100 000 Ls - šādu rekordu sasniedza vienas gleznas cena nedēļas nogalē notikušajā mākslas darbu izsolē.
To rīkoja galerijas Antonija, Ivonnas Veihertes galerijas un Hansabankas Private banking. Liela daļa darbu palika nepārdoti, atsevišķiem mākslas tirgus dalībniekiem liekot runāt, ka ir tādas ekonomiskās krīzes pazīmes vai vismaz ekonomiskais vēsums.
Krievi pieprasīti
Izsolē kopā tika piedāvāti vairāk nekā 200 darbu, un uz to kā potenciālie pircēji bija reģistrējušies aptuveni 90 interesentu - dalībnieku vidū bija ne tikai publisko saietu dalībnieki Irēna Pulkinena, Oskars Barševskis un Jānis Krūmiņš, bet arī zināmi mākslas kolekcionāri - bijušais naftas tranzītbiznesmenis Valentīns Kokalis, nekustamo īpašumu uzņēmēji Aldis Plaudis un Jevgeņijs Gombergs, kā arī antikvariāta Volmar saimnieks Artūrs Avotiņš un spēļu zāļu Fēnikss līdzīpašnieks Jānis Zuzāns. Rekordcenu - 100 000 Ls (kopā ar komisijas maksu - 112 000 Ls) - par krievu mākslinieka Nikolaja Bogdanova-Beļska gleznu Jaunas sievietes portrets solīja interesents pa telefonu. Vēl vairākas gleznas pārsniedza 10 000 Ls robežu - Kārļa Rozena gleznu Sniegotais mežs par 11 000 Ls iegādājās A. Plaudis, bet Aleksandra Kiseļeva darbu Pie vārtiem par aptuveni 30 000 Ls iegādājās telefonsolītājs. «Es atceros, ka reiz stāvēju antikvariātā un siekalojos pie Liberta par 700 rubļiem. Toreiz mana stipendija bija 40 rubļu. Pa naktīm lādēju vagonus un citās naktīs sargāju ieslodzītos, un pēc divām nedēļām varēju nopirkt to Libertu. Arī Rozenu tagad nopirku sev. Es vienmēr esmu gribējis iegādāties Rozenu senioru bez dzīvniekiem un cilvēkiem. Beidzot es to ieraudzīju. Protams, ka ir par dārgu. Izsolē jāmaksā āmura cena un kopā jau sanāk dārgi,» tā A. Plaudis. Tomēr no šiem darbiem tikai Sniegotais mežs izraisīja vairāku izsoles dalībnieku dzīvu interesi, savukārt rekordglezna tika pārdota par sākumcenu. Lai gan kopējais izsoles apgrozījums bija ap 400 000 Ls, nepārdoti palika visi latviešu vecmeistaru un arī modes mākslinieku darbi. Kārotāju nebija ne Vilhelma Purvīša Kūstošajam sniegam (Ls 120 000), ne šī paša vecmeistara gleznai Rīts (Ls 35 000). Nenopirkti palika Jaņa Rozentāla darbi Sieviete dārzā (Ls 50 000), Jūs, bērniņi, nāciet (Ls 45 000) un pat tikai 1800 latu sākumcenas skice Mežā.Interesi neizraisīja arī daļa vairāku pašmāju baņķieru un advokātu iecienītā Ludolfa Liberta darbi - neviens par Ls 29 000 nevēlējās iegādāties Venēciju vai par Ls 12 000 - Venēcijas tiltu. No 5200 līdz 6200 latiem tika uzsolīta cita Venēcija, bet Aktrises portrets tika pārdots par sākumcenu - Ls 9500. «Libertu izsolē īpaši nepirka, jo visi ir pārēdušies Libertu. Labāko Libertu nopirka par 8000 latiem mans labs paziņa, kurš to ļoti vēlējās,» komentē A. Plaudis. Tomēr daudzi darbi izraisīja arī dzīvu interesi - tiesa, to galīgā cena nepārsniedza 7-8 tūkstošus latu. Tā Borisa Bērziņa Sarkandaugavas pārbrauktuves sākumcena bija Ls 3500, līdz pat Ls 5100 uzsolīja Hansabankas valdes priekšsēdētāja dzīvesbiedre Aiga Ārste-Avotiņa, taču beigu beigās to par Ls 7100 ieguva A. Plaudis. A. Ārste-Avotiņa par Ls 4100 (sākumcena - Ls 3300) iegādājās Rūdolfa Piņņa gleznu Dārzā, savukārt A. Plaudis par apmēram 7500 Ls ieguva Augusta Annusa 1925. gada Aktu (sākumcena Ls 5900). Par 500-2000 Ls tika pārdoti arī Jāņa Jaunsudrabiņa un Sigismunda Vidberga darbi. Izsolē bija samērā plaši pārstāvēta arī latviešu mūsdienu glezniecība, taču īpašniekus neatrada pat vairāki par pieprasītiem uzskatītu mākslinieku darbi, vai arī tie tika pārdoti par sākumcenu.
Runā par vēsumu
Paši izsoles - tā bija jau otrā, ko veidojuši šie organizētāji - rīkotāji tās rezultātus sakās vērtējam kā ļoti labus: kopumā tikusi nosolīta vairāk nekā puse gleznu, esot prieks, ka pirkti arī mūsdienu darbi, arī reģistrētie 90 potenciālie pircēji esot labs rādītājs. Turklāt bijuši darbi, kuru cenu kāpums izbrīnījis pat profesionāļus. «Pagājušā izsolē Aleksandru Beļcovu nosolīja no 3 tūkstošiem līdz 36 tūkstošiem, šoreiz - no 1,5 tūkstošiem līdz 6,5 tūkstošiem. Jāņa Tīdemaņa zīmējums no 1,3 tūkstošiem tika uzsolīts līdz 6,8 tūkstošiem. Tā ir ļoti augsta cena, bet zīmējums bija tāds fifīgs,» saka galeriste Ivonna Veiherte. Viņai piekrīt arī atsevišķi pircēji. Piemēram, A. Plaudis atzīst, ka «šī bija normāla izsole. Tie darbi, kas bija orientēti uz tirgu, tika nopirkti. Jā, Purvīti par 120 tūkstošiem nenopirka, bet Beļski nopirka par 100 000 latu. Gustavu Kluci arī nopirka. Protams, ja cilvēki bez bankas palīdzības nav spējīgi loģiski nopirkt nekustamo īpašumu, tad vismaz var pirkt gleznas vai citas vērtības.» Tomēr A. Plaudis, kura vārds jau vairākus gadus atrodams Latvijas miljonāru sarakstā, atzīst, ka faktiski visi izsolē piedāvātie darbi - izņemot atsevišķu krievu mākslinieku darbus - ir lokālas vērtības, «tu nevari viņus piedāvāt, piemēram, Londonā». Tas nozīmē - gleznu cena Latvijas tirgū vēl vairāk nekā citur ir atkarīga no kopējā labklājības līmeņa izmaiņām, un profesionāļi atzīst, ka acīmredzami ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri līdz šim mēnesī ir pelnījuši 20-30 tūkstošus latu. Tagad viņi tik stabili nesaņem šādus ienākumus, tādēļ gluži psiholoģisku iemeslu dēļ nogaidot, nevis investējot mākslas priekšmetos. Antikvariāta Volmar saimnieks A. Avotiņš atzīst: «Šī izsole bija sliktāka nekā iepriekšējā, kopumā cenas pagājušas uz leju. Nepiedalījās lielie spēlētāji. Man patīk, ka labi aizgāja krievu darbi, taču kopumā jūtamas krīzes pazīmes. Cilvēki, kas var atļauties kolekcionēt latviešu mākslinieku darbus, šobrīd nogaida. Ir tādas ekonomiskās krīzes pazīmes, un uz mākslas priekšmetu iegādi tas atsaucas vispirmām kārtām. Es cīnījos par Kiseļevu, bet, kad cena sāka kāpt virs 30 000, mani kā dīleri tas vairs neinteresē. Jārēķina, ka vēl 12% jāmaksā āmura cena, vēl transportēšanas izmaksas, tas sanāk ap 35 000 Ls.» To, ka šoreiz izsolē nav ieradušies galvenie solītāji, atzīst arī tās organizētāji, taču par krīzi viņi nerunā - esot tikai jūtams ekonomiskais vēsums un nav aktīvākais laiks mākslas iegādei. «Purvīti nenosolīja, taču tas nekas. Galerijā Purvītis maksā divas reizes dārgāk, un jau šodien man ir interesenti. Iepriekšējā izsolē mums bija Purvītis par 80 tūkstošiem, arī nenopirka. Nākamgad cena, ticamāk, būs augstāka,» saka I. Veiherte.