SIA Maxima Latvija apelācijas kārtībā pārsūdzējusi Rīgas apgabaltiesas pirmās instances 21.decembra spriedumu pirmajā civillietā, kas tiek izskatīta saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Uzņēmums uzskata, ka pirmās instances tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā objektīvus lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, kā arī pieļāvusi būtiskas kļūdas, kuru rezultātā pieņemts prettiesisks spriedums, informēja pārstāvis Jānis Beseris.

Apelācijas sūdzībā uzņēmums norādījis uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, kas esot saskatāmi pirmās instances tiesas spriedumā:

«Tiek ignorēts traģēdijas cēlonis – kļūdas ēkas jumta slodžu aprēķinos

Lai gan no lietā esošajiem materiāliem un pierādījumiem tiesa secina, ka traģēdijas un ēkas sabrukšanas iemesls ir kļūda ēkas jumta slodžu aprēķinos, tomēr par atbildīgu tiesa ir atzinusi ēkas nomnieku – Maxima Latvija, kurš ar būvniecības procesu nebija saistīts nevienā no tā tapšanas posmiem. Līdz ar to, pieņemot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ir izveidojusies absurda situācija, kad par vienas identificējamas personas pierādītām kļūdām atbildība tiek piemērota trešajai pusei.

Zolitūdes traģēdijas dienā lielveikalā Maxima signalizācija tika atslēgta 37 reizes, liecina LETA rīcībā esošās ziņas par Zolitūdes traģēdijas krimināllietu.

Ticis konstatēts, ka traģēdijas dienā 2013.gada 21.novembrī lielveikalā strādāja vecākais apsargs un divi uzraugi, kuri norādīja, ka pēc signalizācijas nostrādāšanas viņi vērsās ar jautājumu pie vecākā apsarga par to, ko atbildēt Maxima darbiniekiem un veikala apmeklētājiem saistībā ar trauksmes signalizāciju.

Vecākais apsargs esot norādījis, ka viss ir kārtībā un darbiniekiem ir jāturpina strādāt. Tika konstatēts, ka vecākais apsargs neveica veikala telpu apsekošanu, bet 24 minūšu laikā centās atslēgt skanošo signalizāciju un izslēgt balss izziņošanu par evakuāciju. Apsargs signalizāciju atslēdzis 37 reizes, neveicot cilvēku evakuāciju, ne reizi nepārbaudot telpas, no kurām nāca trauksmes signāls.

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Neskatoties uz faktu, ka privātpersonām drošības sistēmu, tostarp ugunsdrošības detektoru pārbaude nav obligāta, uzstādītās drošības sistēmas būtu jāpārbauda vismaz reizi gadā – līdzīgi kā tehniskā apkope transportlīdzekļiem.

Piemēram, pēc G4S Latvia statistikas aptuveni 95% jauno klientu objektiem, lai arī iekārtas uzstādītas agrāk, apkope vai darbības pārbaudes nav veiktas

Tāpat G4S Latvia dati liecina, ka regulāru tehnisko apkopi veic galvenokārt tikai juridiskas personas un tikai ugunsdrošības sistēmām, kam šādas prasības noteiktas likumdošanā. Proti, saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, obligātas pārbaudes jāveic vienīgi juridisku personu ugunsdrošības sistēmām, savukārt privātpersonām jebkādu drošības iekārtu apkope ir pašu iniciatīva.

Ja drošības sistēmām netiek veikta apkope, pastāv liels risks, ka tās funkcionē nepilnīgi un līdz ar to ārkārtas situācijas gadījumā var nostrādāt ar aizkavēšanos vai nenostrādāt vispār.

No visiem Latvijā nozagtajiem automobiļiem gandrīz puse tiek atrasta un atdota to īpašniekiem, liecina statistikas dati.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem 2014. gadā nozagti 982 auto, no tiem atrasti – 485. Arī apdrošināšanas sabiedrības Ergo statistika uzrāda tādu pašu tendenci. Uzņēmuma dati apliecina, ka aptuveni pusē pieteikto atlīdzības gadījumu nozagtais automobilis nonāk atpakaļ pie tā saimnieka, pretējā gadījumā – KASKO polises īpašniekiem tiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība nozagtā auto vērtībā.

Zagtus automobiļus atrast un atgūt vislabāk palīdz dažādas izsekošanas iekārtas – GPS vai radiosistēmas. Kā stāsta Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis, tām ne vienmēr jābūt jaunākajām un dārgākajām tehnoloģijām. Piemēram, Ergo praksē vairākas auto zādzības ir izdevies atklāt, pateicoties parastai maršruta reģistratora sistēmai, kurai pieejams on-line pieslēgums.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Rīgas apgabaltiesa šodien vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro.

Tiesa traģēdijā cietušo Edgara Čerņenoka un Valerijas Valentīnas Mizulas prasību apmierināja daļēji, proti, nolēma, ka SIA Maxima Latvija un SIA Homburg Zolitude jāmaksā viņiem kopumā 300 000 eiro. Proti, par labu katram no abiem prasītājiem no atbildētājiem tika piedzīti 75 000 eiro, tātad kopumā 300 000 eiro. Prasība pret SIA Tineo tika noraidīta.

Traģēdijās cietušās Oksanas Vilsones prasība tika noraidīta.

Pilns spriedums būs pieejams 4.janvārī, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Lai arī ar precīziem motīviem varēs iepazīties vien pilnajā spriedumā, tiesnese Ilze Ošiņa pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas piebilda, ka prasība daļēji apmierināta pret Maxima Latvija, jo tiesa atzinusi par prettiesisku rīcību saistībā ar signalizāciju sagruvušajā lielveikalā.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) Liepājā īstenojis ES Kohēzijas fonda līdzfinansētu 24,4 miljonus eiro vērtu projektu Liepājas stacijas signalizācijas sistēmas modernizācija ar sliežu ceļu rekonstrukciju, kura ietvaros ir rekonstruēta un modernizēta Liepājas stacijas signalizācijas sistēma, veikta sliežu ceļa rekonstrukcija, kā arī daudzi citi darbi, informē LDz.

Pēc šī projekta realizēšanas stacijas konfigurācija, signalizācijas sistēma, tajā skaitā elektroapgādes un telekomunikācijas sistēmas, kā arī staciju telpas atbilst mūsdienu dzelzceļa transporta prasībām.

«Veiksmīgs ostu darbs ir nesaraujami saistīts ar dzelzceļu. Liepājā atrodas trešā lielākā Latvijas osta, kurā pagaidām kravu apgrozījums ir salīdzinoši neliels - pagājušajā gadā pa dzelzceļu pārvadātais kravu apjoms uz Liepājas ostu tikai nedaudz pārsniedza 2,5 miljonus tonnu. Pēc LDz projekta īstenošanas Liepājas mezglā izveidota moderna, kvalitatīva dzelzceļa infrastruktūra, kas ļauj palielināt arī šī mezgla caurvedes spēju. Tāpēc tagad mums kopā ar uzņēmējiem jāstrādā pie jaunu kravu piesaistes, lai palielinātu kravu apgrozījumu arī šajā mezglā,» uzsver LDz prezidenta pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) parakstījis projektēšanas un būvniecības līgumu ar pilnsabiedrību Thales - Fima - Transceltnieks par Liepājas stacijas signalizācijas sistēmas modernizāciju un sliežu ceļu rekonstrukciju. Līguma kopējā summa ir 24,4 miljoni eiro, no tās Kohēzijas fonda līdzfinansējums 18,1 miljoni eiro un LDz finansējums - 6,3 miljoni eiro.

Projektu plānots īstenot līdz 2015.gadam, informēja uzņēmuma parstāvis Edgars Vilcāns.

Projekts paredz ievērojami rekonstruēt Liepājas staciju, kas galvenokārt ietver signalizācijas sistēmas modernizāciju un sliežu ceļa rekonstrukciju.

«Liepājas dzelzceļa stacija ir pats svarīgākais transporta ķēdes posms Liepājas ostas veiksmīgas darbības nodrošināšanai, un šī modernizācija mums ļaus būtiski uzlabot dzelzceļa sniegto pakalpojumu un strādāt efektīvāk,» skaidro Latvijas dzelzceļa prezidents Uģis Magonis.

Šobrīd stacijas konfigurācija, signalizācijas sistēma, elektroapgādes un telekomunikācijas sistēmas, kā arī stacijas telpas pilnībā neatbilstot mūsdienu dzelzceļa transporta prasībām. Stacijas sliežu ceļa konfigurācija ir izveidota ļoti sen un darbojas ar pārmiju pārvedu rokas vadību.

Ceturtā daļa no šajā gadā If reģistrētām auto zādzībām vai to mēģinājumiem veikti, izsekojot automašīnu un kopējot automašīnas signalizācijas pults signālu vai neitralizējot imobilaizeru kādā publiskā vietā, lai vēlāk, visbiežāk nakts laikā, netraucēti aizdzītu noskatīto auto no stāvvietām vai māju pagalmiem.

Par to liecina If Apdrošināšanas statistika. Tādēļ If aicina – neatstājiet bez ievērības signalizācijas pults šķietamu «niķošanos»- nenostrādāšanu uzreiz, atstājot auto stāvvietā, pie lielveikala, auto mazgātuvē vai citā publiskā vietā.

If Apdrošināšanas KASKO produkta vadītājs Kaspars Duburs brīdina: «Noteikti pārvietojiet auto citā stāvvietā, ja to aizslēdzot signalizācija neieslēdzas ar pirmo reizi – šķietami «niķojas» - pilnīgi iespējams, ka netālu ir auto zagļi, kuri skenē Jūsu auto signalizācijas kodus, neļauj Jums ieslēgt auto signalizāciju vai neitralizē pretaizdzīšanas imobilaizeru. Protams, KASKO apdrošināšana sedz šādu zādzību radītos zaudējumus, taču vienmēr klientiem līdzi nāk virkne pārdzīvojumu, negatīvu emociju, praktiskās dzīves sarežģījumu un zaudētas privātās lietas, ko nav iespējams atgūt.»

Jaunākās tehnoloģijas sākuši izmantot arī noziedznieki, tostarp zādzībās no īpašumiem tiek izmantoti droni, intervijā atzina apsardzes uzņēmuma "Forus Security" vadītājs Jānis Ābele.

"Īpaši pēdējā laikā ir redzams, ka no kaimiņvalstīm ierodas "viesstrādnieki", kuri apzog mājsaimniecības un mazos uzņēmumus, kuros nav fiziskās apsardzes. Viņi no sākuma ar droniem izpēta, vai konkrētajā mājsaimniecībā ir kaut kas interesants - vai pa teritoriju pārvietojas zāles pļāvējs robots, vai ārā ir kāds motocikls, velosipēds, kad saimnieki parasti nav mājās. Nākamā "brigāde" jau brauc ar busiņu, paņem visu noskatīto un brauc tālāk," stāstīja Ābele.

Vienlaikus viņš piebilda, ka nevar gan teikt, ka šī zagļu grupa izmantotu kādas citas advancētas tehnoloģijas, piemēram, lai atslēgtu signalizācijas sistēmas - pamatā mājokļu zagļi ir "iesprūduši deviņdesmitajos" un durvis mēģina atvērt ar lauzni vai izsist logu. Savukārt tie noziedznieki, kas ir advancētāki un strādā ar tehnoloģijām, parasti nodarbojas ar finanšu noziegumiem un krāpniecību.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Kā pirmā runu debatēs teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Viņa uzsvēra valsts principu numur 1: Latvijas pilsoņu kopīgā īpašuma neaizskaramību. Prezidenta rīkojums Nr.2 par Saeimas atlaišanu «ir rīkojums par valsts principa Nr.1 apdraudējumu. Latvijas pilsoņu kopīgais īpašums ir neaizskarams, un katrs, kas to aizskars, tiks sodīts,» skaidroja S. Āboltiņa.

Savukārt Saeimas lēmums liegt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās esot simboliska tiesiskuma apturēšana Latvijā, jo «mēs apturējām valsts galvenā tiesiskuma sarga – ģenerālprokurora – lūgumu». Tālāk sekojošais Valsts prezidenta solis bijis simbolisks, jo tāda Saeima, kas nenodrošina pilsoņu kopīgā īpašuma drošību, ir jāatlaiž. «Un vēsturisks tas ir tāpēc, ka skaudri liek padomāt par pašu valsts pastāvēšanas jēgu: vai bez principa Nr.1 var pastāvēt Latvijas pilsoņu kopīgās intereses? Ja tādu principu nav, tad tādu valsti neviens nevar mīlēt un tādai valstij arī visdrīzāk nav nākotnes,» secināja S. Āboltiņa, aicinot balsot par V. Zatleru.

Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes (RRP)darbinieki aizdomās par automašīnas apzagšanu aizturējuši divus kārtībniekus, pēc tam, kad saņemta informāciju par kādā interneta portālā ievietotu video, kurā redzami, kā vīrieši policijas formās sākotnēji aplūko, bet pēc tam, iespējams, apzog automašīnu, Db.lv informēja policija.

Pēc kārtībnieku aizturēšanas uzsākts kriminālprocess par zādzību, kā arī sākta dienesta pārbaude VP Rīgas reģiona pārvaldē. Abi aizturētie kārtībnieki atstādināti no dienesta pienākumu pildīšanas.

Interneta portālā Kommpromat.lv kāds iedzīvotājs bija ievietojis nofilmēto video ar vīriešiem policijas formās, kas 8. februāra pusnaktī Rīgā, Dzirnavu ielā, visticamāk, apzog automašīnu. Apmēram stundu pēc video ievietošanas par to uzzināja VP Rīgas reģiona pārvalde, ar kuras priekšnieka Inta Ķuža rīkojumu nekavējoties tik uzsākta izmeklēšana un šo personu noskaidrošana. Pēc dažām stundām VP Rīgas reģiona policijas darbinieki aizturēja divus kārtības policijas darbiniekus, kuri minētajā naktī bija atradušies notikuma vietā.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Trīs galvenās tendences, kas raksturo 2016. gadu Latvijas banku nozarē, ir kreditēšana, atbilstība un digitalizācija, informē Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Kreditēšanā vērojams nozīmīgs kredītu apjoma pieaugums gan Latvijas uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kā arī kopējā kredītportfeļa jūtams pieaugums. Atbilstības jomā Latvijas normatīvajā vidē un pēc tam arī banku darbībā ieviesta virkne jaunu regulējumu, kas pastiprina gan klientu izpētes, gan sadarbības ar valsts institūcijām prasības. Savukārt digitalizācijas jomā bankās notiek tā saucamais trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis, kas ietver gan mobilo lietotņu, gan mobilo identifikācijas rīku un kodu lietotņu, gan bezkontakta karšu un citu jauninājumu ieviešanu, un tas ir tikai sākums.

Banku nozares regulējums visā Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā, kopš finanšu krīzes ir būtiski pastiprināts. Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas banku sektora regulējumā jau runā par risku vadības un attīstības sabalansēšanu, lai novērstu pārregulācijas risku un būtiski nemazinātu finansējuma pieejamību tautsaimniecības kreditēšanai. Arī Latvijā tiek pieņemta un ieviesta virkne regulējumu, kas vērsti drošību un stabilitāti, bet vienlaikus bankām ir arī svarīga regulācijas noteiktība, kas ļauj plānot darbību ilgākā perspektīvā.

Ministru kabinets otrdien lēma par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības funkciju deleģēšanu akreditētajām institūcijām, kā arī apstiprināja maksas pakalpojumu cenrāžus, informē Ekonomikas ministrija.

Ņemot vērā Latvijas Arhitektu savienības pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centram tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzība arhitektūras jomā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijai tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība inženierizpētē, projektēšanā: ēku konstrukciju (t.sk. torņu un dūmeņu) projektēšana, ceļu projektēšana, tiltu projektēšana; būvdarbu vadīšanā: ēku būvdarbu vadīšana, restaurācijas būvdarbu vadīšana, ceļu būvdarbu vadīšana, tiltu būvdarbu vadīšana; būvuzraudzībā: ēku būvdarbu būvuzraudzība, restaurācijas būvdarbu būvuzraudzība, ceļu būvdarbu būvuzraudzība, tiltu būvdarbu būvuzraudzība.

Reaģējot uz iedzīvotāju satraukumu par Latvijas tirdzniecības centru drošību, ņemot vērā neseno ugunsgrēku tirdzniecības centrā Krievijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izlases kārtībā veica pārbaudes lielākajos tirdzniecības centros ar atpūtas vietām un citos publiskos objektos visā Latvijā, informē VUGD.

«VUGD ugunsdrošības inspektori ik dienu veic pārbaudes dažādos objektos, bet šoreiz, reaģējot uz cilvēku satraukumu, vēlējāmies pirms Lieldienu svētkiem papildus pārbaudīt, cik droši ir tirdzniecības centri. Pārbaudes rezultāti liecina, ka tieši ugunsgrēka izcelšanās draudi tirdzniecības centros šobrīd nepastāv, bet ir konstatēti atsevišķi ugunsdrošības prasību pārkāpumi,» norāda VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs pulkvežleitnants Aleksandrs Drozds.

Šo divu dienu laikā tika veiktas ugunsdrošības pārbaudes 135 tirdzniecības centros un citās sabiedriskās vietās, kur tuvāko dienu laikā tiks organizēti publiski pasākumi un pulcēsies liels skaits iedzīvotāju. Šajās pārbaudēs ēkās tika pārbaudīta ugunsdrošības prasību ievērošana, pastiprināti pārbaudot evakuācijas ceļu un izeju atbilstību, automātiskajai ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmai, kā arī atbildīgā personāla zināšanām par pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā.

Topošās dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta koordinators un kopuzņēmums RB Rail AS parakstījis līgumu ar starptautisku konsorciju par inženiertehniskajiem pakalpojumiem Rail Baltica vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu (Control-Command and Signalling - CCS) apakšsistēmu ieviešanai.

Līguma kopējā summa ir 32,3 miljoni eiro.

Konsorcijā piedalās uzņēmumi SYSTRA, ITALFERR (Ferrovie dello Stato Italiane Group) un EGIS, kuri izvēlēti starptautiska publiska iepirkuma ietvaros, un turpmāk būs atbildīgi par projekta vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmu ieviešanas sagatavošanu un uzraudzību.

Plānots, ka CCS apakšsistēmas ietvers visas funkcijas, kas nepieciešamas Rail Baltica līnijas ekspluatācijai: satiksmes vadības sistēma, dzelzceļa centralizācijas un ETCS sistēmas, radiosakaru, datu pārraides un komunikācijas, un elektriskās barošanas sistēmas, kā arī citas atbalsta sistēmas. Darbu izpildes līgums būs spēkā visu būvniecības laiku un līdz pat apakšsistēmu nodošanai ekspluatācijā. Līgums tiek finansēts no Eiropas savienošanas instrumenta līdzekļiem 85% apmērā un Baltijas valstu nacionālajiem budžetiem.