Kamēr reversā PVN maksāšanas kārtība ir efektīvs līdzeklis cīņai ar šī nodokļa krāpniekiem, tā tiks piemērota nozarēs, kur tā ieviesta.

To liecina Valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums «Apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanas efektivitātes izvērtējums un tās turpmāka piemērošana». Tajā arī secināts, ka būtu ņemams vērā Eiropas Komisijas (EK) viedoklis, ka reverso PVN maksāšanas kārtību nav vēlams piemērot mazumtirdzniecības līmenī attiecībā uz precēm, kas var būt paredzētas privātajam patēriņam. Ir risks, ka krāpšanās pārvietosies tālāk pa piegādes ķēdi, ko varētu būt grūtāk kontrolēt. Reversā PVN maksāšanas kārtība nozīmē to, ka darījumos ar PVN apliekamām personām pircējs pārdevējam samaksā tikai par preci vai pakalpojumu, bet PVN samaksā (parasti tikai aprēķina) valstij. PVN daļa līdz krāpniekiem tādējādi nemaz nenonāk. Savukārt parastā PVN maksāšanas kārtībā pircējs pārdevējam samaksā gan preces cenu, gan atbilstošu PVN, bet pārdevējs veic (izkrāpšanas gadījumā – neveic) norēķinus ar valsts budžetu.

SS.lv domēna slēgšana spilgti atklājusi ļoti lielu Latvijas problēmu - sabiedrība nodokļu nemaksāšanu sāk uztver kā pozitīvu rīcību. Šī iezīme ir ne tikai nepatīkami pārsteidzoša, bet arī ārkārtīgi bīstama.

Publiskā jezga ap ss.lv sākās tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēma apturēt SIA Internet darbību, kas ir šī sludinājuma portāla administrētājs. Jā, protams, pirmā reakcija, lasot ziņu virsrakstus, ir gana mulsinoša - VID mēģina parādīt savu varu un pārākumu pār nodokļus maksājošu uzņēmumu.

Pavisam maz ir izskanējis tas, kas notika vēl pirms VID pieņēma šādu lēmumu. Proti, uzņēmumam pusgada garumā informācija ir prasīta dažādās formās, ka tas ir ignorējis pat piespriestos administratīvos sodus. Un kā vārdā? Man nav saprotama šī iespītēšanās, ņemot vērā, ka uzņēmums kā labs nodokļu maksātājs varēja sniegt savu ieguldījumu visaptverošu krāpniecības shēmu apkarošanā un nelikumībās, kas lietotu automašīnu nozarē sasniegusi kulmināciju.

Valdība šodien uzklausīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nepieciešamību apgriezto jeb reverso pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību ieviest citās nozarēs.

Informatīvajā ziņojumā secināts, ka nepastāv būtiski riski, kas saistīti ar PVN krāpšanu kādā konkrētā nozarē, un līdz ar to nav pamatojuma paplašināt apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanu vēl kādās nozarēs, tajā skaitā arī visās lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražošanas jomās.

Gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID), gan Eiropas Komisijas (EK) aprēķini kopumā norāda uz PVN plaisas samazinājumu Latvijā un nav indikāciju, ka šobrīd Latvijā plaši būtu izmantotas PVN krāpniecisku darījumu shēmas, secināts informatīvajā ziņojumā.

Pēc VID aplēsēm 2021.gadā PVN plaisa ir 4,9%, savukārt 2020.gadā - 6,8%, kas nozīmē, ka salīdzinājumā ar 2020.gadu PVN plaisas apmērs samazinājies par 1,9 procentpunktiem.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Tas paredzēts Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Likums papildināts ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos.

VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID komersantu varēs izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam.

Lai mazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmas, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir iniciējis grozījumus PVN likumā, kā arī izmaiņas uzņēmumu reģistrācijas noteikumos, trešdien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

Patlaban VID intervē katra uzņēmuma, kurš vēlas reģistrēties kā PVN maksātājs, vadību. Iniciētie grozījumi paredz, ka uzņēmuma valdes locekļu maiņas gadījumā VID uz laiku aptur PVN maksātāja reģistrāciju un aicina jaunos valdes locekļus uz interviju VID, skaidroja Pelēkā.

«Jā, daļai no uzņēmumiem tas radīs zināmas grūtības, taču tas ir plānots pašu uzņēmēju drošībai, lai mainot valdes locekļus, nesāktos uzņēmuma izmantošana PVN krāpšanas shēmās, kad no valsts tiek izkrāpti citu uzņēmumu samaksātie nodokļi. Bieži vien šie valdes locekļi ir trešo valstu pilsoņi, kas nereti pat nekad nav bijuši Latvijā,» sacīja Pelēkā.

Viņa piebilda, ka vēl viens iniciētais grozījums paredz uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra gadījumā, ja uzņēmums nav veicis aktīvu saimniecisko darbību sešus mēnešus vai 12 mēnešus.

No šodienas būs spēkā vairākas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas ļaus vēl efektīvāk ierobežot krāpnieciskos darījumus tieši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, kas ir viens no izplatītākajiem un pierādīšanas ziņā sarežģītākajiem krāpšanās veidiem un nodara būtisku kaitējumu valsts budžetam, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Sākot no šodienas VID būs plašākas tiesības izslēgt no VID PVN maksātāju reģistra tādus PVN maksātājus, kuri savās PVN deklarācijās sešu mēnešu periodā nebūs norādījuši nevienu darījumu vai arī veikuši visu uzņēmuma amatpersonu nomaiņu.

Lai turpmāk vairs nebūtu iespējams PVN krāpniecības shēmās izmantot jau reģistrētu PVN maksātāju reģistrācijas numurus, VID ir noteikts pienākums līdz 2019.gada 20.septembrim no PVN maksātāju reģistra izslēgt tā dēvētos «gulošos» jeb neaktīvos uzņēmumus, proti, tādus, kas laika posmā no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam savā PVN deklarācijā nav norādījuši nevienu ar PVN apliekamu darījumu.

Savukārt, lai ierobežotu īpašā PVN režīma preču importa darījumos izmantošanu krāpnieciskos nolūkos, Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir paredzēti papildu nosacījumi tam, lai uzņēmums varētu saņemt īpašā PVN režīma preču importa darījumos atļauju.

Viens no ēnu ekonomiku un nelikumīgo darījumu mazināšans risinājumiem ir elektronisko preču pavadzīmju sistēmas ieviešana, uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Elektronisko preču pavadzīmju sistēma lauksaimnieku vērtējumā primāri būtu ieviešama lauksaimniecības un pārtikas precēm, jo tas palīdzētu izskaust un novērst pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmas, veicinātu pārtikas drošību un izsekojamību, kā arī patērētāju informēšanu, vienlaicīgi samazinot krāpšanas gadījumus ar pārtikas izcelsmi. Kaut gan šī problēma pastāv visā preču un pakalpojumu sfērā, arī šobrīd aktualitāti guvušajā auto tirdzniecībā.

«Tāpat paralēli ierosinājumiem likumdošanas izmaiņām par elektronisko pavadzīmju ieviešanu, aicinām, Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu policiju (FP) un Valsts policijas Autopārvadājumu uzraudzības nodaļu, esošā regulējuma ietvaros, stiprināt turpmāko sadarbību, informācijas apmaiņā krāpniecisku pārvadājumu risku identificēšanai, kas ierobežotu ēnu ekonomiku, tai skaitā novērstu pārtikas izcelsmes un PVN krāpšanās shēmu gadījumus,» norāda LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Divu gadu laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 1493 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, kuros ir iekļauta informācija par 20 950 darījumiem, aģentūru LETA informēja VID.

Šo informāciju VID ir sniegušas kredītiestādes, maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži un citi, kam šo pienākumu nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likums.

Izvērtējot laika posmā no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada maijam saņemtajos ziņojumos iekļauto informāciju, VID pieņēmis lēmumus par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu 96 nodokļu maksātājiem, pieņēmis lēmumus par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības izbeigšanu 37 nodokļu maksātājiem un pieņēmis lēmumu par nodokļu maksātāja likvidāciju 16 nodokļu maksātājiem.

Tāpat VID divos gados pieņēmis lēmumu par izslēgšanu no VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra 134 nodokļu maksātājiem, nosūtījis brīdinājumus par pārskatu un deklarāciju neiesniegšanu 92 nodokļu maksātājiem, sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolus par pārskatu un deklarāciju neiesniegšanu 14 nodokļu maksātājiem.