Japānas trešās lielākas bankas Mizuho Financial Group vadība zinājusi, ka kompānija veic darījumus ar organizētām noziedzīgām grupām, tomēr neaizkavēja šo darījumu slēgšanu, vēsta BBC.

Šādus secinājumus izdarījusi darba grupa, kas pētīja bankas Mizuho saistību ar kriminālajām aprindām. Bankas Mizuho vadība zinājusi, ka pirms trim gadiem banka aizdevusi 200 miljonus jenu (aptuveni divus miljonus ASV dolāru) japāņu kriminālajām grupām. Pagājušajā mēnesī Japānas finanšu pakalpojumu aģentūra pauda, ka Mizuho vadība nerīkojās, lai cīnītos ar problēmu. Iepriekš banka noliedza to, ka tās vadība zināja par aizdevumu sniegšanu gangsteriem.

«Ir augstākā mērā nožēlojami, ka banka, kas pārstāv Japānu, iesaistīta tādā problēmā, un mēs nevaram ignorēt faktu, ka šādi incidenti organizācijā tika pieļauti,» grupa, kas sagatavoja ziņojumu, pauda ziņu aģentūrai Reuters.

Otrdien ASV dolāra cena pret eiro un Japānas jenu sasniedza 12 gadu augstāko atzīmi, raksta The Wall Street Journal.

Dolāra vērtībai liek augt monetāru politiku atšķirības ASV, eirozonā un Japānā.

Eiro vērtība saruka līdz 1,0785 dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš 2003. gada 3. septembra. Savukārt pret Japānas jenu dolārs pieauga līdz 122,04 jenām par dolāriem, kas ir augstākais līmenis kopš 2007. gada jūlija.

Pagājušajā piektdienā publicētie ASV darba tirgus dati veicināja runas tirgus dalībnieku vidū, ka ASV Federālo Rezervju sistēma varētu kļūt dot spēcīgākus signālus par iespējamo likmes celšanas laiku nākamās nedēļas sanāksmē.

«Izskatās, ka investori iegādājas dolāru pirms FRS sanāksmes,» saka Mizuho Securities valūtu stratēģis Kendži Jošī.

Ceturtdien eiro vērtība sasniedza 1,0494 dolāru atzīmi, kas ir zemākais līmenis kopš 2003. gada marta, liecina The Wall Street Journal dati.

Pēc tam gan eiro vērtība spēja nedaudz pakāpties – par 1% līdz 1,065 dolāru atzīmei. Eiro vērtība pieaugt palīdzēja negaidītais ASV mazumtirdzniecības apjomu kritums februārī. Pirms tam analītiķi apgalvoja, ka nav būtisku ziņu, kas varētu ļaut eiro atgūties, taču šajā nedēļā novērotais eiro kritums tomēr lika domāt par vismaz īstermiņa korekciju. Kopš nedēļas sākuma eiro vērtība ir samazinājusies par 5%.

Eiro vērtības kritums seko pirmdien sāktajai Eiropas Centrālās bankas obligāciju iepirkumu programmai, kas tika ieviesta, lai veicinātu ekonomikas atgūšanos un inflācijas pieaugumu.

Analītiķi uzskata, ka pašreizējās ECB un ASV Federālo Rezervju sistēmas politikas atšķirības patlaban tirgus dalībnieki ir iecenojuši, tādēļ ir iespējama eiro atgūšanās.

AS Ventspils nafta īpašnieks Vitol S.A. paziņojis, ka ir parakstījis sindicētās kredītlīnijas līgumu par kopējo summu 8 miljardi ASV dolāru, informē uzņēmumā.

Vitol par 12 mēnešiem pagarinājis atmaksas termiņu jau esošajai kredītlīnijai, kas noformēta uz trim gadiem par 7 075 833 333 ASV dolāru lielu summu. Savukārt par 924 166 667 ASV dolāru lielu summu Vitol refinansējis 364 dienu kredītlīniju, kurai jau iestājies atmaksas termiņš, ar jaunu 364 dienu kredītlīniju par tādu pašu summu. Jaunās kredītlīnijas sākotnējā summa bijusi 750 000 000 ASV dolāru.

Darījums uzsākts 2016.gada 22.augustā, un tajā kopumā iesaistītas 55 bankas. Kredītlīniju piešķīrušas šādas bankas: Mandated Lead Arrangers & Bookrunners ABN AMRO Bank N.V., Bank of America Merrill Lynch International Limited, The Bank of Tokyo-Mitsubishi UFJ, Ltd. (MUFG), BNP Paribas, Citigroup Global Markets Limited, Commerzbank AG Londonas filiāle, Coöperatieve Centrale Raiffeisen-Boerenleenbank B.A. (darbojas kā Rabobank International), Crédit Agricole Corporate and Investment Bank, Credit Suisse AG, DBS Bank Ltd. Londonas filiāle, Deutsche Bank Luxembourg S.A., HSBC Bank plc, ING Bank N.V., J.P. Morgan Limited (JPM), Lloyds Bank plc, Mizuho Bank, Ltd., The Royal Bank of Scotland plc, Société Générale Corporate & Investment Banking, Standard Chartered Bank, Sumitomo Mitsui Banking Corporation and UniCredit Bank AG (UniCredit). BNP Paribas, Commerzbank AG Londonas filiāle, MUFG, The Royal Bank of Scotland plc un UniCredit darbojoties kā aktīvajām vadošajām līguma parakstītājām, savukārt JPM strādājot kā dokumentēšanas un kredītlīnijas aģentam.

Šā gada otrajā ceturksnī tehnoloģiju kompānijas Apple akcijas cena jau pieaugusi par 16% līdz jaunam rekordaugstam līmenim, taču analītiķi uzskata, ka tai ir potenciāls pieaugt vēl vairāk, raksta MarketWatch.

Pirmdien RBC Capital Markets eksperti paaugstinājuši kompānijas akcijas cenas prognozi no 155 līdz 157 dolāriem. Tādējādi viņi paredz, ka kompānijas vērtība no pašreizējiem 740 miljardiem dolāru pieaugs līdz 824 miljardiem dolāru. 4. aprīlī Apple akcija sasniedza jaunu vēsturiski augstāko līmeni – 144,77 dolārus.

RBC analītiķis Amits Darjanani paaugstināja otrā ceturkšņa IPhone tirdzniecības rezultātu prognozi, norādot, ka tendences uzrāda, ka patērētāji dod priekšrocību dārgākajiem Apple modeļiem, kas labi ietekmē vidējo pārdošanas cenu.

Arī Mizuho Securities paaugstinājusi prognozi līdz 150 dolāriem par akciju, paredzot labus pārdošanas ienākumus.

Naftas cenai kopš aprīļa vidus nav izšķirīga virziena; risks var būt, ja pēkšņi trūkst vēl kādu šī resursa piegāžu.

Pēdējo nedēļu laikā aktualizējušās bažas par augošu globālo tirdzniecības protekcionismu, kas ir papildu izaicinājums pasaules tautsaimniecībai. Ja ekonomikai tiek prognozēti grūtāki brīži, tad gausāks var izrādīties arī naftas patēriņš. Rezultātā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šīs nedēļas vidū atradās pie 71,7 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir mazāk nekā pagājušā mēneša beigu daļā vērojamie gandrīz 75 ASV dolāri par barelu. Kopumā gan šāda naftas cenas atkāpšanās nav uzskatāma par diez ko strauju. Kopš decembra zemākajiem punktiem Brent piegāžu līgumu cena Londonas preču biržā tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 40%.

Šobrīd ir vairāki faktori, kas naftas cenu notur tik augstu. Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) vadošo amatpersonu izteikumi liek domāt, ka kartelis ilgāku laiku varētu uzturēt samazinātas naftas ieguves kvotas. Jau ziņots, ka melnā zelta cenu augstāk izdevies novest Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas un Krievijas sadarbībai, kas pamatā paredz apzinātu naftas ieguves jaudu aizturēšanu par 1,2 miljoniem barelu dienā. Tāpat uz jautājuma zīmes ir šī resursa piegādes no Venecuēlas, Lībijas un Irānas.

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.