Andu Cekuli no Ziemera pagasta daudzi cilvēki pazīst kā gardu kūku cepēju. Viņai ir savas receptes, kuras tiek glabātas noslēpumā, bet pirms diviem gadiem Anda ar gardajiem mājas ražojumiem sāka doties uz zaļajiem tirdziņiem, lai iepriecinātu plašāku pircēju loku, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Arī Andas vecmamma cepusi kūkas, un viņa, maziņa būdama, omei palīdzējusi. «Kaut kā tas iegājās, un bez tā es nemaz nevarētu,» teic Anda, kura kūkas cep nu jau 15 gadus. «Tikai pēdējos trīs gadus nodarbojos ar to pavisam nopietni, bet agrāk kūku cepšana bija hobija līmenī. Palaikam piedalos arī kūku cepšanas konkursos. Konkursi ir laba iespēja paeksperimentēt un redzēt, vai arī citos novados kūkas tiks novērtētas,» viņa stāsta.

Anda cer kādreiz arī atvērt savu mājas ceptuvi. Pirms diviem gadiem Lauku atbalsta dienesta projektā iegādājās mikseri, izveidoja virtuvē labākas cepamās virsmas, kā arī iegādājās citas lietas, kuras nepieciešamas aktīvāka kūku biznesa uzsākšanai. Pirms diviem gadiem viņa reģistrējās kā mājražotāja un tieši pēdējos divus gadus kūkas cep vairāk. Braukāšanu pa zaļajiem tirdziņiem Anda uzsāka ar kādiem trīs kūku variantiem, bet tagad jau piedāvā astoņus. Pērn vien gan tirdziņa, gan pasūtījumu vajadzībām kopumā tika sacepts pustonnu smags kūku materiāls. Anda stāsta, ka mazāko torti var uztaisīt trīs stundās, bet ir bijis, ka dienas laikā jāsacep pat 20 kilogrami kūku.

Ar sliktu garastāvokli nav jēgas taisīt kūku, uzsver Gulbenes uzņēmēja Inese Veismane.

Mājražošanas SIA Gardums jeb Kūku bodes Gardums saimniece I. Veismane savu uzņēmumu izveidoja 2010. gada maijā. Tagad tā ir viņas pamatnodarbošanās, kas sākusies kā hobijs.

«Kādreiz strādāju bankā, bet gadījās tā, ka paliku bez darba un bija jāsāk domāt, ko darīt. Man vienmēr patika taisīt kūkas. To cepšana aizsākās kā hobijs, ko jaunībā apguvu, mācoties no saimniecēm, pārējo apguvu pašmācības ceļā. Sākumā uz jubilejām taisīju kūkas draugiem, radiniekiem. Tad kādā dienā man pēkšņi pienāca viens pasūtījums, tad – nākamais, un beigās jau šī darbošanās pārtapa biznesā. Bija arī savas telpas, kuras īsti neizmantojām, un tur arī izveidoju savu kafejnīcu,» stāsta I. Veismane.

AS Rīgas Dzirnavnieks rītdien dāvina divu Rīgas bērnunamu bērniem kopīgu kūku cepšanas pasākumu uzņēmuma testa ceptuvē.

Šajā pavisam mājīgajā pēcpusdienā, kas ir veltīta 90. Latvijas gadadienai, bērni ceps kūkas no Hercogs kūku maisījumiem kopā ar maizes meistaru Edgaru Grāvīti un AS Rīgas Dzirnavnieks ģenerāldirektoru Sandi Jansonu.

Gardās kūkas gatavos arī bērnu auditorijā iemīļotie mākslinieki – MTV vīdžejs Žanete Skarule un mūziķis Mārtiņš Freimanis, kā arī aktrise un divu bērnu māte Zane Vaļicka.

Kā komentē AS Rīgas Dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons, "tuvojoties lielajiem valsts svētkiem, mēs ar prieku aicinām uz savu ceptuvi bērnus no diviem Rīgas bērnu namiem, lai dalītos ar viņiem tajās pozitīvajās emocijās, kuras izraisa kopīgā kūku gatavošana omulīgā atmosfērā."

Tradicionālo mājas kūku cepēja Ilze Kupča vēlas saglabāt mājražotājas statusu, lai nezaudētu kvalitāti un individuālo pieeju , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no Latvijas vairāk atzītajām kūku gatavotājām Ilze Kupča prasa desmit eiro par kilogramu. Viņas nosauktā cena spēj konkurēt pat ar konditorejām un kūkām lielveikala plauktā. Līdz šim I.Kupča tortes septiņus gadus cepusi savā virtuvē dzīvojamā mājā Baldonē, par ko liecina karstumā nobrūnējušie cepeškrāšņu stūri. Šogad viņa cer iekārtot savu ceptuvi, taču nezaudējot ne tikai mājražotājas statusu, bet arī pieeju.

Mācījās Youtube

2014.gada decembrī bijušas dienas, kad I. Kupča vienatnē izcepusi pat 15 kūku, lai gan privātmājas virtuvīte ir visai pašaura. Dažādos konkursos viņa iepazinusies ar kolēģēm un konkurentēm no visas Latvijas. Kūku cepēju mūsu valstī netrūkst, viņa secina. I.Kupča ir gada labākās kūkas autore konkursa Latvijas mājas tortes 2013 Zemgales kārtā, savukārt Latgalē ieņēma 3. vietu. Dažādos konkursos dzirdējusi uzslavas un ieteikumus no pavārmākslas līderiem, I. Kupča sāka apzināties, ka hobijs varētu būt arī kaut kas vairāk.

Veikalu ķēde «Maxima Latvija», sekojot pieprasījumam, sākusi piedāvāt bezglutēna tortes, informē uzņēmumā.

Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc bezglutēna produktiem arvien pieaug, «Maxima» saviem pircējiem piedāvās bezglutēna tortes ar piecām dažādām garšām - «San Sebastian siera kūku», «Meža augļu kūku», «Tiramisu torti», «Kūku Late» vai «Šokolādes kūku». Katras tortes svars ir 600 grami un tās veidotas apaļas.

«Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, ar celiakiju slimo no 0,6% līdz 1% cilvēku. Latvijā oficiāli ir reģistrēti 1200 bērni ar celiakiju, bet pieaugušo slimnieku mūsu valstī ir līdz 5000. Svarīgi pacientiem nošķirt diagnozi: vai ir celiakija, kas ir nopietna autoimūna saslimšana, glutēna nepanesamība vai alerģija pret glutēnu. Pie jebkuras no diagnozēm pacientiem ir ļoti rūpīgi jāpēta produktu etiķetes un produkta sastāvs. Pēdējos gados bezglutēna produktu piedāvājums veikalos ir palielinājies, kas rada lielākas iespējas pacientiem sagatavot pilnvērtīgu maltīti. Diemžēl, bezglutēna desertu un īpaši kūku piedāvājums veikalos ir ļoti ierobežots, bezglutēna kūkas līdz šim ražo atsevišķi mājražotāji, bet veikalos tās nav bijušas nopērkamas. Visgrūtāk ir reģionos dzīvojošajiem pacientiem, kur piedāvājums ir ierobežotāks, un jo īpaši bērniem, jo viņi grib tādus pašus našķus kā citi bērni,» jauno piedāvājumu komentē rehabilitācijas centra «Poga» sertificēta uztura speciāliste Baiba Grīnberga.

#Medus kūka, Napoleons, Olu biskvīta kūka, ruletītes, Vecrīgas, pīrādziņi un cepumi – sortiments ir gana plašs.

Alūksnes novada z/s Saltupji saimniece Anda Cekule cep lauku tortes un plāno paplašināties

Saimniecība atrodas apmēram 16 km aiz Alūksnes, un Saltupjos nokļūstam laikā, kad Ziemeļlatvijai pāri brāžas sniegputenis un ceļš līdz mājai jau teju ir aizputināts. Kūku un konditorejas izstrādājumu cepšana nav vienīgais saimnieku Andas un Raivja Cekulu rūpals. Viņi audzē gaļas lopus, kas labi iederas paugurainajā Vidzemes ainavā.

Kūku cepšanai ziemeriete Anda Cekule aktīvāk pievērsās pirms aptuveni pieciem gadiem, kad ieguva mājražotājas statusu. Aroda noslēpumus apguvusi jau no savas vecmāmiņas, kas labi pārzināja konditorejas izstrādājumu gatavošanas smalkumus. Saimniece pēc profesijas ir pavārs– konditors. Pamudinājumu cept tortes un piedalīties konkursos Anda Cekule saņēmusi arī no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistiem. «Tajā laikā bija gan savi dārzeņi, gan gaļas lopi, bet mums teica, ka vajag iet tautās arī ar kūkām,» atceras Raivis Cekuls. Uzrakstījuši projektu Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmā, guvuši atbalstu, iegādājušies ledusskapi, mikserus un uzlabojuši virtuvi, kur top konditorejas izstrādājumi. Tagad jau abi spriež, ka telpas kļuvušas par mazu, jo izcepto kūku daudzums ar katru gadu pieaug. Izņēmums gan bijis pagājušais gads, taču šogad paredzēts paplašināt gan sortimentu, gan palielināt apjomus. Saimnieks Raivis Cekuls atklāj, ka ir gan šoferis, gan ekspeditors vienā personā, jo Andas izcepto piegādā klientiem.

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Aizkrauklē tikai retais nebūs nogaršojis Agitas Kuzmenkovas konditorejas izstrādājumus – kūkas un dažādus saldos našķus.

Jau gadu pilsētas centrā plašās un mājīgās telpās mājo kafejnīca – konditoreja AK Gardumi vēstniecība – ģimenes uzņēmums, kuru A. Kuzmenkova izveidojusi kopā ar savu māsu Daci Zandbergu. Abu gardumu vēstnieču darbu atkārtoti paspējusi atzinīgi novērtēt Aizkraukles novada pašvaldība, Uzņēmēju dienās divus gadus pēc kārtas piešķirot AK Gardumu vēstniecībai gan radošakā, gan draudzīgākā uzņēmuma balvas. Baltos rāmīšos, kas novietoti uz galdiņiem un piestiprināti pie sienām, kas rotātas ar romantiskiem ziedu motīviem, ir dažādas atziņas, piemēram, «Kūkas ir ne tikai svētkiem, bet arī ikdienai», «Ēd kūku un saglabā mieru», kā arī pamudinājums nobildēties ar apetītelīgajiem gardumiem un dalīties ar šīm fotogrāfijām sociālajos tīklos.

Fazer ražošanas konsolidācijas projekts Baltijā ir sekmīgi pabeigts, un notikusi visu ražošanas līniju pārnešana uz Ogres un Kauņas maiznīcām.

Projekta ietvaros Fazer maiznīcā Ogrē ir paplašināta ražotne, pārveidojot esošās līnijas un uzstādot jaunu porciju maižu līniju. Tikmēr darbi turpinās – aktīvi norit jaunās saldēto kūku un konditorejas izstrādājumu ražotnes būvniecība, kas ir pēdējo gadu vērienīgākais Fazer attīstības projekts Baltijas valstīs. Kopumā Fazer ceptuvē un jaunajā ražotnē Ogrē tiks izveidotas papildu 40 jaunas darba vietas, un plānoto investīciju apjoms pārsniedz 5 milj. eiro.

«Esam paveikuši ļoti nozīmīgu darbu, lai nostiprinātu pozīcijas maizes tirgū Latvijā un citu Baltijas valstu tirgos ilgtermiņā. Vienlaikus jāsaka, ka tikpat liels darbs veicams, lai uzsāktu saldētu kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanu un eksportu jau šā gada rudenī. Pašreiz meklējam papildu jaunus darbiniekus gan maiznīcai, gan jaunajai ražotnei, kur nepieciešamas zināšanas un pieredze konditorejas izstrādājumu ražošanā,» komentē Mindaugas Snarskis, Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Kāzu kūku dizains ik gadu pasaulē kļūst sarežģītāks, atklājot jaunas garšas un dizaina elementus, taču Latvijā pašreiz tiek pieprasītas dabīgas un ar dekorējumiem nepārsātinātas kūkas, aizvien vairāk to greznošanā tiek izvēlēti dabīgie ziedi, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē ik gadu tiek izdomāts kas jauns un nereti kūkas jau kļūst kā mākslas darbi, radot izaicinājumus to izgatavotājiem. Latvijā pēdējo gadu laikā gan vērojams, ka pieprasījums pēc tortēm palielinās, norāda konditori, kas novērojuši, ka kūkas pāri bieži vien vēlas vieglas, pašreiz no modes izgājušas smaga izskata un mastikas pārklājuma kūkas, arī eksotiskas garšas pie mums nav cieņā.

«Pasaulē konditoreja attīstās līdzīgos tempos kā raķešu zinātne, salīdzina D. Goba, uzsverot, ka protams, arī Latvijā ir jāseko līdzi jaunākajām tendencēm. Runājot par vizuālo tēlu, esmu iepazinusi visus kūku stilus, izņemot mastiku, kas, manuprāt, ir stipri novecojusi. Pirms diviem gadiem lielākā daļa D. Gobas gatavoto kūku bija klasiskas, koši baltas un ar daudz jo daudz pasteļkrāsas dzīvajiem ziediem, savukārt iepriekšējā gadā ļoti populāri dekori, pēc viņas teiktā, bija ēdamie vafeļpapīra ziedi un »naked« stila kūkas ar eikaliptu. «Jūtu, ka šogad turpināsies «naked» stila kūku ēra, tikai mazliet «paviršākas», ne līdz galam perfektas. Viss liecina par virzienu - tuvāk dabai, tālāk no pilsētas, perfektām formām un līnijām,» raksturo D. Goba.

Kāds vīrietis paziņojis par aiziešanu no darba Stanstedas lidostā, izcepot saviem kolēģiem atlūguma kūku, vēsta ibtimes.co.uk.

Kriss Holmss (Chris Holmes), kurš Lielbritānijā pazīstams arī kā Mr. Kūka no Kembridžšīras, pasniedzis kūku robežas kontroles dienesta (Border Force) vadībai Stanstedas lidostā savā dzimšanas dienā 15. aprīlī.

Savā vēstījumā viņš norāda, ka ir izvērtējis savu dzīvi un nolēmis turpmāk strādāt tikai kā kūku cepējs.

Uz baltās kūkas rakstīts: «Šodien ir mana 31. dzimšanas diena, un, nesen kļūstot par tēvu, es tagad saprotu, cik vērtīga ir dzīve un cik nozīmīgi ir pavadīt savu laiku, darot to, kas padara mani un citus cilvēkus laimīgus.» Šī iemesla dēļ vīrietis paziņo par aiziešanu no darba.

Novērtējot Pārdaugavas šarmu un attīstības potenciālu, Liene Zemīte Āgenskalnā izveido kafejnīcu Lapsas māja, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viņas kafejnīca tur darbojas kopš pagājušā gada novembra. Iepriekš Liene piecus gadus bija līdzdarbojusies kafejnīcā Kūkotava Rīgas centrā, no kuras atvadījusies pērn vasarā. Lienei bija skaidrs, ka turpinās darboties ēdināšanā, tomēr konkrētu plānu nebija, jo īpaši tajos nepavisam neietilpa jaunas kafejnīcas atvēršana vēl tajā pašā gadā. Kādu brīdi viņa bija paredzējusi atpūsties, taču ieraudzīja labu telpu piedāvājumu – sludinājumu, ka Endija Bērziņa kafejnīcas Pastarella telpas tiek iznomātas. Līdz ar to vietas izvēle ir nejauša. «Protams, ir atšķirība starp Āgenskalnu un Rīgas centru. Cilvēku plūsma centrā ir daudz lielāka un tur ir vairāk tūristu. Centrā ir vairāk neapmierinātu klientu, kam nekas nav labi un kuri mēdz izgāzt savas dusmas. Te ir mierīgāk – cilvēki atnāk pasēdēt, iedzert kafiju, apēst kādu kūku,» saka Liene. Kopumā viņa nevar sūdzēties par apmeklētāju trūkumu.

Maiznīcas Fazer Latvija apgrozījums 2015. gadā sasniedzis 21,59 miljonus eiro, kas ir par 28,6% vairāk nekā 2014. gadā, informē uzņēmums.

Pērn Fazer Grupa pabeidza Baltijas ražošanas konsolidācijas projektu - paplašināja maiznīcu un uzbūvēja jaunu kūku ražotni Ogrē, investējot vairāk nekā 5 miljonus eiro un izveidojot vairāk nekā 40 jaunas darba vietas. Savukārt Fazer Grupas apgrozījums 2015. gadā sasniedza 1,58 miljardus eiro, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa ir palielinājusies un sasniedza 44,9 miljonus eiro.

Fazer Grupas prezidents Kristofs Fitctums (Christoph Vitzthum) komentē: «Mēs strādājam, lai nostiprinātu Fazer konkurētspēju un rentabilitāti. Pēdējo trīs gadu laikā Fazer ir investējis aptuveni 100 milj. eiro Somijā un nākamo trīs gadu laikā mēs plānojam investēt tikpat, veicinot eksportu un radot jaunas darba vietas». Vienlaikus 2015. gadā Fazer Grupa vairāk nekā 22 milj. eiro ir investējusi citās valstīs, kur kā nozīmīgākie projekti ir maiznīcas Ogrē paplašināšana un industriālās virtuves izveide Kavlingē (Kavlinge) Zviedrijā.

Šodien sākusies pieteikšanās konkursam Maizes akadēmija 2009, kas notiks jau otro reizi maizes ceptuvē Lāči.

Pagājušo gadu šajā konkursā bija pieteikusies 61 klase no 19 Latvijas skolām, informē uzņēmums.

«Izvērtējot iepriekšējā gada pieredzi, esam secinājuši, ka jaunatnei ir interese par maizes tapšanas procesu. Organizējot šādu konkursu, mēs gribam pievērst uzmanību, ka tiek saglabātas senās latviešu amatu prasmes, tāpēc svarīgi ir organizēt pasākumus, kuri izglīto un piesaista bērnus šī darba apguvē. Īpaši svarīgi tas ir šodien, kad redzam, cik ļoti maz jaunā paaudze vispār zina par maizi un Latvijas tradicionālajām vērtībām,» stāsta ceptuves Lāči saimnieks un maizniekmeistars Normunds Skauģis.

Konkurss norisināsies vairākās kārtās. Skolēni iegūs ne tikai izglītojošu informāciju par maizes vēsturi, maizes cepšanas kultūru un tās uzturvērtību, bet arī varēs iejusties maiznieka amatā, veidojot paši savu maizes kukulīti. Tāpat vajadzēs atbildēt uz āķīgiem jautājumiem un pildīt dažādus citus interesantus uzdevumus, kas saistīti ar īstu rudzu maizi un senajām latviešu maizes cepšanas tradīcijām. Piemēram, būs jāveido maizes reklāmiņas prezentācija.

«Orkla Latvija» investējusi 800 000 eiro jaunas krāsns iegādē, kas paredzēta vafeļu plākšņu cepšanai.

Vafeļu plāksnes izmanto, lai ražotu «Laimas» vafeļu konfektes un «Selgas» vafeles, kā arī vafeļu tortes. Ieguldījums ražotnes attīstībā, iegādājoties modernu vafeļu cepšanas krāsni, veicina konkurētspēju un palielina ražošanas kapacitāti, kā arī samazina energoresursu patēriņu.

«Uzstādot jaunu, energoefektīvu vafeļu cepšanas krāsni, tiek radītas jaunas iespējas tālākai attīstībai un izaugsmei, kā arī uzlabojumi ražošanos procesos palīdz mums kļūt ilgtspējīgākiem, samazinot ietekmi uz vidi. Katrs no mūsu investīciju projektiem ir rūpīgi pārdomāts ilgtermiņa plāns ilgtspējīgas ražošanas attīstībai Latvijā,» uzsver «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) un mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis t/c Galerija Centrs esošajā Rīdzenes ielā ceturtdien atklāja skulpturālu objektu-skatāmlūku, kas ir atsauce uz šī gada Latvijas paviljonu ARMPIT 56. Venēcijas mākslas biennālē.

Skulpturālais objekts ir kā pirkstu nospiedums vērienīgajai Latvijas ekspozīcijai Venēcijā. Tas kopā ar Latvijā pazīstamākā arhitektūras fotogrāfa Anša Starka fotogrāfijām, kas tapušas ekspozīcijas uzbūves laikā, ir centiens notvert Latvijas paviljona sajūtu un iedzīvināt to tepat Rīgā, norāda LLMC vadītāja Solvita Krese.

«Ņemot vērā, ka par Latvijas paviljonu saņemam tik daudz labu atsauksmju no visas pasaules un pirmajā mēnesī to apmeklējuši jau 26 tūkstoši mākslas skatītāju, mēs nolēmām sajūtu par ARMPIT ienest arī Rīgas pilsētvidē. Venēcija ir tālu, ne visiem sasniedzama, taču šeit – Rīdzenes ielā katrs var pienākt un ielūkoties skatāmlūkā, lai noķertu sajūtu par tur uzcelto Latvijas paviljonu,» par skulpturālo objektu stāsta S.Krese.

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Mūkusalas Mākslas salonā no 11. līdz 21.oktobrim darbosies topošā mākslas centra Zuzeum atvērtais birojs, kas interesentiem ļaus iepazīties ar Zuzeum veidošanas procesu, informē Mūkusalas Mākslas salona komunikācijas vadītāja Agnese Kleina.

No sākotnējās idejas par Zuzānu kolekcijas apkopošanu vienās telpās Mūkusalas Mākslas salons ir izaudzis par privātu mākslas institūciju, kas pēc pāris gadiem pārcelsies uz jaunām telpām un pārtaps par mākslas centru Zuzeum. Tā kodolu veidos Zuzānu kolekcija un Mūkusalas Mākslas salons – jau citā veidolā un ar citu nosaukumu.

Zaigas Gailes biroja izstrādātajā projektā paredzēts aiz bijušās Korķa fabrikas Lāčplēša ielā 101 uzbūvēt Latvijas mākslas dārgumu krātuvi Zuzānu kolekcijas vairāk kā 5000 vienībām. Skulpturālo celtnes apjomu greznos speciāli šim projektam izgatavotas cēlmetāla plāksnes, kas simbolizēs ēkas vērtīgo saturu.

Zuzānu ģimene akcentē mākslas centra pieejamību plašai publikai un it īpaši jauniem cilvēkiem. Te viņiem būs iespēja izglītoties, nodarboties ar mākslas eksperimentiem un rīkot performances. Universālā mākslas centra programma piedāvās lekcijas, seminārus, koncertus, teātra un kino izrādes.

Privāta smaržu aromāta izveidošana uzņēmumā AS Dzintars izmaksā ap 25 000 eiro, atklāj uzņēmuma Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs.

Viņš norāda, ka tāda ir samaksa vien par aromāta izveidošanu. «Ja kāds privāti grib pasūtīt aromāta izveidošanu, tad tas maksās ap 25 000 eiro. Savukārt, ja privātā aromāta pasūtītājs gribēs savu produktu iepildīt flakonā, tad privāto smaržu izveidošanas izmaksas kopā var sasniegt no 50 000 līdz 100 000 eiro un vairāk.» Taču gala cena būs atkarīga no tā, kāda dizaina un formas flakonā un eksemplāru skaitā privātais pasūtītājs gribēs saņemt savu pasūtījumu, piebilst Gerčikovs.

Jautāts, vai kāds ir izmantojis iespēju izveidot savu privāto aromātu, uzņēmuma Dzintars valdes priekšsēdētājs Gerčikovs teica, ka to ir izdarījuši daži ārvalstu pasūtītāji.

Otrdien, 11.augustā, valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas paredz jaunu vienotas sabiedriskā transporta pakalpojumu uzskaites sistēmas ieviešanu.

Valdībā apstiprinātais MK noteikumu projekts Vienotas sabiedriskās transporta pakalpojumu uzskaites sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un attīstīšanas kārtība aizstās šobrīd spēkā esošos MK noteikumus, kas regulē kārtību, kādā izveido un uztur vienotu sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības, rezervēšanas un uzskaites sistēmu.

Ar jaunajiem MK noteikumiem esošā sistēma tiek modernizēta, kā arī papildināta ar rīkiem, kas nepieciešami kvalitatīvai sabiedriskās transporta pakalpojumu pārzināšanas funkciju veikšanai saistībā ar notikušo reģionālo vietējās nozīmes maršrutu pārzināšanas funkciju pārņemšanu no plānošanas reģioniem ar 2014.gada 1.janvāri.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Kā divi lauku puiši ar sirdsapziņu un humorizjūtu uzbūvējuši lielu biznesu.

Tas bija viens no pirmajiem hipijbiznesiem, ko aprija konglomerātu haizivis. Tam pareģoja bēdīgu galu, bet Ben&Jerry’s saldējums vēl joprojām tiek pārdots un ne bez finansiāliem panākumiem. Tas pat ir kļuvis par savdabīgu zīmolikonu alternatīvajiem un sociāli atbildīgajiem, ne vienmēr gan pozitīvā nozīmē.

Gandrīz mašīna

Žozefīnes lidojošā mašīna. Gandrīz, gandrīz tāds būtu šī slavenā saldējuma nosaukums. To ierosināja viens no līdzdibinātājiem, Bens Koens (Ben Kohen), bet diemžēl to noraidīja otrs līdzdibinātājs Džerijs Grīnfilds (Jerry Grienfield). Divi bērnības draugi, kuri abi bija pametuši skolas un nezinādami, ko pasākt ar dzīvi, izdomāja taisīt augšā biznesu. Kā būtu ar beigeļiem? Tām mīkstajām, sēklām nobērtajām maizītēm ar caurumu vidū? O, jā! To cepšanas aprīkojums gan bija pārāk dārgs un ne pa kabatai abiem draugiem. Un kā būtu ar saldējumu? O, jā! Viņi samaksāja piecus dolārus par tālmācības kursiem saldējuma meistarošanā un dabūja sertifikātu ar izcilību (gala eksāmenā varēja izmantot pierakstus).

Pēc vairāk nekā 10 gadu dzīvošanas ārpus Latvijas, kandavnieki Daina Toka un Ziedonis Pētersons atgriezušies pie Abavas krastiem

Daina prombūtnē bijusi kopumā 15 gadus, pamatā Norvēģijā, tostarp 10 gadus Bergenā, nedaudz padzīvojusi arī Kanādā. Ziedonis – 11 gadus.

Abi atgriezušies uz dzīvi Latvijā un ar nosaukumu Kurzemes Laivinieks viņi pirmo sezonu Kandavā piedāvā ūdens sporta inventāra nomu un tā tirdzniecību. Pievērsušies arī dārzeņu, ogu un stādu audzēšanai, viņi plāno veidot amatniecības un kūku cepšanas meistarklases. Abu galvas ir pilnas idejām, kuras būtībā pašas rodas viena pēc otras. Viņi grib darīt vēl un vēl, bet diemžēl neredz pietiekamu atbalstu no pašvaldības un daļēji arī vietējo puses. Nesen gan mainījies pašvaldības deputātu sastāvs, kas vieš cerīgāku skatu uz sadarbību un ideju realizāciju.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut AS "Cēsu alus" iegūt izšķirošu ietekmi pār daļu no SIA "Orkla Foods Latvija" aktīviem - zīmolu "Everest", kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu un tirdzniecību, informē KP.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Cēsu alus" darbība Latvijā saistīta ar alus, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu, tostarp pudelēs pildīta dzeramā ūdens ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Uzņēmums realizē pudelēs pildītu dzeramo ūdeni ar zīmolu "Lielbāta" un "Bērzūdens".

Savukārt SIA "Orkla Foods Latvija" un tās saistīto uzņēmumu darbība Latvijā ir saistīta ar augļu, ogu, dārzeņu, majonēžu, kečupu un dažādu ēdienu piedevu ražošanu un vairumtirdzniecību, garšvielu un piedevu ražošanu, bezalkohola dzērienu ražošanu, minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošanu un vairumtirdzniecību, augļu un dārzeņu sulu ražošanu un vairumtirdzniecību, kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošanu, cukura, šokolādes un cukuroto konditorejas izstrādājumu vairumtirdzniecību, sausiņu un cepumu ražošanu, ilgi uzglabājamo konditorejas izstrādājumu un kūku ražošanu, maizes ražošanu, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošanu, konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanu un kartupeļu pārstrādi. Uzņēmums ražo un realizē dzeramo ūdeni ar zīmolu "Everest".