstādīti saules paneļi, lai iegūtu elektrību, kas galvenokārt tiek izmantota, lai kopīgi skatītos televīzijas pārraides. Dienās, kad elektrības ir maz, iedzīvotāji laiku pavada, spēlējot azartspēles.

Taču savulaik ciemats bijis pavisam citāds. Tur rīkoti basketbola turnīri un tik grandiozi svētki, ka uz tiem ieradušies viesi no citām valsts vietām. Basketbola laukums tagad ir pilnībā nogrimis.

Dabas katastrofas pērn radījušas zaudējumus 125 miljardu dolāru (92 miljardu eiro) apmērā, liecina otrdien publiskotās pasaulē lielākās pārapdrošināšanas kompānijas Munich Re aplēses.

Vislielākos zaudējumus 2013.gadā izraisījis spēcīgais taifūns Filipīnās, kas prasīja arī vairāk nekā 6000 cilvēku dzīvību, un Eiropu skārušie plūdi.

Tomēr pērn katastrofās pieredzētie zaudējumi bijuši zemāki nekā pēdējo desmit gadu vidējais rādītājs - 184 miljardi dolāru. Apdrošinātie zaudējumi pērn bija 31 miljards dolāru, salīdzinot ar desmitgades vidējo rādītāju 56 miljardiem dolāru.

Vislielākos materiālos zaudējumus izraisīja plašie plūdi, kas jūnija sākumā skāra Eiropas austrumus un centrālo daļu, kopumā nodarot postījumus 15,2 miljardu dolāru apmērā, no tiem 3,2 miljardi dolāru bija apdrošināti.

Savukārt jūlijā Vācijā pieredzētajās vētrās ar krusu, kuras graudiņi sasniedza pat tenisa bumbiņu lielumu, nodarīti zaudējumi 4,8 miljardu dolāru apmērā, no tiem 3,7 miljardi dolāru bija apdrošināti.

Pēc traģiskā taifūna Haijana plosīšanās Filipīnās daudzas pasaules valstis, atsevišķas privātpersonas un organizācijas sniegušas palīdzību stihijas seku novēršanā. Tādējādi valstī ieplūduši miljoniem dolāru, un tas radījis vēl kādu problēmu – bažas, ka stihijā cietušajiem paredzētie līdzekļi nenonāk mantrausīgu politiķu un krāpnieku rokās, vēsta Reuters.

Taifūns Haijans polosījās valstī 8. novembrī, vietumis noslaukot pilnīgi visu savā ceļā. Rezultātā bojā gājuši vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku, izpostīt mājokļi, un, valsts Sarkanā krusta vadītāja vārdiem, valstī valda pilnīgs sajukums.

Līdz šim līdzcietīgās valstis un organizācijas Filipīnu valdībai, kas tika kritizēta lēnīgajā rīcībā pēc stihijas, atvēlējuši teju 13 miljardus peso jeb aptuveni 298 miljonus ASV dolāru skaidrā naudā un dažādās palīdzības precēs. Savukārt Pasaules Banka un Āzijas Attīstības banka ziedojumos un ārkārtas aizdevumos Filipīnām sniegušas vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru.

Spēcīgas lietusgāzes izraisījušas ievērojamus plūdus Filipīnu galvaspilsētā Manilā, kur zem ūdens bija nokļuvusi gandrīz puse pilsētas. Plūdu dēļ savas mājas pametuši 280 tūkstoši cilvēku.

Plūdos Filipīnu galvaspilsētā, kas ilgst jau trešo dienu, līdz šim bojā gājuši vismaz astoņi cilvēki. Pilsētā apgrūtināta banku, veikalu un skolu darbība – slēgtas daudzas citas iestādes, bet varasiestādes atvērušas speciālus centrus evakuētajiem cilvēkiem. Ceturtdien ūdens gan bija jau ievērojami atkāpies un pārklāja tikai aptuveni 20% no valsts galvaspilsētas, kurā dzīvo vairāk nekā 12 miljoni cilvēku.

Situācijai normalizējoties Manilā, varasiestādes pievērsušas uzmanību galvaspilsētas apkārtnes reģioniem, kurus arī skāruši plūdi, izskalojot tiltus un pamatīgi ietekmējot vietējo iedzīvotāju ierasto dzīves ritmu.

Labrīt!

Latvija

Šodien tiks prezentēts pētījums Latvijas vērtīgāko uzņēmumu Top 101. Pētījums tiks publiskots īpašā Nacionālā kapitāla balvas ceremonijā, kurā piedalīsies arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, topa veidotāji un vērtīgāko uzņēmumu vadītāji.

Valsts ieņēmumu dienests rīko preses konferenci, kurā informēs par dienesta darba rezultātiem šā gada deviņos mēnešos un Klientu servisa programmas īstenošanu.

Pašvaldības SIA Rīgas Satiksme interrneta vietnē no šodienas var sākt aizpildīt pieteikuma anketas Rīdzinieka kartes saņemšanai.

Sniegputeņi, apledojums vai tieši pretēji siltas ziemas, kā šogad, maz nokrišņu, ļoti karstas vasaras, sausums vai negaiss, zibens, nepieredzētas vētras, lietavas, plūdi un citas dabas stihijas, – to visu pēdējos gados piedzīvojam globālo klimata pārmaiņu dēļ. Arī Latvijā. Šīs dabas procesu nestās pārmaiņas ietekmē daudzas nozares, un ne vienā vien biznesa jomā ir būtiski tās ņemt vērā un analizēt, jo īpaši apdrošināšanā.

Pasaulē ik gadu par zemestrīču, taifūnu, cunami u.tml. dabas stihijām izmaksāto atlīdzību apmērs pieaug. Dažādas dabas stihijas, kas vietām nodara pat miljardiem eiro zaudējumus, kļūst par ikdienu arī tur, kur iepriekš bijušas retums. Lielākā pārapdrošinātāja Munich Re aplēses liecina, ka dabas katastrofas 2013. gadā kopumā radījušas dažāda apjoma zaudējumus vismaz 92 miljardu eiro apmērā, no tiem 23 miljardi – atlīdzināti no apdrošināšanas polisēm. Taifūns Filipīnās, plūdi Eiropā, neredzēta lieluma krusas graudi Vācijā, – tie ir tikai daži piemēri.

Lai gan Latvija saskaņā ar meteorologu portāla gismeteo.ru apskatu ir viena no drošākajām valstīm pasaulē, kur dabas stihijas ir retas un daudz mazāk postošas, tomēr arī pie mums arvien vairāk notiek dabas parādības, ko varam dēvēt par stihijām. 2013. gadā no visām ERGO izmaksātajām atlīdzībām īpašumu segmentā 10% bija par dabas stihijās radītiem zaudējumiem. Salīdzinājumam – vēl 2012. gadā tie bija 7%. Pasaulē ar katru gadu novērojams arvien lielāks dabas stihiju nodarīto postījumu smagums, un arvien vairāk šo postījumu zona tuvojas arī Latvijai – piemēram, 2013. gadā vētra «Ivars», kas Skandināvijā sasniedza 46 m/s, Igaunijā 32 m/s, kā arī «Ksavjers», kas uzskatāma par spēcīgāko vētru Lielbritānijā pēdējo 30 gadu laikā un kas brāzmās sasniedza 63 m/s, izraisot milzu plūdus. Arī Latvijā pagājušajā vasarā tika novērota krusa ar netipiski lieliem graudiem. Tas viss liecina, ka tuvākajā nākotnē varam rēķināties ar arvien spēcīgākiem dabas stihiju postījumiem.

"Rimi" Rīgas maratona 30. jubilejas sezonas medaļas radījis japāņu dizaineris Džuņiči Kavaņiši (Junichi Kawanishi), kurš izstrādājis arī Tokijas Olimpisko spēļu medaļas.

Db.lv jau vēstīja, ka, neskatoties uz pandēmijas ieviestajām korekcijām pasaules kārtībā, Rimi Rīgas maratons norisināsies 10. un 11. oktobrī, pieskaņojoties jaunajai realitātei, vai pat virtuāli. Organizatori cer, ka unikālās medaļas mudinās skrējējus piedalīties oktobrī paredzētajā skrējienā, atbalstot maratonu laikā, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības atjaunošanas.

"Nepamēģināsi - neuzzināsi. Tāda bija mūsu nostāja, uzrunājot japāņu dizaineri Džuņiči Kavaņiši, kurš uzvarēja Japānas izsludinātajā konkursā par Olimpisko spēļu medaļām. Pārsteidzošā un patīkamā kārtā Kavaņiši kungs atbildēja un bija pagodināts radīt jubilejas medaļas Rimi Rīgas maratonam. Ja Olimpiskās medaļas saņem vien nepilns tūkstotis pasaules labāko sportistu, tad mūsu medaļas varēs saņemt ikviens, kurš 10. un 11. oktobrī finišēs jubilejas maratonā, pusmaratonā, desmit un sešu kilometru distancēs un Bērnu dienas skrējienos. Ceram, ka vienreizējās medaļas būs papildu stimuls piedalīties maratonā par spīti neskaidrībai, vai pasākums notiks, kā ierasti, Rīgas ielās vai attālināti ar īpašas aplikācijas palīdzību. Dalībnieku atbalsts šogad, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības, mums ir kritiski svarīgs," dizainera izvēli pamato "Rimi" Rīgas maratona direktors Aigars Nords.

Eiropas Savienībai (ES) noslēdzot tirdzniecības nolīgumu ar Japānu, Latvijas uzņēmumiem paveras jaunas eksporta iespējas, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

Šodien ES-Japānas samita ietvaros tika parakstīts ES-Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas ir lielākā divpusējā tirdzniecības partnerība, par ko ES jebkad ir risinājusi sarunas, un tā aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka, noslēdzot līgumu, ES eksports uz Japānu pieaugs, piemēram, par 180% pārtikas produktiem, 22% ķīmiskās rūpniecības precēm un 16% elektriskajām iekārtām.

Nolīgums stāsies spēkā pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma un ratifikācijas Japānas Parlamentā, kas gaidāms 2019.gadā.

Nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās uzlabos esošās un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Pateicoties tirdzniecības nolīgumam, uzņēmēji iegūs no visaptverošas importa un eksporta tarifu atcelšanas, kā arī citiem atvieglojumiem skaidroja ĀM.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība Japānā sadarbībā ar vēstniecību Tokijā un uzņēmumu Isetan Mitsukoshi Ltd. no 11. līdz 17. novembrim organizē Latvijas preču prezentāciju vadošajā Japānas universālveikalā Isetan Shinjuku Department Store, informē Latvijas pārstāvniecība Latvijā.

Pasākuma atklāšanā 11. novembrī piedalījās vēstnieks Japānā Normans Penke. Sarunā ar universālveikala ģenerāldirektoru Masaaki Takano vēstnieks ļoti atzinīgi novērtēja šī gada koncepcijas izcilo izpildījumu, kā arī izvēlēto Latvijas zīmolu dažādību un kvalitāti. M. Takano no savas puses pateicās par līdzšinējo sadarbību un piedāvāja sadarbību ar Latviju attīstīt arī turpmāk, jo par vienu no galvenajām misijām veikalsuzskata ne tikai vislabākās kvalitātes produktu un pakalpojumu piedāvājumu, bet arī klientu izglītošanu un iepazīstināšanu ar dažādu valstu kultūru un tradīcijām.

Latvijas stends izstādīts, īstenojot universālveikala koncepciju World Compass, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar dažādu valstu kultūru un dzīves stilu. Tajā aplūkojami Latvijas apģērbu, modes aksesuāru un interjera preču zīmoli, kas tika atlasīti sadarbībā ar veikala Isetan vadošajiem iepircējiem, kuri augstu novērtēja Latvijas ražojumu augsto kvalitāti un dabīgos izejmateriālus.