Iekārtu importētāji patlaban piedāvā ar nodevu aplikt šaurāku iekārtu loku un piemērot tām mazāku atlīdzības apmēru, taču tajā pat laikā tiesību īpašnieki piedāvā salīdzinoši plašāku ar datu nesēju atlīdzību apliekamo iekārtu loku un lielāku atlīdzības apmēru.

Lai izstrādātu priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību, Kultūras ministrija (KM) darba grupas sēdē ceturtdien rosinājusi autortiesību un blakustiesību īpašnieku organizācijas un tukšo datu nesēju un kopēšanas iekārtu importētāju organizācijas rast savstarpēju kompromisu attiecībā uz datu nesēju atlīdzības lielumu un ar to apliekamo nesēju un iekārtu loku.

KM gaidīs jaunus iesaistīto pušu priekšlikumus līdz 31.martam un tad darba grupā tiks lemts par jautājuma tālāko virzību.

Pētījumu kompāniju TNS sadarbībā ar Eiropas Komisiju veikusi Flash Eirobarometra pētījumu, kurā noskaidrota ES dalībvalstu pilsoņu attieksme pret lietotu preču iegādi. Lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka iegādātos lietotas grāmatas, kompaktdiskus (CD), DVD un videospēles (72%). Līdzīgi vairāk nekā puse eiropiešu iegādātos lietotas mēbeles (55%).

Lietotu grāmatu, kompaktdisku, DVD un videospēļu iegādi salīdzinoši visbiežāk apsvērtu Zviedrijas un Apvienotās Karalistes (81%), kā arī Somijas (79%) un Vācijas (78%) pilsoņi. Tomēr būtiski, ka šī ir biežāk norādītā atbilde visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, izņemot Igauniju, kuras pilsoņi salīdzinoši biežāk apsvērtu tekstilizstrādājumu iegādi: šādu atbildi norādījuši 63% Igaunijas pilsoņu, kamēr lietotas grāmatas, kompaktdiskus, DVD un videospēles apsvērtu iegādāties 53% igauņu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Alise Lāce komentē - interesanti, ka salīdzinoši biežāk lietotu preču iegādi apsver vidēji gados jaunāki eiropieši, kamēr sievietes salīdzinoši biežāk norādījušas, ka iegādātos tekstilizstrādājumus (apģērbu, gultasveļu, aizkarus u.tml.).

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Datu nesēju saraksts, par kuriem būs jāmaksā autortiesību atlīdzība un ar kuru papildināti Ministru kabineta (MK) noteikumi, ir viens no šaurākajiem Eiropā un vērtējams kritiski vairākos aspektos, uzskata Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA). Apvienība akcentē, ka pieņemtais saraksts tuvākajā nākotnē ir pārskatāms.

[Papildināta ar 5. rindkopu]

AKKA/LAA norāda, ka par projektu atbildīgā Kultūras ministrija (KM) apstiprināto nesēju sarakstu pamatojusi ar sabiedriskās aptaujas rezultātiem, tomēr aptaujā ticis konstatēts, ka aizsargātu darbu kopēšanai tiek izmantoti arī mobilie telefoni un datoru cietie diski, kas nesēju sarakstā nav iekļautu. Tāpat nav ņemts vērā apstāklis, ka datoru cietie diski tirdzniecībā ir pieejami atsevišķi.

Apvienība kritiski vērtē arī noteiktos atlīdzības apmērus – noteikumu projektu autori CD un DVD procentu likmi pamato ar analoģisku atlīdzības likmi Lietuvā, tomēr neesot ņemts vērā, ka kaimiņvalstī nesēju atlīdzība tiek piemērota vairāk nekā desmit veidu nesējiem, tajā skaitā arī visa veida atmiņas kartēm, televizoriem, mobilajiem telefoniem un citām iekārtām ar ierakstīšanas funkciju. AKKA/LAA arī norāda, ka nav ņemts vērā tas, ka Lietuvā par USB zibatmiņām atlīdzība tiek noteikta atkarībā no nesēja ietilpības.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) neplāno nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem par Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem datu nesējiem, jo, sākot no 2007.gada līdz pat 2011.gadam, sadarbojoties ar Kultūras ministriju, jau tika iesniegts detalizēts ierosinājums, kurā iekļauti visi datu nesēji, kas pašreiz ir lietošanā, norāda AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Ierosinājumi pērn izvirzīti, vadoties pēc AKKA/LAA rīcībā esošajām sabiedriskajām aptaujām un pētījumiem, kur esot redzamas izmaiņas datu nesēju patēriņā.

«Samazinājies CD, DVD, audio un video kasešu nesēju lietojums, tāpēc AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt atlīdzības apmēru no šiem nesējiem. Jaunie datu nesēji ir zibatmiņas, atmiņas kartes, ar MP3 aprīkoti mobilie telefoni, datoru cietie diski, televīzijas papildierīces,» norādīja Briģis.

Briģis paskaidroja, ka, ja 20 santīmi bija DVD, desmit santīmi CD, tad AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt uz četriem santīmiem, šo summu nosakot visai CD/DVD nesēju grupai.

Ticis izdots režisora Jāņa Streiča 1981. gada filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā DVD.

Limuzīns Jāņu nakts krāsā iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, tiek augsti novērtēta arī skatītāju aptaujās un iemantojusi īpašu tautas komēdijas statusu, savukārt vairāki filmas dialogu fragmenti ir folklorizējušies.

Limuzīns Jāņu nakts krāsā ir trešā filma, kas iznākusi DVD sērijā Latvijas filma. Līdz šim ir izdota J. Streiča filma Rūdolfa mantojums un Viļa Lapenieka filma Zvejnieka dēls, kas kinoteātros nonākusi 1940. gadā.

Limuzīns Jāņu nakts krāsā ir pirmā no Latvijas kino zelta fonda filmām, kas tiek izdota DVD ar digitāli restaurētu attēlu un skaņu.

Četrās dienās kopš šā gada 22. aprīļa Džeimsa Kamerūna (James Cameron) filmas Avatar DVD un Blu-ray ieraksti pārdoti vairāk nekā 6,7 miljonos kopiju, ziņo Associated Press.

Kompānija Twenty Century Fox paziņojusi, ka četrās dienās pārdoti 2,7 miljoni Avatar kopiju Blu-ray formātā un 4 miljoni DVD formātā, piebilstot, ka Avatar kļuvusi par līdz šim vislabāk tirgoto filmu Blu-ray formātā.

Kopējie ienākumi no Avatar DVD un Blu-ray ierakstu pārdošanas bijuši 130 miljonu ASV dolāru apmērā.

Twenty Century Fox arī norāda, ka gaidāma arī Avatar 3-D versija, taču vēl netika nosaukts precīzs datums.

Valdība atbalstījusi Kultūras ministrijas (KM) piedāvāto - noteikt, ka nesēju atlīdzība tiktu maksāta par datora komplektiem 2 Ls apmērā par vienu vienību, lai tādējādi autori varētu saņemtu godīgu atlīdzību par to darbu izmantošanu.

Vienlaikus ar datu nesēju atlīdzību Latvijā ir paredzēts aplikt USB zibatmiņas. Tām atlīdzības apmērs plānots 4%, bet DVD un CD – 6% no pirmās atsavināšanas cenas Latvijā.

Savukārt datu nesēja atlīdzība, pēc KM piedāvājuma, netiktu iekasēta par DVD atskaņotājiem ar ieraksta funkciju, datoriem pievienojamiem CD un DVD disku rakstītājiem, MP3 atskaņotājiem ar integrētu cieto disku, minidiskiem, audiokasetēm un videokasetēm.

Iebildumus pret datu nesēju nodevas piemērošanu datoriem valdības sēdē izteica gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un citi IT nozares pārstāvji.

AKKA/LAA cenšoties panākt, ka ar nodokli tiek apliktas tādas ierīces kā zibatmiņas, mobilie telefoni, MP3 atskaņotāji un citi mūsdienu datu nesēji, par ko jau iepriekš vēstīja Db.lv, Latvijas pircēji varētu šādu preču iegādi pārorientēt uz ārzemēm, izvēloties, piemēram, interneta tirdzniecības vietni eBay.com.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pārstāvji laikrakstam Telegraf norāda, ka 2005. gadā izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz ar nodokli aplikt kasetes, kompaktdiskus un DVD, ir novecojuši, jo šādus datu nesējus, ņemot jauno tehnoloģiju plašo piedāvājumu, iedzīvotāji izmanto arvien retāk.

Jau nodokļa parādīšanās kasetēm un diskiem lika vairākiem Latvijas iedzīvotājiem atteikties no vietējo tirgotāju pakalpojumiem, dodot priekšroku lētākai precei ārzemēs. Laikraksta aptaujātie neatkarīgie eksperti uzskata, ka datu nesēju nodoklis jaunā apveidā, iekļaujot ar nodokli apliekamo preču grupā arī zibatmiņas, mūzikas atskaņotājus un mobilos telefonu, galu galā novedīs pie tā, ka patērētāji pavisam uzgriezīs muguru vietējiem tirgotājiem.

Informācijas datu nesēju nodevas regulējums Latvijā ir uzlabojams nevis paplašinot materiālo nesēju un reproducēšanai izlietojamo iekārtu loku, bet gan pārskatot nesēju atlīdzības sistēmu kopumā un pārredzamā nākotnē atceļot nesēju nodevas kā tādas, tā vietā stimulējot jaunus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu.

Šādu viedokli paudusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

«Paplašinot un atvieglojot lietotājiem iespēju digitālajā vidē legāli iegādāties aizsargātus darbus, tiks veicināta kultūras pieejamība, un palielināsies tās daudzveidība. Datu nesēju atlīdzības iekasēšana no importētājiem ir visvienkāršākais atlīdzības saņemšanas veids,» uzskata LIKTA prezidente Signe Bāliņa, piebilstot gan, ka kultūras pieejamības veicināšanai būtiski, lai nesēju atlīdzības sistēma motivē autortiesību īpašniekus attīstīt jaunus, lietotājiem draudzīgus pakalpojumus un izmantot modernas tehnoloģijas savu mantisko interešu aizsardzībai.

Ar jauno datu nesēju atlīdzības kārtību gadā iekasētu vairāk nekā pusmiljonu latu, kas būtu trīs reizes vairāk nekā pašlaik.

Tā liecina Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) aplēses. Līdzīgu viedokli DB sniedz ELKO Grupa Baltijas reģionālais direktors Guntis Tomsons: «Pieļauju, ka nesēju atlīdzības iekasētais apjoms varētu pārsniegt 0,5 milj. Ls gadā, kas jebkurā gadījumā ir ievērojami vairāk, nekā to iekasē Igaunijā un Lietuvā. Tas nozīmē, ka Latvijas patērētājs maksās dārgāk par apliktajām iekārtām un nesējiem kā patērētājs blakus valstīs, lai gan pirktspēja Latvijas iedzīvotājiem nav lielāka.»

Jāatgādina, ka Latvijā kā datu nesēja atlīdzība pērn iekasēti 160,9 tūkst. Ls, kamēr Igaunijā 46 tūkst. eiro (32,3 tūkst. Ls), bet Lietuvā – 123,7 tūkst. liti (25,2 tūkst. Ls). Kultūras ministrija (KM) no savas puses plāno virzīt izmaiņas likumdošanā, lai noteiktu, ka datu nesēja atlīdzība Latvijā būtu jāmaksā par visa veida CD un DVD diskiem, USB zibatmiņām un personāliem datoriem. «No ar nodevu apliekamo datortehnikas iekārtu saraksta noteikti vajadzētu svītrot profesionāli biznesam paredzētos portatīvos datorus, serveru sistēmas un terminālos datorus. Nozare vienmēr pielāgojas šādiem vai citādiem lēmumiem, bet būtiski būtu uzsvērt to, ka tuvredzīgi lēmumi kropļo un bremzē nozares attīstību un kopumā vājina konkurētspēju gan iekšējos, gan ārējos tirgos,» turpināja G. Tomsons. Turklāt, ja šobrīd nesēja atlīdzība tiek iekasēta kā fiksēta samaksa par vienu vienību, tad KM piedāvā šo atlīdzību noteikt kā procentuālu likmi no nesēju un iekārtu pirmās pārdošanas cenas Latvijā. Procentuālo likmju lielums varētu būt 6% par CD un DVD diskiem, 4% par USB zibatmiņām un 1% par datoriem.

Aizejošā gada lielākās mārketinga izgāšanās bijuši peldkostīmi astoņgadīgām meitenēm ar krūšu palielināšanas efektu, RIM nesekmīgais mēģinājums ielauzties planšetdatoru tirgū, kā arī Disney plāns izveidot nākamo 3D grāvēju.

2011. gada mārketinga lielākās izgāšanās apkopojusi vietne Daily Finance.

Šā gada martā apģērba ražošanas kompānija Abercrombie & Fitch laida klajā peldkostīmu līniju meitenēm Ashley. Peldkostīma augšdaļai bija iestrādāts push up efekts (krūšu apmēra palielināšana). Peldkostīms tika piedāvāts meitenēm vecumā no astoņiem līdz 14 gadiem.

Kompānijas izveidotais peldkostīms saskārās ar spēcīgu vecāku grupu un bērnu attīstības ekspertu kritiku. Vēlāk apģērba ražotājam nācās mainīt rekomendējošo vecumu.

Septembrī kompānija Netflix paziņoja, ka nodalīs savu tiešsaistes video servisu un DVD piegādes pakalpojumu. Tiešsaistes video vajadzēja turpināt strādāt, izmantojot Netflix zīmolu, savukārt DVD piegādēm tiktu izmantots jaunradīts zīmols Qwikster.

Vēlas panākt, lai datu nesēju atlīdzība tiktu maksāta arī tad, ja USB zibatmiņa tiktu iegādāta eBay, raksta Dienas bizness.

«Tāpat kā līdz šim, nesēja atlīdzība būs jāmaksā datu nesēju vai kopēšanai izmantojamo iekārtu izgatavotājiem un personām, kas tos ieved Latvijā, izņemot gadījumus, kad fiziskas personas minētos nesējus vai iekārtas ieved Latvijā nekomerciālos nolūkos. Izņēmumi attiecībā uz ārvalstu interneta veikaliem un izsoļu vietnēm nav paredzēti,» DB norādīja Kultūras ministrijas Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis, atbildot uz jautājumu, vai pircējam, ja tas USB zibatmiņu iegādājas eBay vai Amazon, būs jāmaksā datu nesēju atlīdzība. «Teorētiski var nokontrolēt visu, bet jautājums, vai praktiski,» DB pārdomās dalās Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas valdes loceklis Dzintars Zariņš. Lai gan Latvijā līdz šim no Baltijas kaimiņvalstīm tika iekasēta vislielākā datu nesēju atlīdzība, atgādina Dz. Zariņš, interneta sludinājumos Latvijā tā saucamajā «melnajā tirgū» bija iespējams DVD un CD nopirkt lētāk nekā Lietuvas tirdzniecības vietās. «Ja arī tomēr izdosies izkontrolēt, es apšaubu efektivitāti, jo, cik izmaksās administrēšana? Vai tas būs tā vērts,» jautā Dz. Zariņš, atzīmējot, ka šī iemesla dēļ vairāki lielie tirgus spēlētāji jau atteikušies no CD un DVD pārdošanas, piemēram, ELKO Grupa.

Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) valdības vadīšanas laikā lētāko diplomātisko dāvanu saņēmis no Azerbaidžānas Sanagačalas naftas termināla direktora - 7,11 eiro vērtībā.

Dāvana, kuras vērtība novērtēta viszemāk, bijusi stikla šķīvis ar mozaīku, kas veido British Petrolium logo.

Savukārt dāvana, kuras vērtība ir bijusi visaugstākā, ir Kataras Ministru prezidenta šeiha Hamada bin Džasina Al Tani dāvātais Rolex rokas pulkstenis 10 671 eiro vērtībā.

Kopumā Dombrovskis premjerministra amatā saņēmis 89 diplomātiskās dāvanas. Tās viņam dāvinājušas gan dažādu valstu augstākās amatpersonas - ministri, Ministru prezidenti, karaļi, gan arī dažādu uzņēmumu vadītāji un pārstāvji.

Vācijas kanclere Angela Merkele Dombrovskim savulaik uzdāvinājusi Roberta Šūmaņa meistardarbu, Karlosa Kleibera operu un koncertu ierakstu DVD komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu DVD komplektus. Arī Polijas Ministru prezidents Donalds Tusks dāvinājis CD - Frederika Šopēna ierakstus un grāmatu par komponistu.

Šā gada jūlijā skatītākais TV kanāls bijis LNT, kura vērošanai veltīti 13,3% no kopējā TV skatīšanās laika, liecina pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopotie dati.

Otrs skatītākais bijis kanāls TV3 ar 12,2%, bet trešais kanāls – PBK ar 11,9% lielu skatīšanās laika daļu. Kanālam LTV1 veltīti 9,2%, RTR Planeta Baltija - 5,4% un NTV Mir Latvija – 5,3% no visa kopējā TV skatīšanās laika.

Savukārt kanālam TV5 Rīga veltīti 4,5 %, kanālam 3+ - 4 %, kanālam REN Baltija – 3,1 % un kanālam LTV7 – 3%. Kanālam TV6 veltīti 2,4% un 1BM – 0,9 % no kopējā TV skatīšanās laika jūlijā. Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 22,5%, bet video un DVD – 2,4% no kopējā TV skatīšanās laika.

Disney klasiskā multfilma Bambi ir kļuvusi par līderi ASV mājas video pārdošanas topos, vēsta Reuters.

1942. gada animācijas klasika Bambi ir ieguvusi uzlabotu izskatu un pieejama Blu-ray diskos.

Pēc tās debijas Bambi uzreiz iekļuva pirmajā vietā gan Nielsen VideoScan DVD topā gan arī kā sešās nedēļās visvairāk pārdotā Blu-ray disku filma.

Disney multfilmu ir izlaidis dubultdisku pakā – uzlabotā Bambi ir pieejama gan DVD formātā, gan arī Blu-ray.

Lai arī Bambi nav ticis izrādīts kinoteātros kopš 1988. gada, tā ir pārspējusi visus pašreiz izrādītos hītus, ieskaitot Burlesque un Faster.

Multfilma Bambi ir par jaunu briedi, kas aug viens pats mežā pēc tam, kad nekrietni mednieki nošauj tā māti.

Šā gada janvārī skatītākais televīzijas kanāls bijis TV3, kura vērošanai veltīti 11,5% no visa kopējā TV skatīšanās laika, liecina pētījumu aģentūras TNS apkopotās 2013. gada janvāra TV auditorijas.

Savukārt otrs skatītākais kanāls bijis PBK, kura vērošanai veltīts 10,8% TV skatīšanās laika, bet trešais skatītākais kanāls bijis LNT ar 10,7% lielu skatīšanās laika daļu.

Tikmēr kanālam LTV1 veltīti 10,4%, kanālam RTR Planeta Baltija – 6,5%, kanālam NTV Mir Latvija – 6,4% un kanālam REN Baltija – 4,7% no visa kopējā TV skatīšanai veltītā laika.

Kanālam 3+ veltīti 4,2%, kanālam LTV7 veltīti 4% un kanālam TV5 – 3,3 % no visa TV skatīšanās laika janvārī. Savukārt kanāla TV6 skatīšanās laika daļa bija 2,7 %, 1BM – 0,7 %, kanāla 2 – 0,7 %, kanāla National Geographic Channel – 0,6 %, kanāla CTC Baltija – 0,5 %, kanāla FOX – 0,3 % un kanāla Fox Life – 0,1 %.

Latviešu radītā filma «Mammu es tevi mīlu» patlaban jau izrādīta vairāk nekā 70 festivālos, ir noslēgti veiksmīgi darījumi Āzijā par kino un DVD izplatīšanu, patlaban notiek pārrunas arī par lielāku televīzijas darījumu, stāstīja studijas Tasse Film producente Alise Ģelze.

«Mammu, es tevi mīlu» pasaulē soļus sper, sadarbojoties ar New Europe Film Sales.

Liela nozīme veiksmīgai sadarbībai ir personīgiem kontaktiem, kas rodas dažādos pasākumos un vietās, kur pulcējas nozares profesionāļi. «Kannas ir ikgadēja tikšanās vieta ar nozares kolēģiem un vienlaikus atskaites punkts – gan uz mūsu studijas paveikto, gan manas paaudzes kolēģu šajā laikā sasniegto,» stāsta studijas Tasse Film producente Alise Ģelze.

Viņa pirmo reizi Kannu tirgū piedalījās 2008. gadā jauno producentu seminārā «Producers on the Move». Producente norāda, ka tas ir bijis sākums profesionālo kontaktu veidošanai. Tieši šādā un līdzīgos semināros iegūtie kontakti bijuši noturīgākie un rezultatīvākie.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Starptautiskajā audiovizuālā un multimediju festivāla FIAMP 2009* konkursā Latvijas pārstāvju Dd studio un Dd laboratory veidotā multimediju programma «Latvijas Tautas fronte: dzīvā vēsture» ieguvusi Grand Prix CD/DVD kategorijā.

FIAMP, kas šogad norisinājās Turīnā, Itālijā, ir lielākais pasaules mēroga multimediju konkurss, kuru organizē Starptautiskā muzeju audio-vizuālā komiteja (AVICOM). Tajā ar radošiem un inovatīviem projektiem piedalās speciālisti, kas rada multimediju produktus muzejiem visā pasaulē un darbojas kultūras mantojuma saglabāšanas un izplatīšanas jomā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un digitālās kultūrvides iespējas. Latvija balvas šajā festivālā saņēmusi arī iepriekš.

Lielāko īpatsvaru no zādzības mēģinājumu laikā aizturētajām precēm veido dažādas pārtikas preces, liecina drošības risinājumu kompānijas a/s G4S Latvia statistikas dati par šī gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

Jaunieši līdz 18 gadu vecumam visbiežāk mēģina piesavināties maza izmēra elektropreces, piemēram, atskaņošanas ierīces iPod, datora aprīkojumu, CD un DVD matricas, kā arī apģērbu.

Lielākā daļa aizturēto garnadžu ir vecuma grupā no 21 līdz 40 gadiem. Šie cilvēki mēģina nozagt dažādas pārtikas preces. Tāpat zagļi šajā vecuma grupā savā īpašumā nelegāli mēģina iegūt arī higiēnas preces un kosmētiku: dārgus ādas krēmus, tualetes ūdeni, skuvekļus un skropstu tušas.

Pēc darbinieku novērojumiem salīdzinoši populāra taktika ir samainīt precēm cenu zīmes un iegādāties dārgu preci par daudz zemāku cenu. Nereti drēbes tiek atstātas mugurā, uzvelkot tām pa virsu veco apģērbu.

Lattelecom Interaktīvās TV skatītāji videonomā turpmāk varēs redzēt jaunākās filmas no tādām Holivudas kompānijām kā Sony, MGM, Regency, vēlāk arī Warner Bros, 20th Century Fox un citām.

«Mēs esam noslēguši līgumu ar partneri no Zviedrijas, kas mums piegādās Holivudas kino kompāniju ražotās filmas, lai arī Latvijas skatītājiem būtu legāli pieejamas pasaules jaunākās filmas drīz pēc to izrādīšanas kinoteātros. Tas ir milzīgs progresa solis, jo turpmāk vairs skatītājiem nebūs jāmeklē jaunākie DVD veikalos, bet filmas varēs ērti noskatīties savā televizorā ar pāris pults klikšķiem,» skaidro LattelecomTelevīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika.

Iepriekšminēto kompāniju jaunākās un labākās filmas parādīsies videonomā pakāpeniski līdz rudenim.

Skatītākais kanāls novembrī bijis TV3, kura vērošanai veltīti 14,2% no kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls bija LNT ar 12% lielu skatīšanās laika daļu. Trešais skatītākais kanāls bija PBK ar 10,7%, liecina TNS Latvia dati.

Kanālam LTV1 veltīti 8,1%, kanālam NTV Mir Latvija – 6,4%, kanālam TV5 Rīga - 4,9% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Kanāla RTR Planeta Baltija skatīšanās laika daļa bija 4,7 %, kanāla 3+ – 4,6%, kanāla LTV7 – 4,5%, kanāla REN Baltija – 3,5% un kanāla TV6 – 2,7%.

Kanāla LMK, kurš TV auditorijas pētījumā tika iekļauts no 1.novembra, skatīšanās laika daļa bija 0,8%. 1BM kanālam veltīti 0,7%, National Geographic Channel veltīti 0,7%, Fox Crime – 0,5%, OE – 0,2 un Fox Life – 0,1% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Visu pārējo kanālu skatīšanās laika daļa novembrī bija 18,1%, bet video un DVD – 2,6%.

Šā gada aprīlī Latvijā skatītākais bijis televīzijas kanāls TV3 ar 13,8% lielu skatīšanās laika daļu, otrs skatītākais bijis kanāls LNT (12,1%), bet trešajā vietā pēc skatīšanās laika ierindojies PBK (10,6%), liecina TNS Latvia apkopotie dati.

Kanālam LTV1 veltīti 8,4 %, kanālam NTV Mir Latvija veltīti 6,3 % un kanālam TV5 – 4,8 % no kopējā televīzijai skatīšanai veltītā laika šā gada aprīlī.

Savukārt kanāla REN Baltija skatīšanās laika daļa bija 4,3 %, kanāla 3+ - 4,2 % un kanāla LTV7 – 3,3 %. Kanālam TV6 veltīti 2,6 %, Kanālam 2 – 2,1 %, kanālam RTR Planeta Baltija - 1,1 % un 1BM kanālam – 0,7 % no kopējā TV skatīšanās laika.

Kanāliem National Geographic Channel un Fox Crime veltīti katram pa 0,5 %, savukārt kanālam CTC Baltija – 0,3% un Fox Life - 0,2 % no kopējā TV skatīšanās laika.