Pēdējo gadu valsts pieņemtie lēmumi tuvina privāto elektrostaciju maksātnespēju, paradoksālā kārtā valdības lēmumu leģitimitāti apstiprinājusi arī Satversmes tiesa
To intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma. Viņaprāt, ir radīts precedents, kas ļauj valstij pasliktināt situāciju uzņēmējiem, nosaucot finansiālu apgrūtinājumu par nodokli (subsidētās elektroenerģijas (SEN)), tādējādi faktiski Latvijas biznesa vides prognozējamību nostādot vienā līmenī ar Āzijas, Āfrikas un citu eksotisko valstu biznesa vidi.
Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?
Koģenerācijas staciju īpašnieki pirms darbības uzsākšanas, balstoties uz aprēķiniem, izveidotiem biznesa plāna modeļiem un rēķinoties ar radīto normatīvo vidi, veica ievērojamus ieguldījumus. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas informāciju (30.06.2015.), Latvijā kopējā mazo (zem 4 MW) elektrostaciju uzstādītā jauda ir 296 MW, no kurām 44 MW apjomā ir biomasas elektrostacijas, 63 MW – biogāzes elektrostacijas, 103 MW – dabasgāzes elektrostacijas, 28 MW – HES un 58 MW – vēja elektrostacijas. Katram elektrostacijas veidam investīciju apjoms ir atšķirīgs, bet, pēc tirgus pētījumiem, kopējās investīcijas mazo elektrostaciju enerģētikas sektorā pēdējos gados ir bijušas robežās no 550 līdz 600 milj. eiro. Visām elektrostacijām ir kredīti ar saskaņotiem kredīta pamatsummas un procentu maksājumu grafikiem, kas tika parakstīti pirms investīciju veikšanas. Pēc vairākkārtīgām izmaiņām normatīvajos aktos lielai daļai uzņēmumu ir radīti maksātnespējas draudi. Uzņēmumu naudas plūsma ir negatīva, bankas atsakās restrukturizēt kredītus, jo, ņemot vērā neprognozējamo nozares regulējumu, aizdoto kapitālu tās vēlas saņemt atpakaļ pēc iespējas ātrāk. Tas savukārt nozīmē, ka izejvielu piegādātājiem vai iekārtu apkalpotājiem tiek kavēti maksājumi. Iemesls šādai situācijai ir tas, ka valsts pēdējos trijos gados, mērķtiecīgi īstenojot enerģētikas nozares normatīvu grozījumus, un Satversmes tiesa, apstiprinot šāda veida grozījumu leģitimitāti (norobežojoties un nevērtējot argumentus par SEN radīto ekonomisko slogu, un to, vai SEN vispār atbilst nodoklim likuma «Par nodokļiem un nodevām» izpratnē, vai arī tas ir par nodokli nosaukts atbalsta samazināšanas instruments) ir ne tikai pilnībā sagrāvusi enerģētikas nozari, bet arī radījusi apstākļus, ka ne vietējie, ne ārvalstu investori/uzņēmēji vairs nevar paļauties uz Latvijas biznesa vides stabilitāti.
Kāds ir pamats konstitucionālās tiesas kritikai?
Valstī neparedzami strauji tiek mainītas nodokļu tiesību normas, kā arī neparedzami īsā termiņā tiek ieviesti jauni nodokļi, diemžēl Satversmes tiesas skatījumā šis nav arguments, lai pamatotu jauna nodokļa prettiesiskumu. Piemēram, SEN likums tika pieņemts 2013. gada novembrī steidzamības kārtā, bet stājās spēkā jau no 2014. gada. Lai gan likumdevējs ieviesa nodokli pāris mēnešos un papildus tam neparedzēja nekādu pārejas periodu, minētie apstākļi Satversmes tiesas skatījumā nav izšķiroši, vērtējot likumdevēja rīcības korektumu. Tas nozīmē, ka konstitucionālā tiesa ir akceptējusi likumdevēja rīcību, strauji ieviešot nodokļu grozījumus un neļaujot nodokļu maksātājiem saprātīgā laika periodā sagatavoties būtiskajām pārmaiņām.
Koģenerācijas staciju īpašnieki Satversmes tiesas 03.07.2015. g. spriedumu par SEN nodokļa atbilstību Satversmei (1. un 105. pantam) uzskata par neatbilstošu Satversmes tiesas likumā noteiktajiem pienākumiem. Spriedumā vispār nav vērtēts koģenerācijas staciju īpašnieku ekonomiskais stāvoklis pēc SEN nodokļa ieviešanas, kas ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kāds ir jāvērtē tieši nodokļu jautājumos. Satversmes tiesa savā spriedumā izsaka šādus argumentus: «SEN likme pati par sevi neliecina, ka šim nodoklim būtu konfiscējošs raksturs. Apstrīdētās normas neierobežo pieteikumu iesniedzējiem piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Proti, ar SEN ieviešanu netiek mainīti elektroenerģijas ražošanas nosacījumi, pārdošanas apjoms un cena, kā arī netiek ierobežota to tiesību īstenošana un izmantošana, kuras Pieteikumu iesniedzējiem izriet no tiem piešķirtajām tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.»
Kā tiesa var apgalvot, ka nodoklim nav konfiscējoša rakstura, ja tā vispār nav vērtējusi nodokļa ekonomisko pusi? Manuprāt, tiesa neizprot nozares faktisko situāciju, jo staciju īpašniekiem pirms konkrētās sūdzības iesniegšanas ir ierobežotas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un saņemt noteikto garantēto maksu.
Lai gan SEN tiesvedības laikā sēdēs kā viens no problemātiskākajiem jautājumiem tika identificēta problēma ar Eiropas Komisijas saskaņojumu, proti, tā neesamība pirms SEN ieviešanas, tomēr šim aspektam Satversmes tiesas spriedumā vispār netiek pievērsta jebkāda uzmanība, kas diemžēl liek secināt, ka spriedumā tiek izvēlēti un aprakstīti tikai tie argumenti, kas apstiprina Satversmes tiesas sprieduma lemjošo daļu.
Visu interviju Iznīcina koģenerācijas biznesu lasiet 19. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.
