Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Dobeles dzirnavnieks" iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmumu "Baltic Mill", kam pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs, tostarp AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā, informē KP.

KP secināja, ka "Dobeles dzirnavnieka" un "Rīgas dzirnavnieka" apvienošanās, visticamāk, radīs būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei rudzu un kviešu miltu tirgos gan gala patērētājiem, gan industriālajiem klientiem, kā arī auzu pārslu, miltu maisījumu, makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem un putru tirgos gala patērētājiem.

Apvienošanās rezultātā minētājos tirgos būtiski samazināsies konkurences spiediens uz "Dobeles dzirnavnieku", ko iepriekš radīja tā tuvākais konkurents "Rīgas dzirnavnieks". Tas radīs apvienotā tirgus dalībnieka dominējošo stāvokli šajos tirgos, tostarp arī būtiski samazinās efektīvu konkurenci, norāda KP.

KP konstatēja, ka "Rīgas dzirnavnieks" atrodas finansiālās grūtībās un uzņēmumam pastāv augsta iespējamība pamest tirgu, ja netiktu īstenota apvienošanās.

Latvijas lielākais pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks”, turpinot uzņēmuma izaugsmi, pabeidzis darījumu par graudu pārstrādes uzņēmumu grupas AB “Baltic Mill” Latvijas un Igaunijas uzņēmumu iegādi.

Sadarbībā ar Zvērinātu advokātu biroju “Spīgulis & Kukainis”, kas sniedza darījuma strukturēšanas un juridiskos pakalpojumus, AS “Dobeles dzirnavnieks” ir iegādājies AB “Baltic Mill” Latvijas graudu pārstrādātāju “Rīgas dzirnavnieks” un Igaunijas uzņēmumu “Balti Veski”.

Šis darījums dos iespēju “Dobeles dzirnavniekam” iegūt papildu jaudas – pašreizējos lielo Eiropas graudu pārstrādes uzņēmumu apvienošanās apstākļos darījums ļaus saglabāt esošo konkurētspēju un tirgus pozīciju, dos iespēju veiksmīgāk konkurēt globālajā tirgū, paplašināt sortimentu un attīstīt jaunu, tajā skaitā nišas produktu ar augstu pievienoto vērtību, ražošanu.

Lietuvas Konkurences padome neļauj Dobeles dzirnavniekam iegādāties Baltic Mill 

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks"...

“Noslēgtais darījums turpina uzņemto “Dobeles dzirnavnieka” attīstības kursu, ceļot kopējās graudu pārstrādes jaudas Latvijā, un tas būtiski veicinās vietējo produktu eksportspēju,” norāda “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. “Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules tirgū kā vietu, no kuras nāk kvalitatīvi un konkurētspējīgi graudu pārstrādes produkti ar augstu pievienoto vērtību.”

10 gadu laikā “Dobeles dzirnavnieks” savā attīstībā investējis vairāk nekā 120 miljonus eiro un no neliela vietējā uzņēmuma ar niecīgiem eksporta apjomiem spējis kļūt par lielāko pastas ražotāju Ziemeļeiropā un vienu no lielākajiem BIO pārslu ražotājiem Eiropas Savienībā. “Mūsu uzkrātā pieredze, zināšanas un modernā tehniskā bāze sniegs būtisku ieguldījumu arī AS “Rīgas dzirnavnieks” attīstībā,” stāsta K. Amsils.

AS “Rīgas dzirnavnieks” turpmāk strādās kā AS “Dobeles dzirnavnieks” meitas uzņēmums, turpinot savu esošo zīmolu attīstību. ““Rīgas dzirnavniekam” ir potenciāls izaugsmei – nepieciešamā infrastruktūra un pieredzējuši darbinieki,” norāda K. Amsils. “Ticam, ka, kopīgi strādājot, visi gūsim papildu pieredzi un zināšanas, kas veicinās arī kopējo Latvijas graudu pārstrādes nozares attīstību.”

Kā norāda AS “Rīgas dzirnavnieks” tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce, grupas uzņēmumu sniegtās sinerģijas iespējas abiem graudu pārstrādes uzņēmumiem ļaus strādāt efektīvāk un sniegs būtiskus ieguvumus arī klientiem un piegādātājiem.

“Ražošanas procesu efektivizēšana un modernizēšana, eksporta kāpināšana un iepirkto graudu apjoma palielināšana grupas ietvaros ļaus ne tikai attīstīt jaunus produktus, bet arī piedāvāt labākus sadarbības nosacījumus Latvijas zemniekiem un citiem sadarbības partneriem.”

Lietuvas Republikas Konkurences padomes lēmumā paustajam, kas neļāva “Dobeles dzirnavniekam” iegādāties “Baltic Mill” grupas uzņēmumus Lietuvā, AS “Dobeles dzirnavnieks” kategoriski nepiekrīt un šo lēmumu ir pārsūdzējis tiesā Lietuvā.

Ņemot vērā uzņēmuma tirgus daļas Lietuvā, uzņēmums uzskata, ka Lietuvas Konkurences padome ar šādu lēmumu vēlas aizsargāt vietējos Lietuvas ražotājus no konkurences, neļaujot tirgū ienākt ārvalsts komersantam, kas konkurētu ar vietējiem ražotājiem.

"Dobeles dzirnavnieks" pērn strādāja ar 172,07 miljonu eiro apgrozījumu un nopelnīja 3,87 miljonus eiro.

Kompānija "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Latvijas pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks”, turpinot uzņēmumu grupas izaugsmi, ir vienojies par stratēģisko partnerību ar vienu no vadošajiem Eiropas graudaugu pārstrādes uzņēmumiem “H. & J. Brüggen KG”.

Lai veicinātu Latvijā ražotu augstas kvalitātes produktu eksportu, “H. & J. Brüggen KG” caur savu meitas sabiedrību kļūs par “Dobeles dzirnavnieka” meitas uzņēmuma AS “Rīgas dzirnavnieks” 50% daļu īpašnieku. Kopuzņēmuma izveidošana ļaus kāpināt graudaugu pārstrādes apjomus Latvijā un veicinās “Rīgas dzirnavnieka” ražoto produktu konkurētspēju globālajā tirgū.

Uzņēmumu darījums iekļauj tikai auzu graudu pārstrādi.

““H. & J. Brüggen KG” ir spēcīgs, pasaules tirgū labi zināms zīmols, ar ko mums ir veiksmīga sadarbība vairāku gadu garumā, nodrošinot viņiem Dobelē ražotu auzu pārslu un citu graudaugu produktu piegādes. Kopuzņēmuma izveidošana stiprinās abu uzņēmumu sadarbību, veicinot “Rīgas dzirnavnieka” ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošinot stabilus graudaugu pārstrādes apjomus Latvijā,” komentē Kristaps Amsils, AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs.

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks" pilnībā iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmumu "Baltic Mill", kam pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs, tostarp AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā.

Kā piektdien paziņoja Lietuvas Konkurences padome, uzraugs ir secinājis, ka "Dobeles dzirnavnieks" un "Baltic Mill" "ir tuvi un nozīmīgi konkurenti" miltu, miltu maisījumu un makaronu tirgū, "kas jau ir koncentrēts" un tādējādi "šo kompāniju konkurence ir nozīmīga".

Dobeles dzirnavniekam ļauj apvienoties ar Rīgas dzirnavnieka māteskompāniju 

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Dobeles dzirnavnieks" iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes...

"Apvienotajam uzņēmumam būtu liela atbilstošo tirgu daļa Lietuvā, bet zustu konkurences spiediens, no kura iegūst patērētāji," lasāms Konkurences padomes paziņojumā.

"Dobeles dzirnavnieks" nevarēs pabeigt plānoto darījumu Lietuvā, lai gan ir jau saņēmis Latvijas un Igaunijas konkurences uzraugu atļauju.

Lietuvas Konkurences padomes locekle Karina Kaučaidze "norādīja, ka katrs regulators izvērtē konkurences apstākļus konkrētajā valstī, un šie apstākļi var būt atšķirīgi".

"Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils pagājušajā nedēļā pauda neizpratni par Lietuvas Konkurences padomes vilcināšanos un pieļāva, ka pamatotas ir aizdomas par to, ka Lietuva nelabprāt redz kaimiņu investorus savā valstī.

Jau ziņots, ka Latvijas Konkurences padome (KP) martā atļāva "Dobeles dzirnavniekam" iegādāties "Baltic Mill".

Amsils iepriekš norādīja, ka, saņemot atļauju veikt darījumu no visu trīs Baltijas valstu konkurences uzraudzības iestādēm, "Dobeles dzirnavnieks" plāno izmantot ilgtermiņā uzkrātās zināšanas un investēt ražotņu modernizēšanā un paplašināšanā.

"Baltic Mill" grupai pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs - vienas no vecākajām un lielākajām dzirnavām "Malsena plius" un makaronu ražotājs "Amber Pasta" Lietuvā, "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā un "Balti Veski" Igaunijā.

"Dobeles dzirnavnieks" pērn strādāja ar 172,07 miljonu eiro apgrozījumu, un nopelnīja 3,87 miljonus eiro.

Kompānija "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

Latvijas lielākais pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks”, parakstot līgumu par Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmuma AB “Baltic Mill” 100% kapitāla daļu iegādi, plāno palielināt graudu pārstrādes jaudu Baltijas valstīs un stiprināt savu eksportspēju.

Līgumā un normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un kārtībā tiks iesniegti ziņojumi trīs Baltijas valstu Konkurences padomēs, kuru atzinumi nepieciešami pilnīgai darījuma pabeigšanai.

“Eksporta tirgu paplašināšana un apjomu palielināšana ir mūsu stratēģiskais mērķis jau teju 10 gadu garumā. Šajā periodā esam mērķtiecīgi investējuši un attīstījuši ražošanu Latvijā, lai nodrošinātu ar produkciju vietējos iedzīvotājus un spētu apmierināt ārējo tirgu pieprasījumu. Pagājušajā gadā AS “Dobeles dzirnavnieks” eksportēja 68% pārdotās produkcijas. Likumsakarīgi, ka meklējam iespējas celt ražošanas kapacitāti, lai varētu konkurēt globālajā tirgū un apmierināt klientu prasības arī tādos tirgos, kur produktu pasūtījumu apjomi un piegādes termiņi ir gana izaicinoši,” skaidro AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Graudu pārstrādes uzņēmuma AS "Dobeles dzirnavnieks" dzirnavas pilnvērtīgu darbību varētu atsākt novembra beigās, aģentūrai LETA sacīja "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Amsils norādīja, ka patlaban darbu atsākušas ir Baltijā vienīgās "durum" jeb cieto kviešu dzirnavas, kurās top galvenā izejviela "Dobeles dzirnavnieka" pastas ražošanai - "durum" manna.

"Vēl norit darbs pie mīksto kviešu dzirnavu atjaunošanas un ugunsgrēka seku likvidēšanas - daļa iekārtu tiek rekonstruētas, bet daļa aizstātas ar jaunām. Darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību un ceram, ka mīksto kviešu dzirnavās miltu ražošanu varēsim atsākt līdz novembra beigām," norādīja Amsils.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka "Dobeles dzirnavniekam" spēkā ir vairākas apdrošināšanas polises un vēl noris ar nelaimes gadījumu saistīto izmaksu apkopošana.

Laikā, kad ražotāju lielākais fokuss vērsts uz cīņu ar augstās inflācijas radītajām sekām, sūru izaicinājumu piedzīvoja AS Dobeles dzirnavnieks, kura ražotnē jūlija vidū izcēlās ugunsgrēks, uz vairākiem mēnešiem burtiski atstājot dzirnavnieku bez dzirnavām. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir atjaunot abu ugunsgrēkā cietušo dzirnavu darbību, kā arī sekmīgi īstenot iesākto graudaugu uzglabāšanas noliktavas jaudu palielināšanu un jaunu veidu makaronu ražošanas uzsākšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Viņš atzīst, ka ugunsgrēks vienīgajās cieto kviešu dzirnavās visā Baltijā bijis sava veida lakmusa papīrītis, kurš pierādījis, cik ātri uzņēmums spēj reaģēt uz situācijas izmaiņām un pārkārtot savu darbību.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija uzņēmumā pēc ugunsgrēka?

Izaicinoša, jo uzņēmumam bija jāspēj pārorientēties, vienlaikus izpildot visus noslēgtos līgumus par produkcijas piegādi. Ugunsgrēkā cieta gan cieto, gan parasto kviešu dzirnavas, kā rezultātā uzņēmumam nācās meklēt risinājumus, kā aizvietot šo saimnieciskajai darbībai būtisko mezglu. Proti, ugunsgrēkā cietušās cieto kviešu dzirnavas ir vienīgās visā Baltijā, tāpēc risinājums bija panākt vienošanos ar sadarbības partneriem Vācijā par nepieciešamo miltu piegādēm. Tas izdevās, un pašlaik cieto kviešu milti tiek importēti un piegādāti gan to industriālajiem patērētājiem — pārtikas ražotājiem, gan arī izmantoti Dobeles dzirnavnieka pastas ražošanai. Līdzīgs risinājums tika īstenots arī attiecībā uz parasto miltu piegādēm, tikai atšķirībā no cieto kviešu miltiem tos piegādā Dobeles dzirnavnieka meitas kompānija — Rīgas dzirnavnieks, kuriem ir attiecīgas dzirnavas. Dobelē pašlaik notiek ugunsgrēka seku likvidācija. Darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību. Pašreizējais plāns ir cieto kviešu dzirnavu darbību atjaunot jau septembrī, bet parasto kviešu miltu ražošanu — oktobra nogalē, jo tur uguns postījumi bija lielāki nekā cieto kviešu dzirnavām. Tādēļ dzirnavu iztrūkuma laiks būs 8 līdz 12 nedēļas. Tā kā atjaunošanas darbi notiek pilnā sparā, tad pašlaik vēl ir problemātiski minēt kaut kādus skaitļus, cik tas izmaksās, un arī par kopējo ugunsgrēka ietekmi uz Dobeles dzirnavnieka darbību vēl nevar runāt. Proti, daļa iekārtu tiks aizvietotas ar jaunām, savukārt citas tiek atjaunotas, tiek mainīta elektroinstalācija, veikti citi remontdarbi. Tā kā ugunsgrēka cēlonis bijis dzirnavu valčos, tad tiks uzstādītas cita ražotāja un nedaudz atšķirīgas tehnoloģijas dzirnavas, kurās teju tiek izslēgts ugunsgrēka risks. Jāņem vērā, ka Dobeles dzirnavnieks ir apdrošināts, un tas nozīmē, ka kaut kad arī tiks saņemta apdrošinātāja atlīdzība.

Latvijas lielākais pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks” noslēdzis attīstības projektu, investējot graudu pieņemšanas un uzglabāšanas jaudu palielināšanā 11 miljonus eiro.

Projekta realizēšanai tika piesaistīts Swedbank aizdevums vairāk nekā 7 miljonu eiro apjomā un no Lauka atbalsta dienesta (LAD) saņemts 3,5 miljoni eiro līdzfinansējums. Pēc projekta realizācijas uzņēmuma graudu uzglabāšanas kapacitāte sasniegusi 355 tūkstošus tonnu līdzšinējo 270 tūkstošu vietā, kas ir līdzvērtīgi aptuveni 10% no kopējās Latvijas graudu kopražas.

Kā norāda AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, realizētais projekts ir stratēģiski svarīgs ne tikai uzņēmumam, bet arī nacionālā līmenī: “Pieaugot graudu pārstrādes apjomiem, pieaug arī nepieciešamība pēc atbilstošas kvalitātes izejvielu nepārtrauktas pieejamības. Īpaši spilgti to, cik būtiski ir spēt uzņēmumā uzglabāt ražošanai nepieciešamo graudu apjomu, iezīmējusi pēdējo gadu nenoteiktība un ģeopolitiskās situācijas radītie izaicinājumi loģistikas nozarē.”

Dobelē svētdien vairākos stāvos degusi AS "Dobeles dzirnavnieks" ražošanas ēka, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) aģentūru LETA informēja, ka plkst.7.08 VUGD saņēma izsaukumu uz Spodrības ielu Dobelē, kur kādā ražošanas ēkā bija izcēlies ugunsgrēks.

Ierodoties notikuma vietā, glābēji konstatēja, ka septiņstāvu ražošanas ēkā ir izveidojies spēcīgs sadūmojums un degšana izplatījusies pa vairākiem ēkas stāviem.

Dzēšanas darbus apgrūtināja tas, ka ēkai ir ļoti sarežģīts plānojums, tajā izvietotas dažādas iekārtas un konstrukcijas, kas savieno ēkas stāvus, un pa tām liesmas izplatās arī starp stāviem.

Liesmu izplatīšanos izdevās ierobežot plkst.12.48.

Ugunsgrēkā 506 kvadrātmetru platībā dega ēkas konstrukcijas, tehniskās iekārtas un cauruļvadi.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

AS "Dobeles dzirnavnieks" atklājis divas jaunas ražotnes - bioloģisko graudaugu pārslu un inovatīvu pastas ražotni, kuru izveidē investēti 35 miljoni eiro, informē uzņēmums.

Nākamo divu gadu laikā jaunās ražotnes uzņēmumam sniegs iespēju eksporta apjomus audzēt vismaz par 30%. Jaunā pastas ražotne "Dobeles dzirnavniekam" ļaus nostiprināt lielākā pastas ražotāja pozīciju Ziemeļeiropā, savukārt jaunizveidotā bioloģisko graudu pārstrādes infrastruktūra ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā un kļūs par Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības attīstības dzinējspēku.

"No idejas līdz projektu pabeigšanai ir pagājuši nedaudz vairāk nekā trīs gadi. Tas ir bijis intensīva darba pilns periods, kurā no ambicioza plāna esam nonākuši līdz reālai ražošanai. Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules kartē kā vietu, kur tiek ražoti īpaši kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību, un šodien ar abu ražotņu atklāšanu speram lielu soli šajā virzienā," saka AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama, pauda AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka "Dobeles dzirnavnieks" nav atkarīgs no importa un eksporta darījumiem ar Krieviju. "Jā, mums ir eksporta pieredze uz Krieviju, taču nenozīmīgos apjomos un ar ļoti neregulārām piegādēm," teica Amsils, piebilstot, ka pašreizējos apstākļos uzņēmuma sadarbība ar Krieviju nav iespējama.

Vairāki uzņēmumi pārtrauc sadarboties ar partneriem Krievijā 

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras...

Komentējot uzņēmuma sadarbību ar Ukrainu, "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs pauda, ka uzņēmuma produkcijas piegādes klientiem Ukrainā notiek regulāri. "Ļoti ceram, ka šī sadarbība turpināsies, taču, kad un kādas būs iespējas veikt piegādes, atkarīgs no situācijas attīstības," atzīmēja Amsils.

Savukārt taujāts par karadarbības ietekmi uz pārtikas ražošanas nozari, Amsils minēja, ka vislielākā ietekme karam Ukrainā būs uz izejvielu cenām Eiropā, jo Ukraina ir viena no lielākajām graudu, īpaši kviešu un kukurūzas, audzētājvalstīm pasaulē.

Jau vēstīts, ka ceturtdienas, 24.februāra, rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebruka Krievijas karaspēks.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".

2020.gadā "Dobeles dzirnavnieks" strādāja ar 170,14 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 31,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 35,3% - līdz 5,68 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānija "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

Pirmdien, 14. oktobrī, tiek uzsākta labdarības kampaņa Ukrainas atbalstam, kurā Latvijā dzīvojošu ukraiņu biedrību konfederācija “Viche”, Dobeles novada pašvaldība un “Dobeles dzirnavnieks” aicina ziedot Dobeles konvoja organizēšanai. Konvoja organizatori aicina ikvienu sniegt savu personīgo ieguldījumu civilizētās pasaules uzvarā pār krievu okupāciju.

Lai atbalstītu Ukrainas aizstāvjus un civiliedzīvotājus, aicina ziedot ne tikai autotransportu un citu tehniku, bet arī lietas, kas palīdzēs ukraiņiem izturēt gaidāmo ziemu – termo apģērbu, medicīnas un higiēnas preces, tūrisma inventāru, ilgi glabājamus pārtikas produktus un citas noderīgas lietas.

Lai piedalītos atbalsta sniegšanā, nav obligāti jābūt Dobeles iedzīvotājam vai uzņēmumam – ziedojumi konvoja organizēšanai tiek gaidīti no ikviena.

Ziedojumi tiek pieņemti līdz pat 8.novembrim – Dobelē, uzņēmuma “Dobeles dzirnavnieks” telpās, katru darba dienas vakaru no plkst. 17.00 līdz 19.00.

Konvojs no Dobeles uz Ukrainu ceļā dosies zīmīgā datumā – 11.novembrī, Lāčplēša dienā – līdz ar Gaismas gājienu uz Dobeles atbrīvošanas pieminekli. Ikviens ir sirsnīgi gaidīts pavadīt konvoju tālajā ceļā uz Ukrainas frontes līniju.

Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par Krievijas griķu eksporta aizliegumu, aģentūrai LETA atzina aptaujātie nozares eksperti.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe pauda, ka Latvijā griķu patēriņš arvien sarūk, papildus arī pašmāju ražotāji nodarbojas ar griķu audzēšanu, tādēļ nav pamata satraukumam par Krievijas noteikto aizliegumu griķu, griķu rupja maluma miltu un griķu putraimu eksportam.

Vaicāta par iespējamo griķu cenu kāpumu, Gulbe komentēja, ka Krievijas eksporta aizliegums, visticamāk neietekmēs griķu cenu kāpumu, taču jārēķinās, ka pārtika kopumā kļūst arvien dārgāka, tostarp ne tikai griķi, bet arī rīsi, pankūkas un citi pārtikas produkti. Viņa skaidroja, ka cenu kāpumu ietekmē izejmateriālu sadārdzināšanās, degvielas cenu kāpums un citi ar ražošanu saistīti aspekti.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS “Dobeles dzirnavnieks” uzsācis graudu pieņemšanu un šogad plāno pieņemt kopumā 350 tūkstošus tonnu graudu, no kuriem apmēram 15 % - bioloģiski audzētos.

Kopējā pārstrādātā apjoma pieaugumu veicinās š. g. jūlija sākumā atklātās jaunās ražotnes – bioloģisko graudu pārstrādes infrastruktūra un inovatīva pastas ražotne.

“Pirmo pieņemto kravu kvalitātes rādītāji ir ļoti dažādi, tomēr kopumā šogad gaidāmi sīki graudi ar pazeminātu tilpummasu. Vēl nesen Zemgalē tika prognozēta rekordliela ziemas kviešu raža, bet ieilgušā karstuma un sausuma dēļ sējumi dažviet ir stipri cietuši un raža varētu būt no 30 līdz 50 % mazāka nekā cerēts. Diemžēl arī bioloģisko graudu raža paredzama mazāka, ko veicināja nelabvēlīgie laikapstākļi, piemēram, pavasarī ieilgušās lietavas, kas aizkavēja sēju, un mitrums un siltums, kas ļāva vairoties kaitēkļiem. Lai arī laikapstākļi jūtami ietekmējuši ražu, graudu pārstrādei pietiks un esam gatavi intensīvai un saspringtai graudu pieņemšanas sezonai,” teic AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS "Dobeles dzirnavnieks" reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 9,94 miljoni eiro, liecina informācija Lursoft .

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank". Komercķīla nodrošina aizdevuma līgumu.

Atbilstoši publiskotajai informācijai ir ieķīlāti "Dobeles dzirnavnieka" pamatlīdzekļi. Komercķīlas devējs apņēmies bez komercķīlas ņēmēja rakstveida piekrišanas neizvest komercķīlas priekšmetu ārpus Latvijas. Komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles.

"Dobeles dzirnavniekam" šobrīd ir kopumā deviņas aktīvas komercķīlas.

2021.gadā "Dobeles dzirnavnieks" strādāja ar 172,074 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 112% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa samazinājās par 31,8% - līdz 3,874 miljoniem eiro.

Kompānija "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

Šogad labības kvalitāte dažādām šķirnēm un saimniecībām ir ļoti atšķirīga, aģentūrai LETA pastāstīja AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Viņš norādīja, ka šīs vasaras karstie un sausie laika apstākļi ir negatīvi ietekmējuši graudu kvalitāti. Agrie ziemas kvieši ir nokaltuši par ātru un nav paspējuši nobriest, nesasniedzot potenciālo ražas apmēru un kvalitāti, graudos nepaspējot izveidoties lipeklim. Tāpat arī ziemas miežu ražas šogad agrīnas pārkalšanas dēļ nav tik labas kā gaidīts.

Patlaban sākta arī ziemas rudzu kulšana, kuru kvalitāte šogad ļoti atšķiras dažādās saimniecībās. Amsils minēja, ka krišanas skaitlis rudzos patlaban ir labs, bet ir saimniecības, kurām rudzu melno graudu ražā ir vairāk nekā pieļaujams.

Vienlaikus viņš sacīja, ka pirmie pieņemtie zirņi ir vizuāli skaisti, balti un nav izgrauzti vai slimību bojāti, kā arī ir vienmērīgi nogatavojušies.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS "Dobeles dzirnavnieks" par 3,182 miljoniem eiro būvēs graudu uzglabāšanas torņus, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

"Dobeles dzirnavnieka" izsludinātajā iepirkumu konkursā pieteicās pieci pretendenti un par uzvarētāju atzīta SIA "PK serviss", kuras piedāvātā līgumcena ir 3 182 220 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Projekts tiks līdzfinansēts ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) pasākuma "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" līdzekļiem.

Paredzēts, ka konkursa uzvarētājam būs jāuzbūvē deviņi graudu uzglabāšanas torņi.

"PK serviss" 2021.gadā strādāja ar 5,172 eiro apgrozījumu, kas ir par 32,6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 41% un bija 8902 eiro.

"Dobeles dzirnavnieks" 2021.gadā strādāja ar 172,07 miljonu eiro apgrozījumu un 3,87 miljonu eiro peļņu.

Graudu pārstrādes uzņēmuma AS "Dobeles dzirnavnieka" ugunsgrēkā bojātās dzirnavas ir pilnībā atsākušas darbību, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma pārstāvji.

Vienlaikus uzņēmumā atzīmēja, ka apdrošināšanas atlīdzība vēl nav saņemta.

Jau ziņots, ka jūlija vidū "Dobeles dzirnavnieka" ražošanas telpās izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kurā cieta uzņēmuma mīksto un cieto kviešu dzirnavas.

Novembra sākumā darbu atsāka Baltijā vienīgās "durum" jeb cieto kviešu dzirnavas, kurās top galvenā izejviela "Dobeles dzirnavnieka" pastas ražošanai - "durum" manna. Darbs pie mīksto kviešu dzirnavu atjaunošanas bija ilgāks.

"Dobeles dzirnavnieks" pagājušajā gadā strādāja ar 231,261 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 34,4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 76,8% un bija 6,851 miljons eiro.

Šogad, ņemot vērā graudaugu analīžu rezultātus, sliktākā raža bijusi kviešiem un rudziem, savukārt auzas uzrādījušas krietni labākus rādītājus nekā pērn, informē graudu pārstrādes uzņēmums AS "Rīgas dzirnavnieks".

Uzņēmuma apkopotā informācija liecina, ka šajā sezonā auzas uzrādījušas augstus kvalitātes rādītājus - tilpummasa vidēji ir 530-560 grami uz litru, kas ir ievērojami labāks rezultāts nekā pirms gada, kad tā bija zem 450 gramiem uz litru.

Lietuvas Konkurences padome neļauj Dobeles dzirnavniekam iegādāties Baltic Mill 

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks"...

"Rīgas dzirnavnieka" tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce norāda, ka "esam patiesi priecīgi, ka šī gada raža ir tik augstas kvalitātes un graudi ir zeltaini, nevis kā pērn, kad auzas bija pelēkas un ar krietni sliktākiem rādītājiem."

Vienlaikus uzņēmumā atzīmē, ka lielākās problēmas šogad ir ar kviešiem. Veicot analīzes, noskaidrots, ka vidējais proteīna līmenis ir 12-13%. Tāpat arī krišanas skaitlis, kas ir viens no galvenajiem kvalitātes rādītājiem, šajā sezonā ir zems.

Kā skaidro uzņēmumā, šādas problēmas šogad ir visos Latvijas reģionos. Nepietiekoša lietus un mitruma apjoma dēļ graudi nevarēja uzsūkt no zemes visas nepieciešamās minerālvielas.

Švarce uzsver, ka, "lai gan no šādas kvalitātes graudiem iespējams saražot tikai tādus miltus, kas paredzēti pankūku cepšanai, ar papildus apstrādi varam nodrošināt pietiekoši augstu kvalitāti, lai ikviens varētu izcept arī maizi."

Tāpat uzņēmumā informē, ka rudzos, kuriem pērn bija labāka raža, šogad novēroti melnie graudi jeb vilkzobe, kas ir parazitējoša sēne, kas ziedos veido blīvus sēņotnes savijumus. Vilkzobe izveidojusies, jo pavasaris bija vēss un lietains, tādējādi graudaugi nevarēja pietiekamā kvalitātē attīstīties.

Pēc uzņēmumā paustā, "Rīgas dzirnavnieks" pašreiz pieņēmis visu plānoto auzu apjomu, taču vēl arvien aicina zemniekus vest un nodot gan kviešus, gan rudzus.

"Rīgas dzirnavnieka" apgrozījums 2020.gadā bija 24,119 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi veidoja 372 571 eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2021.gadu vēl nav pieejami.

"Rīgas dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 6,549 miljoni eiro.

"Rīgas dzirnavnieks" ražo graudu pārstrādes produktus - kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas, placinātus graudus un putraimus industriālajiem patērētājiem, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem "Herkuless", "Hercogs" un "Īsta saimniece". "Rīgas dzirnavnieks" ir daļa no "Baltic Mill" grupas.

Latvijas pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks”, kas šī gada pavasarī parakstīja līgumu par Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmuma AB “Baltic Mill” 100% kapitāla daļu iegādi, pašlaik ir iesniedzis ziņojumus par tirgus dalībnieku apvienošanos visu trīs Baltijas valstu Konkurences padomēm un ar nepacietību gaida, kad varēs sākt darbu pie jaunu produktu attīstīšanas, informē uzņēmumā.

"Baltic Mill" grupai pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs - vienas no vecākajām un lielākajām dzirnavām "Malsena Plius" un makaronu ražotājs "Amber Pasta" Lietuvā, AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā un "Balti Veski" Igaunijā.

“Esam apņēmības pilni turpināt iesākto attīstības kursu, ceļot graudu pārstrādes jaudas Baltijā un veicinot vietējo produktu eksportspēju,” norāda AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Viņš akcentē, ka “Rīgas dzirnavniekam” ir lielisks potenciāls izaugsmei – attīstīta infrastruktūra un pieredzējuši darbinieki graudu pārstrādes nozarē: "Ticam, ka mūsu uzkrātā pieredze uzņēmumu attīstīšanā un inovāciju ieviešanā ražošanā būs ļoti vērtīgs pienesums, lai Rīgā taptu arvien jauni augstas pievienotās vērtības produkti.” Tā kā Latvijā šobrīd trūkst iespējas pārstrādāt griķus industriālos apjomos un pie mums augušie griķi tiek vesti uz ārvalstu rūpnīcām, “Rīgas dzirnavniekā” plānots izveidot griķu pārstrādes infrastruktūru. Tāpat tiek plānots uzsākt vairāku jaunu, inovatīvu produktu ražošanu, nodrošinot patērētājiem plašāku kvalitatīvu vietējo produktu klāstu.

Latvijas pārtikas ražotājs AS "Dobeles dzirnavnieks" pēdējo piecu gadu laikā teju dubultojis apgrozījumu, 2020. gadā sasniedzot 170,1 miljonu eiro, kas ir par 31 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Aizvadītajā gadā par 48 % kāpināts arī eksporta apgrozījums, sasniedzot jaunu rekordu – 116 miljonus eiro. Tas veido 68 % no uzņēmuma kopējā apgrozījuma.

"Ir gandarījums, ka, neraugoties uz aizvadītā gada sarežģītajiem apstākļiem un izaicinājumiem, kas saistīti ar izejvielu un darbaspēka izmaksu pieaugumu, kā arī pandēmijas ietekmi, esam spējuši nodrošināt nepārtrauktu ražošanas procesu un turpināt uzņēmuma stratēģiskās attīstības plānus. Pēdējo piecu gadu laikā uzņēmuma attīstībā investēti 72.2 miljoni eiro, kāpinot graudu uzglabāšanas un pārstrādes jaudu, attīstot jaunas produktu ražotnes, kā arī ieviešot dažādus inovatīvus risinājumus," saka 'Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

27.reizi klajā nācis Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500, kurā sadarbībā ar Lursoft, SIA Ernst & Young Baltic un AS Olainfarm apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi. Svinīgā TOP500 izdevuma atvēršanas ceremonijā Mākslas muzejā Rīgas Birža 6.decembrī tika pasniegtas īpašas TOP500 godalgas piecās nominācijās.

Novērtējot visu Latvijas uzņēmumu pienesumu valsts labklājībai, Dienas Bizness īpaši izceļ nacionālā kapitāla uzņēmumu nozīmi šajā laikā, jo tieši viņi būs tie, kas paliks Latvijā un turpinās cīnīties jebkuros apstākļos. "Nereti Latvijas kapitāla uzņēmumi, ražotāji un darba vietu devēji nav lielie rekordisti ne pēc apgrozījuma, ne peļņas, tomēr tieši viņi ir tie, kas veido tādas darbavietas, kas veido maksimālo pienesumu tautsaimniecībai. Viņu peļņa Latvijai ir daudz vērtīgāka, jo tā paliek pilsoņu īpašumā un turpinās nest procentu procentus arī nākamajā gadā gan pilsoņiem, gan nodokļus valstij. Ieraudzīt šos uzņēmumus kā valsts lielo iespēju nākotnē, nevis tikai kā nodokļu maksātājus un kārtējā gada budžeta veidotājus ir kopējs uzdevums," jaunākajā TOP500 izdevumā norāda Izdevniecības Dienas Bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš. "Mums ir nepieciešams lielāks skaits vietējā kapitāla uzņēmumu, un tas prasa uztveres maiņu valsts iestādēs. Visās. Iespējams, ka, sākot uztvert vietējos uzņēmumus kā valsts asinsriti, mēs varēsim teikt ne tikai: “Latvija var!” -, ar to domājot uzņēmējus, bet arī: “Latvija grib!”-, ar to domājot valsti".

Latvijā šī gada vasarā tika pārsniegti ļoti daudzi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Tāpat pieredzējām ne vienu vien tropisku nakti. Karstuma mīļi, ļoti iespējams, to sauca par paradīzi zemes virsū, bet kā tas ietekmēja lauksaimniecības nozari? Graudaugu augšanai tomēr nepieciešami atbilstoši laikapstākļi.

“Jā, ziemāju raža, cik dzirdam no lauksaimniekiem, šogad ir mazāka, pats grauds ir sausāks un mazāks, taču vienlaikus graudu cenas dēļ pieprasījuma ir augstākas, tādējādi nav tā, ka graudkopji no tā īpaši ciestu. Lai vai kā, aicinām jebkuru lauksaimnieku, sevišķi mazo vai pavisam jauno, – skatīties uz savu darbību plašāk un tālejošāk, neliekot uzsvaru tikai uz vienas sezonas rezultātiem. Un, lai to varētu panākt, saimniecības attīstībai nereti nepieciešams papildu finansējums,” skaidro Lande.lv klientu konsultants Haralds Neimanis.

Kāda, jūsuprāt, izskatās lauksaimniecības nozares nākotne?

Tas, ko esam novērojuši, ir, ka pandēmija atgrieza cilvēkus vairāk pie dabas. Vai tas novedīs viņus pie profesionālās lauksaimniecības, to mēs nezinām, bet kādu daļu tas noteikti iedvesmos. Pēc pasaules datiem spriežot, līdz 2050. gadam pieprasījums pēc pārtikas pieaugs par 70%, jo populācija aug. Ko tas nozīmē? Lai visi cilvēki būtu nodrošināti ar pārtiku, vajadzēs arvien efektīvāk ražot. Tādējādi darbs būs. Tomēr, lai tas būtu paveicams tīri praktiski, lauksaimniekiem būs nopietni jāieguldās un jāattīstās, piemēram, jāizmanto savā saimniecībā modernā jeb precīzā lauksaimniecība – jauni kombaini, GPS tehnoloģijas utt., kam lielākoties nepieciešams papildu finansējums. Zemnieku vidū šobrīd aktīvi notiek arī paaudžu maiņa, un kurš gan jaunais vēlas strādāt ar vecu traktoru un saņemt mazu atalgojumu? Tāpēc mēs iedrošinam augt un attīstīties, nebaidoties ieguldīt ilgtermiņa izaugsmē, jo lauksaimniecības nozare būs aktuāla vienmēr. Turklāt mēs redzam, ka pandēmijas ietekmē daudzi lauksaimnieki ir kļuvuši vēl aktīvāki, spiež gāzes, nevis bremzes pedāli, un tas ir apsveicami! Inflācijas dēļ graudu iepirkuma cenas pakāpās, tādējādi šobrīd situācija vērojama salīdzinoši stabila.