Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns šodien vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt iespējamās finanšu ministra Einara Repšes (JL) nelikumības saistībā ar pret viņu ierosināto disciplinārlietu. Taču Finanšu ministrijai neizdodas sazināties ar Jaknānu lai apsvērtu rotācijas iespējas.

Dienai vēl neizdevās sazināties ar prokuratūru, lai pārliecinātos, vai Dz. Jakāna iesniegums jau saņemts. Dz. Jakāns uzskata, ka E. Repšes rīcībai, iepriekš rosinot viņa atbrīvošanu no amata, nav pamata un viņš būtu jāatjauno amatā. Disciplinārlietas komisijas atzinumā bija secināts, ka Dz. Jakāna darbībā nav disciplinārsodāmu pārkāpumu.

Janvāra sākumā Dz. Jakāns vērsās pie ministra, prasot izbeigt pret viņu ierosināto disciplinārlietu un atjaunot viņu VID ģenerāldirektora amatā. Attiecīgu iesniegumu viņš iesniedza pēc tam, kad bija iepazinies ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, kurā secināts, ka sodāmi pārkāpumi viņa rīcībā nav konstatēti. Koalīcijā panākto vienošanos par viņa pārcelšanu citā amatā valsts pārvaldē Dz.Jakāns nosauca par absurdu.

Ja Dzintars Jakāns tiks atbrīvots no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata, viņš varētu vērsties tiesā, jo uzskata, ka finanšu ministra Einara Repšes lēmums par atbrīvošanu, nav likumīgs.

Šādu viedokli Dz. Jakāns paudis intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, norādot, ka disciplinārpārkāpumi neesot tik nopietni, lai viņu būtu jāatbrīvo no amata.

«Es kā ierēdnis varu izpildīt tikai likumīgi dotos uzdevumus. Disciplinārlietas komisija secināja, ka finanšu ministra uzdevumi ir neizpildāmi. Uzdevumi nav bijuši ministra kompetencē. Tādējādi ministrs ir iejaucies VID kompetencē un pārkāpis pilnvaras,» intervijā savu viedokli pauda Dz. Jakāns.

Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns pievērsies pārtikas biznesam, Pārgaujas novadā 400 hektāru platībā audzējot labību un izveidojot graudaugu fasēšanas, kā arī konservētu dārzeņu izplatīšanas uzņēmumu SIA Oma Food.

Kā atzina Dz. Jakāns, Oma Food izveidots pirms trim gadiem uz pārtikas preču vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA Markets bāzes. Oma Food darbības pamatprofils ir graudaugu iepirkšana, fasēšana un izplatīšana, kā arī konservētu dārzeņu ražošana un izplatīšana ar zīmolu Oma.

Populārākie zīmola produkti ir Klasiskie gurķi, Marinēti šampinjoni un Krievu sinepes. Savukārt graudaugu kategorijā vairumtirdzniecībā tiek piedāvāti dažādu veidu rīsi, grūbas, prosa, griķi, miežu putraimi, manna, kā arī šķeltie zirņi un pupiņas.

«Konservus ražo sadarbības parteri ārzemēs - tie ir nelieli ģimenes uzņēmumi, ar kuru receptūru un darba kvalitāti esmu ļoti apmierināts. Tomēr ar laiku plānojam paši pievērsties pārstrādei uz vietas Latvijā,» atzina Dz. Jakāns.

Finanšu ministra atstādinātais VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns prasa izbeigt pret viņu ierosināto disciplinārlietu un atjaunot viņu VID ģenerāldirektora amatā.

Iesniegumu, kurā aicina finanšu ministru to izdarīt, Dz.Jakāns E.Repšem nosūtījis jau 8.janvārī pēc tam, kad bija iepazinies ar disciplinārpārkāpumu izmeklēšanas komisijas atzinumu, kurā secināts, ka sodāmu pārkāpumu viņa rīcībā neesot.

Pēc viņa vārdiem, šādai rīcībai nav tiesiska pamatojuma. Ministram vispirms ir jāpieliek punkts pret viņu ierosinātajai disciplinārlietai, jāpieņem lēmums par atjaunošanu amatā un tikai pēc tam varot lemt par to, vai viņš var tikt pārcelts uz kādu citu amatu. Dz.Jakāns uzsvēra, ka tādu sodu kā rotāciju likumi neparedz.

Dz.Jakāns atzina, ka nekādas sarunas ar E.Repši par viņa iespējamo pārclešanu nav notikušas un viņš līdz šim nav saņēmis nekādus citus amata piedāvājumus.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) izlēmis uz valdību virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, Tautas partija Dz. Jakāna atstādināšanu neatbalstīs.

Valdību E.Repše par to aicinās lemt otrdien. Lēmumu par Dz.Jakāna atbrīvošanu ministrs jau esot iesniedzis Ministru kabinetā. Savukārt Tautas partija iebildīs pret Dzintara Jakāna atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata, līdz ar to valdība šo jautājumu nevarēs skatīt, bez tā atkārtotas apspriešanas koalīcijā, diena.lv informējis Tautas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis.

E.Repše otrdien atzina, ka Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata.

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns būs izvairījies no valdības lemšanas par viņa atbrīvošanu no amata. Finanšu ministrs Einars Repše pēc koalīcijas padomes sēdes atzina, ka, ņemot vērā koalīcijas vairākuma viedokli, viņš atsauks paša valdībā iesniegto lēmumprojektu par Dz. Jakāna atbrīvošanu un nedēļas laikā izlems, uz kuru citu amatu viņu varētu pārcelt.

E.Repše atzina, ka viņš joprojām uzskata: Dz. Jakāna izdarītie pārkāpumi ir sodāmi ar atbrīvošanu, taču, tā kā vairākums koalīcijas partneru uzskata, ka tik bargs sods nav piemērojams, ministrs ir gatavs piekāpties un rosinās Dz. Jakāna pārcelšanu citā amatā.

To, kādu amatu Dz. Jakāns varētu ieņemt, ministrs vēl nevarēja pateikt, taču viņš uzsvēra, ka pilnīgi noteikti Dz.Jakānam nepiedāvās amatu VID. Pēc E.Repšes teiktā, lēmums par Dz.Jakāna rotāciju viņam jāpieņem līdz nākamajai pirmdienai, kad paredzēta kārtējā koalīcijas padomes sēde.

Lai Dz. Jakānu pārceltu citā amatā, viņš nav jāatjauno VID ģenerāldirektora amatā. Par Dz.Jakāna rotāciju jālemj valdībai, un tā, visticamāk, to darīs nākamotrdien.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) ceturtdien žurnālistiem atzina, ka viņam būs «noteikti priekšlikumi» par to, kādā citā amatā valsts pārvaldē varētu pārcelt atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šefu Dzintaru Jakānu.

To, kādi ir šie noteiktie priekšlikumi, E.Repše neatklāja, uzsverot, ka pirmdien koalīcijas padomē par to tiks diskutēts, ziņo diena.lv.

Pēc E.Repšes teiktā, Dz.Jakānam Finanšu ministrija jau varot piedāvāt kāda departamenta vadīšanu, tomēr, ņemot vērā, ka viņu īpaši balstījusi Tautas partija (TP), E.Repše neizslēdza, ka «TP vadītajās ministrijās Dz.Jakānam talantam varētu atrast atbilstošāku vietu». Kā piemēru politiķis minēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kurā esot brīva valsts sekretāra vietnieka vieta.

No E.Repšes teiktā varēja secināt, ka amatā Dz.Jakānu viņš atjaunot negrasās un ka, visticamāk, valdību viņš aicinās VID vadītāja amatā apstiprināt pašreizējo vietas izpildītāju Neliju Jezdakovu. Uz to, ka viņa sevi ir pierādījusi kā laba vadītāja, viņš norādīja jau iepriekš.

Dzintars Jakāns, kurš tikai nepilnas divas nedēļas veic Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora pienākumus, nolēmis iesniegt atlūgumu.

Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma vēsta, ka Dz. Jakāns paudis vēlmi pārtraukt darba attiecības un pašlaik tiek gatavoti attiecīgi dokumenti. Finanšu ministrija pagaidām nav varējusi sniegt informāciju par iemesliem, kurus Dz. Jakāns minējis kā atlūguma iemeslus.

Pirms rotācijas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata Dz.Jakāns vairākas nedēļas bija atstādināts no amata. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) paziņoja, ka VID ģenerāldirektors apzināti atsakās pildīt viņa rīkojumus. Dz.Jakāns viņam izvirzītos pārmetumus noliedza.

Finanšu ministrija apstiprina, ka Muitas un nodokļu administrēšanas politikas departamenta vadītājs Dzintars Jakāns, kas amata pienākumus pilda nepilnas divas nedēļas, paudis vēlmi pamest darbu ministrijā.

FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace plašus komentārus Db nesniedza, vien norādīja, ka «dokumenti tiek gatavoti». Aiziešanas iemesli varētu būt zināmi pēcpusdienā.

Db.lv, jau ziņoja, ka Dz. Jakāns ir nolēmis iesniegt atlūgumu. Pirms rotācijas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata Dz.Jakāns vairākas nedēļas bija atstādināts no amata. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) paziņoja, ka VID ģenerāldirektors apzināti atsakās pildīt viņa rīkojumus. Dz.Jakāns viņam izvirzītos pārmetumus noliedza.

Iecirtusies pret finanšu ministra Einara Repšes (JL) nostāju nomainīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadību, Tautas partija (TP) būs panākusi, ka lietai par atstādinātā VID šefa Dzintara Jakāna karjeru punkts netiks pielikts arī otrdienas valdības sēdē, raksta Diena.

Pēc neoficiālas informācijas, iespējams, Tieslietu ministrija valdībā nāks klajā ar atzinumu, ka vispirms E.Repšem jāizlemj par disciplinārlietu, kas ierosināta pret Dz.Jakānu, un tikai pēc tam valdība var lemt par viņa pārcelšanu citā amatā.

Dzintars Jakāns. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)TP skatījumā E.Repšem vispirms būtu jārosina viņa atjaunošana VID vadītāja amatā un tikai pēc tam jāpiedāvā rotācija. Turklāt TP uzskata, ka jāsagaida arī prokuratūras atzinums par pārbaudi, kas ierosināta pēc Dz.Jakāna iesnieguma.

Finanšu ministrija (FM) ir pārtraukusi darba attiecības ar Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktoru un bijušo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu, DB apstiprināja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.

Viņa skaidroja, ka Dz.Jakāns ir pārtraucis darba attiecības ar FM šā gada 2.martā, kad viņam bijusi pēdējā darba diena, pamatojoties uz viņa uzteikumu.

Dz. Jakāns gan iepriekš noliedza, ka būtu izteicis vēlmi pārtraukt darba attiecības. Dz.Jakāns 2. martā saņēmis rīkojumu par atbrīvošanu no FM departamenta direktora amata, pamatojoties uz paša vēlēšanos. Arī tagad Dz. Jakāns ir neizpratnē, kāpēc FM "šo jautājumu atkal ir pacēlusi". Viņš uzskata, ka kopš pagājušās otrdienas ir atlaists no amata. Tomēr advokāti vēl neesot pabeiguši izvērtēt atlaišanas dokumentus, tāpēc tos sīkāk nekomentēs.

«Tiem, kas vēl nav attapušies, varu pateikt priekšā, ka mūsu kaimiņvalstī Igaunijā nav tik strikti akcizēto preču ievešanas ierobežojumi, kā pašreiz ir noteikts Latvijā. Tas nozīmē, ka šobrīd ir nevis sarukusi šādu preču ievešanas iespēja, bet gan pamainījies to pārvadāšanas ceļš,» laikrakstam Dienas Bizness norādīja bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājs Dzintars Jakāns.

«Domāju, ka nebija vērts tracināt tautu,» komentējot ierobežojumu attiecībā uz to akcizēto preču apjomu, ko privātpersonas drīkst ievest Latvijā, uzsver Dz. Jakāns, piebilstot, ka «jēga no tā būs tikai tad, ja līdzīgu lēmumu pieņems arī Igaunija».

«Tiem, kam šis jautājums ir aktuāls tāpēc, lai šeit nodarbotos ar nelegālo tirdzniecību, nekādi lielie šķēršļi tā arī nav radīti - viņiem vienkārši ir jāmaina savs maršruts, un tādējādi šis rūpals var mierīgi turpināties. Līdz ar to valsts budžets nekādus papildu līdzekļus šadā veidā neiegūs un par kontrabandas preču samazināšanos runāt nav iespējams,» norādīja Dz. Jakāns.

Datu noplūde Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir ārkārtas situācija ne tikai VID, bet arī visas valsts ietvaros. Tā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja atstādinātais VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns.

Dz. Jakāns šaubās, ka datu ieguve veikta cēliem mērķiem, jo no tiem nevarot secināt par nodokļu nemaksāšanu. Tāpat atstādinātais VID ģenerāldirektors šaubās, ka pastāv tāda Ceturtās atmodas tautas armija.

Dz. Jakāns arī neizslēdza iespēju, ka cilvēki, kuru dati noplūduši, varētu vērsties tiesā.

Pēc viņa rīcībā esošās informācijas datu noplūde VID notikusi no novembra līdz februārim - laikā, kad Dz. Jakāns bija atstādināts no VID vadītāja amata.

Db.lv jau ziņoja, ka no VID informācijas sistēmas noplūduši dati. Noplūdusi ne vien informācija par valsts augstākajām amatpersonām, bet arī uzņēmējiem un privātpersonām. Runa ir par apmēram 120 gigabaitiem datu (7,4 miljoni ierakstu datu bāzē), kas ir vai nu nokopēti, vai arī kurus meklēšanas sistēma esot noindeksējusi. Esot pamats domāt, ka aizsardzības trūkuma pamatā bijusi banāla un plaši izplatīta programmēšanas kļūda.

ZZS valde ceturtdien vēl neizlēma, vai ZZS ministri valdībā atbalstīs finanšu ministra Eināra Repšes (JL) rosināto Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, ziņo Diena.

ZZS lēmumam ir izšķiroša nozīme, jo Tautas partija neatbalsta Dz.Jakāna atbrīvošanu. Balsu samērs valdībā liecina, ka bez ZZS ministru atbalsta, E.Repše nevar panākt paša iesniegtā lēmumprojekta pieņemšanu.

Ceturtdienas vakarā pēc valdes sēdes ZZS līderi Raimonds Vējonis un Augusts Brigmanis uzsvēra, ka lēmumu ZZS pieņems pirmdien, kad paredzēta koalīcijas padomes sēde. Abi norādīja, ka nekādā gadījumā nevēlas, lai šis jautājums tiktu politizēts. No abu teiktā varēja saprast, ka vēl papildus tiks analizēti juridiskie argumenti un E.Repšes izvirzītie pārkāpumi. «Šobrīd nevaram pateikt ne jā, ne nē par Jakāna atbrīvošanu,» teica R.Vējonis. Savukārt A.Brigmanis uzsvēra, ka nevēlas, lai «šāda tipa jautājums būtu iemesls valdības krišanai». Pēc A.Brigmaņa norādītā lēmums vēl nav pieņemts, jo nepieciešama papildus informācija. Šī esot tīri juridiska lieta, kas skar ļoti augstu ierēdni un lai izlemtu, vai ir juridisks pamats viņu atbrīvot, nepieciešama papildus informācija.

Lai arī finanšu ministrs Einars Repše solīja otrdien izlemt par atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora Dzintara Jakāna disciplinārlietas rezultātiem un viņa turpmāko darbu VID, valdības koalīcija šo jautājumu, visticamāk, izskatīs tikai nākamnedēļ.

To pirmdien pēc koalīcijas padomes žurnālistiem atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL), ziņo Delfi.lv. Premjers žurnālistiem norādīja, ka, visticamāk, jautājumu par Dz. Jakāna atrašanos amatā neizskatīs otrdien Ministru Kabineta sēdē.

Jau ziņots, ka Repše iepazinies ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumiem par Dz. Jakāna pārkāpumiem un plāno izlemt par piemērotāko sodu. Komisija vienbalsīgi nolēma, ka divās disciplinārlietas epizodēs ir konstatējams disciplinārpārkāpums. Dz. Jakāns ir gan apzināti novilcinājis, gan vispār nav izpildījis ministra dotos uzdevumus, jo laicīgi netika izsludināti atklātie konkursi uz diviem VID ģenerāldirektora vietnieku amatiem. Turklāt arī pēc atkārtotiem ministra atgādinājumiem šis uzdevums tā arī netika izpildīts, jo konkursus izsludināja jau VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Nelija Jezdakova.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Lai norobežotos no spekulācijām par to, ka Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanai no amata bijusi politiska ietekme, finanšu ministrs Einārs Repše uzskaitījis pārkāpumus, kuru dēļ šāds lēmums pieņemts, raksta Apollo.

Dz. Jakāna rīcība 2009. gada 15. un 19. oktobrī pēc savas iniciatīvas, ieceļot VID pārvalžu vadītāju un to vietnieku amatos 15 ierēdņus, kas netika saskaņoti ar finanšu ministru, ir pirmais pārkāpums, ko min E. Repše. portālam Apollo skaidro ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. Šādi rīkojoties, Dz. Jakāns ir pārkāpis ierēdņa pamatpienākumus.

Dienesta reorganizācijas laikā finanšu ministrs vairāku mēnešu garumā vairākkārtīgi izdeva VID un Jakānam adresētus rīkojumus, ar kuriem ministrs izmantoja tam Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzētās pilnvaru pārņemšanas tiesības saistībā ar VID reorganizācijas ieviešanas gaitu, proti, E. Repše bija pārņēmis kontroli par VID reorganizācijas ieviešanas gaitu.

Izmeklēšana disciplinārlietās par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna iespējamiem pārkāpumiem ir pabeigta, taču komisijas locekļu domas dalās par pārkāpumu smagumu un piemērojamajiem sodiem.

Komisijas atzinumi ir iesniegti finanšu ministram Einaram Repšem, kurus viņš tuvākajās dienās izvērtēs un pieņems lēmumu par piemērotāko sodu.

Ministrs iepazīsies ar atzinumiem un, izvērtējot tajos minētos apsvērumus, pieņems lēmumu par piemērotāko sodu Dz. Jakānam.

Saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumu, lēmuma pieņēmējs ir disciplinārlietas ierosinātājs, kas šajā gadījumā ir finanšu ministrs E. Repše, bet komisijas atzinumam ir tikai rekomendējošs raksturs. Likums nosaka, ka konkrētajā gadījumā ministram ir tiesības, izvērtējot atzinumos minētos argumentus, izlemt, kurus viņš uzskata par pamatotākiem, kā arī pieņemt atšķirīgu lēmumu no tā, kādu piedāvā disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas locekļi.

Uz finanšu ministra Einara Repšes galda nonākusi lieta, kas apliecina, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns nav piemērojis sodu pieciem VID darbiniekiem par apzinātu nodokļu nomaksas summas samazināšanu kādai privātpersonai, raksta Latvijas Avīze.

Minētie pieci VID darbinieki tā vietā, lai iekasētu iedzīvotāju ienākumu nodokli no privātpersonas vairāk nekā 8000 latu apmērā, piestādījuši rēķinu tikai 478 latu apmērā.

Bijušais VID vadītājs Kārlis Ketners uzskata, ka informācija par iespējamajiem Dz. Jakāna pārkāpumiem būtu jāpārbauda policijai un prokuratūrai, nevis disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai, jo konflikts starp finanšu ministru un VID ģenerāldirektoru ir sasniedzis tādu stadiju, kad konstruktīvs risinājums vienkārši vairs nav iespējams, šodien vēsta laikraksts Diena.