Laikā, kad valsts budžetā tiek veikti taupības pasākumi, nav pieļaujams, ka valsts pārvaldes neracionāli tērē milzīgus līdzekļus, lai uzturētu dažādus reģistrus un iegādātos datorprogrammatūru licences, kurām ir iespējams atrast daudz lētākus analogus.
Izvēloties alternatīvas un izmantojot Latvijas IT programmatūru piedāvājumus, gadā valsts ietaupītu vismaz 30 miljonus latu, uzskata Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA).
LATA valdes loceklis Edmunds Sprūdžs Db paskaidroja, ka pēdējo gadu laikā valsts pārvalde ir izveidojusi daudz un dažādus reģistrus, kuru izveide un uzturēšana prasa milzu līdzekļus. Jau pirms vairāk kā gada LATA valsts sektoram izteica aicinājumu netērēt naudu dārgajām ārvalstu programmām, bet izmantot uz atklātā pirmkoda bāzes veidotu programmatūru, kas tapusi Latvijā. Tiesa, dzirdīgas ausis šis aicinājums nav atradis un valsts joprojām turpina iegādāties dārgās Microsoft programmatūras licences, lai gan Latvijas IT speciālisti var nodrošināt to kvalitatīva analoga uzturēšanu un apkalpošanu, kā, piemēram, biroja programmatūras komplektu OpenOffice.org.
«Izmantojot Latvijas IT kompāniju programmatūru piedāvājumu, gadā valsts ietaupītu vismaz ap 30 miljoniem latu. Turklāt tas nebūtu vienīgais ieguvums: pārejot uz atklātā pirmkoda programmatūru, daudz lētāki un efektīgāki būtu arī datorsistēmu uzturēšanas pakalpojumi,» norāda E. Sprūdžs. Viņš uzsver, ka valsts pārvalde vairākkārt ir informēta par LATA priekšlikumu, tostarp savulaik pārrunas notikušas ar Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu un ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. «Taču aizbildināšanās vienmēr ir viena — nav veikti pētījumi,» piebilst E.Sprūdžs.
Sāpīgākais šajā jautājumā ir tas, ka ar neizprotamu Microsoft dārgo programmatūru lobēšanu nodarbojas valsts, kurai, pirmkārt, būtu jātaupa budžeta līdzekļi un, otrkārt, jāatbalsta vietējā uzņēmējdarbība, ir pārliecināts E.Sprūdžs. «Šāda attieksme grauj Latvijas IT nozari, jo valsts ir milzīgs pasūtītājs un mums viennozīmīgi pietiktu kapacitātes, lai apgādātu valsts pārvaldi ar nepieciešamo programmnodrošinājumu. Latvijas ierēdņus nepārliecina pat citu valstu piemērs, lai gan, piemēram, Lielbritānija, Krievija, Dānija un daudzas citas valstis jau sen izmanto atvērto pirmkodu un tādējādi atbalsta savas valsts IT kompānijas,» sašutumu pauž LATA valdes loceklis.
Jūnija beigās ir paredzēta diskusija, kurā ministriju pārstāvi, LATA un IT nozares speciālisti pārrunās šos jautājumus.