Ekonomiskā krīze ir parādījusi, ka uzņēmēju un valsts iestāžu interese par iespējām optimizēt savas izmaksas un darbības procesus ir pieaugusi. Hewlett-Packard veiktais pētījuma rāda, ka tikai 34% no kopējā IT budžeta tiek novirzīts biznesa inovācijām, bet atlikušie 66% no tā tiek tērēti tehnoloģiju uzturēšanai un vadīšanai, kā arī nevajadzīgai tehnoloģiju paplašināšanai, radot sarežģītas sistēmas.
Tādēļ ir ļoti svarīgi uzņēmumu un iestāžu vadītājiem kopā ar IT ekspertiem rūpīgi pārdomāt, kad un kādu tehnoloģisko risinājumu izvēlēties, lai panāktu reālu izmaksu samazināšanos ilgtermiņā, nezaudējot nepieciešamo funkcionalitāti.
Tendence optimizēt un modernizēt uzņēmumu un iestāžu IT un IKT struktūru, samazinot darba vietu skaitu, noteikti veicinās e-pakalpojumu klāsta paplašināšanos, tai skaitā arī valsts iestādēs. Tas atvieglos šo institūciju darbību, samazinās administratīvos šķēršļus, kā arī klientiem tiks piedāvāti daudz kvalitatīvāki pakalpojumi, tuvinoties privāto uzņēmumu sniegtajam servisa līmenim. Tādēļ par izaicinājumu kļūs informācijas tehnoloģiju vienkāršošana, kas daudzviet kļuvušas pārlieku komplicētas, radot sarežģījumus un papildu darba organizēšanas izmaksas, kuras tiek atņemtas tik būtiskajām biznesa inovācijām. Tuvākajā laikā šis būs viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko nāksies risināt uzņēmumiem un valsts institūcijām, ja tās vēlēsies sekmīgi pārvarēt krīzes periodu.
Latvijā šobrīd uzmanība būtu jāpievērš sistēmu vienkāršībai un elastībai, energoefektivitātei, kā arī uzturēšanas izmaksu samazināšanai. Tas nozīmē, ka tehnoloģijām ir jākļūst tādām, kas sniedz iespēju efektīvāk izmantot enerģijas resursus, ļauj optimizēt sistēmu uzturēšanas procesus un izmaksas, kā arī ir viegli pielāgojamas mainīgajām biznesa prasībām, neieguldot milzīgus resursus. Rezultātā lielāka uzmanība noteikti būtu jāvelta datu centru konsolidācijai, kas ļautu efektīvāk un plašāk izmantot pieejamos datu centru resursus, serveru un virtualizācijas risinājumus, kā arī dažādiem risinājumiem, kas nodrošinātu labāku datu un informācijas pārvaldi.
Turklāt uzņēmumiem un valsts iestādēm, optimizējot savu darbību un samazinot darbinieku resursus, būtu jāizvērtē iespēja IT infrastruktūru un aplikāciju uzturēšanu nodot ārpakalpojumu sniedzēju pārziņā, kas ļautu tiem pievērsties savu pamatfunkciju veikšanai. Līdz ar to arī sagaidāms, ka tuvākajā laikā aktuāls kļūs datu centru pakalpojumu klāsta pieaugums.
Taču, lai tehnoloģijas varētu sniegt nozīmīgu atbalstu un ieguldījumu uzņēmuma attīstībā, ļoti būtisks ir plānošanas process, kurā tiktu iesaistīts gan uzņēmuma vadītājs, gan IT eksperts. Tikai šo divu pušu veiksmīgas sadarbības rezultātā var izstrādāt veiksmīgākos risinājumus konkrēto mērķu sasniegšanai. Turklāt ir jāapzinās, ka sākumā modernizācija prasa investīcijas, kas atmaksāsies ilgtermiņā.